Pēc 2002.gada 21.novembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija): Šodien bija pirmā konstruktīvā darba diena Saeimā, un arī lēmumi, šķiet, ir līdzsvaroti. Tautas partiju mazliet pārsteidza tas, ka valdības koalīcijas partijas neatbalstīja Tautas partijas priekšlikumu ieviest akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai paaugstinājumu no tā brīža, kad iestāsimies Eiropas Savienībā. Šī norma par akcīzes nodokļa paaugstināšanu no nākamā gada ir jāatceļ, jo mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā arī nepaaugstinās akcīzes nodokli no nākamā gada, un mums ir bijuši līdzīgi piemēri par atšķirīgām likmēm. Tas faktiski samazina budžeta ieņēmumus, un skaidri redzams, ka arī valdības koalīcija būs spiesta tuvākajā laikā šo likumu grozīt, bet tas bija jādara pēc iespējas ātrāk. Kas nav izdarīts, nav izdarīts. Acīmredzot tuvākajā laikā to izdarīs.

No vienas puses, labi — valdība beidzot ir pilnā sastāvā. Mēs šo valdības papildinājumu neatbalstījām, bet principā esam apmierināti, ka valdība ir pilnā sastāvā. Mazliet bažīgus mūs dara tas, ka kandidāts labklājības ministra amatam bija jāmeklē tik ilgi un tikai tagad ir apstiprināts. Joprojām nav ievēlēta Sociālo un darba lietu komisijas vadība. Tie ir smagie jautājumi, par kuriem tika runāts, tajā skaitā vēlēšanas, un kuri nevirzījās uz priekšu. Ceram, ka beidzot tas tiešām uzņems kaut kādus normālus darba apgriezienus un varēsim sākt strādāt.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Mūsu frakcija, tāpat kā 8.Saeima, ir sākusi savu darbu septiņu deputātu sastāvā. Esam aktīvi piedalījušies gan komisiju sastāva veidošanā, gan komisiju vadību izveidē, kur šajā reizē modelis ir tāds, ka valdību atbalstošajām partijām ir lielāka ietekme, nekā iepriekš tas bija pierasts, jo valdībai, kurai nav ļoti liels pārsvars Saeimā pār opozīciju, vairāk nekā iepriekš būs ļoti stingri jāstrādā pie likumdošanas jautājumiem.

Vesela virkne 7.Saeimas likumprojektu nodoti tālākai izskatīšanai atkārtoti, lai turpinātu to darbu, kas tika iesākts. Mūsu frakcija ir atbalstījusi četrus likumprojektus, no kuriem divus — pēc satiksmes ministra Roberta Zīles lūguma. Tie ir apjomīgie grozījumi Ceļu satiksmes likumā un ļoti lielais un apjomīgais Jūras kodeksa likums, kam jāstājas spēkā krietni agrāk pirms pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. Pēc savas partijas iniciatīvas turpinām divus likumprojektus no iepriekšējās Saeimas. Tie ir nelieli grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas paredz nākt pretī politiski represētajiem, un likumprojekts “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”, kas iepriekšējā Saeimā diemžēl “nogrima” Ābiķa kunga vadītajā komisijā. Tomēr šis likums ir vajadzīgs, jo Rīgas centra apbūvi brīžiem diktē atsevišķu firmu ekonomiskās intereses, nevis rūpes par Rīgas centra harmonisku un patīkamu izskatu, kas, protams, ir diskutabls jautājums arī pašu arhitektu vidū, kur viedokļi ir visdažādākie.

Šodien valdības sastāvs tika papildināts un nostiprināts ar trim ministriem, ko arī koalīcija saskanīgi atbalstīja. Lielāku strīdu debatēs izsauca Nila Muižnieka kandidatūra īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās amatam, jo arī mūsu frakcijas deputātiem Muižnieka kunga uzskati nepatīk, it sevišķi tajos jautājumos, kur, mūsuprāt, viņš pārāk pārspīlē minoritāšu tiesības, salīdzinot tās ar latviešu nācijas tiesībām. Mēs arī neceram, ka Muižnieka kungs ātri mainīs savu viedokli, taču bijām uzaicinājuši uz frakcijas sēdi Ministru prezidentu Einaru Repši un vienojāmies par galvenajiem punktiem, ka valdība apstiprinās nolikumu, pēc kura šis ministrs strādās. Mēs arī kopīgi, tāpat kā Repšes kungs, uzskatām, ka lielāks akcents nekā uz etnisko integrāciju ir jāliek tieši uz sociālo integrāciju, jo daudzas sabiedrības grupas un novadi pašlaik ir atstumti no dzīves Latvijā tieši sava materiālā stāvokļa dēļ. Atbalsts ministram un atbalsts valdībai nenozīmē, ka mēs piekritīsim jebkuram Muižnieka kunga viedoklim. Galu galā — viņš kā ministrs ar dokumentiem nāks uz valdību, tur spriedīs visu partiju pārstāvji, un svarīgi, lai arī šī ministra rīcība pilnībā atbilstu valdības deklarācijā sacītajam, tajā skaitā tiem punktiem, ko mūsu partija īpaši akceptēja, par Satversmes pilsonības jautājumiem un tiem jautājumiem, kas šajos likumos ir nostiprināti, ka tikai Latvijas pilsoņi vēlē pašvaldības. Pāreja uz izglītību latviešu valodā, kā tā noteikta ar 2004.gadu, mūsuprāt, noteikti ir jāīsteno, un šie punkti jāizpilda. Repšes kungs apsolīja, ka viņš personīgi uzņemas atbildību par šo, tā sacīt, strīdīgo ministra amata kandidatūru. Balsojums bija pietiekami vienprātīgs, un koalīcija to atbalstīja.

D.Turlais (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šī diena ieies pasaules un bez šaubām arī Latvijas vēsturē ne tikai ar to, ka notika šī Saeimas sēde, kurā, protams, risinājām nozīmīgus un atbildīgus jautājumus, bet arī ar to, ka šodien Latvija ir uzaicināta uzsākt sarunas par iestāšanos NATO. Tas tiešām ir nozīmīgs vēsturisks notikums. Un tieši tādēļ, ka tas ir nozīmīgs visai Latvijas sabiedrībai un valstij, mūsu pozīcija ir tā, ka par to arī ir jālemj visai tautai. Tas, ka ir noticis šis vēsturiskais pagrieziens, kuram sākums ir iezīmēts Vašingtonā, — NATO paplašināšana, ir apliecinājums, ka šodien pasaulē ir viena liela un ietekmīga valsts. Un tā ir Amerikas Savienotās Valstis, kuras pasaules attīstību vada, un tā notiek pēc viņas scenārija. Mēs esam šīs spēles dalībnieki. Šajā apstāklī noteikti ir arī pozitīvie aspekti. Pie tiem es atzīmētu to, ka šobrīd ir skaidra Latvijas pozīcija: ar ko tā ir, kāda tā ir iezīmēta, ir skaidrs jautājums, kādas drošības prioritātes Latvijas valsts ir izvēlējusies, un neskaidrības ir noņemtas.

Paliek atklāti jautājumi par cilvēka fizisko drošību un visu to, kas katram iedzīvotājam Latvijā ir aktuāls — darbavietas, sociālā nodrošinātība, šī personīgā fiziskās drošības izjūta, vai viņa no tā pastiprināsies. Acīmredzot līdz pirmdienai emocionālie prieka viļņi būs izgaisuši, un mēs sapratīsim, ka no šī soļa šajā apstāklī nekas nav mainījies. Ja dažiem kļūs mierīgāk ap sirdi un pazudīs uztraukums par draudiem no Austrumiem, tad katrā ziņā terorisma draudi līdz ar to mums var pieaugt, jo mēs esam iesaistījušies tajos spēkos, kur politika tiek virzīta no spēka pozīcijām, kas ir terorisma cēlonis.

Domāju, ka mīts ir arī par to, ka mums tagad plūdīs investīciju straumes un mēs dzīvosim lielākā labklājībā. Tās ir ekonomiskās politikas sekas un cēloņi, un droši vien nav nekāda pamata jaukt vienu ar otru.

Aktuāli un no diskusijām pie konkrētiem darbiem nonāks tās problēmas, kas līdz šim ir izskanējušas kā aicinājums un tuvākā laikā var kļūt kā pienākums. Un, pirmkārt, tas ir jautājums par pilsonisku sabiedrību, jo tas ir viens no augstākajiem NATO dalībvalstu standartiem, un par varas lēmumu atbalstu sabiedrībā. Šis lauciņš mums ir nopietni jāizkopj. Es domāju, ka iegūs arī Latvijas Bruņotie spēki, kuri no daudzām runām par to, kādiem tiem ir jābūt, tagad būs spiesti saskaņot savus uzdevumus ar alianses uzdevumiem, precīzi tiks noteikti mērķi un uzdevumi, kādi mūsu apakšvienībām ir jāveic. Tas atvieglos gan valdības, gan arī parlamenta uzdevumus par komplektācijas principiem, finansēšanu, materiāli tehnisko apgādi. Es domāju, ka tie visi jautājumi no plašas vispārējas diskusijas pārtaps par ļoti konkrētiem, mērāmiem uzdevumiem. Un es gribu pasvītrot to, ka diemžēl arī jaunie laiki un jaunie politiskie apstākļi iezīmējas ar ļoti spilgtām pagātnes izpausmēm. Mēs nevaram atšķirt izpildvaru, kuru veido valdošā koalīcija, un parlamentārisma metodes un darbības formas, kuras diemžēl līdz šai dienai vēl nav saskatāmas mūsu parlamentā. Bet laiks ir priekšā.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”): Nenoliedzami šodien galvenais un visnozīmīgākais notikums ir Latvijas uzaicinājums iestāties NATO, un tas arī aizēnos mūsu šodienas Saeimas plenārsēdi. Ir gandrīz vai neticami, ka tik nedaudzus gadus pēc mūsu neatkarības atgūšanas mēs esam saņēmuši uzaicinājumu iestāties pasaules vislielākajā, visnozīmīgākajā militārajā aliansē. Tas ir nopelns visiem tiem cilvēkiem, kas līdz šim pie šī jautājuma ir strādājuši. Ļoti daudziem, es pat nezināšu nosaukt viņus visus. Varbūt tas ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas mūsu valstī pēdējos gados ir bijis. Par to var tikai priecāties. Šis ir pirmais no diviem soļiem, kas nodrošinās Latvijas valstisko neatkarību. Pirmais ir NATO, bet otrais būs iestāšanās Eiropas Savienībā. Nenoliedzami — šī ir dienas vislielākā un vislabākā ziņa.

Par šodienas plenārsēdi. Es arī priecājos par to, ka šodien Saeima pieņēma lēmumu pilnveidot mūsu valdības sastāvu, nozīmējot pārējos ministrus, kuri vēl nebija nozīmēti. Man bija ļoti interesanti vērot, ka debašu laikā par šo lēmuma projektu izteicās diezgan daudzi deputāti — gan no pozīcijas, gan no opozīcijas — un viedokļi bija ļoti dažādi. Nebija tā, ka visa pozīcija teica vienu lietu un visa opozīcija teica pretēju lietu. Debates visasāk izvirzījās tieši par konkrētu personu — Nilu Muižnieka kungu, kurš ir tagad apstiprināts par sabiedrības integrācijas ministru. Un, kas man liekas ļoti pozitīvi vērtējams, ir tas, ka mūsu koalīcijas ietvaros ir domu dažādība, tajā skaitā arī par šo personību, ka mēs esam pietiekami stipri, gan publiskā telpā, uzrunājot ne tikai Saeimu, bet caur presi arī tautu. Deputāti varēja brīvi izteikties, ko viņi tieši domā vai nedomā. Kad nonāca līdz balsojumam, tad pilnīgi vienprātīgi visa koalīcija balsoja par faktisko balsojumu, kas zināmā veidā atbalsta valdības balsojumu. Es to vērtēju ārkārtīgi labi. Un tā doma, ka mūsu koalīcija būtu kaut kādā veidā tagad vārgāka tādēļ, ka visur nav pilnīgas vienprātības, tā nemaz nav. Domas ir dažādas, bet, kad nāk pie balsojumiem, mēs uzskatām, ka valdība ir atbalstāma, jo tas ir mūsu kopējo mērķu sasniegšanas līdzeklis.

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Nešaubīgi šodienas visnozīmīgākais notikums ir Latvijas uzaicinājums iestāties NATO. Taču katrs mūsu Latvijas iedzīvotājs, it sevišķi tā sauktais mazais cilvēks, ar savām rūpēm un ikdienas bēdām un priekiem ir pirmais, pie kā griežamies mēs, Saeimas deputāti. Un tāpēc mūsu frakcijas, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, galvenais uzdevums šodien bija labklājības ministra apstiprināšana. Jo šis cilvēks ir viens no tām atslēgas figūrām, ar kurām valdība realizēs savas rūpes par pensionāriem, par viņu vajadzībām, par pabalstiem, dažādiem sociāliem maksājumiem. Un varbūt ir dziļi simboliski, ka tieši mūsu apvienībai ir uzticēts šis darbalauks. Mēs tiešām atrotīsim piedurknes un metīsimies šajā darba laukā, jo ļoti daudzi jautājumi mantojumā atstāti nesakārtoti. Mūsu jaunā ministre savu pirmo darbu uzsāks ne tieši varbūt kabinetā, kā tas ir pierasts darīt, bet tautā. Rītdien pulksten 12 ministre dosies uz visas Latvijas pensionāru sanāksmi, kas notiks Latviešu biedrības namā, un tieši kontaktā ar tautu meklēs risinājumus, kā palīdzēt mūsu vismazāk nodrošinātajai iedzīvotāju daļai.

Varbūt šeit var pārmest to, ka ir pagājis zināms laiks, kamēr šo cilvēku meklējām, bet es domāju, ka atbildība, kas gulstas uz šo sfēru, ir pārāk liela, lai mēs šeit riskētu. Dagnija Staķe ir pazīstama pašvaldību darbiniece, Tukuma rajona padomes priekšsēdētāja, kura ar savām zināšanām un prasmi stāv vistuvāk ikdienas cilvēka rūpēm. Es domāju, ka viņa būs piemērota kandidatūra. Un ir ļoti patīkami, ka šodien koalīcija faktiski vienprātīgi atbalstīja šo kandidatūru, un tas uzliek viņai atbildību un arī atbalstu. Šeit varbūt ir nevietā opozīcijas gaušanās par to, ka viņi netiek ņemti vērā un viņu viedokļi netiek ievēroti. Es domāju, šodienas balsojums liecināja, ka tika atbalstīti arī atsevišķi opozīcijas lēmumi. Simboliski, ka šodien Saeima sēdi turpināja pie iepriekšējās Saeimas nepadarītajiem darbiem, kas bija atstāti. Tā ka dzīve neapstājas, tā turpinās uz priekšu. Un pašreizējās koalīcijas deputātu profesionālais līmenis un kvalifikācijas sastāvs liecina par to, ka šim mūsu koalīcijas deputātu korpusam ir pa spēkam risināt ļoti lielus uzdevumus. Es domāju, ka tauta nebūs vīlusies.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Es gribētu piebiedroties jau iepriekšējiem runātājiem par šīsdienas aktualitātēm. Arī manuprāt šī ir ļoti liela diena Latvijai. Tāpēc, ka mēs esam saņēmuši oficiālu ielūgumu kļūt par NATO dalībvalsti. Un otrs lielais notikums, varētu teikt, tas jau vairāk tāds iekšpolitisks, ir tas, ka šodien Saeima nolēma apstiprināt amatā trīs ministrus — labklājības ministru, sabiedrības integrācijas ministru un ģimenes un bērnu lietu ministru. Un, protams, visas debates galvenokārt tika veltītas Latvijas Pirmās partijas izvirzītajam kandidātam Nilam Muižniekam. Un, manuprāt, jau tas, ka notika šādas debates, kur atskanēja visdažādākie viedokļi, parāda, cik nopietna ir sabiedrības integrācijas problēma. Es domāju, ka sakarā ar Latvijas ārpolitiskajām aktivitātēm, ar iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, šī integrācijas problēma kļūs ne tikai iekšpolitiska, bet arī ārpolitiska. Es domāju, ka šādu ministru apstiprināšana ir ļoti labs signāls arī ārpus Latvijas, ka mēs tiešām domājam par šīm konsolidācijas iespējām, kurām diemžēl iepriekšējos gadus nav pievērsta pietiekami liela uzmanība.

Saeimas preses dienests