Par gudrību zinātnes jaunajos ceļos: stipendijas savām zinātnes cerībām

Foto: Alma Edžiņa Akadēmiķis Tālavs Jundzis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis, LZA prezidents Jānis Stradiņš, K.Poča stipendiāti — Baiba Rakviča, Edmunds Tamanis, Ilze Aulika, akadēmiķis Tālis Millers, prof. Imants Meirovics

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) dzīvē ļoti patīkamu akcentu ienesis LZA goda mecenātu dāsnums, rūpējoties par jauno zinātnieku maiņu, par augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu. Pateicoties LZA Dr. phys.h.c. Konstantīna Poča (1912 — 1994) un skolotājas Ernas Počas (1920 — 2001) novēlējumam izmantot viņu atvēlētos līdzekļus fizikas un radniecīgās nozarēs studējošo atbalstam un LZA ārzemju locekļa, pazīstamā jurista, starptautisko tiesību speciālista Dr. Dītriha Andreja Lēbera (Dietrich Andre Loeber) rūpēm par jaunajiem tiesību zinātņu un politoloģijas speciālistiem, Latvijas Zinātņu akadēmijas fonds šā gada 23. septembrī laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis” izsludināja stipendiju konkursu. Tajā varēja pieteikties pretendenti uz K. Poča stipendijām fizikā un D. A. Lēbera stipendijām tiesību zinātnē un politoloģijā.

Konkursa komisija fizikā (LZA īstenais loceklis Juris Ekmanis, LZA korespondētājloceklis Jānis Bērziņš, LZA korespondētājloceklis Jānis Kristapsons, profesors Jurijs Dehtjars un Dr. ing. Ērika Tjūņina), izskatījusi un izvērtējusi konkursantu iesniegtos priekšlikumus, nolēma piešķirt stipendijas 2002./ 2003.mācību gadm 100ASV dolāru apmērā mēnesī Baibai Rakvičai (Daugavpils Universitāte), Edmundam Tamanim (Daugavpils Universitāte), Ilzei Aulikai (Latvijas Universitāte) un Renāram Ertam (Latvijas Universitāte).

Konkursa komisija politoloģijā un tiesību zinātnēs (LZA īstenais loceklis Tālavs Jundzis, LZA īstenais loceklis Kalvis Torgāns, prof. Ārija Meikališa, asoc. prof. LZA Dr. iur.h.c. Romāns Apsītis) izskatīja un izvērtēja iesniegtos priekšlikumus un nolēma piešķirt stipendiju 80 latu mēnesī 2002./2003. mācību gadā tiesību zinātnēs Mārim Graudulim (Latvijas Policijas akadēmija), Baibai Brokai (Latvijas Universitāte) un politoloģijā Karīnai Janavai no LZA Ekonomikas institūta.

25. novembrī LZA bija ieradušies K. Poča stipendiju saņēmēji, tāpēc saruna vairāk izvērsās par šo dāsno, inteliģento latviešu ģimeni no ASV — Konstantīnu un Ernu Počiem. Viņus pieņēma LZA prezidents Jānis Stradiņš, LZA īstenie locekļi Juris Ekmanis, Tālis Millers, Tālavs Jundzis, profesors Imants Meirovics, Dr. ing . Ērika Tjūņina.

Konstantīns Počs bija Latgales dēls, dzimis 1912.gada 27. februārī Rēzeknes apriņķa Poču ciemā. Beidzis Aglonas ģimnāziju, Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti (1940), ieguvis Mag.rer.nat. grādu ģeoloģijā. Strādājis par fizikas skolotāju un ķīmijas lektoru Rēzeknes Valsts ģimnāzijā un Komercskolā (1940 — 1944). Kara gados, nokļuvis Vācijā, strādājis par skolotāju latviešu bēgļu skolās un studējis fiziku Getingenes universitātē. Pēc izceļošanas uz Angliju 1947.gadā, smagi strādādams fizisku darbu tekstilrūpniecībā, tomēr atradis par iespējamu vēl papildināties mikroskopijā un meteoroloģijā Mančesteras un Šefildas universitātēs. Kopš 1956.gada studējis atmosfēras fiziku un meteoroloģiju Toronto universitātē, vēlāk vēl papildinājies atmosfēras fizikā Teksasas universitātē (ASV, 1961) , specializējies tranzistoru un diožu laukā. Daudzpusīgā sagatavotība pavēra iespēju K. Poča karjerai ASV Gaisa spēkos. Kopš 1962.gada, vairāk nekā 30 gadu strādādams ASV Gaisa spēku un pasaules telpas laboratorijā (Aerospace Instrumentation and Meteorology Division, Air Force Cambridge Research Laboratory Bostonā, ASV), viņš kļuva par izcilu meteoroloģijas raķešu konstruktoru, piedalījās ASV Mēness pētījumu programmas īstenošanā un slavenās AWACS (Airborne Warning and Control System) sistēmas izveidošanā ASV bruņotajiem spēkiem, ar kuras palīdzību tika izcīnīta uzvara Līča karā. K. Počs attīstījis meteoroloģiskās raķetes ASV Mēness programmas atbalstam - optimālo apstākļu novērtēšana 30 – 250 km augstuma zonā un izvēle pirms lielo kosmosa raķešu palaišanas. K. Počs bija daudzu izgudrojumu autors, viņam vairākkārt izteikta ASV valdības un militārās vadības augsta atzinība. Pats K. Počs par savu zinātnisko darbu teicis: “Es biju stiprs, strādīgs, bez atpūtas varēju daudz paveikt zinātnē un mājas darbos nedēļas nogalēs... Mans pētījums aparātu attīstībā nav saistīts ar to, kā labāk un ātrāk iznīcināt cilvēkus, bet gan ar to, kā aizsargāt civiliedzīvotājus, karavīrus, zemi un rūpniecību kā kara, tā arī miera laikos.”

LZA fonda priekšsēdētājs LZA īstenais loceklis Tālis Millers, sirsnīgi apsveicot konkursa uzvarētājus, atzina, ka konkurss ir bijis nopietns un komisijām visai grūti bijis izlemt, izskatot pieteikumus un iesniegtos materiālus. T. Millers novēlēja visiem stipendiju saņēmējiem strādāt rūpīgi un rezultatīvi.

Jaunos zinātniekus sveica arī Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” priekšsēdētājs prof. Imants Meirovics. LZA viceprezidents LZA īstenais loceklis Juris Ekmanis, atzīmējis, ka pirmos Konstantīna Poča stipendiātus zinātnes vēsturē vienmēr pieminēs, uzsvēra šīs stipendijas iedibinātāja neordināro personību – viņš bija inženieris, radaru tehnikas un aviācijas speciālists, kurš uzskatīja, ka inženierzinātņu pamatā ir fizika, jo, tiklīdz inženierzinātnes iziet “pielietojamās sfērās”, ir teicami jāzina fizika.

LZA prezidents profesors Jānis Stradiņš, izteicis lielu gandarījumu par jauniešu uzvaru, novēlēja panākumus — kļūt par labiem fiziķiem un vispusīgiem cilvēkiem. Tādiem, kāds bija Konstantīns Počs. Jo līdzās plašām zināšanām fizikā K. Počs jau no ģimnāzijas gadiem aizrāvās ar klasisko kultūru, senajām valodām, Aristoteļa un Platona filozofiju, Sv. Augustīnu un Akvīnas Tomu. Tas deva dzīves rūdījumu un veidoja prasmi loģiski skaidri formulēt savus uzskatus. K. Počs bija vēsturiskās, 1896.gadā Pēterburgā dibinātās latviešu studentu korporācijas Fraternitas Metropolitana filistrs, tāpat kā J. Stradiņa tēvs Pauls Stradiņš. K. Počs bija liels ideālists, filozofs, viņš runāja un rakstīja par Aristoteli, Platonu, Heraklītu, par antīko pasauli. Likās, ka nepiepildītas izglītības alkas viņu pavadīja visu mūžu. Viņa darbības lokā bija sadarbības veidošana dažādu speciālistu starpā, kontraktu analīze un slēgšana par vairāk nekā miljardu ASV dolāru. Izcili godīgs valsts līdzekļu izmantošanā, viņš bija turīgs un dāsns cilvēks, kuram rūpēja gan dzimtās Latgales kultūras atbalstīšana, gan Latvijas jauno fiziķu izglītošana. Viņa personības iezīmes saskatāmas Konstantīna Stroda-Plencinīka memuāru romānā “Viss sākās Varakļānos”. Pēdējos dzīves gadus K. Počs pavadīja savā mājā Keipkodā (ASV, Masačūsetas pavalstī) kopā ar dzīvesbiedri Ernu Poču. Viņa bija valodu skolotāja, apveltīta ar izcilu māksliniecisku gaumi. Mājā atradās arī darbnīca, kurā slavenais izgudrotājs savam priekam būvēja raķešu modeļus. LZA ir liels gandarījums par Konstantīna Poča un Ernas Počas gribas īstenojumu – stipendijām jaunajiem zinātniekiem.

Stipendiāti ar pateicību atzina, ka stipendija patiešām būs būtisks atbalsts gan tuvāku, gan tālāku plānu īstenošanā — no studiju pabeigšanas, zinātniskā darba turpināšanas līdz pat laboratorijas izveidei Daugavpils Universitātē. Zīmīgi, ka tikšanās un saruna notika LZA Senāta zālē — vietā, kur tiek risinātas zinātnei svarīgas problēmas. Jaunie zinātnieki saņēma arī vēlējumu pēc gadiem atgriezties šajā telpā korespondētājlocekļu un akadēmiķu statusā.

Viss ir iespējams.

Ilga Tālberga — “Latvijas Vēstnesim”