“Ir jārēķinās ar katru politisko spēku”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 25. novembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Mūsu tikšanās šodien notiek pēc diezgan skaļajām izmaiņām partijas vadībā, brīvdienās pēc NATO sarunām nekā cita laikam sabiedrībā nebija, par ko runāt. Jūs jau daudziem žurnālistiem esat paudis domu, ka šīs vadības maiņas nekādi neietekmēs spēku samēru domē, bet tomēr ir divi „bet”, kuri man šķita pārrunas vērti. Ir zīmīgais jūsu tēva mājiens par jaunās partijas vadības vēlmi nomainīt ne tikai partijas līderi, bet arī domes vadītāju, un šo mājienu pastiprina Īvāna kunga medijiem paustais tūdaļ pēc nobalsošanas, ka jau šodien Rīgas domes frakcija kopā ar jaunievēlēto partijas vadību spriedīs par situāciju domē, pārskatot attiecības ar PCTVL. Mēs tiekamies pēcpusdienā, varbūt kaut kas ir mainījies.

Gundars Bojārs: — Es gribētu teikt, ka šeit acīmredzot ir divi pārpratumi. Pirmais gan nav pārpratums, tēvam, teiksim, ir sava pieredze kā partijas vadītājam un kā politiķim, man ir atkal sava pieredze. Es neredzu šeit nekādas vēlmes kaut ko mainīt Rīgas domes vadībā — ne frakcijā, ne kādā citā pusē, ja runa ir par manu amatu. Otrs — Īvāna kungs ir ievēlēts par partijas vadītāju, un tas ir normāls loģisks process, partija 2004.gadā svinēs 100 gadu jubileju, viss mainās, arī līderi mainās, un iespējams, ka būs kādas jaunas vēsmas, jaunas idejas partijā. Bet, runājot par sadarbību ar PCTVL, Īvāna kungs gan nedaudz savādāk to bija domājis, viņš kā partijas līderis, protams, vēlas rīkot pārrunas ar visiem politiskajiem spēkiem, kas strādā Latvijā, un konkrēti — Rīgas domē, lai precizētu pozīcijas, varbūt vienotos par kādām kopīgām darbībām neatkarīgi no tā, vai šie spēki strādā pozīcijā vai opozīcijā, un PCTVL ir viens no šiem spēkiem. Es arī esmu vienmēr deklarējis, ka ir jādod iespējas, un esmu aicinājis opozīciju strādāt kopīgi ar pozīciju, nekad neesmu centies virzīt tikai partijas biedrus vadošos amatos, gluži otrādi — mums ir piemēri ar to pašu Attīstības departamentu, kur “Latvijas ceļa” biedrs ieņem vadošo amatu. Šī sadarbība ir varbūt jāaktualizē vēlreiz pa jaunam, un Īvāna kungs kā partijas vadītājs ir uzņēmies šo funkciju. Ar PCTVL sarunas noteikti notiks, partijas vadībai ir jābūt lietas kursā un tieši jārunā ar šo spēku.

— Un tomēr ir pazīmes, kas liecina, ka pat partijas iekšienē nav vienprātības šajos jautājumos. Te man atkal jāmin jūsu tēva mājiens uz Dinēviča kungu, ka no viņa vēl varot šo un to sagaidīt.

G.Bojārs: — Nu tad neprasiet komentārus man, varbūt kādu dienu uzaiciniet Juri Bojāru uz studiju, bet tas būs cits raidījums.

— Pēc Īvāna prāta, iespējams, pieļauti pārāk lieli kompromisi un spiediens no PCTVL — tas jau ir tiešs citāts, tai pašā laikā uzsverot, ka PCTVL loma Rīgas domē nemaz neesot tik liela. Vai piekrītat šādam spriedumam?

G.Bojārs: — Katram politiskajam spēkam aizmugurē stāv viņa vēlētāji, un ar katru ir jārēķinās, vai tas ir PCTVL, vai “Latvijas ceļš”, vai Tautas partija, vai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ar visiem šiem spēkiem ir jārēķinās, un katram ir savs elektorāts. Liela vai neliela šī loma, katrs var arī spriest un apspriest šī politiskā spēka ietekmi.

— Man ir grūti piekrist Īvānam par PCTVL lomu, gan runājot par pārstāvniecību amatos, bet vēl vairāk par šī politiskā spārna prevalēšanu dažādās izpilddirekcijas struktūrās. Rīdziniekus vairāk interesē (daudzi man par to ir arī zvanījuši) šo politisko kompromisu un PCTVL spiediena praktiskie rezultāti, visdažādākajos amatos izpilddirekcijās vai pašvaldības uzņēmumos amatos tiek iecelti cilvēki, un tie visbiežāk netiek vēlēti, tos var pat neietekmēt loģiskās politisko spēku izmaiņas pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Kaut gan tiekot deklarēts, ka, lūk, primārais ir profesionālais un tikai pēc tam politiskais. Tas liecina par to, ka elektorātu, vēlētājus, neapmierina šāda situācija. Vai jums ir kas sakāms viņiem?

G.Bojārs: — Es domāju, ka, pirmkārt, šī neapmierinātība būtu jāizsaka par kādām konkrētām neizdarībām, un ir piemēri, kur gan sociāldemokrātiem, gan arī tiem pašiem PCTVL pārstāvjiem no amatiem nācās šķirties. Arī es esmu iestājies par dažu šādu lēmumu pieņemšanu, neskatoties uz to, vai tas ir partijas biedrs vai nav.

— Mīļā miera labad varbūt miniet kādu konkrētu piemēru.

G.Bojārs: — Nu, kaut vai Rīgas Centrāltirgus vadītājs, kaut vai “Mežaparka” vadītājs, ja cilvēks nespēj tikt galā ar viņam uzliktiem uzdevumiem, viņam ir no šī amata jāšķiras, arī PCTVL, kā jūs zināt, Ždanokas kundze, kura ieņēma Rīgas mājokļa aģentūras direktora padomnieces amatu, nu no šī amata ir šķīrusies.

— Diezgan vīpsnājoši sabiedrība uztvērusi amata nodrošinājumu Saeimā neiekļuvušajai sociāldemokrātei Violai Lāzo, kas pēc jūsu aicinājuma izstrādās Rīgas domes ārējo sakaru uzlabošanas koncepciju, izpilddirektoram laikam tieši šodien uzdots jau slēgt līgumu ar viņu, paredzot algu 650 latus mēnesī, un nodrošināt viņai darba vietu un atbilstošus darba apstākļus. Spriežot gan pēc atsevišķu partijas biedru izteikumiem, gan sadarbības partneru, protams, arī opozīcijas pārstāvju, komentāriem presē, gan pats amats, gan tā lietderība tiek apšaubīta.

G.Bojārs: — Šī ir absolūta dezinformācija, jo šis ir līgumdarbs. Un, atklāti sakot, par Ārlietu nodaļas darbu es nevarētu teikt, ka es būtu ar to neapmierināts, bet tas diemžēl neatbilst tām prasībām un tam līmenim, uz kādu Rīgas pilsēta virzās. Rīga kļūst par ļoti nopietnu metropoli, Eiropas mēroga metropoli, līdz ar to arī Ārlietu nodaļas darbam gan strukturāli, gan funkcionāli ir jāatbilst noteiktām prasībām. Lāzo kundzei ir ļoti liela pieredze, strādājot Saeimā Eiropas lietu komisijā, strādājot Eiropas un Latvijas apvienotajā parlamentārajā komitejā, strādājot ar ārzemju partneriem, un viņas līgumdarbs ir — izstrādāt reorganizāciju Ārlietu nodaļai. Manuprāt, ja mēs gribam sasniegt labu, pasaulē pieņemtu līmeni, bez tā vienkārši nevaram iztikt.

— Ja tas ir tik būtisks līgumprojekts un ir tik aktuāli to ieviest tieši šobrīd, tad šeit loģisks jautājums — kādēļ tas nenotiek ar kopēju domes akceptu un kādēļ ne konkursa kārtībā?

G.Bojārs: — Domei ir jāpiedāvā konkrēts modelis, un šis konkrētais modelis ir jāizstrādā. Nebūtu loģiski uzdot pašai Ārlietu nodaļai šobrīd izstrādāt savas reorganizācijas projektu. Jo cilvēki — un tas ir tīri cilvēcīgi – parasti ir apmierināti ar to, kā tas notiek. Un konkurss nav nepieciešams, lai izstrādātu šo koncepciju. Par šo koncepciju savukārt lems tālāk komiteju sēdēs deputāti un arī Rīgas domes sēdē, un jautājums par cilvēku, kas vadīs Ārlietu nodaļu, ir pilnīgi atklāts, tas šobrīd netiek apspriests.

— Tai pašā laikā grūti nepiekrist klausītājiem, kuriem ir pārliecība, un tādu ir daudz, ka turpinās diezgan liela līdzekļu tērēšana gan valstī kopumā, gan arī pašvaldībās — diezgan izplūdušu koncepciju un vīziju rakstīšanai, kuru atdeve nevienu patiesībā pat neinteresē. Ar diezgan pakārtotu domes līdzdalību Kongresu namā šodien notiek kārtējā rīdzinieku diskusija „Veidosim Rīgu kopīgi”, ko rīko Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna izstrādes darba grupa un Sabiedriskās politikas institūts. Interesentus iepazīstinās ar sabiedrības aptauju rezultātiem par centra saglabāšanu un attīstību. Nez kāpēc rodas iespaids, ka pārāk bieži šādām diskusijām ir pārāk dekoratīva un tāda “tvaika nolaišanas” funkcija. Vai jūs jūtat šo daudzo projektu praktisko atdevi?

G.Bojārs: — Protams, piemēram, pilsētas Attīstības departamenta reorganizācija notikusi, manuprāt, ļoti veiksmīgi, tā sākās ar vīziju, tālāk bija konkrēts projekts un konkrēta darbība. Mums nemitīgi pārmet — un varbūt pamatoti — caurspīdīguma trūkumu, un šis ir tas mehānisms, kā iesaistīt sabiedrību, sabiedrībā aktīvus cilvēkus, profesionāļus tai skaitā, kopīga viedokļa veidošanā par Rīgas domi. Protams, politiķi vienmēr var izlemt, vai krāsot māju tā vai citādi, un tomēr, man liekas, nekad nebūs lieki, pie tam netērējot nekādus līdzekļus, uzdot jautājumu tiem cilvēkiem, kas šajās visās lietās ir ieinteresēti. Ja cilvēku tas neinteresē, es viņu aicinātu nezvanīt uz radio un nestāstīt, ka tas ir neinteresanti, drīzāk es aicinātu izteikt savas idejas par šo attīstību.

— Izskatīšanai domē rītdienas sēdē akceptēti vasarā atliktie strīdīgie sabiedriskās kārtības noteikumi, kas paredz aizliegt piegružot ielas, zīlēt, uzbāzīgi ubagot, atrasties uz ielas ar atvērtu alus pudeli un sēdēt zālienos. Es saprotu, ka deputātiem piedāvās divus šī aizlieguma variantus. Kurš, jūsuprāt, būtu tas efektīvākais?

G.Bojārs: — Es domāju, pie šiem variantiem būs vēl arī priekšlikumi, bet šis ir tieši tas gadījums, par ko mēs runājām arī iepriekš. Tātad tika piedāvāts viens projekts, kuru es ierosināju novirzīt sabiedrības apspriešanai, rīdzinieki ir izteikuši ļoti daudzus iebildumus, savus priekšlikumus saistībā ar šo projektu, tad tā izskatīšana tika atlikta, un šobrīd Drošības un kārtības komiteja ir apkopojusi šos priekšlikumus un virza tālākai izskatīšanai domes sēdē. Bet es paredzu arī šajos noteikumos pietiekami daudz priekšlikumu. Iepriekšējie noteikumi, es domāju, ka man piekritīs klausītāji, ir tiešām novecojuši.

— Klausītāju jautājums šai sakarā: vai pašvaldības policisti sodītāji, apstaigājot zālienos sēdētājus vai pat gulētājus, nenomīdīšot zālienus vēl vairāk?

G.Bojārs: — Es paužu to viedokli, ka acīmredzot tajās vietās, kur ir svaigi iesēti zālieni, ir jāizvieto zīmes, ka staigāt pa zālieniem ir aizliegts. Pretējā gadījumā, un tā tas notiek daudz kur pasaulē, zālieniem ir jābūt tādā kvalitātē, lai ļautu iespēju bērniem paskraidīt pa zāli, tiem, kas vēlas, varbūt arī apsēsties zālienā, un tā tālāk. Tā ka šis jautājums vēl ir pāragrs, es nevaru precīzi pateikt, kādā formulējumā tas tiks pieņemts Rīgas domē.

— Vēl divi tīri praktiskas dabas jautājumi. Domes informācijas un tehnoloģijas centrs aicina Iepirkumu uzraudzības biroju pārdomāt un tomēr nepārsūdzēt tiesas lēmumu atcelt aizliegumu slēgt līgumu par Rīgas skolu pieslēgšanu internetam ar „Telecentru”. Iznāk tā, ka vienas kompānijas biznesa interešu dēļ pilnībā apstādināta skolu tālāka pieslēgšana internetam. Kādas ir domes rīcībā esošās iespējas, lai šis process tomēr turpinātos?

G.Bojārs: — Mūsu prioritāte, kā jau minēts, ir izglītība, skolas, arī skolu internetizācija, un šim projektam mēs veltījām ļoti daudz uzmanības. Diemžēl esošā procedūra ir tāda, ka jebkurš, kurš ir neapmierināts konkursā, un tādi vienmēr būs, var pārsūdzēt šo lēmumu uzraudzības padomē.

— Bet no tā šobrīd konkrēti cieš skolas.

G.Bojārs: — Konkrēti cieš skolas, es katru dienu saņemu sūdzības no skolām un lūgumus, un šie lūgumi ir tālāk nosūtīti Iepirkumu uzraudzības birojam, un mēs ļoti ceram, ka Iepirkumu uzraudzības birojs nepārsūdzēs šo tiesas lēmumu, jo pirmais tiesas lēmums ir mūsu labā.

— Jau salāpīta uz nesen rekonstruētā Vanšu tilta nobrauktuves iepretim Prezidenta pilij izveidojusies plaisa visu trīs braukšanas joslu platumā, Rīgas tiltu speciālisti norāda, ka bojājums izveidojies tikai neilgi pēc remontdarbu pabeigšanas un, visticamāk, problēmas radījusi nepareiza materiālu izvēle. Savukārt remontdarbu veicēju — „Viadukta” — pārstāvis pieļāvis, ka brāķī vainojama steiga, kādā bijuši spiesti strādāt tilta būvētāji. Kas tad bija tas steidzinātājs un līdz ar to — kam tad būs soda sankcijas?

G.Bojārs: — Vēl vasarā, cik es atceros, mūs steidzināja Rīgas iedzīvotāji, un es par šo problēmu runāju šajā raidījumā. Problēma ir likvidēta, un mēs jebkurā konkursā, kas saistīts ar ielu remontiem, tiltu remontiem, paredzam būvnieka atbildību trīs gadu laikā, teiksim, šīs garantijas piestādīt. Šobrīd tas ir izmantots, mēs ļoti cītīgi sekojam, lai pašvaldības pasūtījumi tiktu izpildīti pienācīgā kvalitātē un arī novērsti tie defekti, kas laika gaitā atklājas.

— Cerēsim, ka ziema vairāk plaisas neizraisīs. Un vēl varbūt atgādinājums par Ziemassvētkiem. Proti, jau šīsnedēļas izskaņā sāksies Rīgas Ziemassvētku tirdziņi.

G.Bojārs: — Jā, tuvojas pirmā Advente, es ar to sveicu visus rīdziniekus un Latvijas iedzīvotājus, un Rīga kā Latvijas galvaspilsēta centīsies pirmām kārtām saposties, sāks strādāt Ziemassvētku tirdziņi. Es ceru, ka arī uzņēmēji un māju īpašnieki pievērsīs uzmanību savu īpašumu sakopšanai. Es esmu lūdzis arī izsludināt tādu nelielu konkursu par sakoptāko un vislabāk izdaiļoto skatlogu Rīgas pilsētā un es ceru, ka visi šie pasākumi sagādās rīdziniekiem prieku.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā