• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai turpinās Rīgas daudzveidības izpēte. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.11.2002., Nr. 172 https://www.vestnesis.lv/ta/id/68751

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par būvniecības apjomiem

Vēl šajā numurā

26.11.2002., Nr. 172

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai turpinās Rīgas daudzveidības izpēte

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents prof. Jānis Stradiņš:

Uzruna Rīgas balvas pasniegšanas ceremonijā Vāgnera zālē 2002.gada 22.novembrī

BALVA.JPG (20997 bytes)
Foto: I.Gradovskis
Balvas laureāti: Rīgas muzeja vadītāja Klāra Radziņa
(pirmajā rindā pirmā no kreisās), Rīgas arhitektūras pētnieks Jānis Krastiņš (otrajā rindā pirmais no kreisās), Rīgas arheologs Andris Celmiņš (otrajā rindā pirmais no labās)

Šīs rudenīgās novembra dienas tiek iezīmētas Austrumeiropas, Baltijas, Latvijas, Rīgas vēstures hronikā ar Prāgā saņemto uzaicinājumu pievienoties NATO aizsardzības aliansei, un tas var būtiski ietekmēt mūsu visu likteņgaitas, vismaz 21.gadsimta pirmajā pusē.

Otrs notikums, kura dēļ šodien pulcējamies še, Vāgnera zālē, — Rīgas balvu pirmā svinīgā un publiskā pasniegšana — var likties lokālāka rakstura notikums. Taču abu norišu sakritība, sinhronisms mums liek domāt plašākās vēstures, ģeogrāfijas, ģeopolitikas kategorijās. Par Rīgas piederību Rietumu, Ziemeļatlantijas, Hanzas savienības pasaulei. Par Rīgas vēsturisko, ģeogrāfisko atrašanos krustcelēs, Rietumu—Austrumu un Ziemeļu—Dienvidu ceļu un kultūru saskares punktā. Par “Baltijas Eiropas” (Baltic Europe) reģiona veidošanos. Par mūsu pilsētas, mūsu valsts savdabības saglabāšanu globālo norišu raibumā.

Pērn, 2001.gadā, ar vērienu un ar jūsmu mēs nosvinējām Rīgas kā eiropeiskas pilsētas 800 gadu dibināšanu. Bija ļoti daudz vērtīgu, emocionāli piesātinātu brīžu, kas paliks visas paaudzes atmiņā. Bija vērtīgi izdevumi, grāmatas, albumi, izrādes, arī zinātniski pētījumi par Rīgu. Bija arī daudzas ieceres, pieteikumi, neīstenoti projekti. Likās būtiski, lai jubilejas iniciētā, rosinātā Rīgas izpēte nebeigtos līdz ar jubileju, neizčākstētu, netiktu nolikta “augstos plauktos” līdz 2051.gadam, bet gan turpinātos, pat izvērstos. Vēlreiz gribējās uzsvērt domu, ka līdzās Latvijas patriotismam ir jāizkopj arī Rīgas patriotisms, multikulturālas pilsētas patriotisms. Tur goda vieta ierādāma arī latviešu kultūrvēsturei, kas pilsētas vēsturē iezīmējas jau ar lībiešu, kuršu, sēļu, zemgaļu izcelsmes arheoloģiskajiem atradumiem, ar pirmajām amatu brālībām, ar reliģiskajām draudzēm un grāmatām, ar Jāni Reiteru un agrīnajiem uzņēmējiem Šteinhaueriem, ar Rīgas Latviešu biedrību un tās Zinību komisiju, ar Latvijas neatkarības proklamēšanu, Brīvības pieminekli un Brīvības muzeju un neskaitāmām citām lietām. Bet neaizmirsīsim, ka Rīga ir bijusi un ir arī ievērojams vācu, krievu, ebreju, poļu, lietuviešu, igauņu kultūras centrs, kopš 1862.gada te darbojusies tehniska augstskola, bet kopš 1919.gada — Latvijas Universitāte, pēc tam arī Latvijas Zinātņu akadēmija. Arī šie aspekti ir jāceļ gaismā. Jāizpēta, jāapraksta, jāizkopj visas šīs lietas, pamazām ir jāizveido Rīgas historiogrāfija, vai nu apkopojošu vēstures sacerējumu, vai regulāri iznākošu almanahu veidā. Rīga ir jāpēta visās tās izpausmēs kā vēsturisks, ģeogrāfisks, etnopolitisks, literārs, mākslas fenomens. Dažādos studiju kursos un pētījumu programmās būtu jāiekļauj arī Rīgas tematika. Rīga ir jāvērtē kontekstā ar Latviju un ar pasauli, gan lokāli, gan globāli.

Un, lai šādi pētījumi izvērstos, lai tie gūtu rezonansi ne tikai rīdziniekos, bet plašākā zinātnieku pasaulē, Latvijas Zinātņu akadēmijā radās doma iedibināt Rīgas balvu. Šī ideja guva atsaucību gan Rīgas domē, kas piešķīra finanses balvām, gan Biznesa augstskolā “Turība”, ar kuras atbalstu izveidots balvas veidols – statuete, sudrabota, gaisos skrejoša kaija, mākslinieka Genadija Stepanova darbs, Rīgas trauksmes simbols. 2001.gada 5.decembrī tika parakstīta attiecīga vienošanās, šovasar tika izsludināts konkurss.

Nu varam sveikt pirmos Rīgas balvas laureātus — Rīgas muzeja vadītāju Klāru Radziņu, Rīgas arhitektūras pētnieku profesoru Jāni Krastiņu un Rīgas arheologu Andri Celmiņu, kas katrs savā jomā — un tieši pēdējos gados — veikuši būtisku darbu Rīgas vēstures izpētē un Rīgas vērtību saglabāšanā. Veicināšanas balvas saņem pētniece Dr.Viktorija Bebre un jaunais arheologs Roberts Spirģis. Sirsnīgi sveicu jaunos laureātus, pašus pirmos balvas vēsturē, novēlu visiem jaunas veiksmes un atradumus, izkopt savu Rīgas patriotismu.

Un Zinātņu akadēmijas vārdā izsaku visdziļāko pateicību sadarbības partneriem Rīgas balvas iedibināšanā — Rīgas domei, mēram Gundaram Bojāram, “Turības” augstskolai, valdes priekšsēdētājam Jurim Birzniekam un arī divām dāmām, kas pielikušas vislielākās pūles, lai šis pasākums varētu izdoties, — Helēnai Grīnbergai un Almai Edžiņai. Sveicu arī mūsu viesi — rosīgo Tallinas pētnieku prof. Raimo Pullatu, no kura pieredzes kaimiņu pilsētā arī Rīga varētu smelties dažu ierosmi.

Gribu paskaidrot, ka nekad agrāk Rīgas vēsturē šādas Rīgas balvas nav bijis, — tādu neiedibināja ne 1901.gadā, kad Rīga svinēja savus 700 gadus, ne 30.gadu beigās, kad Kārļa Ulmaņa laikā veidojās “latviskās Rīgas” koncepcija, ne 1988.gadā, kad iznāca enciklopēdija “Rīga”.

Rīgas balva domāta ne tikai Rīgas vēsturei un kultūrvēsturei, arhitektūras un mākslas vēsturei, jomās, kurās to piešķiram šogad. Uz to varētu pretendēt arī pētījumi Rīgas iedzīvotāju demogrāfijas un etnisko attiecību izpētes jomā, rīdzinieku etnogrāfijā, Rīgas ģeogrāfijā, ekoloģijā, Rīgas industriālā mantojuma apzināšanā, vārdu sakot, dažādās nozarēs, kas saistītas ar Rīgas attīstību, ar Rīgu vispār.

Novēlu, lai šī Rīgas balva kļūtu par Rīgas tradīciju, lai līdzās letonikas zinātnei pamazām veidotos rigensikas zinātne, Rīgas daudzveidības izpēte.

Rīgas balva ir Rīgas astoņsimtgades atbalss — lai šī atbalss ir tāla un aicinoša, lai tā iesniedzas Rīgas pastāvēšanas nākamajos gadsimtos un lai Rīgas saimnieki ne tikai izkopj un sakārto Rīgu, bet lai tie to arī izpēta, izprot un parāda pasaulei.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!