Ar apziņu, ka vēl ir ļoti daudz darāmā

Latvijas ārlietu ministres preses konferencē Rīgā 25.novembrī

Prāgā saņemtais uzaicinājums Latvijai kļūt par NATO dalībvalsti ir sākums jauniem laikiem Latvijas ārpolitikā, vakar, 25. novembrī, savā pirmajā preses konferencē pēc apstiprināšanas amatā žurnālistiem teica ārlietu ministre Sandra Kalniete. Ministre īpaši uzsvēra, ka šis ir sākums jauniem laikiem, jo līdz faktiskai dalībai gan NATO, gan Eiropas Savienībā ir vēl ļoti daudz darāmā.

S.Kalniete atzina, ka Prāgā saņemtais uzaicinājums ir ļoti nozīmīgs un svarīgs Latvijas nākotnē un par to jāpateicas iepriekšējiem ministriem – Indulim Bērziņam, Valdim Birkavam un Georgam Andrejevam, kas darījuši visu, lai Latvija šo uzaicinājumu saņemtu.

Runājot par Latvijas ceļu no uzaicinājuma iestāties līdz reālai dalībai NATO, ministre atgādināja, ka jau 4. decembrī Latvijā ieradīsies NATO sarunu delegācija, lai sāktu iestāšanās sarunas ar Latviju. Paredzams, ka sarunas noritēs divās vai trijās kārtās, un to mērķis būs panākt, lai aprīlī abas puses būtu vienojušās par iespēju parakstīt pievienošanās protokolu.

S.Kalniete teica, ka iestāšanās sarunas nebūs par visu NATO izvirzīto prasību izpildi un atbilstību NATO standartiem “rīt līdz brokastu laikam”. Svarīgākais sarunās būs panākt vienošanos par termiņiem, kuros Latvijas pievienošanās programmas mērķi būtu jāsasniedz. Ministre pauda pārliecību, ka Latvija spēs iekļauties visos termiņos un pildīt dotos solījumus, uzņemoties NATO dalībvalsts saistības.

S.Kalniete izteica cerību, ka Latvijas uzaicinājums NATO sekmēs arī Latvijas un Krievijas savstarpējo attiecību pozitīvu attīstību. Ministre pastāstīja, ka īsi pēc preses konferences viņa dosies uz tikšanos ar Krievijas vēstnieku Latvijā un cer dzirdēt no vēstnieka, ka Krievija būs atvērta dialogam tikpat lielā mērā, kā Latvija vienmēr līdz šim bijusi. S.Kalniete norādīja, ka Latvija vairākkārt izteikusi aicinājumu augstām Krievijas amatpersonām apmeklēt Latviju un šie uzaicinājumi joprojām ir spēkā.

Analizējot Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību attīstību, ministre teica, ka norit aktīva sadarbība ar Krieviju reģionālajā un pašvaldību līmenī, it īpaši pierobežu reģionos. Sadarbība attīstās arī nozaru ministriju un starpvaldības komisijas līmenī. S.Kalniete pastāstīja, ka šobrīd parakstīšanai sagatavoti pieci dažādu nozaru sadarbības līgumi un norit aktīvs darbs pie jaunu līgumu izstrādes.

Ārlietu ministre norādīja, ka bez mērķa iestāties NATO Latvijai ir otra tikpat svarīga ārpolitikas prioritāte — kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Kā zināms, iestāšanās sarunas ES jau strauji tuvojas beigām un vakar Ministru kabineta slēgtā sēdē tika lemts par taktiku sarunu noslēguma posmā.

Sandra Kalniete žurnālistiem teica, ka vakar runāts par mazāk būtiskajiem sarunu jautājumiem, lai drīzumā varētu pieņemt stratēģisko pozīciju par svarīgākajiem jautājumiem: tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem, ražošanas kvotām un finansu nosacījumiem.

Ministre pastāstīja, ka arī viņa tāpat kā iepriekšējais ārlietu ministrs Indulis Bērziņš gatavojas aktīvi iesaistīties dialogā ar iedzīvotājiem, lai izskaidrotu un pārliecinātu par nepieciešamību iestāties ES. Sarunās ar iedzīvotājiem ministre aicinās iekļauties arī citus valdības locekļus. S. Kalniete atzina, ka negatīvs iedzīvotāju balsojums gaidāmajā referendumā par Latvijas dalību ES būtu ļoti nesaprātīga rīcība, un viņa kopā arī citiem valdības pārstāvjiem darīs visu, lai tauta pieņemtu pareizo lēmumu.

Preses konferencē tika runāts arī par nepieciešamību Latvijai ratificēt Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Ministre uzskata, ka tuvākajā laikā nav nepieciešama šīs konvencijas ratifikācija, jo mazākumtautību tiesības aizsargā arī citi Latvijas likumi, piemēram, 1991. gadā pieņemtais likums “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu tiesībām”, kā arī 1998. gada Izglītības likums.

S.Kalniete atgādināja, ka piecus gadus pavadījusi diplomātes darbā Francijā, kas ir viena no Eiropas valstīm, kura nav ratificējusi šo konvenciju. Viņa norādīja: lai arī Francija nav ratificējusi konvenciju, neviens neuzdrīkstētos apgalvot, ka Francijā netiek ievērotas mazākumtautību tiesības. Ministre teica, ka tad, kad viņa franču parlamentāriešiem pastāstījusi, cik minoritāšu valodās Latvijā iespējams iegūt valsts finansētu izglītību minoritāšu skolās, viņi bijuši ārkārtīgi pārsteigti.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors