Foto: A.F.I.

Ievērojamais tautsaimniecības lietpratējs, Līhaijas universitātes profesors Nikolajs Balabkins Otrā pasaules kara beigu posmā atstātajā dzimtenē pirmo reizi pēc 45 prombūtnes gadiem ieradās 1989. gada rudenī Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības delegācijā, lai piedalītos Latvijas Universitātes 70 gadu svinībās. Šajos gados viņš daudzkārt viesojies Latvijā un uzstājies ar rosinošām lekcijām Latvijas Universitātē, Latvijas Vēstures institūtā, Latvijas Zinātņu akadēmijā un citās auditorijās. 1991. gadā viņš tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli. Sadarbībā ar profesoru Manfrēdu Šnepu tapa grāmata par Kārli Balodi “Kad Latvijā būs labklājības valsts”, ko apgāds “Zinātne” laida klajā 1993. gadā. Jau pirms tam viņš bija publicējis vairākus rakstus par Kārli Balodi un viņa slaveno darbu “Nākotnes valsts”, kā arī apceres par Arnoldu Aizsilnieku un Edgaru Andersonu. 1994. gadā profesors Balabkins kā pirmais saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas iedibināto Kārļa Baloža balvu. 1996. gadā iznāca Nikolaja Balabkina grāmata “Tautsaimnieka piezīmes”, kurā apkopoti profesora raksti, runas un recenzijas par Latvijas tautsaimniecības 75 gadiem — no 1918. līdz 1993. gadam. Profesora spilgtā uzstāšanās Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēdē 1999. gada septembrī bija veltīta problēmai “Kur ir Latvijas NOKIA?” 2001. gadā, kad profesoram apritēja 75 mūža gadi, Līhaijas universitāte (ASV) un Latvijas Akadēmiskā bibliotēka laida klajā Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļa Nikolaja Balabkina bibliogrāfiju ar plašu profesora Jāņa Stradiņa ievadapceri par kolēģa mūža gājumu un veikumu zinātnē.

Šoreiz Nikolaja Balabkina viesošanās Latvijā bija saistīta ar diviem ievērojamiem notikumiem: 17. novembrī viņš no Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas rokām saņēma Triju Zvaigžņu ordeni, un dažas dienas vēlāk Misiņa bibliotēkā notika viņa jaunās grāmatas raudzības. Tas ir rakstu un eseju krājums “Tautsaimnieka atziņu ceļš”, ko laiduši klajā Stokholmas apgāds “Memento” un Rīgas apgāds “Treji Deviņi”. Ievadvārdus par autoru uzrakstījis publicists Jānis Mežaks (Toronto), bet pēcvārdu — dakteris un rakstnieks Jānis Liepiņš, ko apgāda “Memento” dibinātājs un vadītājs Vilnis Zaļkalns aicinājis nākt talkā rakstu sakārtošanā un izdošanā. Kad grāmatas vidū tās iecerētājs aizgājis Aizsaulē, Jānim Liepiņam nācies darbu pabeigt. Raksti kārtoti četrās nodaļās. Ievaddaļā Nikolajs Balabkins raksturo savu tautsaimnieka ceļu dzīvē un zinātnē un raksta par atjaunotās Latvijas pirmajiem desmit gadiem. Seko nodaļas “Tautsaimniecības teorija un prakse”, “Zinātnes līkloči” un “Diži trimdas vīri”. Te autors pieminējis izcilo latviešu politiskās emigrācijas sabiedriskā domas kopēju Pēteri Norvili, sekmīgos tautsaimniekus Bernhardu Epermani un Gundaru Ķeniņu-Kingu, ievērojamo mediķi un dziedoni Jāni Kļaviņu, redaktoru Viktoru Neimani un rakstnieku un vēsturnieku Uldi Ģērmani. Visās šajās atmiņu skicēs strāvo liela sirsnība, bet ar sevišķām simpātijām un pat apbrīnu autors rakstījis par Robertu Hiršu un viņa uzticamo dzīvesbiedri un līdzgaitnieci Almu. “Viņi strādāja nepārtrauktā novatorisma plūsmā!” — grāmatas atvēršanas svētkos sacīja profesors Balabkins. Arī šai reizē viņš uzsvēra savu daudzkārt akcentēto domu un pārliecību: “Uzņēmējs nav nekāds bodnieks! Uzņēmējs ir novators.”

Vismaz tikpat ciešas saites kā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju profesoram Balabkinam izveidojušās arī ar Akadēmisko bibliotēku. Te visi viņu pazīst un viņš pazīst ne vien bibliotēkas ļaudis, bet arī tos daudzos kultūras cilvēkus, kas “Misiņos” jūtas kā savās otrajās mājās. Tālab arī grāmatas raudzības noritēja ģimeniskā sirsnībā. Un Dina Kuple runāja gan Raiņa dzeju no “Tālajām noskaņām”, gan Jonāsa Miesnieka “Balsis”. Arī Teodora Štorma rindas, ko viņa savulaik runājusi Gunāra Priedes lugā “Centrifūga” un Nikolajs Balabkins izvēlējies kā savas jaunās grāmatas moto: “Bet mana sirds ir pieķērusies tev,/ Tu, pelēkā pilsēta pie jūras./ Jaunības burvība aizvien vēl/ Smaidot atduras tevī, jā, tevī,/ Tu, pelēkā pilsēta pie jūras.”

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore