Vakar, 26. novembrī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumā par valsts robežas šķērsošanas vietām”.

Likumprojekts paredz grozījumu veikšanu iepriekšminētā nolīguma 1. un 2.pantā. Nolīguma 2.pantā (Latvijā un Igaunijā dzīvojošu personu pārvietošanās pāri valsts robežai) paredzētais robežas pārejas punkts Valka 1 – Valga 3 tiek pārnests uz nolīguma 1.pantu, papildinot 1.pantu ar otro daļu, kas tādējādi ļaus šķērsot valsts robežu ne vien Latvijas un Igaunijas iedzīvotājiem, bet arī ārvalstu pilsoņiem kopā ar viņiem piederošiem vai viņu rīcībā esošiem transporta līdzekļiem ar reģistrācijas masu līdz 3500 kilogramiem bez preču pakļaušanas muitas procedūrai robežas pārejas punktā Valka 1 – Valga 3.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumos Nr.1 “Kārtība, kādā tiek sagatavoti, apstiprināti, īstenoti un uzraudzīti no Eiropas Savienības Strukturālās politikas pirmsiestāšanās finansu instrumenta līdzekļiem finansētie projekti””.

Līdz šim īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām īstenoja ārvalstu finanšu palīdzības resursu piesaistīšanas (saņemšanas) un to izmantošanas pārraudzības koordināciju. Līdz ar to ir jāizdara grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumos Nr 1 “Kārtība, kādā tiek sagatavoti, apstiprināti, īstenoti un uzraudzīti no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finansu instrumenta līdzekļiem finansētie projekti”, paredzot, ka Nacionālo vides aizsardzības, transporta infrastruktūras un tehniskās palīdzības projektu (ISPA) koordinatora funkcijas turpmāk pildīs finanšu ministrs.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 13.jūnija noteikumos Nr.194 “Finansu ministrijas nolikums””.

Grozījumi paredz aizstāt visā noteikumu tekstā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

Grozījumi paredz noteikt, ka Finansu ministrijas darba politiskais vadītājs ir finanšu ministrs. Ministrs ir nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos un nacionālais vides aizsardzības, transporta infrastruktūras un tehniskās palīdzības projektu (ISPA) koordinators.

Akceptēts rīkojums “Par Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru”, saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 1.panta pirmo daļu, kā arī ievērojot tieslietu ministra ieteikumu un pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta “j” apakšpunktu, Māris Gulbis atbrīvots no Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra amata.

Uzdots Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietniekam Jānim Endziņam pildīt Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra pienākumus līdz Ministru kabineta rīkojuma izdošanai par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra iecelšanu amatā.

Par spēku zaudējušu atzīts Ministru kabineta 1996.gada 24.aprīļa rīkojums Nr.133 “Par M.Gulbi”.

Akceptēti noteikumi “Bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites un sertifikācijas kārtība”, kuri nosaka: bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites kārtību, t.i., zemkopības un lopkopības (izņemot zvejas) produktu ražošanas, glabāšanas, pārstrādes, marķēšanas un tirdzniecības noteikumus; bioloģiskās lauksaimniecības produktu atzīšanas un sertifikācijas kārtību.

Noteikts, ka apritē iesaistītās personas, kuras ražo, glabā, pārstrādā, marķē un tirgo bioloģiskās lauksaimniecības produktus, nodrošina lauksaimniecības produktu sertificēšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām visā uzņēmumā vai tā nodalītā daļā.

Ja bioloģiskās lauksaimniecības produktu sertificēšana netiek veikta visā uzņēmumā, persona nodrošina sertificētās daļas un bioloģiski ražoto produktu nodalīšanu no parastajiem produktiem. Uzņēmuma daļas nodalīšanu apliecina uzskaites dokumenti.

Noteikts, ka bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā un pārstrādē neizmanto ģenētiski modificētus organismus vai no tiem iegūtus (atvasinātus) produktus, izņemot veterināros medikamentus.

Akceptēti noteikumi “Nacionālā plānojuma noteikumi”, kuri nosaka nacionālā plānojuma izstrādes, sabiedriskās apspriešanas, ieviešanas un uzraudzības kārtību.

Nacionālais plānojums ir dokumentu kopums, kas ietver: Latvijas telpiskās attīstības perspektīvu; nacionālā plānojuma saistošās daļas; nacionālā plānojuma vadlīnijas. Latvijas telpiskās attīstības perspektīva ir valsts ilgtspējīgas telpiskās attīstības pamatnostādnes, un tās apstiprina Ministru kabinets ar rīkojumu.

Pamatnostādnēs sniedz pārskatu par valsts esošo un perspektīvo telpas struktūru – atklāto telpu, apdzīvojumu un infrastruktūru saistībā ar cilvēku un viņa dzīvesveidu no vērtību un teritorijas izmantošanas aspekta. Pamatnostādnēs ir divas daļas: pirmā daļa ir informatīvi analītisks valsts telpas struktūras, arī teritorijas izmantošanas pašreizējās situācijas raksturojums, un tajā atspoguļo nacionālās vērtības, kā arī ataino telpiskās attīstības tendences; otrā daļa ir Latvijas telpiskā vīzija pēc 20 gadiem, kurā atainota vēlamā valsts nākotnes telpas struktūra apraksta un grafiskā veidā, kā arī stratēģija un rīcība vīzijas sasniegšanai.

Nacionālā plānojuma saistošajās daļās nosaka nacionālās intereses un valsts teritorijas izmantošanas un attīstības plānošanas prasības.

Nacionālā plānojuma vadlīnijas ir attīstības plānošanas ieteikumi, ko izstrādā, pamatojoties uz perspektīvu, lai īstenotu vienotu valsts telpiskās attīstības politiku.

Noteikts, ka Nacionālā plānojuma izstrādei nepieciešamo datu bāzi veido un uztur, kā arī nacionālā plānojuma dokumentu oriģinālus glabā par teritorijas plānošanu nacionālajā līmenī atbildīgā ministrija.

Personas ir tiesīgas iepazīties ar nacionālā plānojuma dokumentiem un nacionālā plānojuma datu bāzi Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.

Nacionālo plānojumu izstrādā, izvērtējot valsts reģionālās attīstības plānošanas dokumentus un Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un Baltijas jūras valstu padomes telpiskās plānošanas pamatnostādnes.

Nacionālā plānojuma izstrādāšanu finansē no valsts pamatbudžeta līdzekļiem atbilstoši kārtējā gada valsts budžeta likumā nacionālā plānojuma izstrādei paredzētajiem līdzekļiem.

Noteikts, ka Nacionālā plānojuma dokumentu sabiedriskā apspriešana, arī sabiedrības līdzdalība plānošanas procesā ir nacionālā plānojuma sagatavošanas neatņemama sastāvdaļa. Atbildīgā ministrija: informē sabiedrību, ievietojot laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un atbildīgās ministrijas interneta mājaslapā paziņojumu par nacionālā plānojuma dokumentu izstrādes uzsākšanu un informāciju par dokumentu būtību un saturu; organizē nacionālā plānojuma dokumentu sabiedrisko apspriešanu (kas ilgst ne mazāk par astoņām nedēļām) šādā kārtībā: vismaz nedēļu pirms sabiedriskās apspriešanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un atbildīgās ministrijas interneta mājaslapā paziņojumu par sabiedrisko apspriešanu, kā arī norāda, kur var iepazīties ar sabiedriskajai apspriešanai nodoto nacionālā plānojuma dokumenta vai tā daļas projektu; pēc nacionālā plānojuma sabiedriskās apspriešanas sagatavo sabiedriskās apspriešanas pārskatu un publicē to atbildīgās ministrijas interneta mājaslapā; organizē sabiedrības iepazīstināšanu ar nacionālo plānojumu.

Akceptēts rīkojums “Par valdības puses pārstāvju apstiprināšanu Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē”.

Nacionālā trīspusējās sadarbības padome ir izveidota, lai nodrošinātu trīspusējo konsultāciju mehānismu darba devējiem un darbiniekiem saistošu tiesību aktu pieņemšanas procesā. Šo sociālā dialoga institūciju uz paritātes pamatiem veido Ministru kabineta, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izvirzītie pārstāvji. Saskaņā ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes nolikuma 6.punktu, katra no dalībpusēm dalībai padomē izvirza septiņus pārstāvjus. Šie pārstāvji ir lemtspējīgi par padomē izskatāmajiem jautājumiem un pirms sēdēm vienojas par dalībpuses kopīgu nostāju.

Ņemot vērā izmaiņas Ministru kabineta sastāvā, ir nepieciešams apstiprināt jaunu valdības puses pārstāvju sastāvu.

Lai nodrošinātu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes darbību, nolemts apstiprināt šādus valdības puses pārstāvjus padomē: labklājības ministrs (valdības puses vadītājs); ekonomikas ministrs (valdības puses vadītāja vietnieks); finanšu ministrs; īpašu uzdevumu ministrs veselības aprūpes lietās; īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās; Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs; Tieslietu ministrijas valsts sekretārs.

Labklājības ministrijai uzdots finansēt padomes darbību no valsts budžetā šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem.

Akceptēts rīkojums “Par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju”.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pirmā vietniece, Galvenās nodokļu pārvaldes direktore Nellija Jezdakova apstiprināta par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta pirmo daļu, kā arī pēc finanšu ministra ieteikuma līdz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora Andreja Sončika atstādināšanas no amata pienākumu pildīšanas termiņa beigām.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments