Ar domu par nākotni

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 5. kongresā

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīvers, priekšsēdētāja vietnieki Līvija Marcinkēviča un Egils Baldzēns Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Piektdien, 22.novembrī, no 195 695 biedru lielās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) saimes 201 delegātu pulcēja organizācijas 5.kongress. Šī organizācija darbojas jau desmit gadus un apvieno 26 nozaru arodbiedrības. Skaitliski lielākās no tām ir Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (47 tūkstoši biedru), Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (18 tūkstoši biedru) un Dzelzceļnieku arodbiedrība (16 tūkstoši biedru). Delegātiem un viesiem izsniegtajā starpkongresu posma pārskatā LBAS atklāti analizēja savas stiprās un vājās puses, norādot uz daudziem objektīviem un subjektīviem apstākļiem, kas sekmējuši organizācijas biedru skaita samazināšanos. To starpā ir nodarbinātības samazināšanās valstī, darbinieku bailes no darba devējiem un iespējamām represijām,

pat arodbiedrību saistīšana ar padomju laika struktūrām, arī labi izglītotu līderu trūkums.

Kā bija paredzēts kongresa darba kārtībā, dienas gaitā tika apstiprināti LBAS statūtu un programmas grozījumi un notika organizācijas vadības vēlēšanas.

Uz kongresu bija ieradušies arī daudzi pašmāju un ārzemju viesi. To starpā bija Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Valdis Jēkabsons, Valsts Darba inspekcijas direktors Jānis Bērziņš, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Jānis Porietis. No ārvalstīm bija pārstāvji no Eiropas arodbiedrības padomes konfederācijas, Ziemeļvalstu arodbiedrības padomes, Frīdriha Eberta fonda, Somijas, Zviedrijas, Francijas, Vācijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā.

LBAS priekšsēdētājs Juris Radzevičs savā ziņojumā pievērsās LBAS pēdējo četru gadu nozīmīgākajiem sasniegumiem. Tika minēta arodbiedrībām un strādājošiem labvēlīgā Darba likuma pieņemšana tā pašreizējā redakcijā, kas deva arī vairākas līdz tam likumos nenoteiktas tiesības darbinieku aizsardzībai. Kā atzinība savam darbam un statusam arodbiedrībām ir jāuztver cilvēku uzticēšanās, kas, pēc socioloģisko aptauju rezultātiem, ir augstāka nekā likumdevējiem un valdībai. Vērtējot sasniegumus un trūkumus, J.Radzevičs aicināja kritikā būt konstruktīviem un uz nākotni vērstiem, ne vien paust noliegumu. Viņš aicināja arī turpmāk savās organizācijās atklāti runāt par trūkumiem.

Kongresā ziņojumus sniedza LBAS priekšsēdētāja trīs vietnieki – Pēteris Krīgers, Andris Kravalis un Egils Baldzēns. A.Kravalis atzina, ka vispatīkamākie ir tie sasniegumi, kas gūti grūtā cīņā. Tādēļ arodbiedrībām ir jāturpina cīņa par minimālās algas paaugstināšanu, kas ir līdzvērtīga valstī noteiktajam iztikas minimumam. P.Krīgers, minot aizvadītās nedēļas nozīmīgo notikumu — Latvijas uzaicināšanu pievienoties NATO aliansei, kas garantēs turpmāko valsts drošību, norādīja, ka arī arodbiedrības ir tā organizācija, kas cīnās par drošību citā kontekstā. Viņš aicināja LBAS turpmāk stingrāk pievērsties divpusējā dialoga veidošanai ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, kā arī valdību. Savukārt E.Baldzēns norādīja, ka nopietni jādomā par sociālajām garantijām studentiem, kas saslimšanas, invaliditātes vai maternitātes gadījumā ir neaizsargāti.

Runājot par nākotni, LBAS piedāvāja kongresam akceptēt septiņus svarīgākos darba virzienus nākamajiem četriem gadiem. Par būtiskāko mērķi organizatoriskā plāksnē LBAS uzskata jaunu biedru uzņemšanu nozaru arodbiedrībās. Šajā laikā paredzēts turpināt darbu biedru sociālekonomisko tiesību un interešu aizstāvībai, sociālās drošības garantiju uzlabošanai, darba drošības un veselības aizsardzībai. Tāpat arodbiedrības turpinās līdzdarboties normatīvo aktu veidošanā, vairāk pievērsīsies savu līderu un biedru izglītošanai, veidos mērķtiecīgu sabiedrisko attiecību stratēģiju un turpinās aizsākto starptautiskajā sadarbībā.

Kongresa laikā: Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Jānis Porietis, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Valdis Jākobsons; Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča un Brīvo arodbiedrību savienības bij. priekšsēdētājs Juris Radzēvičs

Notika LBAS vadības vēlēšanas. Par LBAS priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Krīgers. Secīgi kongress pēc P.Krīgera ieteikuma ar balsu vairākumu par vietniekiem ievēlēja

ilggadēju Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Rīgas pilsētas padomes priekšsēdētāju Līviju Marcinkēviču un līdzšinējo priekšsēdētāja vietnieku Egilu Baldzēnu.

Kongresā tika pieņemtas astoņas rezolūcijas: aicinājums darba devējiem nodrošināt strādājošajiem veselībai drošus un nekaitīgus darba apstākļus, aicinājums visiem darbiniekiem savu tiesību aizstāvībai apvienoties arodbiedrībās un būt savstarpēji solidāriem, par darba un atpūtas laika ievērošanu, par valsts nodokļu politiku, par sadarbību ar sociālajiem partneriem, par minimālās darba algas paaugstināšanu, par dzimumu diskriminācijas novēršanu, par arodbiedrību pozīciju Latvijas integrācijas procesā ES un brīvo darbaspēka kustību.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore