Ar Dziesmotās revolūcijas ideālu turpinājumu

Baltijas valstu prezidentu preses konferencē Viļņā 23.novembrī

Sestdien, 23. novembrī, Viļņā pēc ASV prezidenta Džordža Buša aizlidošanas, Lietuvas Prezidenta pilī notika trīs Baltijas valstu prezidentu preses konference.

Militārās parādes laikā: Vaira Vīķe–Freiberga, Valds Adamkus un Arnolds Rītels Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Pirmais runāja Lietuvas prezidents Valds Adamkus, kurš vispirms uzsvēra, ka grūti būtu pārvērtēt šo dienu nozīmīgumu, jo “laiks, kad trīs Baltijas valstis atkal iekļaujas Rietumu demokrātiskajā pasaulē, ir nozīmīgs arī pasaules demokrātijai kopumā”.

Vienlaikus V.Adamkus teica, ka Baltijas valstis turpmāk būs ne vien drošības ņēmējas, bet arī pašas dos savu ieguldījumu Eiropas drošībā un stabilitātē. V.Adamkus uzsvēra, ka līdz ar trīs Baltijas valstu uzaicināšanu iestāties NATO pilnībā beigusies Lietuvas, Latvijas un Igaunijas okupācija un mūsu valstu izolācija.

Lietuvas prezidents arī pauda neviltotu prieku un gandarījumu par iespēju šajos vēsturiskajos mirkļos uzņemt Viļņā brālīgo kaimiņvalstu Latvijas un Igaunijas prezidentus.

Pēc tam runāja Vaira Vīķe-Freiberga: “Paldies, prezidenta kungs, par ielūgumu apmeklēt Lietuvu un dalīties ar jums priekā par mūsu kopīgo sasniegumu! Trim Baltijas valstīm — Lietuvai, Latvijai un Igaunijai — kopš pagājušā gadsimta bijusi līdzīga likteņgaita. 1918. gadā mūsu valstis ieguva neatkarību un 1940. gadā pazaudēja. Visas trīs mūsu valstis savu neatkarību atkal atjaunoja 1990. gadā. Tagad, 2002. gadā, mūsu trīs valstis pavērušas jaunu savas vēstures lappusi. Mēs ieejam laikmetā, kad vairs nevajag baidīties par savu neatkarību. Neatkarību, par ko mūsu karavīri cīnījās Pirmā pasaules kara laikā un pēc tā, tagad sargās NATO alianse. Ikvienam Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ienaidniekam būs jārēķinās ar NATO un arī ar ASV, kā to šorīt apliecināja prezidents Bušs. Baltijas valstis tagad ir drošākas nekā jebkad agrāk.

Es esmu laimīga šodien šajā prieka dienā būt kopā ar prezidentu Adamku, kā arī ar Igaunijas prezidentu Rītelu. Mēs šodien svinam Baltijas vienotību. Mēs svinam krietni padarīto darbu, kad mums vajadzēja demonstrēt savus centienus. Mēs esam kopā, apliecinot apņēmību dot savu ieguldījumu NATO attīstībā. Dot savu ieguldījumu mieram un drošībai Eiropā. Mieram un drošībai pasaulē.” (Tulkojums no angļu valodas, pēc ieraksta “LV” diktofonā.)

Igaunijas prezidents Arnolds Rītels, pievienojies Latvijas un Lietuvas prezidentiem, paziņoja:

“Igaunijas tauta ir ļoti laimīga par ielūgumu mūsu valstij iestāties NATO. Mūsu tauta par to sapņojusi pēdējos piecpadsmit gadus. Kopš savas neatkarības deklarācijas pieņemšanas mēs esam cītīgi strādājuši šā mērķa sasniegšanai.

Mēs esam mērķtiecīgi virzījušies uz dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Iespēja iestāties NATO bijusi galvenais mērķis mūsu drošības garantēšanai. Šis vēsturiskais notikums dos jaunus impulsus mūsu ekonomikas un nacionālās kultūras nostiprināšanai. Ielūgums Baltijas valstīm pievienoties pasaules spēcīgākajai drošības zonai ir patiesi nozīmīgs vēsturisks solis.”

“LV” jautājums: — Ekselences, kā, jūsuprāt, mūsu valstu dalība NATO iespaidos Baltijas valstu turpmāko sadarbību un Baltijas vienotību, kā arī mūsu Dziesmotās revolūcijas ideālus?

V.Adamkus: — Es jums varu atbildēt ļoti tieši: šis ir Baltijas vienotības turpinājums. Šo vienotību mēs apliecinājām Dziesmotās revolūcijas laikā. Mēs to apliecinājām “Baltijas ceļā” no Viļņas līdz Rīgai un tālāk līdz Tallinai, ko šodien pieminēja arī prezidents Bušs. Es nedomāju, ka iestāšanās NATO mainīs ciešās saites starp Baltijas valstīm. Es domāju, tā būs arī laba iespēja demonstrēt pārējai pasaulei, ka mēs esam vienoti, ka mums ir vieni un tie paši mērķi. Ka mēs esam uzticīgi brīvības un cilvēka tiesību ideāliem. Tieši šīs stājas dēļ mēs esam iemantojuši pasaules cieņu.

V.Vīķe-Freiberga: — Es gribu piebilst, ka mēs esam bijuši ļoti tuvu un atbalstījuši cits citu cīņā par neatkarību, “Baltijas ceļa” un Dziesmotās revolūcijas laikā un arī tagad cieši sadarbojamies, īpaši militārās sagatavošanās jomā. Tas bijis ļoti nozīmīgs Baltijas vienotības aspekts, un mēs nešaubāmies, ka pēc iestāšanās šajā valstu savienībā mums būs visas iespējas turpināt savu ļoti auglīgo sadarbību.

Jautājums V.Vīķei-Freibergai un V.Adamkum: — Kādas ir jūsu personīgās izjūtas šajās dienās? Jums abiem bijis līdzīgs liktenis — Otrā pasaules kara beigās bēgt no savas dzimtenes, lai pēcāk atgrieztos. Tagad jūsu valstis ir atbrīvojušās no komunistiskā jūga un tiek aicinātas iestāties NATO.

V.Vīķe-Freiberga: — Es to uztveru kā lielu vēsturiskā taisnīguma apliecinājumu. Mani vecāki Otrā pasaules kara beigu cēlienā atstāja visu iedzīvi un bēga uz ārzemēm ar maziem bērniem uz rokām. Jo viņi zināja, cik briesmīgs ir komunistiskais terors, un nevarēja pieņemt diktatorisko sistēmu. Protams, jau bēgot no Latvijas, viņi cerēja, ka reiz varēs atkal atgriezties savā zemē. Ar šo sapni viņi vadīja savas dienas svešumā. Taču mani vecāki nomira un tika apglabāti tālu no dzimtenes. Viņiem neizdevās atgriezties savā apsolītajā zemē. Es atgriezos un esmu patiešām laimīga.

V.Adamkus: — Trimdas gados es visu laiku vēlējos, lai mana dzimtene reiz atkal būtu brīva. Esmu laimīgs, ka man bija iespēja dzīvot Amerikā, valstī, kas laikā, kad Lietuvai bija atņemtas tiesības paust savu viedokli, runāja mūsu vārdā, atgādinot pasaulei par katras tautas tiesībām uz brīvību. Šobrīd man ir pat grūti atrast piemērotākos vārdus, lai paustu savu saviļņojumu. Lai izteiktu visu, ko jūtu dienās, kad mani sapņi kļuvuši par īstenību.

— Kā iestāšanās NATO iespaidos investīciju klimatu jūsu valstī?

V.Vīķe-Freiberga: — Es esmu pārliecināta, ka tas vēl tālāk uzlabosies. Kā zināt, trīs Viduseiropas valstīs tūdaļ pēc tam, kad tās bija saņēmušas uzaicinājumu iestāties NATO, bija vērojams būtisks investīciju pieaugums, un es esmu pārliecināta, ka tas pats notiks arī Baltijas valstīs.

Jautājums V.Adamkum: — Vai sarunās ar ASV prezidentu Bušu jūs skārāt kādus īpašus sadarbības aspektus?

V.Adamkus: — Mēs netikām runājuši par Lietuvu kādā īpašā kontekstā. Mēs runājām par trīs Baltijas valstu turpmāko sadarbību starptautiskajās organizācijās. Mēs skārām arī jautājumu par Lietuvas vēl ciešāku sadarbību ar ASV politiskajām aprindām. Mēs apliecinājām prezidentam Bušam mūsu gatavību stāvēt plecu pie pleca ar amerikāņu tautu, sargājot mūsu fundamentālās pamatvērtības.

Jautājums V.Vīķei-Freibergai: — Prezidents Bušs savā runā teica, ka ikvienam, kas izvēlēsies par ienaidnieku Lietuvu, jārēķinās, ka viņš par savu ienaidnieku izvēlas arī ASV. Vai jūs nejutāties aizvainota, ka viņš to neteica par Latviju un Igauniju?

V.Vīķe-Freiberga: — Atvainojiet, bet tas ir muļķīgs jautājums! Es esmu pārliecināta, ka prezidents Bušs, kā jau viņš pats uzsvēra, to domāja par visām trim Baltijas valstīm. Arī mūsu tikšanās laikā prezidents Bušs teica: “Es esmu ieradies šeit Viļņā tāpēc, ka nevaru būt vienlaikus visās trīs Baltijas valstīs. Es gribētu, lai jūs manu ierašanos uzskatāt par žestu pret visām trim Baltijas valstīm, un, ja es sarunu laikā saku “Lietuva”, jo Lietuva šobrīd ir mūsu namamāte, tad, lūdzu, domās šim vārdam tūdaļ pievienojiet arī Igauniju un Latviju.” Es nedomāju, ka to viņš būtu teicis tikai lielākam efektam televīzijas kameru priekšā. Esmu pārliecināta, ka tāda patiešām bija viņa nostāja.

Jautājums par attieksmi pret ASV eventuālajām operācijām starptautiskā terorisma apkarošanai.

V.Adamkus: — Es atkārtoju, ka Lietuva uzņemas visas saistības kā nākamā NATO dalībvalsts un pauž gatavību, tāpat kā citas brīvās pasaules valstis, sargāt pasaules un Eiropas drošību.

V.Vīķe-Freiberga: — Latvijas pozīcija ir ļoti līdzīga vai identiska ar Lietuvas pozīciju. Mēs esam aicināti iestāties NATO, lai iegūtu drošību. Kļūstot par šīs alianses pilntiesīgiem locekļiem, mēs dosim arī savu ieguldījumu, proporcionālu mūsu valstu izmēriem un mūsu resursiem, šīs organizācijas nostiprināšanā. Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai sargātu mieru un brīvību pasaulē. Mēs šo pienākumu saprotam kā atbilstošu spēles noteikumiem. Ja gribam saņemt drošību, mums jābūt gataviem dot arī savu ieguldījumu kopīgajā drošībā.

A.Rītels: — Arī Igaunija ir gatava piedalīties visos NATO pasākumos, ko prasīs visu NATO dalībvalstu kopīgās drošības nostiprināšana.

— Kā saistīti Baltijas valstu mērķi iestāties NATO un Eiropas Savienībā (ES)?

V.Adamkus: — Šie divi procesi būtībā ir saistīti un atbalsta viens otru. Iestāties abās šajās starptautiskajās organizācijās jau gadiem bijis visu trīs Baltijas valstu mērķis. Integrācija ES vērsta uz to, lai sekmētu mūsu valstu ekonomisko attīstību un nodrošinātu Baltijas valstu iedzīvotājiem augstu dzīves kvalitāti. Bet iestāšanās NATO, protams, ir svarīga galvenokārt kā mūsu drošības garants.

V.Vīķe-Freiberga: — Arī Latvijai, protams, ir svarīgi abi šie mērķi. Protams, runājot par ES, jārēķinās arī ar ļoti stingrām sarunām par cenu. Mums īsā laikā jāsasniedz līmenis, ko pārējā Eiropa sasniegusi pusgadsimtā. Mēs jau esam šajā ceļā guvuši fantastisku progresu. Citas valstis jau pēta mūsu pieredzi, kā mēs to esam spējuši paveikt. Es domāju, tā patiesi ir vērtīga pieredze, kā mūsu valsts tik pēkšņi pazaudēja un pēc tam atkal atguva brīvību. Tagad, domājot par ES, mēs gribam būt tikpat labi kā ikviena cita tauta. Jo mēs arī esam tikpat labi kā jebkura cita tauta.

Latvijas Valsts prezidentes preses konferencē, atbildot uz Latvijas un citu žurnālistu jautājumiem

— Kas tika runāts, tiekoties ar ASV prezidentu Džordžu Bušu?

— Mēs, protams, uzsvērām šīs dienas, kas seko mūsu valstu uzaicinājumam uz NATO, vēsturiskumu. Prezidents Bušs, ieradies Viļņā, uzsvēra, ka būtībā viņš ierodas Baltijas valstīs. Viņam nebija iespējams apmeklēt visas trīs Baltijas valstis, kā viņš būtu vēlējies, tāpēc mums šī vizīte Viļņā jāpieņem kā arī mums, latviešiem un igauņiem, domāta. Viņš ar to vēlējās parādīt ASV atbalstu visām trim Baltijas valstīm to brīvības centienos. Viņš uzsvēra un atkārtoja, cik ļoti apbrīno mūsu tautas par to, ka mēs esam palikušas uzticīgas saviem brīvības ideāliem. Prezidents uzskata, ka šīs valstis, kaut arī mazas, ir lielas savā gribā un savā virzībā uz brīvību. Amerikāņi to apbrīno un uzskata, ka tieši garīgās vērtības un stāja ir mūsu visvērtīgākais pienesums aliansei, kur varbūt daža laba ļoti pārtikusi valsts ir jau aizmirsusi, cik dārga un liela vērtība ir brīvība.

— Vai ir kāda simboliska nozīme tam, ka prezidents Bušs Baltijas valstis apmeklēja pirmās no uzaicinātajām?

— Noteikti! Es domāju, tas ir pilnīgi apzināti darīts, lai ar to pasvītrotu, ka nekas nedrīkst apturēt Baltijas valstu virzību uz Rietumiem. Ka tas ir kurss, ko šīs valstis uzņēmušas. Prezidents Bušs savā runā arī uzsvēra: ja kāds ir ienaidnieks Lietuvai, tad tas ir ienaidnieks arī Amerikas Savienotajām Valstīm. Bet tikšanās reizē viņš sacīja: “Saprotiet, ja es teikšu “Lietuva”, tad ar to es gribu teikt arī “Latvija un Igaunija”.” Tas ir apliecinājums ASV atbalstam visām trim Baltijas valstīm, mūsu brīvības un neatkarības centieniem.

— Vai esat pārliecināta, ka ASV Senāts atbalstīs Latvijas uzņemšanu NATO?

— Par to es esmu pilnīgi pārliecināta, jo man jau bija iespēja tikties ar veselu virkni senatoru, kas bija Prāgā un kas ir arī atbraukuši uz Viļņu. Viņi mums ir ļoti labvēlīgi, un, protams, mēs turpināsim visa gada garumā gan savus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami, gan arī diplomātisko darbību, lai turpinātu pārliecināt ASV Senātu, ka Prāgā NATO valstu vadītāji pieņēmuši gudru lēmumu un ka tikpat gudrs būs arī ASV Senāta lēmums ratificēt šo lēmumu.

— Kā jūs Prāgā izjutāt NATO dalībvalstu vadītāju psiholoģisko attieksmi pēc šā uzaicinājuma izskanēšanas?

— Varētu teikt, ka šī attieksme bija ļoti emocionāla. Prezidents Bušs atzinās, ka brīdī, kad mēs, septiņu jaunuzaicināto valstu vadītāji, iegājām sēžu zālē, kur jau pie galda sēdēja NATO dalībvalstu pārstāvji, viņam acīs bijušas asaras. Vēlāk daudzi teica, ka manas runas laikā viņiem acīs bijušas asaras. Ieskaitot tulkotājus, kas sēdēja savās kabīnēs.

— Vai jūs pārrunājāt arī prezidenta Buša tikšanos ar Vladimiru Putinu?

— Jā. Prezidents Bušs mums pastāstīja par savu vizīti, kuras nolūks bija galvenokārt nomierināt gan prezidentu Putinu, gan vispār Krieviju. Ka šī NATO paplašināšanās, kas ietver arī Baltijas valstis, nav uztverama kā drauds Krievijai. Ka Krievijai par to vajadzētu priecāties, jo ar šo soli tiek nodrošināta stabilitāte, miers un drošība uz Krievijas rietumu robežām. Krievija, kam ir tik lielas un garas robežas, uz kurām dažviet Krievijai ir arī grūtības, var tikai priecāties par šo soli.

— Vai jūsu sarunās tika skarts arī robežjautājums? Baltijas valstu un Krievijas un Baltijas valstu un Baltkrievijas robežu jautājums. Jo drīz tā būs NATO ārējā robeža. Vai šīs robežas pašlaik ir pietiekami drošas?

— Jūs jau varat iedomāties, ka tehniskos sīkumos mēs neiedziļinājāmies. Bet prezidents Bušs uzsvēra, ka ASV ir gatavas mums palīdzēt visos iespējamos veidos, kādi vien ir vajadzīgi. Lai mēs nevilcināmies prasīt palīdzību, ja mums tā kur ir vajadzīga. Tas ietver arī finansiālo un ekonomisko sadarbību. Viņš cer, ka tā kļūs aizvien intensīvāka starp ASV un Lietuvu, Latviju un Igauniju.

— Tātad par dalību NATO nebūs jāmaksā tikai no Latvijas budžeta? Mēs varam cerēt uz palīdzību?

— Es par to runāju ar lordu Robertsonu jau Briselē. Viņš teica: “Ticiet man, tas, ko jūs maksāsit, ir niecīga daļa no tā, kas vispār ir NATO budžetā.” Tā ir ļoti niecīga daļa, kas mums būs jāsedz.

Baltkrievijas žurnālista jautājums: — Prezidentes kundze, kā jūs iztēlojaties Latvijas attiecības ar Baltkrieviju pēc tam, kad Latvija būs iestājusies NATO? Kā zināms, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas lēmumu neatļaut prezidentam Lukašenko iebraukt ES valstīs?

— Kā nākamā ES dalībvalsts mēs jau harmonizējam savus lēmumus ar pārējo ES valstu lēmumiem. Lēmums, ko politiskā līmenī pieņēmusi ES, reāli kļūst saistošs arī nākamajām dalībvalstīm. Mēs būtu priecīgi, ja ES nebūtu nācies pieņemt šādu lēmumu. Tas mums kā Baltkrievijas kaimiņvalstij palīdzētu uzturēt labākas un intensīvākas attiecības. Mēs būtu priecīgi, ja Baltkrievija ņemtu vērā EDSO ieteikumus, tad nebūtu nepieciešami šādi ārkārtēji lēmumi. Es domāju, no tādas pieejas iegūtu gan pati Baltkrievija, gan arī pārējā Eiropa. Mēs ceram sagaidīt dienu, kad Baltkrievija spēs sasniegt standartus, ko mēs Baltijas valstīs jau esam sasnieguši. Kad tas notiks, es ļoti priecāšos sekmēt attiecības ar šo valsti, kad tā būs kļuvusi demokrātiskāka.

Somijas žurnālistes jautājums: — Prezidentes kundze, ko jūs izjutāt brīžos, kad stāvējāt līdzās ASV prezidentam Bušam laukumā pie Viļņas Rātsnama?

— Mēs šeit ieradāmies svinēt ļoti priecīgu notikumu kopīgi ar lietuviešiem un Igaunijas prezidentu un parādīt Baltijas vienotību. Šī bija Baltijas vienotības diena. Šī bija baltiešu lepnuma un baltiešu prieka diena.

Valsts prezidentu Lielās tikšanās laikā Viļņā:

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondenti — “LV” galvenais redaktors Oskars Gerts un “LV” ārpolitikas redaktors Jānis Ūdris