Ar gudrību, izturību un veiksmi drošības sardzē

Vakar tika atzīmēti Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta divpadsmit gadi

Vakar, 26. novembrī, Rīgas Biržas namā notika svinīgs pasākums par godu Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestu 12. gadadienai. Pasākumā piedalījās un uzrunas teica Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume, Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers un Drošības dienesta komandieris Raimonds Rublovskis.

	Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar, 26.novembrī, Rīgas Biržas namā: svinīgi tiek ienests Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta karogs; Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta komandieris Raimonds Rublovskis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, Vaira Vīķe–Freiberga, Jānis Straume un Raimonds Rublovskis

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga:

(..) Man ir prieks sveikt Drošības dienestu šajā jubilejas dienā un apsveikt jūs ar visiem sasniegumiem, kas šajos divpadsmit gados ir paveikti. Jūsu dienests sāka savu darbību uz ļoti nedrošiem pamatiem tādā brīdī, kad visa Latvijas nākotne un visa valsts neatkarība vēl bija zem jautājuma zīmes. Jūsu dienests ir turpinājis pārveidoties un pilnveidoties, lai pielāgotos arvien mainīgiem apstākļiem, un tas ir spējis sevi pierādīt gan zem dažādiem nosaukumiem, gan dažādās pakļautībās un caur dažādām reorganizācijām. Būtiskākais ir tas, lai tie pienākumi, tās funkcijas, kas jums ir uzticētas, tiktu arvien pilnveidotas, lai arvien augstāka kļūtu katra karavīra profesionalitāte, lai pilnveidotos organizācija un arī aprīkojums, par kuru es pa laikam dzirdu, ka tas varbūt mums nav tik ideālā stāvoklī, kā mēs to vēlētos. (..)

Uzruna Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta svinīgajā sēdē Rīgas Biržas namā 2002. gada 26. novembrī

Man ir prieks sveikt Drošības dienestu šajā jubilejas dienā un apsveikt jūs ar visiem sasniegumiem, kas šajos divpadsmit gados ir paveikti. Jūsu dienests sāka savu darbību uz ļoti nedrošiem pamatiem tādā brīdī, kad visa Latvijas nākotne un visa valsts neatkarība vēl bija zem jautājuma zīmes. Jūsu dienests ir turpinājis pārveidoties un pilnveidoties, lai pielāgotos arvien mainīgiem apstākļiem, un tas ir spējis sevi pierādīt gan zem dažādiem nosaukumiem, gan dažādās pakļautībās un caur dažādām reorganizācijām. Būtiskākais ir tas, lai tie pienākumi, tās funkcijas, kas jums ir uzticētas, tiktu arvien pilnveidotas, lai arvien augstāka kļūtu katra karavīra profesionalitāte, lai pilnveidotos organizācija un arī aprīkojums, par kuru es pa laikam dzirdu, ka tas varbūt mums nav tik ideālā stāvoklī, kā mēs to vēlētos.

Pirms dažām dienām notika vēsturiskais notikums — Latvija tika uzaicināta kļūt par NATO alianses dalībvalsti. NATO zīmē mēs iegūsim tādu drošību, kādu Latvija nekad savā vēsturē nav baudījusi, bet NATO paspārnē mums būs arī jāpierāda ne tikvien sev, bet arī citiem tas, ka mēs spējam izprast drošības būtību un spējam izpildīt drošības prasības. Drošības prasības Latvijai būs tagad paaugstinātas visos iespējamos līmeņos, ieskaitot to, kas skar jūsu dienestu. Bet pamatprincipi, protams, nemainās, šī dienesta pienākums ir gādāt par Saeimas drošību, un Saeima ir demokrātiskas valsts tautas demokrātiskās gribas instruments, caur Saeimu tautas ievēlētie priekšstāvji izpilda tautas gribu demokrātiskā procesā, tamdēļ ir svarīgi, lai Saeima tiktu pasargāta no jebkādiem fiziskās iespaidošanas draudiem, protams, no psiholoģiskās iespaidošanas draudiem viņus var pasargāt tikai viņu pašu sirdsapziņa.

Tāpat prezidents iemieso valsts varu kā simbols vienā personā, un arī tamdēļ no drošības viedokļa riska pakāpe, kam ir pakļauta šāda persona, automātiski paaugstinās. Diemžēl mēs zinām, ka mūsu laikos jebkura amatpersona būtībā nonāk augstākā riska pakāpē, vai tas būtu pašvaldības darbinieks, kā mēs to redzējām Šveicē, vai arī augstāka amatpersona. Bet tā nu ir dzīves realitāte, ar kuru mums ir jārēķinās, un, ja valsts grib nodrošināt savas funkcijas, tad tai ir jāgādā par šo amatpersonu aizsardzību. Tas ir atbildīgs darbs, un tas nozīmē, ka dienestam vienmēr ir jābūt kaujas gatavībā. Nav jau starpības starp miera un kara laikiem, jebkura diena ir potenciāla kara diena šajā dienestā, ikvienu dienu mums ir jābūt vienādi modriem, un dienesta efektivitāte arī ir atkarīga no visu tā locekļu darbības kopumā, un tikpat svarīga ir stacionārā apsardze, kas apsargā objektus, un mobilā apsardze, kas pārvietojas līdz ar personām. Ķēde ir tikai tik stipra, cik tās vājākais loceklis, tamdēļ ir ļoti svarīgi, lai visi ķēdes locekļi būtu vienādi stipri, lai katrs spētu izpildīt sev uzticētos pienākumus bez ierunām un bez atlaidēm.

Jums ir arī atbildīgs darbs, uzņemot ārvalstu delegācijas, un te nu līdztekus drošības aspektiem ir valsts prestiža jautājums, jo tas veids, kādā tiek nosargāta šo augsto viesu drošība, rada iespaidu par Latvijas tēlu, par tās gatavību, par tās karavīru profesionalitāti. Gribētos varbūt dzirdēt vienu paraugu: pirms Francijas prezidenta vizītes mūsu vēstniece Francijā ar bažām ziņoja, ka viņa ļoti noraizējusies par to, kā noritēs šī vizīte, jo Francijas prezidents ir pazīstams ar to, ka ļoti uztraucas, ja apsardze kļūst redzama un uzbāzīga. Es varu ar prieku jums paziņot, ka šīs bažas bija pilnīgi liekas – prezidents Širaks aizbrauca no Latvijas ar smaidu uz lūpām un ar pilnīgu pārliecību, ka mums ir lieliski drošības dienesti, kas spēj veikt savus pienākumus ļoti uzmanīgi, ļoti smalkjūtīgi un tādā veidā, ka netiek uztverti kā traucēklis apsargājamajam objektam un personai.

Jūsu dienests turpina attīstīties, es novēlu, lai jums arī nākotnē, pēc mūsu pievienošanās NATO, pavērtos varbūt tie līdzekļi, kas ir vajadzīgi, lai uzlabotu dažu labu tehnisko aspektu. Es novēlu, lai jūs visi izmantotu izglītības un papildu kursu iespējas, kādas jums dienests piedāvā. Es ceru, ka jūs uzskatāt šo savu sūtību kā tādu, kurā ir vieta personīgai izaugsmei, un es ceru, ka tie, kam iznāk kontaktēties ar dažādām ārvalstu amatpersonām gan šeit Latvijā, gan ārzemēs, novērtē to, ka jums ir tā retā izdevība būt klāt daudzos tādos notikumos, kad tiek rakstīta vēsture. Tā tomēr ir sava veida privilēģija – būt klāt šajos vēsturiskajos momentos katram savā vietā, katram savus pienākumus pildot.

Es no savas puses vēl personīgi vēlētos pateikties Valsts prezidenta mobilās apsardzes karavīriem par viņu modrību, par viņu uzmanību un par viņu smalkjūtību, savus darbus pildot. Es teikšu godīgi, ka, amatā stājoties, pierast un aprast ar personīgo apsardzi ir varbūt visgrūtākais no prezidenta pienākumiem, it īpaši to, kas skar brīvo un it kā privāto laiku, kas katram cilvēkam pienāktos. Bet, protams, ar laiku visi pierod, un es varu teikt, ka tagad jau sen mēs strādājam līdzās, domāju, ļoti brīvi un atraisīti. Es pateicos jums par jūsu atbalstu un novēlu visam dienestam turpināt attīstīties, novēlu jums lepni nest Latvijas drošības dienesta nozīmi un savu dienesta karogu.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume:

Uzruna Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta svinīgajā sēdē Rīgas Biržas namā 2002.gada 26.novembrī

Augsti godātā Valsts prezidentes kundze, Ministru prezidenta biedra kungs, drošības dienesta virsnieki un karavīri! Pirms divpadsmit gadiem, kad veidojās Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienests, lai dotu savu artavu tikko atjaunotās Latvijas valsts drošības nodrošināšanā, tikai retais no mums iedomājās, ka pēc divpadsmit gadiem Latvija saņems uzaicinājumu iestāties NATO. Šis brīdis ir pienācis. Tas ir brīdis, kurš liek mums daudz ko pārdomāt, tas ir priecīgs brīdis, jo sasniegts ir ļoti daudz. Tajā pašā laikā ir jāapzinās, ka mums visiem, tajā skaitā arī jums kā vienai no valsts drošības struktūrām, atbildība palielinās. Mums priekšā ir nopietns darbs, lai strādātu pie Latvijas valsts drošības stratēģijas atbilstoši NATO vadlīnijām. Mums pašiem ir jānodrošina, lai valsts finansējums būtu atbilstošs NATO standartiem. Finansējums būs, to mēs nodrošināsim. Ir daudz darba padarīts un daudz darba vēl priekšā. Saeimas vārdā es gribētu pateikties jums visiem un novēlēt gudrību, veiksmi un izturību un kopīga darba vēlmi, tā mums tagad būs vairāk nepieciešama nekā jebkad. Esmu pārliecināts, ka jūs to apzināties un mēs kopīgi sasniegsim mūsu mērķi – valsts un tautas drošību un labklājību. Lai mums veicas!

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta komandieris Raimonds Rublovskis:

Uzruna Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta svinīgajā sēdē Rīgas Biržas namā 2002.gada 26.novembrī

Valsts prezidentes kundze, Ministru prezidenta biedra kungs, Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs, virsnieki, instruktori, karavīri! Dāmas un kungi!

Mūsu dienesta svinības šogad norit īpašā gaisotnē. Man ir tas gods apsveikt jūs visus vairākkārt – pirmkārt, sakarā ar mūsu dienesta divpadsmito gadadienu un, otrkārt, ar uzaicinājumu mūsu valstij pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei. Šodienas situācija ir unikāla, tā izvirza jaunas attīstības perspektīvas mūsu dienestam un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), kā arī ikvienam virsniekam un karavīram.

Šodien, dienesta jubilejā, atgādināšu svarīgākos mūsu dienesta vēstures posmus.

Dienesta dibināšanu un pirmos darbības gadus nevar skatīt atrauti no Latvijas valsts atjaunošanas un izveides procesa. Kad pirms divpadsmit gadiem ar 1990. gada 4. maija deklarāciju tika atjaunota Latvijas Republika, situācija bija ļoti sarežģīta. Padomju impērija vēl nebija sabrukusi. Politisku spriedzi radīja okupācijas karaspēka klātbūtne, Komunistiskās partijas, Interfrontes un citu Latvijai naidīgu spēku aktivitātes, kā arī Iekšlietu ministrijas speciālo uzdevumu vienības OMON agresīvā darbība. No šodienas perspektīvas skatoties, mūsu dienesta nozīmi šajā Latvijas vēstures posmā grūti pārvērtēt. Dienesta vēsture aizsākās 1990.gada 26. novembrī, kad tika dibināts Atsevišķais milicijas patruļdienesta bataljons. Vēlreiz uzsveru jau vispārzināmo vēstures faktu: bataljons bija pirmais reāli bruņotais un organizētais spēks atjaunotās Latvijas vēsturē, kas pilnībā aizstāvēja neatkarības ideālus, nostājās Latvijas valsts varas un pārvaldes institūciju sardzē. Mēs labi atceramies dramatiskās 1991. gada janvāra dienas, kad faktiski visi bataljona darbinieki atradās uz barikādēm. Bataljona pilsonisko pozīciju apliecināja 1991. gada 30.aprīlī Jēkaba katedrālē dotais zvērests Latvijas valstij un tās tautai. Tas simbolizēja ticību, ka likuma vara ir pārāka par spēka varu. Zvērests varētu būt mūsu Dziedošās revolūcijas simbols, kas rāda šī laika būtību – ar pārliecību un kopējā spēka apliecināšanu tika panākta neatkarība un mūsu valsts brīvība. Šis vēsturiskais datums, tāpat kā 26.novembris, mūsu dienestā ir nozīmīgi svētki, kuros ik gadu atceramies mūsu pamatus un godinām mūsu dienesta veterānus.

Nozīmīgas izmaiņas mūsu dienests piedzīvoja pēc 1991. gada augusta puča. Dienesta operatīvo vadību šajās kritiskajās dienās uzņēmās Augstākā Padome, un pēc puča 1991. gada 26. augustā uz bataljona bāzes tika izveidots Latvijas Republikas Augstākās Padomes apsardzes dienests. Dienests ne tikai apsargāja valsts vadītājus, deputātus un Augstāko Padomi, bet veica arī Latvijas televīzijas, Latvijas radio, bijušo Valsts drošības komitejas ēku, ārvalstu vēstniecību un augstu ārvalstu amatpersonu un delegāciju apsardzi. Drošības dienestam bija jārūpējas, lai ārvalstu vizītes jaunajā un, mums jāatzīst, nepieredzējušajā valstī noritētu atbilstoši starptautiskajām tiesiskajām un drošības normām, kas izvirzīja ļoti augstas prasības dienesta darbiniekiem.

1992.gada janvārī dienests tika pārdēvēts par Latvijas Republikas Drošības dienestu. Blakus citiem uzdevumiem no 1993.gada dienestam tika uzticēts viens no pamatuzdevumiem, ko veicam arī šodien, – Valsts prezidenta apsardze.

Laika gaitā drošības dienests ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas. 1994. gadā dienesta reorganizācijas gaitā izveidojās vairākas pastāvīgas struktūrvienības: Speciālo uzdevumu vienība, Iekšlietu ministrijas Valsts apsardzes dienests un Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienests. 1997. gada oktobrī uz pastāvošā dienesta bāzes tika izveidota Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija un Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests. Šogad mūsu dienests iekļaujas jaunveidotā Nacionālo bruņoto spēku struktūrā – Speciālo operāciju spēkos, kas liek mums no jauna izvērtēt savu darbību un izvirza papildu uzdevumus.

Šajā svinību reizē man ir iespēja vēlreiz apliecināt savu pateicību visiem dienesta virsniekiem, instruktoriem un karavīriem par to, ka tie ar vislielāko pienākuma izjūtu, nežēlojot spēkus un savu personīgo laiku, pilda dienesta pienākumus. Dienesta pamatuzdevumi ir veikt Saeimas, Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, Valsts prezidenta, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences apsardzi. Stāvot Latvijas demokrātijas institūciju sardzē nu jau divpadsmit gadus, mēs esam pierādījuši, ka, precīzi pildot savus ikdienas pienākumus, mēs esam drošības un stabilitātes veicinātāji mūsu valstī. Par šo mūsu darbu var teikt – jo tas ir nemanāmāks, jo vairāk uzslavas mēs esam pelnījuši.

Mūsu dienesta darbība savā ziņā ir cieši saistīta ar valsts tēla veidošanu. Manā skatījumā tas izpau?as divos galvenajos virzienos — pirmkārt, darbā ar mūsu valsts iedzīvotājiem, nodrošinot svarīgu valstisku pasākumu drošību, piketu uzraudzību, iedzīvotāju ekskursijas Saeimā un Rīgas pilī, otrkārt, darbībā, kas veido valsts tēlu ārvalstnieku skatījumā, -- tas ir dienesta darbs Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja ārvalstu vizīšu laikā, kā arī augstu ārvalstu amatpersonu delegāciju apsargāšana Latvijā.

Pirmajos gados dienesta darbs amatpersonu apsardzē, vizīšu nodrošināšanā un masu pasākumos prasīja, lai mūsu darbinieki ik brīdi apgūtu jaunas iemaņas un prasmes, laika gaitā darbs kļuvis par mūsu ikdienu. Dienesta karavīru profesionālā prasme un pieredze dienesta pastāvēšanas laikā ir krietni augusi, un var droši apgalvot, ka mūsu karavīri ir sagatavoti, lai tiktu galā ar dažādām situācijām. Ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar citām NBS vienībām, Iekšlietu ministrijas struktūrām un valsts drošības iestādēm, līdz ar to darbs drošības garantēšanai norit saskaņoti un raiti. Drošības pasākumu veikšanā ir svarīgi saglabāt disciplīnu un modrību, vienmēr analizēt informāciju par iespējamiem draudiem mūsu drošībai un ņemt vērā izaicinājumus, ko rada starptautiskā terorisma draudi. Taču tas nedrīkst būt par iemeslu drakoniskiem drošības pasākumiem, kas radītu plaisu starp valsts varas institūcijām un tautu.

Svarīga vieta mūsu dienesta darbībā ir ārvalstu delegāciju drošības garantēšanai. Visspilgtāk atmiņā palikuši pirmie ārvalstu viesi, kas ieradās Latvijā, un, jāpiezīmē, ka dienestam īpaši bagāts ar valstiskas nozīmes pasākumiem bija laika posms no 1992. līdz 1994. gadam, kad tika veikti kopumā 102 valstiskas nozīmes drošības pasākumi. Īpašu vietu dienesta vēsturē ieņem Romas pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte Latvijā 1993.gada septembrī. Vizīte prasīja lielu profesionālo prasmi no dienesta darbiniekiem, bet arī deva gandarījumu -- vizītes noslēgumā pāvests personīgi atvadījās no karavīriem, kas sargāja viņu trīs dienas, un iesvētīja drošības dienesta karogu. Tas joprojām ir nozīmīgākais pagodinājums dienesta karavīriem.

Laikā no 1995. līdz 2000.gadam veikti drošības pasākumi 303 valstiski svarīgās norisēs. Tās bija dažāda līmeņa ārvalstu pārstāvju un delegāciju vizītes Latvijā, militāras mācības, militāro kolonnu eskortēšana, Valsts prezidenta ārvalstu vizītes un citi pasākumi. Kā īpaši sarežģītu drošības jautājumu ziņā gribētu minēt Ķīnas Tautas Republikas Visķīnas Tautas sapulces priekšsēdētāja Li Pena oficiālo vizīti 2000.gada septembrī.

Pēdējos gados darbs ārvalstu vizīšu nodrošināšanā ir mazliet mainījies, un tas ir saprotami – lielu daļu pasākumu, ko kādreiz veica drošības dienests, tagad pilda NBS Militārā policija un citi dienesti. Tomēr mūsu dienesta ieguldījums saglabājas pietiekami liels – 2001.gadā dienests organizēja un piedalījās 18 dažāda līmeņa ārvalstu amatpersonu vizīšu nodrošināšanā Latvijā. Nozīmīgākie drošības pasākumi pagājušajā gadā tika veikti Somijas prezidentes, Francijas, Rumānijas prezidentu, Velsas prinča vizītes laikā Latvijā, kā arī Rīgas 800 gadu jubilejas svinībās 2001.gada augustā, kad tika apsargātas ne tikai mūsu augstākās valsts amatpersonas, bet arī Zviedrijas karalis, Vācijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti un viņu vadītās delegācijas.

Šogad desmit mēnešos dienesta karavīri 20 reizes ir nodrošinājuši Latvijas Republikas augstāko amatpersonu personisko apsardzi ārzemēs. Latvijā veikti drošības pasākumi 22 nozīmīgos pasākumos, starp tiem ir dažāda līmeņa ārvalstu amatpersonu delegāciju vizītes, starptautiskas konferences un kolonnu eskortēšana. Dienests ir veicis pilnu drošības pasākumu kompleksu Turcijas prezidenta un viņa kundzes vizītes laikā 15. un 16.aprīlī un Austrijas prezidenta un viņa kundzes darba vizītes laikā 24. un 25.aprīlī. Bez tam dienests ir nodrošinājis Igaunijas, Lietuvas, Ķīnas, Armēnijas prezidentu, Nīderlandes kroņprinča un princeses drošību, ir nodrošinātas Eiropas Parlamenta prezidenta, NATO ģenerālsekretāra, ASV senatoru un citu amatpersonu vizītes. ?ā gada jūlijā Rīgā notika NATO kandidātvalstu vadītāju sanāksme, kā arī NATO valstu, Somijas un Zviedrijas aizsardzības ministru tikšanās. Šajā grandiozajā pasākumā, kas kļuva par Rīgas pilsētas svētkiem, savu artavu drošības nodrošināšanā un bruņoto spēku popularizēšanā devis arī mūsu dienests.

Turpmākā dienesta darbība būs ļoti būtiska, lai mūsu bruņotie spēki veiksmīgi iekļautos kopējās NATO struktūrās. Ko tas nozīmē mūsu dienestam un katram karavīram?

Kā NBS Speciālo operāciju spēku sastāvdaļai dienestam jānodrošina valsts aizsardzības sistēmas pamatuzdevumi: garantēt valsts un sabiedrības drošību miera un arī valsts apdraudējuma un kara laikā, aizsargāt valsts suverenitāti. Gatavojoties iestāties NATO, ir skaidrs, ka turpmākajos gados būs jāturpina valsts aizsardzības sistēmas un bruņoto spēku tālāka pilnveidošana. Katram karavīram ir jāveic savi tiešie dienesta uzdevumi un jāturpina darbs, lai iegūtu un papildinātu militāro izglītību, apgūtu svešvalodas, veidotu savu militāro karjeru atbilstoši NATO prioritātēm un specializācijai. To no mums sagaida Nacionālo bruņoto spēku vadība un arī Ziemeļatlantijas alianse.

Atzīmēšu, ka šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, vairāki dienesta karavīri ir papildinājuši savas zināšanas un militārās prasmes ārvalstīs – Vācijā, Dānijā, Šveicē, Kanādā, Nīderlandē. Dienesta karavīri papildina savas zināšanas Nacionālās aizsardzības akadēmijā gan kā kadeti, gan dažādos kursos, īpaši apgūstot svešvalodas un datorzināšanas. Bez tam šogad astoņi dienesta instruktori ir apguvuši militārās mācības kursu Cēsu instruktoru skolā, iegūstot instruktora un jaunākā instruktora kvalifikāciju, bet viens virsnieks ir beidzis augstāko militāro mācību iestādi “Baltdefcol” Tartu.

Var teikt, ka zināmā mērā dienesta karavīri jau tagad sekmīgi iekļaujas NATO struktūrās un ir parādījuši Latvijas bruņoto spēku sasniegto savietojamības pakāpi ar NATO spēkiem. No 1996.gada Latvija piedalās miera uzturēšanas misijā Bosnijā un Hercegovinā, un ik gadu miera misijās piedalās arī drošības dienesta karavīri. Šogad četri dienesta instruktori un virsnieki piedalījušies un vēl pašlaik atrodas “Baltson-6” un “JoinGuardian” rotācijas misijās Kosovā un Dienvidslāvijā.

Atceroties šo gadu dienestā, nevar neminēt vairākas tradīcijas, kas šogad veiksmīgi tika turpinātas. Tās ir sacensības “Armijas dižvīrs 2002”, dienestā organizētie minifutbola, basketbola, strītbola un volejbola turnīri. Savu sportisko stāju šogad demonstrējuši mūsu dienesta karavīri, piedaloties dažādās NBS un Latvijas mēroga sacensībās. NBS sacensībās esam ieguvuši godalgotas vietas volejbolā un virves vilkšanā. Īpaši veiksmīgi komandu un individuālā cīņā mūsu karavīri startēja vairākās šaušanas disciplīnās. Ļoti sīvā konkurencē tika izcīnīta pirmā vieta Latvijas čempionātā un NBS sacensībās šaušanā komandu cīņā. Individuālā konkurencē pasaules mērogā ļoti augstus panākumus -- trešo vietu pasaules spēkavīru sacensībās -- guvis mūsu dienesta sporta instruktors Raimonds Bergmanis.

Dienesta karavīri! Apsveicu jūs ar dienesta divpadsmito gadadienu! Novēlu arī turpmāk vienmēr saglabāt kaujas gatavību, vienmēr būt Latvijas valsts drošības sardzē un visaugstākajā līmenī nodrošināt Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta drošību.

Noslēgumā gribu personīgi un dienesta vārdā pateikties tiem karavīriem, kas atrodas dienestā no tā dibināšanas dienas, un novēlēt panākumus tiem bijušajiem dienesta karavīriem, kas tagad turpina dienestu citās bruņoto spēku vienībās vai veiksmīgi strādā dažādās ar valsts aizsardzību saistītās institūcijās.

Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers:

Uzruna Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta svinīgajā sēdē Rīgas Biržas namā 2002. gada 26. novembrī

Augsti godātā Valsts prezidentes kundze, Saeimas priekšsēdētājas biedra kungs, virsnieki!

Šodien Latvijai ir īpaša diena. Pirms divpadsmit gadiem jūs uzsākāt savu darbu, kā jau tika minēts, tas laiks bija nedrošs visai Latvijai. Mēs zinām to, ka jūs esat pildījuši savus pienākumus godprātīgi. Šodien jau dzirdējām, kā jūsu dienests tika veidots. Bet mēs bieži nedzirdam to, kādas grūtības jums ir bijušas. Mēs zinām, ka pēdējos divpadsmit gados, kad veidojās Latvijas brīvvalsts, bija ekonomiskas problēmas. Mēs zinām, ka jūs vienmēr esat strādājuši un jums nebija tiesību sūdzēties. Jūs nebijāt tie, kas gājāt un piketējāt un nostājāties pret to, ka dzīves līmenis varbūt nebija tāds, kāds nepieciešams. Es gribētu pateikt to, ka nākamos četrus gadus Latvijas valdībai būs daudz darāmā. Mēs zinām, ka jūs spēsit strādāt un profesionāli veikt savus pienākumus. Ir ļoti svarīgi, lai paralēli politiskajai darbībai Latvijā notiktu ekonomiskā attīstība. Daudzi Latvijas iedzīvotāji diemžēl dzīvo zem iztikas minimuma robežas. Mēs domājam, ka tas nav pieļaujams. Tāpēc esmu pārliecināts, ka tas darbs, ko veiks valdība, ko veiksit jūs, būs ļoti svarīgs. Tikpat svarīga būs ekonomiskā neatkarība un patstāvība. Katra vizīte, kurā ierodas ārvalstu amatpersonas, ir svarīga Latvijas tēla veidošanā. Es gribētu pateikties jums gan savā, gan visas valdības vārdā. Es ceru, ka nākamajos četros gados, laikā, kad strādās pašreizējā valdība, mēs spēsim sadarboties un nodrošināt, lai Latvijas attīstība būtu tāda, kāda pienākas normālai Eiropas valstij. Paldies, un apsveicu jūs šajos svētkos!

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore

Pēc ieraksta “LV” diktofonā