
Ar domu par nākotni
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 5. kongresā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīvers, priekšsēdētāja vietnieki Līvija Marcinkēviča un Egils Baldzēns Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Piektdien,
22.novembrī, no 195 695 biedru lielās Latvijas Brīvo arodbiedrību
savienības (LBAS) saimes 201 delegātu pulcēja organizācijas
5.kongress. Šī organizācija darbojas jau desmit gadus un apvieno
26 nozaru arodbiedrības. Skaitliski lielākās no tām ir Izglītības
un zinātnes darbinieku arodbiedrība (47 tūkstoši biedru),
Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (18
tūkstoši biedru) un Dzelzceļnieku arodbiedrība (16 tūkstoši
biedru). Delegātiem un viesiem izsniegtajā starpkongresu posma
pārskatā LBAS atklāti analizēja savas stiprās un vājās puses,
norādot uz daudziem objektīviem un subjektīviem apstākļiem, kas
sekmējuši organizācijas biedru skaita samazināšanos. To starpā ir
nodarbinātības samazināšanās valstī, darbinieku bailes no darba
devējiem un iespējamām represijām,
pat arodbiedrību saistīšana ar padomju laika struktūrām, arī labi izglītotu līderu trūkums.
Kā bija paredzēts kongresa darba kārtībā, dienas gaitā tika apstiprināti LBAS statūtu un programmas grozījumi un notika organizācijas vadības vēlēšanas.
Uz kongresu bija ieradušies arī daudzi pašmāju un ārzemju viesi. To starpā bija Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Valdis Jēkabsons, Valsts Darba inspekcijas direktors Jānis Bērziņš, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Jānis Porietis. No ārvalstīm bija pārstāvji no Eiropas arodbiedrības padomes konfederācijas, Ziemeļvalstu arodbiedrības padomes, Frīdriha Eberta fonda, Somijas, Zviedrijas, Francijas, Vācijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā.
LBAS priekšsēdētājs Juris
Radzevičs savā ziņojumā pievērsās LBAS pēdējo četru gadu
nozīmīgākajiem sasniegumiem. Tika minēta arodbiedrībām un
strādājošiem labvēlīgā Darba likuma pieņemšana tā pašreizējā
redakcijā, kas deva arī vairākas līdz tam likumos nenoteiktas
tiesības darbinieku aizsardzībai. Kā
atzinība savam darbam un statusam arodbiedrībām ir jāuztver
cilvēku uzticēšanās, kas, pēc socioloģisko aptauju rezultātiem,
ir augstāka nekā likumdevējiem un valdībai. Vērtējot sasniegumus
un trūkumus, J.Radzevičs aicināja kritikā būt konstruktīviem un
uz nākotni vērstiem, ne vien paust noliegumu. Viņš aicināja arī
turpmāk savās organizācijās atklāti runāt par trūkumiem.
Kongresā ziņojumus sniedza LBAS priekšsēdētāja trīs vietnieki – Pēteris Krīgers, Andris Kravalis un Egils Baldzēns. A.Kravalis atzina, ka vispatīkamākie ir tie sasniegumi, kas gūti grūtā cīņā. Tādēļ arodbiedrībām ir jāturpina cīņa par minimālās algas paaugstināšanu, kas ir līdzvērtīga valstī noteiktajam iztikas minimumam. P.Krīgers, minot aizvadītās nedēļas nozīmīgo notikumu — Latvijas uzaicināšanu pievienoties NATO aliansei, kas garantēs turpmāko valsts drošību, norādīja, ka arī arodbiedrības ir tā organizācija, kas cīnās par drošību citā kontekstā. Viņš aicināja LBAS turpmāk stingrāk pievērsties divpusējā dialoga veidošanai ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, kā arī valdību. Savukārt E.Baldzēns norādīja, ka nopietni jādomā par sociālajām garantijām studentiem, kas saslimšanas, invaliditātes vai maternitātes gadījumā ir neaizsargāti.
Runājot par nākotni, LBAS piedāvāja kongresam akceptēt septiņus svarīgākos darba virzienus nākamajiem četriem gadiem. Par būtiskāko mērķi organizatoriskā plāksnē LBAS uzskata jaunu biedru uzņemšanu nozaru arodbiedrībās. Šajā laikā paredzēts turpināt darbu biedru sociālekonomisko tiesību un interešu aizstāvībai, sociālās drošības garantiju uzlabošanai, darba drošības un veselības aizsardzībai. Tāpat arodbiedrības turpinās līdzdarboties normatīvo aktu veidošanā, vairāk pievērsīsies savu līderu un biedru izglītošanai, veidos mērķtiecīgu sabiedrisko attiecību stratēģiju un turpinās aizsākto starptautiskajā sadarbībā.
Kongresa laikā: Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Jānis Porietis, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Valdis Jākobsons; Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča un Brīvo arodbiedrību savienības bij. priekšsēdētājs Juris Radzēvičs |
Notika LBAS vadības vēlēšanas. Par LBAS priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Krīgers. Secīgi kongress pēc P.Krīgera ieteikuma ar balsu vairākumu par vietniekiem ievēlēja
ilggadēju Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Rīgas pilsētas padomes priekšsēdētāju Līviju Marcinkēviču un līdzšinējo priekšsēdētāja vietnieku Egilu Baldzēnu.
Kongresā tika pieņemtas astoņas rezolūcijas: aicinājums darba devējiem nodrošināt strādājošajiem veselībai drošus un nekaitīgus darba apstākļus, aicinājums visiem darbiniekiem savu tiesību aizstāvībai apvienoties arodbiedrībās un būt savstarpēji solidāriem, par darba un atpūtas laika ievērošanu, par valsts nodokļu politiku, par sadarbību ar sociālajiem partneriem, par minimālās darba algas paaugstināšanu, par dzimumu diskriminācijas novēršanu, par arodbiedrību pozīciju Latvijas integrācijas procesā ES un brīvo darbaspēka kustību.
Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore