Par Latvijas Kara vēstures komisiju

Saeimas priekšsēdētājam

Ministru prezidentam

Pilsoniskums ir atbildība pret tautu, valsti, zemi, kurā dzīvojam. Bet Latvijas sabiedrībā turpina dominēt okupācijas laika stereotipi par latviešu karavīriem un nacionālajiem partizāniem. Nožēlojami, ka Valsts ierēdņi uzrāda intelektuālu mazspēju starptautiski aizstāvēt latviešu karavīrus no apmelojumiem, kurus uzsāka Staļina vēsturnieki ar P.Birjukovu un A.Ostrovu priekšgalā.

Aktuāla ir 1974. gada Čikāgas /ASV/ žurnāla “Strēlnieks” redakcijas diskusija, kurā ar Francijas “Kara krustu” /Croiz de Querre/ par īpašu drosmi apbalvotais pulkvedis P.Dardzāns uzsver vienprātību ar jau agrāk izteiktu ģenerāļa A.Auzāna secinājumu: “Strēlnieku un Atbrīvošanas cīņu vēsture ir jāpārraksta [..], jāatdod gods strēlniekiem, kas cīnījās Krievijas frontēs pret impērijas atjaunotāju armijām.”

Sarkanās armijas organizatora Ļ.Trocka adjutants, II pasaules kara Latviešu leģiona pulkvedis Kārlis Lobe “Londonas Avīzē” 1954. gada 12. novembrī secina: “Tā saucamie sarkanie strēlnieki ir latviešu spēka un drosmes lielākais ekspansijas laikmets [..]?”

Ziemeļlatvijas partizānu organizācijas propagandas nodaļas vadītājs, piebaldzēns Freds Launags 1991. gadā deva vērtējumu latviešu tautas bruņotajai cīņai pēc II pasaules kara: “Devāmies mežos, lai parādītu, ka šoreiz nebūs tā, kā 1940. gadā, bet mēs šausim ilgi un dikti, lai nomazgātu to kaunu, ko pieļāva mūsu valdība, bez pretošanās ielaižot krievus Latvijā.”

Arī par latviešu kara mākslu nopietnas iestrādes ir tikai Rietumu demokrātijas zemēs – ģen. R.Bangerska “Mana mūža atmiņas” /Kopenhāgenā/, prof. E.Dunsdorfa “Mūžīgais latviešu karaspēks” /Melburnā/, prof. E.Andersona “Latvijas bruņotie spēki” /ASV/, virspulkveža A.Silgaiļa “Latviešu leģions”, U.Ģērmaņa “Pa aizputinātām pēdām” /Stokholma/.

Vai latviešu strēlnieki no Baltijas jūras līdz Klusajam okeānam nebija tādi paši ātras reaģēšanas spēki, kurus tagad veido NATO un Eiropas Savienība?...

Domājam, 1921. gada decembrī dibinātās Latvijas Kara vēstures komisijas darbības atjaunošana varētu atbildēt uz daudziem jautājumiem, sekmēt Latvijas sabiedrības pilsonisko audzināšanu un vairotu Latvijas atpazīstamību pasaulē.

Pedagogs M.Ošs

Latvijas Skolotāju savienības valdes priekšsēdētāja L.Zvārgule

2002. gada 21. novembrī