“Mēs savu kopīgo pārliecību un ideālus spēsim labāk aizstāvēt, ja stāvēsim vienoti plecu pie pleca”

Čehijas galvaspilsētā Prāgā 21. – 22.novembrī notika NATO valstu sanāksme, kurā dalībai aliansē uzaicināja Bulgāriju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju, bet pēc Prāgas NATO sammita, Lietuvas galvaspilsētā Viļņā 23.novembrī tikās Amerikas Savienoto Valstu, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas prezidenti

Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim” Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube (centrā) un pārējie Latvijas delegācijas locekļi Prāgā

Par Latvijas vietu pasaulē pēc pievienošanās NATO

21. novembrī Latvijai saņemot uzaicinājumu pievienoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), gan Latvijas politiķi, gan politiskie analītiķi gandrīz vienprātīgi atzina, ka mūsu valsts drošība, kļūstot par NATO dalībvalsti, ievērojami pieaugs. Mēs iegūsim pat 25 ļoti uzticamus sabiedrotos (NATO pašreizējās un topošās dalībvalstis), kas būs gatavi cīnīties un aizstāvēt mūsu valsts drošību tāpat kā savējo. Bet, satuvinot un nostiprinot savas attiecības ar NATO dalībvalstīm, diezgan noteikti gaidāmas pārmaiņas arī attiecībās ar pārējām pasaules valstīm, it īpaši ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem.

Baltijas valstu sadarbība

Attiecībā uz Latvijas attiecībām ar kaimiņiem Igauniju un Lietuvu gan Valsts prezidente, gan ārlietu un aizsardzības ministri pauduši pārliecību, ka, iestājoties NATO, vēl vairāk uzlabosies arī līdz šim ļoti ciešā un sekmīgā Baltijas valstu sadarbība. Visu trīs valstu iestāšanās NATO būs kopīgs ieguvums gan katrai valstij atsevišķi, gan visām kopā.

Attiecības ar Krieviju

Viens no aktuālākajiem jautājumiem, par kuru aktīvi tika runāts jau Prāgā tūlīt pēc vēsturiskā uzaicinājuma saņemšanas, ir — kā mainīsies Latvijas un mūsu kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas attiecības ar Krieviju?

Prognozējot iespējamo starpvalstu attiecību attīstību, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga minēja iepriekšējos paraugus, kad NATO pievienojās trīs bijušās Varšavas pakta valstis Polija, Ungārija un Čehija. Sākotnēji uz šo valstu uzņemšanu NATO Krievija reaģēja ļoti asi un noraidoši, bet vēlāk attiecības ar šīm valstīm lielā mērā uzlabojās. Tāpēc mums ir visas cerības, ka laika gaitā arī mums manāmi uzlabosies attiecības ar Krieviju, 21. novembrī preses konferencē Prāgā atzina V.Vīķe–Freiberga. Prezidente teica — Prāgā pieņemtais lēmums ir ļoti pozitīvs signāls Krievijai, ka mēs esam gatavi kļūt par alianses dalībniekiem un mūsu attiecības veidosies arī kā daļa no NATO un Krievijas attiecībām, kas pēdējā laikā ir kļuvušas ļoti pozitīvas.

Arī Krievijas ārlietu ministra Igora Ivanova uzstāšanās Prāgas sammita laikā ļāva noprast, ka Krievija, lai gan atklāti neatbalsta lēmumu par Baltijas valstu iekļaušanu NATO sastāvā, tomēr to pieņem kā realitāti un ir ieinteresēta turpināt sadarbību ar NATO un attīstīt labas un abpusēji izdevīgas kaimiņattiecības ar Latviju un abām pārējām Baltijas valstīm. Par Krievijas atturīgo attieksmi pret lēmumu par NATO paplašināšanos liecināja arī fakts, ka prezidents Vladimirs Putins nolēma neapmeklēt Prāgas sammitu. Tomēr tas, ka tūlīt no Prāgas ASV prezidents Džordžs Bušs devās apciemot V. Putinu, liecina, ka Krievijai un NATO saglabājas pozitīvas attiecības.

Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim” Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sarunā ar Čehijas prezidentu Vāclavu Havelu

Uzstājoties NATO sammitā Prāgā, I. Ivanovs norādīja, ka attiecībām ar Baltijas valstīm būtu jābalstās uz starptautisko likumu ievērošanu un savstarpēju cieņu pret otras valsts interesēm, kuru vidū ir arī drošības jautājumi un cilvēktiesību ievērošana. Maskava cer, ka Latvija pēc pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai ievēros šo savienību standartus, tai skaitā arī attiecībā uz nacionālajām mazākumtautībām, 22. novembrī Prāgā teica I. Ivanovs.

Stabilitāte Baltijas jūras reģionā

22. novembrī Prāgā tika runāts arī par turpmāko sadarbību starp Baltijas valstīm un Skandināviju. Pēc kopīgām brokastīm Baltijas valstu un Dānijas valstu vadītāji atzina, ka uzaicinājums iestāties NATO tikai paplašinās savstarpējo sadarbību. Dānijas premjerministrs Anderss Fugs Rasmusens presei norādīja, ka Dānija vienmēr ir atbalstījusi Baltijas valstu virzību uz NATO un ir iepriecināta par Prāgā publiskoto lēmumu.

Dānijas valdības vadītājs pauda viedokli, ka, pateicoties Baltijas valstu uzaicināšanai iestāties NATO, tiks veicināta šo valstu iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Lai gan NATO un ES nav tieša sakara, Baltijas valstu uzaicināšana NATO dod tām zināmu pārliecību par to spējām, teica ES prezidējošās valsts premjerministrs.

A.Rasmusens pauda cerību, ka Baltijas valstīm izdosies veiksmīgi noslēgt ES iestāšanās sarunas iecerētajā laikā un tās varēs kļūt par pilntiesīgām savienības dalībvalstīm.

21. novembrī tūlīt pēc uzaicinājuma saņemšanas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis sarunā ar žurnālistiem pauda pārliecību, ka uzlabosies arī Latvijas sadarbība ar Somiju un Zviedriju, kuras nav NATO dalībvalstis. Aizsardzības ministrs norādīja, ka pēc Baltijas valstu iestāšanās NATO palielināsies vispārējā drošība un stabilitāte Baltijas jūras reģionā un līdz ar to arī Zviedrijas un Somijas drošība. To atzīst arī paši zviedri un somi.

Latvija un pārējā pasaule

Izvērtējot Latvijas attiecību attīstību ar pārējām pasaules valstīm, ir skaidrs, ka dalība NATO pasaulei sniegs lielāku pārliecību par mūsu valsts drošību un stabilitāti, kas neapšaubāmi sekmēs ekonomisko attiecību attīstību un ārvalstu investīciju piesaisti. Latvija iegūs 25 tiešus, kā arī lielu skaitu netiešu sabiedroto, kas sadarbojas ar NATO aliansi. Tomēr atsevišķi politiskie analītiķi norāda arī to, ka līdz ar iestāšanos NATO Latvija tiks uzskatīta par ciešu sabiedroto un draugu ASV un līdz ar to šīs valsts ārpolitikas tiešu atbalstītāju. Tas varētu izraisīt zināmu nepatiku un naidu pret Latviju atsevišķās ASV nedraudzīgajās valstīs un zināmus starptautiskā terorisma draudus Latvijā.

Par mūsu krāsām un skaņām Prāgā

Pagājušajā nedēļā Čehijas galvaspilsētā norisinājās viens no šogad nozīmīgākajiem starptautiskajiem notikumiem ne vien Latvijai, bet visai Eiropai un pasaulei. Prāgā notika NATO līguma dalībvalstu, kandidātvalstu un partnervalstu valstu vadītāju tikšanās, uz kuru pulcējās vairāk nekā četrdesmit valstu un valdību vadītāji un valstu delegācijas. Par pasākuma vērienīgumu un nozīmību liecināja arī tas, ka to atspoguļot bija ieradušies gandrīz 3000 žurnālistu no visas pasaules, pasākumā ieradās arī vairāki tūkstoši

Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim” Sammita laikā Prāgā: Maķedonijas premjerministrs Ļubčo Georgijevskis, Slovēnijas prezidents Milošs Kučans, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Slovākijas prezidents Mikulašs Dzurinda (augšējā attēlā); Vaira Vīķe–Freiberga un Apvienotās Karalistes premjerministrs Tonijs Blērs

protestētāju, tā sauktie antiglobālisti, un drošību garantēja vairāk nekā desmit tūkstoši policistu.

Līdz ar Latviju uzaicinājumu kļūt par NATO dalībvalsti saņēma vēl sešas NATO kandidātvalstis: Lietuva, Igaunija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija un Rumānija. Tomēr Latvijas vārds Prāgā izskanēja īpaši. Pirmkārt, jau mūsu Valsts prezidentes lieliskā uzstāšanās un šarmantais tēls piesaistīja ne vien pārējo sammita dalībnieku uzmanību, bet izraisīja arī citu valstu žurnālistu neviltotu interesi. Latvijas vārds bija dzirdams arī ārpus Prāgas kongresa centra. Pašā Prāgas vidū milzīgi plakāti pie Nacionālā muzeja vēstīja, ka muzeja telpās sammita laikā atvērta izstāde par Latvijas ceļu uz brīvību un drošību. Savukārt NATO sammita noslēgumā, piektdien, 22. novembrī, Prāgas reprezentatīvākajā koncertzālē Pilsētas namā ar koncertu uzstājās kamerorķestris “Kremerata Baltica” un pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers.

Atklājot koncertu, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pateicās G. Krēmeram par viņa klātbūtni Baltijas valstīm tik nozīmīgajā dienā un šim notikumam veltīto koncertu. Prezidente norādīja, ka Latvijai novembrī līdz šim bija divas nozīmīgas dienas — Latvijas Republikas proklamēšanas diena — 18. novembris un Lāčplēša diena — 11. novembris —, bet turpmāk novembrī Latvija atzīmēs vēl vienu nozīmīgu dienu — 21. novembri, kad Baltijas valstu neatkarība vēlreiz guva apstiprinājumu un brīvības garantu. Koncerta patrons bija Prāgas mērs, un uz to bija ielūgtas Čehijas un ārvalstu augstas amatpersonas. Pēc koncerta Prāgas Pilsētas namā Latvijas vēstniece Čehijā Iveta Šulca aicināja uz svinīgu pieņemšanu par godu Latvijas neatkarības dienai.

Bet vēl pirms koncerta pie Prāgas Pilsētas nama ieejas visus koncerta viesus sagaidīja Baltijas jauniešu informatīvā projekta “Baltijas jauniešu NATO autobuss” dalībnieki. Informatīvā projekta ietvaros piecpadsmit jaunieši no trijām Baltijas valstīm jau 17. novembrī sāka ceļu no Tallinas caur Tartu, Rīgu, Viļņu un Kauņu uz Prāgu. Visās pieturas vietās pilsētu centros jaunieši rīkoja publiskus atraktīvus pasākumus ar mērķi popularizēt Baltijas valstu integrāciju NATO. Pasākuma sauklis bija “Nākamā pietura — NATO”. Jaunieši aicināja visus izteikt atbalstu Baltijas valstu dalībai NATO, atstājot roku nospiedumus uz speciāli veidota ceļojošā Baltijas NATO plakāta. Plakāts, uz kura visā akcijas laikā savu roku nospiedumus atstāja aptuveni 200 cilvēki, to skaitā arī Latvijas un Lietuvas prezidenti, tika izstādīts 22. novembra svinīgajā pieņemšanā.

Latvijas vārds īpaši izskanēja arī saistībā ar starptautisko NATO kandidātvalstu bērnu zīmējumu konkursu “Drošāka pasaule”. Konkursa apbalvošanā, kas notika Prāgas sammita ietvaros, pirmo vietu ieguva desmit gadus vecā Sabīne Dreimane no Valkas, kurai pienākas NATO ģenerālsekretāra Džordža Robertsona parakstīts diploms. Diplomu no NATO ģenerālsekretāra saņēma Latvijas vēstniece Čehijā Iveta Šulca.

Uzvarētājas zīmējumā, kas saucas “Māsu duets”, attēlotas divas rokās sadevušās smaidošas meitenes ar garām bizēm, apkārt bērniem ir skaista dabas ainava.

Sabīnes Dreimanes darbs un vēl 29 labākie zīmējumi veido atklātņu komplektu. Uzvarētājas zīmējums rotā šā izdevuma vāku. Zīmējumu konkursā Latvijā piedalījās ap 200 bērnu.

Par drošību NATO sammita laikā

Pagājušā nedēļā Čehijas galvaspilsētā Prāgā notikušais NATO valstu vadītāju sammits ieies vēsturē ne vien kā lielākā starptautiskā sanāksme Čehijā, bet arī kā plašākā drošības operācija Čehijas pēdējo gadu vēsturē.

Foto: A.F.I.

Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Viļņas Rātslaukumā 23.novembra rītā: Igaunijas prezidents Arnolds Rītels, Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bušs, Lietuvas prezidents Valds Adamkus un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga; Viļņas operā 23.novembra vakarā: Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Lietuvas Seima priekšsēdētājs Arturs Paulausks, bijušais ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Zbigņevs Bžezinskis, Valda Adamkus dzīvesbiedre, Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis ar kundzi, Igaunijas prezidents Arnolds Rītels, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Lietuvas valdības vadītājs Aļģirds Brazausks

Čehijas iekšlietu struktūras gatavošanos vērienīgajam notikumam sāka jau ilgi pirms sanāksmes. Sammita drošības garantēšanai tika norīkoti ap 12 000 Čehijas policistu, no kuriem puse ieradās no dažādiem valsts reģioniem. Kārtības nodrošināšanā iesaistījās arī ap 4 500 Čehijas armijas kareivju. Ap Prāgas Kongresa centru un vairākās vietās pilsētas centrā bija izveidotas īpašas drošības zonas, kurās varēja iekļūt tikai sammita delegāti, mediju pārstāvji un šo rajonu iedzīvotāji ar speciālām atļaujām. Bet, ņemot vērā pēdējā laikā arvien pieaugošos starptautiskā terorisma draudus, tika nodrošināta arī Prāgas gaisa telpas apsardze. Visu sammita laiku virs pilsētas bija manāmi helikopteri, bet ik pa laikam gaisā dzirdamas arī ASV kara lidmašīnu dzinēju skaņas.

Īsi pēc sammita beigām speciālā juristu novērotāju komanda, kas izvērtēja drošības pasākumus, vērtēja, ka tie ap pasākumu norises vietām bijuši pārāk stingri un ierobežojuši cilvēku pārvietošanos. Arī Čehijas prezidents Vāclavs Havels atzinis, ka drošības pasākumi sammita laikā bijuši pārmērīgi stingri, bet Čehijas iekšlietu ministrs paudis pārliecību, ka izvēlētā drošības taktika bijusi pareiza un veiksmīga. Novērotāju grupa norāda, ka sammita laikā ierobežotas arī atsevišķu iedzīvotāju īpašuma tiesības un viņi varētu vērsties ar sūdzībām un pieprasīt kompensācijas par šo nodarījumu.

Par to, ka drošības pasākumi bija plānoti jau ilgi pirms pasākuma sākšanās un tam bija gatavojušies arī tūristi, kā arī Prāgas iedzīvotāji, liecināja uzkrītoši tukšās ielas un laukumi Prāgas vecpilsētā, kas parasti jebkurā nedēļas dienā ir pārpildīti ar dažādu valstu tūristiem. Liela daļa veikaliņu un mazie uzņēmumi bija slēgti, un, kā liecina organizatoru aprēķini, aptuveni 200 000 Prāgas iedzīvotāju uz sammita laiku bija devušies ārpus pilsētas. Šai laikā pilsētā bija slēgtas arī ap 150 mācību iestādes.

Organizatoru sniegtā informācija liecina, ka no kopējām lielsanāksmes organizēšanas izmaksām (800 miljoni čehu kronu) aptuveni 460 miljoni tērēti drošības pasākumiem.

Bet NATO sammita gaita un gaisotne Prāgas pilsētā liecināja, ka drošības pasākumi bijuši tik stingri, ka no tiem izbijušies arī protestētāji. Nekādas asas sadursmes starp protestētājiem un policiju šajā dienā Prāgā tā arī netika novērotas, un atšķirībā no pirms diviem gadiem Prāgā notikušā Pasaules valūtas fonda sanāksmes laikā notikušajiem grautiņiem šoreiz protesta akcijas iztika bez asins izliešanas un sveša īpašuma bojāšanas.

Par vienīgo incidentu Prāgas sammita laikā uzskata to, ka Kongresu centrā noslēdzošajā preses konferencē divi jauni vīrieši no žurnālistu vidus meta tomātus uz NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu un izkliedza pret NATO vērstus saukļus. Divi vīrieši — 19 gadus vecs krievs un 25 gadus vecs ukrainis — kas pasākumā bija akreditējušies kā Krievijas preses pārstāvji, preses konferencē piecēlās kājās un, metot uz skatuvi tomātus, izkliedza saukli krievu valodā: “NATO huže gestapo!” (NATO sliktāks par gestapo – kr.val.). Dažas sekundes vēlāk viņus aizturēja drošības dienesta darbinieki. Kā vēlāk noskaidrojās, abi protestēji pārstāv ultranacionālistiski noskaņoto Krievijas nacionālboļševiku partiju jeb tā sauktos ļimonoviešus. Kārtības pārkāpēji tika nogādāti uz policijas iecirkni, no kurienes vēlāk atbrīvoti. Kā vēstīts sammita organizatoru oficiālajā interneta mājaslapā, tuvākajā laikā Čehijas tiesa lems, kādu sodu izvirzīt abiem pārkāpējiem, vai to kvalificēt kā sabiedriskās kārtības pārkāpumu vai kā noziegumu.

Artis Nīgals,  “Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents Prāgas sammitā, “LV” nozares redaktors