Cauri gadu grēdām, no visiem Latvijas novadiem

Atzīmējot Ernsta Glika 350. dzimšanas dienu, Rīgas Latviešu biedrības namā notika sarīkojums “Gaismu sauca”

Tā ir vērienīga kultūras akcija, ko Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas Rakstnieku savienība rīko kopā ar novadu pašvaldībām. Ideja dzima 2000. gadā, kad vienlaikus tika svinēta latviešu pirmās atmodas ceļvežu Pītera Miglinīka un Ausekļa 150. dzimšanas diena, jubilejas pasākumiem turpinoties latgaliešu dziesminieka dzimtajā pusē Rēzeknes rajonā un vainagojoties ar novadu sadziedāšanos “Gaismas pils” autora dzimtenē Ziemeļvidzemē. Pērn rīdzinieki un piebaldzēni 120. dzimšanas dienā pieminēja juristu, žurnālistu un tulkotāju, Rūdolfa Blaumaņa draugu un “Skroderdienu” mūzikas autoru Aleksandru Būmani. Šoreiz kā gaismas saucējs tika godināts vācu tautības mācītājs un latviešu literāts, un skolu dibinātājs Ernsts Gliks, augstu novērtējot viņa Bībeles tulkojumu kā būtisku latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma daļu.

Raženākie Glika darbības gadi ir saistīti ar Alūksni, un viņa goda diena kļuva reizē par alūksniešu svētkiem. Alūksne “ienāca” Māmuļā ar visiem saviem pagastiem un to dabas jaukumiem, ar Bībeles Goda istabas un novadpētniecības un mākslas muzeja ekspozīciju atklāšanu, ar līdzdalību zinātniskajā konferencē un svētku koncertā. Bībeles Goda istabā ekspozīcijas centrā bija likts sudrabā kaltais pirmās latviešu Bībeles faksimilizdevums, ko pēc Dr.Edgara Ķiploka iniciatīvas 1974. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs 500 eksemplāros izdevusi latviešu draudžu apvienība. 1996. gada Glika dienās to Alūksnes Bībeles muzejam uzdāvināja prāvests Vilis Vārsbergs. Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks savukārt pievērsa uzmanību otram tikpat diženam Bībeles izdevumam, kas nācis no izcilā kultūras darbinieka, atjaunotās Rīgas Latviešu biedrības pirmā vadītāja Pētera Pētersona leģendārās bibliotēkas.

Ievadot Glika jubilejai veltīto zinātnisko konferenci, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns Dr. Juris Cālītis uzsvēra, ka tā ir ikvienas tautas bagātība, ja tā savā dzimtajā valodā var lasīt Bībeli, jo tā ir grāmata katram cilvēkam, kas savij kopā visu svarīgāko dzīvē un visu svarīgāko pašā cilvēkā, dod dvēselei gaismu un ļauj saskatīt dzīvības krāsas.

Ventspils augstskolas asociētā profesore Dr. Maija Baltiņa atgādināja, ka par kādas tautas literāro valodu var runāt ar to brīdi, kad tajā pārtulkots pilns Bībeles teksts, un aplūkoja Glika veikto darbu saistībā ar jaunāko Bībeles tulkojumu. Uz Līgo zāli, kur notika konference, veda “Glika iela” ar tekstos un fotogrāfijās tvertiem Alūksnes pilsētas Glika ielas iedzīvotāju un viņu senču dzīvesstāstiem. Ielas garums ir 1100 skolēnu plecu pie pleca, un pašlaik te dzīvo 15. līdz 17. paaudze. Interesantus atklājumus sagādājusi Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzeja 2002. gada martā rīkotā ekspedīcija “Glika vārds mūsdienu Alūksnē”. Par tiem konferencē stāstīja Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas skolotāja Ilona Riekstiņa, īpašu uzmanību pievēršot Glika devumam izglītības veicināšanā. “Celies un topi gaišs!” - tā viņš uzrunāja latvieti, un šis aicinājums skan cauri gadiem. Ne sēdēt tumsā, bet tiekties pēc gaismas un justies bagātiem ar gaismas apzināšanos aicināja arī šis Glika jubilejas sarīkojums.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore