Kamēr ministrija vēl top

Pašvaldību organizāciju vadītāju domas un viedokļi par jaunās institūcijas izveidi

Jaunā Ministru kabineta sastāvā ir apstiprināti vairāki jauni ministru amati, un tiks veidotas jaunas ministrijas vai to sekretariāti. Tostarp Ministru prezidenta Einara Repšes 2002.gada 6.novembra ziņojumā par Ministru kabineta sastādīšanu ir īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters. Atskatoties vēsturē un izsekojot Latvijas valdību laikā veidotajām institūcijām, ministrijām un ministriem, kam noteikta kompetence – pašvaldību jautājumi, jāatzīst, ka jau nosaukumos variantu ir pietiekami daudz. Interesanta ir arī piedāvātā kompetenču apvienošana.

Tā, piemēram, atjaunotās Latvijas Republikas valdība 1990.gadā sākotnēji izveidoja Ministru padomei tieši pakļautu Municipālo departamentu, kas darbojās vien nepilnu gadu. Tad līdz 5.Saeimas vēlēšanām bija Ministru padomei pakļauta Municipālā daļa, bet pie Augstākās padomes izveidota Pašvaldību nodaļa. 5.Saeimas izveidotais Ministru kabinets 1993.gadā pašvaldību jautājumus uzticēja sākotnēji Māra Gaiļa, pēc tam Vitas Tēraudas vadītās Valsts reformu ministrijas Pašvaldību departamentam. 1995.gada jūlijā notiek ministrijas reorganizācija un minētais departaments jau ar nosaukumu Pašvaldību departaments tiek nodots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijai. Pavisam drīz šajā ministrijā tiek izveidots arī pašvaldību lietu valsts ministra amats, ko uztic Jānim Bunkšam. Pēc 6.Saeimas ievēlēšanas atkal ir pārmaiņas. 1995.gada oktobrī, ieviešot īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās amatu un par ministru apstiprinot Ernestu Jurkānu, pašvaldību kompetences jautājumi tiek nodoti šā ministra pārziņā. VARAM Pašvaldību departaments ir pamats, uz kura 1996.gada februārī toreizējais Ministru prezidents Ziedonis Čevers izveido jaunu iestādi — Pašvaldību lietu pārvaldi (PLP). Tādējādi var atzīt, ka acīmredzot PLP kā iestādes izveidošana sevi ir attaisnojusi. Tā ir bijusi pieņemama visām turpmākajām valdību maiņām, un arī tās nosaukums nav mainīts vairāk nekā sešus gadus. 1996.gadā ministra amata nosaukums vēlreiz tiek mainīts, atgriežoties pie formulējuma: pašvaldību lietu valsts ministrs. Turpmāk vēlreiz pašvaldību lietas tiek nodotas VARAM un 1997.gadā valsts ministra Ē. Zundas, bet 1998.gadā — otrreiz Jāņa Bunkša kompetencē. 7. Saeimas un V. Krištopana vadītās valdības laikā tiek izveidots īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās postenis un par ministru jau trešo reizi apstiprināts Jānis Bunkšs. No ministra amata nosaukuma var secināt, ka šajā laikā arī sākts realizēt pašvaldību reformēšanas projekta koncepciju. Savukārt vienas A.Šķēles vadītās valdības laikā ministra amata nosaukums tiek mainīts — īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās, un tāds tas saglabājās arī līdz 8. Saeimas vēlēšanām. Pēdējais ministrs, kura kompetencē no 2000.gada maija bija pašvaldību lietas, bija Jānis Krūmiņš.

Dažādi ir mēģināts nosaukt gan par pašvaldībām atbildīgo ministru, gan apvienot nozaru kompetences. Jaunajā valdībā apstiprinātais variants — īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās — līdz šim vēl nav bijis. Kaut gan pavisam loģiska šķiet abu šo nozaru savstarpējā savietojamība.

Jaunā valdība ir sākusi darbu, un pilnīgi saprotams, ka tās darba vērtētājiem ne reizi vien pietrūks pacietības. Jo gribas sajust pārmaiņas, turklāt iespējami drīz, un gribas par tām izteikt viedokli.

Kamēr jaunā īpašu uzdevumu ministrija vai ministra sekretariāts reģionālās attīstības un pašvaldību lietās vēl top, viedokli par šādas kompetences ministra amata izveidošanu “Latvijas Vēstnesim” izteica pašvaldību intereses pārstāvošās organizācijas — Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Jānis Kalviņš un Latvijas Pilsētu savienības priekšsēdētājs, Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs.

Juris Šulcs: — Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amata izveidošanas lietderību Latvijas Pilsētu savienības valde apsprieda 2002. gada 14. oktobrī un vienbalsīgi atzina par lietderīgu līdz tam esošo ministriju funkciju pārdali. Tika atbalstīta arī ideja, ka vienam ministram būtu jāatbild un jākoordinē jautājumi, kas saistīti gan ar pašvaldību darbu, gan ar reģionālo attīstību. Izskanēja arī viedoklis, ka šā ministra pārziņā būtu jābūt arī pašvaldību finanšu jautājumiem, kas pašlaik atrodas Finanšu ministrijas pārziņā. Latvijas pilsētu savienība arī uzskata, ka Pašvaldību lietu pārvalde pašreizējā statusā ir tikai pašvaldību izdoto saistošo noteikumu izdošanas un to atbilstības likumiem uzraugs un atsevišķu projektu vadības uzraudzības dienests. Bez atbildības un tiešas iesaistīšanas darbā, kas saistīts ar pašvaldību finansēšanas jautājumiem, PLP darbībai nav īsta pamatojuma.

Andris Jaunsleinis: — Mums, pašvaldību cilvēkiem, šķiet pašsaprotami, ka beidzot tiks izveidota viena ministrija, kas apkopos reģionālās attīstības, visu līmeņu plānošanas un pašvaldību jautājumus. Nevar būt reģionālās attīstības bez pašvaldībām un otrādi. Mēs uz to raugāmies ar cerībām. Kā tas izdosies, to rādīs laiks. Taču pirmais, kas liecinās par jaunās valdības un ministrijas attieksmi pret pašvaldībām, būs nākamā gada budžeta pieņemšana. Vai pašvaldību resursi palielināsies, saglabāsies vai samazināsies? Kāda būs attieksme pret investīcijām un to sadali reģionu un pašvaldību attīstībai – vai atkal politiska? Gribētos ticēt, ka, valsts budžetu pieņemot, politisko kvotu dalīšana nenotiks, kā to valdības un Saeimas vadība pauda presei. Skaidrs, ka mums valstī ir jādzīvo ar esošajiem resursiem, taču tiek gaidīts, lai uz valsti raudzītos kā uz vienotu veselumu.

Jānis Kalviņš: — Ministrijas izveide ir apsveicama. Un jāpiebilst, ka par šo jautājumu vairākkārt runāja īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš arī iepriekšējās valdības laikā. Jaunās ministrijas kompetencē būtu jānodod patlaban Finanšu ministrijas pārraudzībā esošā Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības nodaļa, PLP, VARAM nodotie pašvaldību kompetences jautājumi un Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde.

— Kam, pašvaldību skatījumā, būtu jākļūst par jaunās ministrijas prioritātēm?

J.Šulcs: — Es, protams, varu nosaukt, manuprāt, svarīgākās pašvaldību darbības sfēras, kas prasa īpašu uzmanību un tūlītēju sakārtošanu. Noteikti vienai no pirmajām darbības prioritātēm būtu jābūt pilnīgas skaidrības ieviešanai par vietējo pašvaldību reformas turpinājumu. Vienlaikus ar vietējo pašvaldību reformu būtu jāizveido saprātīga lieluma reģionālās pašvaldības, kam noteiktas konkrētas funkcijas un konkrēta finansēšanas bāze. Tas būtu jāveic vienlaikus, jo, tikai zinot reģionālo pašvaldību funkcijas, būs skaidrs, cik lielām un cik finansiāli spēcīgām ir jābūt vietējā līmeņa pašvaldībām. Ministrijas uzdevums būtu likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” pārskatīšana un pašvaldību kredītportfeļa palielināšana. Ar pašreizējiem nosacījumiem pat finansiāli spēcīgas pašvaldības var nonākt līdz finanšu stabilizācijas procesam, kaut arī tiešais budžeta apgrūtinājums ir neliels. Tas lielākoties ir saistīts ar lielu investīcijas projektu realizēšanu, kad kredīta atmaksa tiek veikta no samaksas par sniegto pakalpojumu.

A.Jaunsleinis: — Piekrītot kolēģim, jāatzīst pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas nozīmība turpmākajā pašvaldību attīstībā. Ja no valsts tiks saņemts atbalsts pašvaldību iniciatīvām, piemēram, palīdzība nozīmīga jaunā novada ceļa sakārtošanā vai valsts investīcijas skolas sporta zālei, cilvēki būs apmierināti un tiks izveidotas veiksmīgas un dzīvotspējīgas pašvaldības. Tāpat būs jātiek skaidrībā ar reģionu jautājumu - vai tie būs tieši vēlēti, kādas būs to funkcijas. Ja ne, tad jābūt alternatīvam risinājumam, kas veicinās reģionālo attīstību. Diemžēl jāatzīst, ka līdzšinējie 12 gadi reģionālo pašvaldību izveidē bija neveiksmīgi un iepriekšējo valdību atbalstu neguva. Vēlētos akcentēt arī tos reģionālās attīstības jautājumus, kas skar īso pirmsiestāšanās periodu Eiropas Savienībā (ES). Līdz ar iestāšanos uz pašvaldību pleciem gulsies milzīgs papildu darba apjoms. Pašvaldībām būtu jāsaņem atbalsts gan speciālistu mācībām, gan skaidrojumā par ES direktīvu realizāciju, naudas resursu administrēšanu.

J.Kalviņš: — Sākotnēji prioritātēm būtu jābūt ATR realizēšanai un reģionālās reformas sākšanai. Taču kopsaucējus var atrast arī pašvaldību un ministrijas cilvēki, pie viena sarunu galda diskutējot. Ar nosacījumu: ja ministriju interesē pašvaldību viedoklis. Turpmākajā darbā kā pašvaldību lietu ministrijai tai būtu jāvērš Saeimas uzmanība uz izmaiņu un papildinājumu ieviešanu Satversmē pašvaldību jautājumā. Tāpat nepieciešama ar pašvaldību darbu saistītās likumdošanas sakārtošana, tai skaitā likumdošanas iniciatīvas tiesību noteikšana pašvaldībām.

— Kā jūs plānojat veidot attiecības ar jauno ministriju?

J.Šulcs: — Latvijas Pilsētu savienība apvieno dažāda lieluma un dažādu partiju pārstāvētas pašvaldības, tādēļ līdz šim esam pratuši un arī turpmāk centīsimies izvairīties no risināmo jautājumu politizācijas. Pašvaldību darbības ikdiena ir jautājumi, kas skar iedzīvotāju nodrošināšanu ar laba līmeņa pakalpojumiem - tīrs dzeramais ūdens, tīras ielas, silts dzīvoklis, pietiekama līmeņa sociālā palīdzība un citi. Vienmēr esam bijuši gatavi konstruktīvām diskusijām un sadarbībai. Bez sarunām, domu apmaiņas nav iespējams pieņemt konkrētus pašvaldībām pieņemamus un vajadzīgus lēmumus. Ceru, ka arī jaunais ministrs Ivars Gaters mūs uzklausīs un nerisinās pašvaldību jautājumus vienpersoniski vai tā, kā to saprot viena vai dažas partijas. Latvijas Pilsētu savienība ir ieinteresēta, lai sarežģītās pašvaldību problēmas tiktu sakārtotas, un tas sekmētu arī mūsu darba stabilitāti un paredzamību.

A.Jaunsleinis: — Attiecību modelis būs sarunas. Kā vienmēr, būsim konstruktīvi gan pozīcijā, gan opozīcijā. Jo nav jau garantijas, ka visos jautājumos viedokļi sakritīs. Domāju, ka LPS nav bijusi un nebūs konservatīva, ja esam kļūdījušies un par to pārliecina, esam gatavi to atzīt. Esam gatavi uz kompromisiem un gaidām tos arī no sarunu partnera.

J.Kalviņš: — Jāsaka tā — kad būs ministrija vai sekretariāts, tad arī domāsim.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore