Latvija gaitā uz NATO: ar sarunām jau nākamnedēļ

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, Latvijas delegācijas iestāšanās sarunām NATO vadītāja vietnieks Edgars Rinkēvičs un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, delegācijas vadītājs Māris Riekstiņš Foto: A.F.I.

Pagājušajā nedēļā Čehijas galvaspilsētā Prāgā Latvija kopā ar vēl sešām citām valstīm saņēma uzaicinājumu pievienoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO). Tomēr šis uzaicinājums nenozīmē tūlītēju Latvijas uzņemšanu šajā drošības aliansē. Lai Latvija kļūtu par pilntiesīgu NATO dalībnieci, mūsu valstij un NATO jāparaksta pievienošanās līgums, tas jāratificē visu dalībvalstu parlamentiem un pēc tam arī Latvijas Saeimai. Bet, lai sagatavotu pievienošanās līgumu, kurā tiks noteikta Latvijas kā NATO dalībvalsts atbildība, pienākumi un tiesības, par visiem nosacījumiem jāpanāk vienošanās starp NATO un Latvijas valdību. Jau tūlīt pēc Prāgā saņemtā uzaicinājuma pievienoties Latvijas valdības pārstāvji pauda gatavību pēc iespējas drīzāk sākt sarunas, kā rezultātā Latvija pirmā no septiņām kandidātvalstīm jau nākamnedēļ sāks sarunu procesu.

Kā vakar, 27. novembrī, preses konferencē pastāstīja Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Māris Riekstiņš (viņš arī iecelts par Latvijas iestāšanās sarunu delegācijas vadītāju), iestāšanās sarunas noritēs divās daļās. Pirmajā sarunu daļā tiks apspriests un sagatavots pievienošanās protokols. Šīs sarunu daļas pirmais posms sāksies 4. decembrī, kad Rīgā ieradīsies NATO sarunu delegācija. Bet jau nedēļu vēlāk, 11. decembrī, paredzēts otrais sarunu posms, informēja M. Riekstiņš. Pirmajā sarunu daļā tiks pārrunātas NATO dalībvalsts politiskās un ekonomiskās prasības, jautājumi par militārajiem resursiem, informācijas aizsardzību, kā arī Latvijas iemaksas NATO budžetā.

Otrajā sarunu sadaļā, par kuru sarunas sagaidāmas nākamā gada janvārī un februārī, tiks sagatavots valsts aizsardzības sistēmas pabeigšanas plāns. Šajā laikā Latvijā ieradīsies dažādu nozaru NATO speciālisti, lai izvērtētu Latvijas sagatavotības līmeni un nepieciešamo reformu iespējamo attīstības gaitu. Reformu plāna pamatā lielā mērā būs jau spēkā esošais Rīcības plāns dalībai NATO, tomēr jaunais plāns būs daudz konkrētāks un tajā noteiktie termiņi būs obligāti saistoši Latvijai jau kā potenciālai dalībvalstij. Lai gan jaunais reformu plāns turpinās jau iesāktās reformas, tas būs kvalitatīvi nozīmīgāks, jo definēs mūsu valsts spēju uzņemties dalībvalsts saistības, teica M. Riekstiņš.

Savukārt Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs pastāstīja, ka sarunās tiks pārrunāti jautājumi par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku tālāko attīstību, par Latvijas spēku iesaistīšanos turpmākajās NATO militārajās operācijās un par militārajām vienībām, ar kādām Latvija varētu iesaistīties NATO spēku sastāvā. Kā jau iepriekš rakstīts, paredzams, ka Latvija uz NATO nosūtīs tādus profesionālos speciālistus kā militārie policisti, militārie mediķi un sapieri. E. Rinkēvičs norādīja, ka jau šobrīd atsevišķi šāda veida speciālisti līdzdarbojas NATO operācijās, bet, kļūstot par dalībvalsti, runa varētu būt jau par veselu apakšvienību (vadu vai rotu) deleģēšanu. Iestāšanās sarunas vienlaikus noritēs ar visām septiņām kandidātvalstīm un tādējādi Latvijas pozīcijas un iespējas ietekmēs arī citu valstu piedāvājumi, atzina E. Rinkēvičs.

Attiecībā uz iespējamajām izmaiņām Latvijas aizsardzības budžetā E. Rinkēvičs pauda viedokli, ka aizsardzības budžets, visticamāk, nepārsniegs noteikto mērķrobežu 2% no iekšzemes kopprodukta, bet visai iespējams, ka notiks šo līdzekļu pārskatīšana budžeta iekšienē, saskaņojot to vairāk ar NATO dalībvalsts vajadzībām.

Tiek prognozēts, ka iestāšanās sarunas varētu tikt pabeigtas nākamā gada martā un pēc tam tiks parakstīts pievienošanās līgums. M. Riekstiņš pastāstīja, ka saskaņā ar iepriekšējās paplašināšanās kārtas pieredzi līguma ratifikācija norit aptuveni gadu. Tādējādi uzņemšanas process varētu noslēgties līdz 2004. gada maijam, kad paredzēts nākamais NATO sammits.

Jau pirmdien, 25. novembrī, Ministru kabinets apstiprināja Latvijas delegāciju iestāšanās sarunām ar NATO Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa vadībā. Par delegācijas vadītāja vietnieku apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs. Pārējie delegācijas locekļi: Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Helmuts Ancāns, Satversmes aizsardzības biroja direktora vietnieks Uldis Dzenītis, ĀM Drošības politikas departamenta direktors Nils Jansons, Latvijas pārstāvniecības NATO padomnieks Ilgvars Kļava, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Vigo Legzdiņš, AM NATO nodaļas vadītāja Gita Leitlande, Latvijas vēstnieks NATO Imants Lieģis, AM valsts sekretāra vietniece Everita Palma, ĀM valsts sekretāra vietnieks Ivars Pundurs, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba J5 pārvaldes priekšnieks Igors Rajevs, AM Juridiskā departamenta direktors Raivo Raudzeps, Latvijas pārstāvniecības NATO aizsardzības padomnieks Jānis Sārts, ĀM NATO nodaļas vadītāja Inga Skujiņa, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inguna Sudraba, AM NATO un plānu departamenta direktore Sintija Višņevska, NBS komandiera vietnieks admirālis Gaidis Zeibots.

Vakar noritējusi pirmā iestāšanās delegācijas darba sēde, kurā izrunāti jautājumi par iestāšanās procesa laika grafiku un aptuveni sadalīti veicamie uzdevumi.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors