Par sarunām ar ES lauksaimniecības lietās

Sarunās ar Eiropas Savienību (ES) sadaļā “Lauksaimniecība” par vērtību jau kļūst katra vēl atlikusī diena un stunda. Tāpēc novembrī Zemkopības ministrijas un Ārlietu ministrijas atbildīgās amatpersonas pat vairākas reizes nedēļā klātienē tiekas ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) darba grupas sarunām ar ES izvirzītajiem pārstāvjiem, lai pārrunātu kārtējās aktualitātes šajā jomā.

“Līdz sarunu noslēgumam laika ir atlicis ļoti maz. Un, kā liecina pasaules pieredze, līdz pēdējam brīdim atstāt ļoti daudz jautājumu ir gandrīz tas pats, kas samierināties, ka nevienu no daudzajām prasībām otra puse nepieņems,” uzskata Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš. “Somu un arī citu valstu kolēģi no savas pieredzes mums ir ieteikuši pēdējam brīdim atstāt maksimāli trīs skaidri formulētus jautājumus.”

Pašlaik Latvija ir saņēmusi apmierinošu piedāvājumu lauku attīstības finansējumam – tas pat vairākas reizes pārsniedz līdzekļu apjomu, ko paši varam atļauties no valsts budžeta un SAPARD atbalsta programmas kopā. Turklāt ES savā pozīcijā piedāvā astoņus jaunus pasākumus, kas līdz šim nav pieejami pašreizējām dalībvalstīm, tai skaitā maksājumu par to, lai lauksaimnieki varētu sakārtot saimniecību atbilstoši ES vides, higiēnas, dzīvnieku labturības, pārtikas un darba drošības standartiem; 50 līdz 60% sabiedriskā atbalsta likmi investīcijām lauksaimniecības uzņēmumos, kas atrodas mazāk labvēlīgos apvidos, un pat līdz 65% no projekta attaisnotajiem izdevumiem mazāk labvēlīgajos apvidos strādājošajiem jaunajiem zemniekiem; maksājumu par hektāru lauksaimnieciskā darbībā izmantotās zemes mazāk labvēlīgajos apvidos; atbalstu lauksaimniecības konsultāciju dienestiem, lai palīdzētu zemniekiem izstrādāt investīcijām nepieciešamos uzņēmējdarbības plānus; atbalstu pusnaturālajām saimniecībām un citus pasākumus.

Galvenā un sīvākā cīņa ar Eiropas Komisiju un dalībvalstīm notiks par ražošanas kvantitatīvajām prasībām jeb tautā sauktajām kvotām, bet it īpaši par piena ražošanas kvotām. Lopkopība un piena ražošana joprojām ir prioritāra nozare Latvijas lauksaimniecībā, tāpēc esam ieinteresēti ražošanu tajā attīstīt, nevis samazināt.

“ES piedāvājums kvotām un aploksnēm nebūt nav tik bezkaunīgs, kā to dažkārt mēdz “uzgleznot” eiroskeptiķi. Daudzās no kvantitatīvajām prasībām ES piedāvājums ir salīdzināms ar pašreizējo līmeni,” saka A. Lapiņš. “Vienīgi piena kvotu un laukaugu kvotu jomā ES piedāvājums atpaliek no Latvijas pašreizējā līmeņa. Šiem jautājumiem tad arī atlikušajā laikā veltīsim visus spēkus. Jāatzīmē, ka par katru virs kvotas pārdoto piena litru būtu jāmaksā sods, kas ir tik liels, ka nemaz neatmaksājas šos virskvotas piena litrus ražot.”

Lai risinātu jau minētās Latvijas pozīcijas kvantitatīvās prasības, atkal sanāca kopā LOSP pārstāvji, Zemkopības un Ārlietu ministrijas atbildīgās amatpersonas. Panākta vienošanās par to, ka LOSP atzinīgi novērtē un uzskata par pieņemamu ES pašreizējo piedāvājumu speciālās liellopu prēmijas, liellopu kaušanas prēmijas un papildu maksājumu aploksnes jautājumos.

Tajā pašā laikā par jau no ES puses vērā ņemtiem un līdz ar to turpmākajā sarunu procesā atsaucamiem jautājumiem LOSP pārstāvji vienojās uzskatīt papildu ES atbalstu integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas ieviešanai (jo PHARE finansējums jau ir piešķirts), intervences rudzu krišanas skaitli (jo, kā liecina ekspertu aprēķini un arī LOSP informācija, sezonālās svārstības laika apstākļu dēļ ir daudz lielākas par Latvijas sākotnēji pieprasīto korekciju) un finansiālais atbalsts augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām (jo ES savā pozīcijā piedāvā līdz šim nebijušu kandidātvalstīm īpašu atbalstu ražotāju organizācijām).

Sarunu jautājumi, tostarp ar LOSP apspriestās lauksaimniecības sadaļas aktualitātes, bija iekļautas 25. novembra ārkārtas Ministru kabineta sēdē skatāmo jautājumu lokā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa