Patiesi skaists skats: pilna zāle ar aktieriem, pilns gaiss ar mīlestību!

Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā sestdien, 23.novembrī, notika Latvijas profesionālo teātru Spēlmaņu nakts svētki

Mūžs mākslā — Elza Radziņa pirmā sveic savu kolēģi Mildu Klētnieci; Māra Ķimele sezonas labākās režisores balvu saņem no aktiera un režisora Jura Bartkeviča rokāma

Tie ir profesionālo teātru sezonas sasniegumu skates uzvarētāju godināšanas svētki, ko Teātra darbinieku savienība pēc Paula Putniņa un nu jau mūžībā aizgājušo Pētera Pētersona un Zigfrīda Kalniņa ierosmes iedibināja 1994. gadā. Ir bijušas gan klusākas, gan bagātākas sezonas, savu zvaigžņu stundu piedzīvojis te viens, te otrs teātris. Metālmākslinieka Jura Gagaiņa kaldināto balvu — “Skatuves naglu” — šajos gados saņēmuši 150 laureāti, kam nu piepulcējušies vēl astoņpadsmit.

Skatei bija izvirzīts 41 iestudējums. Piecpadsmit nominācijās uz balvām pretendēja vairāk nekā sešdesmit skatuves mākslinieku. Viņu sniegumu vērtēja Latvijas Kultūras akadēmijas profesora Jāņa Siliņa vadītā žūrijas komisija, pavisam 19 teātra mākslas, mūzikas un citu nozaru speciālisti. Svētki notika VEF Kultūras pilī, kas uz Nacionālā teātra ēkas remonta laiku kļuvusi par vienu no teātra saimes mājvietām, tālab Velta Līne teica paldies visiem, kas nākuši teātrim līdzi trimdā. Gaišu noskaņu zālē uzbūra Rīgas Doma zēnu koris, ar saviem priekšnesumiem svētku prieku vairoja deju grupa “Ķengurroks”, divmetrīgo vīru trio ar Eināru Verro priekšgalā un tubu kvartets frakās un baltās kedās, bet par fona mūziku gādāja džezroka grupa “Time after Time”.

Svētku ceremoniju ievadīja Dailes teātra aktrises Mildas Klētnieces godināšana. Viņai piešķirta balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā. Kājās piecēlušies, klātesošie ar ilgām ovācijām sumināja sirmo mākslinieci, kuru uz skatuves izveda ilgu gadu kolēģis Uldis Vazdiks un divkārtējais Spēlmaņu nakts balvas laureāts Oļģerts Kroders. Tika pieminēta viņas Džuljeta, citas sešdesmit darba gados nospēlētās lomas, tika nolasīta Alfreda Jaunušana sirsnīgā vēstule, kurā režijas un aktiermākslas vecmeistars līdz ar apsveikuma vārdiem raksta arī, ka tieši Mildas Klētnieces — toreiz, sendienās, vēl pirms kara radiofonā strādājošās Mildas Langes jaunkundzes — balss viņam kā jaunam aktierim atklājusi, kas ir mūžīgi sievišķais. Dziļi aizkustināta par viņai parādīto godu un cieņu, aktrise sacīja: “Es jūs visus no sirds mīlu. Un es ļoti vēlētos, lai teātris spētu darīt pasauli labāku un tajā būtu vairāk gaišuma. Teātris ir un paliks līdz mūža galam mana Lielā mīlestība.” Līdzīgi savu attieksmi pret skatuves mākslu pauduši iepriekšējie mūža balvas laureāti Alfreds Jaunušans, Elza Radziņa, Velta Līne, Oļģerts Kroders un Kārlis Sebris.

Žūrija savu speciālo balvu piešķīra Ingai Ābelei — par “Tumšajiem briežiem” Latvijā. Jaunās prozaiķes un dzejnieces debija dramaturģijā vainagojusies ar diviem lieliskiem uzvedumiem Valmierā un Rīgā, kas abi pretendēja gan uz labākās dramatiskās izrādes, gan labākā latviešu literatūras iestudējuma godu. Par labāko dramatisko izrādi tika atzīts Nikolaja Gogoļa “Revidents” Jaunajā Rīgas teātrī Alvja Hermaņa režijā, bet par labāko latviešu literatūras iestudējumu — “Tumšie brieži” Valmieras Drāmas teātrī Māras Ķimeles režijā. “Režija — tā ir jaunība!” savulaik apgalvoja šīs mākslas lietpratējs Pēteris Pētersons. Šoreiz par savu veiksmīgo debiju režijā — monoizrādi “Amoks” Nacionālajā teātrī — balvu saņēma Indra Roga, kas vēl nesen Spēlmaņu naktī tika godināta kā labākā jaunā aktrise. Šis gods šoreiz tika Nacionālā teātra aktrisei Ditai Lūriņai par Annas lomu “Sfinksā” un Egilam Melbārdim par Jāņa Cilvēka lomu Daugavpils teātra izrādē “Čigāns sapnī” un Džefa lomu Nacionālā teātra izrādē “Dīvainā misis Sevidža”. Par labāko izrādi bērniem un pusaudžiem atzīta Jāņa Kaijaka iestudētā “Pepija” Nacionālajā teātrī, par labāko muzikālo izrādi dramatiskajos teātros — Jura Kulakova un Jura Rijnieka “Mazais princis” Liepājas teātrī. Šī izrāde sagādāja arī labākā scenogrāfa laurus Gintam Gabrānam. Savukārt par labāko kostīmu mākslinieci atzīta Kristīne Jurjāne, kas tik brīnumaini ietērpusi “Revidenta” personāžus. Labākais mūzikas autors dramatiskajos teātros ir Uldis Marhilēvičs ar savu sniegumu kopā ar Māru Zālīti veidotajā mūziklā “Tobāgo!”. Operas un baleta mākslā balvu izpelnījušās Kristīne Gailīte par pāža Oskara lomu “Masku ballē” un Jūlija Gurviča par Odetas—Odīlijas lomu “Gulbju ezerā”.

Visvairāk pretendentu — un cits par citu lieliskāki! — bija tādās nominācijās kā labākā aktrise un labākais aktieris, labākā aktrise otrā plāna lomā un labākais aktieris otrā plāna lomā. Par Narcisa Trembinska (otrā plāna) lomu Dailes teātra izrādē “Liekēdis” balvu saņēma Artūrs Skrastiņš. Visi pārējie laureāti ir no Valmieras Drāmas teātra: Dace Eversa — Arkadina “Kaijā”, Nadīna “Tumšajos briežos” un Almas māte izrādē “Vasara un dūmi”, Aigars Vilims — Roplainis “Pazudušajā dēlā” un Alfs “Tumšajos briežos”, Inese Ramute — Anniņa “Tumšajos briežos” un Roplainiete “Pazudušajā dēlā”. Tie paši “Tumšie brieži” un “Pazudušais dēls” izveda uz goda pjedestāla arī Māru Ķimeli kā šīs sezonas labāko režisori, kaut jāsacenšas bija ar tādiem meistariem kā Alvis Hermanis, Viesturs Kairišs, Fēlikss Deičs un Dž.Dž.Džilindžers.

Kā pareizi teica jaunais Dailes teātra vadītājs Mihails Gruzdovs, balvas būtu pelnījuši it visi pretendenti, visi, kas spēlē teātri. Lai godinātu visas sievietes, par kurām viņš teica: “Es brīnos, ka ar savu aldziņu viņas vēl spēj izskatīties kā sievietes!”, režisors aicināja vīriešus piecelties un aplaudēt viņām, jo “bez skaistuma nebūtu teātra!”. Par naudas prēmijām 200 līdz 700 latu apmērā bija gādājis Kultūrkapitāla fonds un Kultūras ministrija. Iepriecināja ziņa, ka Latvijas Teātra darbinieku savienība un firma “Hansa Pharm” noslēgušas sadarbības līgumu, kas Latvijas teātru vecbiedriem un jaunajām aktieru ģimenēm dos iespēju saņemt ģimenes aptieku dāvanu kartes medikamentu un higiēnas līdzekļu iegādei. Reizē saņemtas satraucošas ziņas, ka valdībā tiek plānots samazināt līdzekļu ieplūšanu Kultūrkapitāla fondā. Cerot uz sapratni, Teātra darbinieku savienība kopā ar citām radošajām savienībām uzrakstījusi atklātu vēstuli valsts un valdības vadītājiem.

Kultūras ministre Inguna Rībena sveica visus Spēlmaņu nakts svinētājus un sacīja: “Runāšu īsi, jo man šķiet, ka mēs jau slīkstam gudru, pareizu runu, nepadarītu darbu un ciniski darītu darbu plūdos. Es nevaru jums pamest drošu glābšanas riņķi, bet es varu apsolīt — cik vien man būs spēka, es peldēšu jums pretim!”

Atraktīvi un eleganti darbojās četri vakara vadītāju pāri — Mirdza Martinsone un Jakovs Rafalsons, Lāsma Kugrēna un Valts Pūce, Agnese Zeltiņa un Guntis Gailītis, Dita Kalniņa un Vilis Daudziņš. Ar labu, pozitīvu enerģiju Spēlmaņu nakts apbalvošanas ceremoniju piestrāvoja balvu pasniedzēji — balerīna un daiļslidošanas trenere Ieva Grotuse, operetes prīma un karalisku ziedu audzētāja Inta Spanovska, šarmantā modele un modes salona īpašniece Asnāte Smeltere, dejotāja, Maijas Tabakas mūza, viena no septiņām māsiņām, vienmēr elegantā aktrise Regīna Razuma, enerģiskā Teātra darbinieku savienības vadītāja un lieliskā aktrise Lolita Cauka un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki, ko vieno mīlestība uz teātri. Paužot prieku par šo vakaru, Aigars Vilims ar sajūsmu teica: “Kāda sirreāla aina — zāle pilna ar aktieriem. Skaists skats!” Un, kaut arī kultūrai arvien vēl tiek atvēlēta lūdzējas loma un skarbi patiesi šai vakarā skanēja dzejas rindas par Antiņu, trešo tēva dēlu, kas nemūžam nebūs pirmais un pat ne otrais tēva dēls, Māra Ķimele tomēr pauda pārliecību: “Es vienmēr ceru, ka mēs darām kaut ko labu, kaut ko vajadzīgu. Un ne tikai sev, bet visiem. Gribētos darīt ar vērienu, ar atbalstu. Jo mēs visi taču esam vienā barikāžu pusē.”

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore