Par visu Latviju satelītattēlā

Valsts zemes dienests (VZD) 18.maijā prezentēja pirmo Latvijas satelītkarti, ko digitālā jeb datorformā izgatavojis VZD sadarbībā ar Zviedrijas Kosmosa korporāciju "Satellitbild".

Karte ir veidota kā ģeogrāfisku datu bāze, kas glabājas 131 loksnē, un to var izmantot gan digitālā, gan papīra versijā, turklāt pēc vajadzības arī dalīt fragmentos. Kartē iestrādāti 10 informācijas slāņi — administratīvās robežas, ģeogrāfiskie nosaukumi, punktveida objekti (viensētas, baznīcas un citi objekti, kas nav mērogā, bet ir jāattēlo), satiksmes ceļi, ģeodēziskie punkti, reljefs, elektrolīnijas un naftas vadi, hidrogrāfija, zemes lietojumi un grādu tīkls. Kartes mērogs ir 1: 50 000.

— Kā galveno izejmateriālu kartes veidošanā izmantojām satelītuzņēmumus ar izšķirtspēju 10 metri, kas izdarīti laika posmā no 1991. līdz 1994.gadam. Šobrīd modernās tehnoloģijas dod iespēju strādāt jau ar daudz precīzākiem attēliem, taču tajā laikā, kad sākās darbs pie projekta realizācijas, šāda izšķirtspēja bija visoptimālākā, prezentācijā sacīja "Satellitbild" vadītājs Alfs Eriks Oskogs. Kā palīgmateriāls izmantotas arī dažādas PSRS Ģenerālštāba topogrāfiskās kartes, ko savulaik izgatavoja militārām vajadzībām. Kartei nepieciešamo ģeogrāfisko datu ievadīšanai, apstrādei un uzkrāšanai izmantotas ASV korporācijas ESRI programmas, taču šos datus var konvertēt arī citās datorprogrammās.

VZD ģenerāldirektors Gints Grūbe pastāstīja, ka darbs pie kartes izveides aizsācies 1993.gadā, kad tika parakstīts sadarbības līgums starp VZD un Zviedrijas Kosmosa korporāciju "Satellitbild", jo tikko neatkarību atguvušajai Latvijas valstij bija nepieciešama pilnīga un precīza informācija par tās teritoriju, resursiem un valsts infrastruktūru.

Viens no galvenajiem sadarbības uzdevumiem bija izveidot kartogrāfisko struktūru (t.i., struktūru kartogrāfisko materiālu ražošanai) un informatīvo bāzi, kas padomju laikā bija PSRS monopols. Saskaņā ar līgumu Zviedrijas puse apņēmās piegādāt vajadzīgās tehnoloģijas un apmācīt Latvijas personālu darbam ar digitālajiem kartogrāfijas materiāliem. Latvijas pusei savukārt vajadzēja nodrošināt tehnikas un programmu uzturēšanu. — Atbalstot Latviju tās centienos izveidot savu kartogrāfiju, Zviedrijas valdība projektā ieguldījusi apmēram 300 tūkstošus latu, bet Latvijai projekta realizācija pavisam izmaksāja aptuveni 320 tūkstošus latu, — apliecināja G.Grūbe.

Diemžēl projekta gaitā Latvijas pusei hroniski trūka finanses, tādēļ darbi ieilga septiņu gadu garumā.

— Kopš neatkarības atgūšanas šis ir lielākais notikums Latvijas kartogrāfijā, jo pirmoreiz visa valsts teritorija beidzot ir noklāta ar relatīvi precīzu kartogrāfisko materiālu, kas izgatavots pēc vienotas metodoloģijas un standartiem, un Latvijai tagad ir sava pilna mēroga karte, — uzsvēra VZD Kartogrāfijas pārvaldes direktors Aivars Ratkevičs. Tā informatīvā bāze, ko Latvijas kartēšanai izmantoja padomju gados, mūsu kartogrāfiem tagad vairs nav pieejama, tāpēc bija jāveido pašiem sava. Savukārt tās kartes, ko neatkarības periodā dažādiem Latvijas reģioniem izgatavojušas privātfirmas, veidotas pēc atšķirīgām programmām un standartiem, tādēļ nav savstarpēji savietojamas, sacīja A.Ratkevičs.

Kaut gan satelītkarte pilnībā ir tapusi tikai tagad, tās fragmentus dažādām vajadzībām aktīvi izmanto jau trīs četrus gadus. Patlaban kartes lietotāju skaits tuvojas 90. Galvenie pasūtītāji līdz šim bija pašvaldības un biznesa struktūras, taču karti izmanto arī dažādos starptautiskos projektos. Tiesa, pašreizējā formā karte ir ļoti dārga, atzina A.Ratkevičs. Vienas loksnes datu sagatavošana lietotājam izmaksā aptuveni 160 latu, tādēļ VZD jau tuvākajā laikā sagatavos karti tādā formā, lai to varētu realizēt par pieņemamām cenām.

Daiga Lakotko — "Latvijas Vēstnesim"