Par Jūrmalas jauno vilni

Foto: A.F.I.

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Dainis Urbanovičs:

Vai pa šiem nepilnajiem diviem gadiem, kopš vadāt domi, izdevies izkustināt Jūrmalu?

Pēdējā laikā Jūrmala strauji ekonomiski aug. Ievērojami pieaudzis tūristu skaits, un tam ir tiešs sakars ar domes aktivitātēm. Piemēram, lai citās valstīs reklamētu Jūrmalu kā kūrortu, šogad iztērēsim 50 000 latu. Savukārt 30 000 latu tērējām, šovasar atbalstot dažādu koncertu organizēšanu, kas arī piesaistīja tūristus. Pavisam vasaras sezonā Jūrmalā notika 60 koncertu un kultūras pasākumu. Piedalījāmies vairākos Krievijā rīkotajos tūrisma gadatirgos, sniedzām preses konferences un publicējāmies presē. Ārkārtīgi lielu, turklāt bezmaksas reklāmu sniedza mūzikas konkurss “Jaunais vilnis”, kas tika raidīts Krievijas televīzijā vairāku miljonu lielai auditorijai. Joprojām konkursa skatītāji zvana un mēģina noskaidrot, kā nokļūt Jūrmalā. Paredzam, ka šogad Jūrmalu būs apmeklējuši 100 000 viesu, kas ir nakšņojuši mūsu viesnīcās. Tas ir par 20 procentiem vairāk nekā pērn. Nākotnē mēs varētu ik gadus palielināt tūristu skaitu ar tikpat lielu intensitāti. Par to, ka vietējie uzņēmēji ir pārliecināti par Jūrmalas kā kūrorta nākotni, liecina tas, ka šogad te ir atjaunotas divas viesnīcas – “Daina” un “Lielupe”, kā arī atvērtas četras jaunas kafejnīcas un restorāni.

Tūristus piesaistīja un arī ienākumus uzņēmējiem nesa domes lēmums iznomāt pludmali, kur tika izveidotas gan vasaras kafejnīcas, gan arī piedāvāti dažādi servisa pakalpojumi. Rezultātā labi visiem – kā atzina aptaujātie uzņēmēji, šovasar salīdzinājumā ar citiem gadiem līdz pat divām reizēm audzis viņu firmu apgrozījums. Skaidrs, ka tālab ir pildījies arī domes budžets. Šogad papildināšanas virzienā budžetu pārskatījām divas reizes. Pateicoties iepriekš neplānotajiem ieņēmumiem, varējām no bankrotējušā uzņēmuma “Jūras līcis” nopirkt zvejniecības muzeju un ēkas, iegādājāmies zemi Lielupes krastā, kuģīšu piestātni un estrādi. Kopumā šajos pirkumos ieguldījām gandrīz 150 000 latu. Nākotnē šie īpašumi būs vajadzīgi kultūras un tūrisma programmu īstenošanai.

Kāpēc vēlaties uz šejieni aicināt tieši Krievijas un NVS valstu tūristus, bet ne rietumniekus?

Skatīšanās uz Krievija pusi balstīta tikai un vienīgi matemātiskos aprēķinos. Piemēram, ir statistika, kas liecina, ka rietumnieki parasti apstājas mūsu viesnīcās uz 3–4 diennaktīm, savukārt krievi te paliek 10–14 dienas. Tas izskaidrojams gan ar to, ka cilvēki no Krievijas brauc ilgāk un nav jēgas atpūsties tikai dažas dienas. Tāpat svarīga ir vispārpieņemtā tradīcija. Krievijā, kā zināms, cilvēki cenšas visu atvaļinājumu izmantot uzreiz, bet nevis sadalīt to īsos laika posmos. Rezultātā Jūrmala iegūst, jo viesnīcās, kas pie mums vidēji maksā 50 dolārus diennaktī, krievi atstāj daudz vairāk naudas nekā rietumnieki. Ir arī cita matemātika – lai atvilinātu uz šejieni krievu tūristus, jāiegulda 15 reizes mazāk naudas nekā Rietumos. Te es domāju reklāmas izmaksas. Un visbeidzot – krievu tūristi Jūrmalā jūtas omulīgi, jo, no vienas puses, par kūrortu ir saglabājušās pozitīvas atmiņas vēl no padomju laikiem, no otras – viņiem nerodas valodas barjera, jo tiek apkalpoti krievu valodā.

Kas notiek, kad vasara beidzas? Vai tūristu trūkums nozīmē, ka cilvēki paliek bez darba?

Sezonalitāte atstāj lielu iespaidu, bet uzņēmēji ar to rēķinās. Daudzas viesnīcas, kempingi, izklaides vietas un kafejnīcas pārtrauc darbu. Turpina strādāt tikai tās, kuras piedāvā telpas konferenču un semināru rīkošanai. Šai biznesa jomā jūrmalnieki veiksmīgi konkurē ar Rīgu, piedāvājot izdevīgākas cenas.

Lielupē uzsākta jahtkluba sporta centra un ūdens atrakciju parka celtniecība. Komplekss nākotnē darbosies visu gadu. Domājams, ka centrs papildus gadā spēs piesaistīt ap 300 000 cilvēku. Savukārt nākamgad Vaivaros sāksies tenisa centra būvniecība, ko daļēji finansē Krievijas Tenisa federācija. 2004. gadā paredzēta objekta nodošana. Tad varētu sarīkot starptautiskus tenisa turnīrus. Tā kā Jūrmala veidojas par kūrortu, kur cilvēki varēs labi atpūsties cauru gadu.

“LAUKU AVĪZE”; pēc L. Linužas intervijas “Jūrmalas jaunais vilnis”