Ar Paula Stradiņa vārdu un balvu

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš un LZA ārzemju loceklis un Paula Stradiņa balvas laureāts Jānis Kļaviņš (ASV)

Ceturtdien, 27. janvārī, tika pasniegta Paula Stradiņa balva Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklim un Latvijas Universitātes goda doktoram Jānim Kļaviņam par sasniegumiem audzēju pētniecībā

Jānis Kļaviņš dzimis 1921. gadā Latvijā. Šeit pat uzsācis medicīnas studijas un klausījies profesora Paula Stradiņa lekcijas operatīvajā ķirurģijā. Iestājies arī otrā — Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Dziedājis korī "Dziesmu vara". Otrā pasaules kara vētras viņu, tāpat kā daudzus latviešus, aizveda svešatnē. Pēc kara, jau Vācijā, studijas bija jāsāk no jauna. Jānis Kļaviņš beidzis Ķīles universitāti. Pēc tam Amerikā nokārtojis eksāmenus un ieguvis licenci medicīnas praksei. Gan Vācijā, gan Amerikā nodarbojies ar zinātniskiem pētījumiem. Bijis profesors Ziemeļkarolīnas, vēlāk Ņujorkas štata un Kolumbijas universitātē. Arī Starptautiskās vēža norādītāju akadēmijas prezidents un ASV klīnisko pētnieku akadēmijas prezidents. Jāņa Kļaviņa izveidotajam virzienam par audzēja uzrādītājiem ir ļoti liela nozīme vēža agrīnajā diagnostikā. Profesoram ir vairāk nekā 200 zinātnisku publikāciju. Viņš joprojām ir darbīgs. Septiņdesmit astoņu gadu vecumā viņš ir Alberta Einšteina medicīnas koledžas profesors un Starptautiskās vēža uzrādītāju akadēmijas prezidents.

Vairākus gadus pēc medicīnas studijām Jānis Kļaviņš beidzis arī Lībekas mūzikas akadēmiju. Viņš ir iedziedājis kompaktdiskos visas 108 Jāzepa Vītola solodziesmas. Tā kā tās visas rakstītas soprānam, Jānis Kļaviņš savulaik kopīgi ar komponista dzīvesbiedri Anniju sākuši tās pārveidot. Pēc viņas nāves darbu turpinājis viens. Solodziesmu apdarei un ieskaņošanai veltīti desmit gadi. Jānim Kļaviņam ir arī visai daudz skaņuplašu — gan Emīla Dārziņa dziesmas, gan koncertu ieskaņojumi. Par Franča Šūberta dziesmu interpretēšanu Jānim Kļaviņam 1984. gadā Vīnē pasniegta zelta medaļa.

Profesora Jāņa Kļaviņa dēls Filips kopš kāda laika ir pārcēlies uz dzīvi Latvijā. Viņam pieder advokātu birojs, dzīvesbiedre Elita Kļaviņa ir Jaunā Rīgas teātra aktrise.

P. Stradiņa balvas laureāts ir daudz darījis mūsu valsts zinātnieku starptautisko sakaru veicināšanā. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātei Jānis Kļaviņš atdāvinājis savu personīgo bibliotēku. Viņš arvien cenšas apgādāt šejienes kolēģus ar jaunāko medicīnas literatūru un darbam nepieciešamajiem instrumentiem.

Uz balvas saņemšanu P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā Jānis Kļaviņš ieradies no ASV. Pasniedzot viņam balvu, akadēmiķis Jānis Stradiņš sacīja: "Latvija atdod zināmu parādu izcilam latvietim — cilvēkam, kas augstu turējis un nesis Latvijas vārdu pasaulē." Viņš bilda arī par zīmīgo sakritību, ka pirmo 2000. gada balvu saņem ar onkoloģijas nozari saistīts zinātnieks. Jo arī viņa tēvs, kura vārdā nosaukta balva, savulaik pievērsies vēža agrīnai diagnostikai. Balvai līdzi tika pasniegta arī aploksne ar naudu, ko profesors Kļaviņš tūlīt pat ziedoja P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam. Pēc tam laureāts teica akadēmisko runu.

P.Stradiņa balvu Medicīnas vēstures muzejs iedibināja 1982. gadā, un to ik gadu par pētījumiem medicīnas vēsturē saņēma divi zinātnieki. Kopš 1992. gada šo balvu par izcilu darbu medicīnas zinātnē vai pētījumu medicīnas vēsturē kopīgi piešķir Latvijas Zinātņu akadēmija un P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. Gandrīz divdesmit gadu garumā P.Stradiņa balvu saņēmuši daudzi ievērojami zinātnieki. Arī akadēmiķis Jānis Stradiņš, Ņina Stradiņa, Jānis Āboliņš (Zviedrija), Arveds Alksnis (ASV), Vera Rudzīte, Kristaps Kegi (ASV), Kristaps Zariņš (ASV), Zeliks Čerfass (Izraēla), Ilzmārs Lazovskis... Arī Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcas ārsti Ilze un Jānis Krūmali.

Armīda Priedīte, "LV" informācijas redaktore