Aivars Bernāns	Viktors Šadinovs

No nākamā gada 1.janvāra stāsies spēkā jaunais likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Līdztekus tam, ka likums nodrošinās Komerclikumam atbilstošu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību dibināšanas, darbības, reorganizācijas un likvidācijas kārtību un regulēs valsts un pašvaldību kapitāla daļu atsavināšanas kārtību, noteikta arī jauna valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldes kārtība. Tā paredz likvidēt valsts un pašvaldību pilnvarnieku institūciju. Likumā teikts, ka līdzšinējās pilnvarnieku funkcijas veiks pārstāvji no tām valsts un pašvaldību institūcijām, kas ir valsts vai pašvaldību kapitāla daļu turētāji. Likumam atbilstoši valsts kapitāla daļu turētāji no nākamā gada 1.janvāra būs Ministru kabineta ieceltas institūcijas (lielākoties ministrijas), iestāde, kas saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta rīkojumu veic valsts kapitāla daļu atsavināšanu, kā arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra tajos gadījumos, kad valsts kapitāla daļas nodotas valsts pensiju speciālajam budžetam. Pašvaldību kapitāla daļu turētājs turpmāk varēs būt pati pašvaldība vai institūcija, kuru tā iecēlusi par savu kapitāla daļu turētāju.

Šobrīd valsts kapitāla daļu turētājas lielākoties ir ministrijas. Likumam “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” stājoties spēkā, tiesības pieņemt kapitāla daļu turētāja kompetencē esošos lēmumus būs ministriju valsts sekretāriem. Lai šo lēmumu pieņemšana būtu kompetenta un profesionāla, likums dod tiesības no ministrijas ierēdņu vidus iecelt atbildīgo darbinieku, kura pārziņā ir vajadzīgo dokumentu sagatavošana un nepieciešamo ziņu sniegšana valsts sekretāram (atsevišķos gadījumos viņa vietniekam). Likums paredz, ka visiem ierēdņiem, kas veiks līdzšinējās valsts pilnvarnieku funkcijas, atlīdzība tiks maksāta no valsts budžeta. Tās lielumu regulēs īpaši Ministru kabineta noteikumi, atlīdzības lielums tiks samērots ar noteiktiem kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem.

Līdz likuma darbības sākumam atlicis vairs tikai mēnesis. Vēl neviens no likuma darbībai nepieciešamajiem normatīvo aktu projektiem nav iesniegts Ministru kabinetā. Šobrīd ir skaidrs, ka nākamā gada valsts budžets netiks apstiprināts Saeimā agrāk nekā 2003.gada sākumā. Šādā situācijā ir daudz neskaidrību par valsts un pašvaldību kapitāla daļu turētāju pārstāvjiem un atbildīgajiem darbiniekiem — cik to būs, kāds būs to atalgojums, līdz kuram laikam tie jāieceļ. Tāpat neskaidri ir jautājumi par to, kā notiks līdzšinējo valsts un pašvaldību pilnvarnieku atkāpšanās no saviem amatiem — kā tie nodos dokumentus, vai atskaitīsies par padarīto.

Lai mēģinātu atbildēt uz šiem jautājumiem un vienlaikus noskaidrotu citus likuma reālās darbības priekšnoteikumus, “Latvijas Vēstnesis” aicināja uz sarunu Ekonomikas ministrijas Privatizācijas un restrukturizācijas nodaļas vadītājs Aivaru Bernānu un Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja vietnieku Viktoru Šadinovu.

(..) Latvija līdz šim bija viena no retajām valstīm, kur ar valsts kapitāla pārvaldi nodarbojās privātpersonas no malas — pilnvarnieki. Turklāt bez stingriem atlases kritērijiem un bez kvalifikācijas prasībām. Ja valstij kaut kas pieder, tad valstij pašai savs īpašums jāpārvalda saskaņā ar jauno Valsts pārvaldes likumu. Valsts mantas pārvaldīšanā piedalās ierēdņi, un ministrijas darbu vada valsts sekretārs. Un tieši, tāpat kā ministrijas valsts sekretārs paraksta atzinumus par likumprojektiem un līgumus, tāpat ministrijas darīs šo jauno darbu — valsts kapitāldaļu pārvaldi. (..)

— Kā tiks nodrošināts atalgojums kapitāla daļu turētāju pārstāvjiem un atbildīgajiem darbiniekiem, ja šobrīd vēl nav pat 2003.gada valsts budžeta projekta, bet likums paredz, ka atlīdzība maksājama no valsts un pašvaldību budžetiem?

— Šis jautājums jāskata kontekstā ar jauno darba samaksas sistēmu, kurai būtu jāstājas spēkā no nākamā gada 1.aprīļa un kurai šobrīd tāpat nav finansējuma. Savulaik, iesniedzot likumprojektu Ministru kabinetam, Ekonomikas ministrija bija paredzējusi, ka to cilvēku atlīdzībai, kuri būs saistīti ar uzņēmumu pārraudzību, ir jābūt atbilstošai darbaspēka tirgus cenām. Tas nozīmē — ievērojami lielākai par tagadējām ierēdņu algām. Ja darbaspēka tirgus apstākļiem atbilstoša atlīdzība netiks nodrošināta, ministrijas (kapitāla daļu turētāji vispār) būs spiestas valsts kapitāla daļu pārvaldi uzticēt nepietiekami kompetentiem cilvēkiem. Profesionāļi vēlas saņemt par savu darbu atbilstošu algu — ja darba devējs piedāvā mazāku, to ir ar mieru pieņemt cilvēks ar zemāku kompetences līmeni. Tāpēc vēlreiz uzsveru — par valsts kapitāla daļu pārvaldi atbildīgajām amatpersonām ir jāsaņem konkurētspējīgs atalgojums, pretējā gadījumā valsts īpašuma apsaimniekošana būs neefektīva. Kā konkrēti šīs lietas tiks iestrādātas valsts budžetā, tā ir Finansu ministrijas kompetence.

— Tomēr katrai ministrijai, kura ir valsts kapitāla daļu turētājs kādā kapitālsabiedrībā, būs jāpieprasa kapitāla daļu turētāju un atbildīgo amatpersonu atlīdzībai nepieciešamie līdzekļi no valsts budžeta.

— Jāsāk ar to, ka vispirms ir nepieciešami Ministru kabineta noteikumi par to, cik lielai jābūt atbildīgo amatpersonu atlīdzībai, vadoties pēc kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem.

— Vai šos noteikumus, tāpat kā vēl citus (likumprojekta anotācijā minēts, ka likuma darbības nodrošināšanai nepieciešami pavisam septiņi jauni Ministru kabineta noteikumi), ir iespējams izstrādāt un pieņemt līdz likuma darbības sākumam — 2003.gada 1.janvārim?

— Ekonomikas ministrija ir šim darbam ir gatava, mēs gaidām tikai Valsts kancelejas uzdevumu. Ir pat vienošanās ar konkrētiem juristiem, kas izstrādās tieši tos noteikumu projektus, kuri ir Ekonomikas ministrijas kompetencē. Tiklīdz noteikumu projekti būs gatavi, maksimāli īsā termiņā mēģināsim tos saskaņot ar citam ministrijām. Ja nopietnu domstarpību nebūs, pastāv teorētiska iespēja līdz gada beigām visus nepieciešamos noteikumus apstiprināt valdībā. Izstrādājot likumprojektu, tika plānots, ka likums varētu tikt pieņemts Saeimā līdz gada vidum. Līdz ar to mēs rēķinājāmies, ka paliks vismaz pusgads laika nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu izstrādei un apstiprināšanai, kā arī atbildīgo amatpersonu nolīgšanai un izmaiņu veikšanai ministriju iekšējās struktūrās, lai izveidotu iekšēju vadības sistēmu valsts kapitāla pārvaldei. Diemžēl likuma pieņemšana tika novilcināta, un mums atliek tikai mēģināt visu paveikt laikā. Likumdevējs lemj, mēs darām...

— Tomēr pastāv iespēja, ka vajadzīgo normatīvo aktu var līdz gada beigām var arī nebūt?

— Nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus izstrādāt un nosūtīt ministrijām saskaņošanai var paspēt. Tālāko procesa virzību prognozēt nevar neviens – cik un kādi būs iebildumi, kā tiks panākts saskaņojums... Taču vēlreiz uzsveru — teorētiski iespēja visu paspēt laikā pastāv. Situāciju sarežģī apstāklis, ka tie, kas nodarbosies ar valsts kapitāla daļu pārvaldi, ir ieinteresēti, lai regulējums būtu minimāls, savukārt valsts interesēs ir pietiekami izvērsta uzraudzības kārtības noteikšana, lai maksimāli izslēgtu iespēju uzticētās pilnvaras izmantot ļaunprātīgi. Iespēja iegūt kādu varu vienmēr nozīmē arī cīņu par šo varu, par tās realizāciju.

— Kas notiks, ja kaut dažu no vajadzīgajiem normatīvajiem aktiem nebūs, piemēram, noteikumu par kapitāla daļu turētāju un atbildīgo amatpersonu atalgojumu? Likums nedarbosies, turpinās strādāt iepriekšējie valsts pilnvarnieki, valsts uzraudzības pār savām kapitālsabiedrībām nebūs vispār?

— Nē, tā tas nevar notikt, kapitāla daļu turētājam ir jānodrošina likuma izpilde. Ja nebūs valdības apstiprinātu rāmju kādā jautājumā, katram kapitāla daļu turētājam ir pašam jālemj par problēmas risinājumu, jāatrod savi varianti likuma izpildei. Atbildīgās amatpersonas būs jāieceļ, kapitālsabiedrību pilnsapulcēs būs jāpiedalās, jāorganizē tās Komerclikumā noteiktajā kārtībā, tāpat valsts kapitāla daļu turētājiem privātās kapitālsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu būs jādod savam pārstāvim balsojuma uzdevums utt. Tas viss būs jādara esošā finansējuma ietvaros un likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” vispārīgo normu ietvaros. Pats likums jau paredz to, ka kādu laiku var pastāvēt normas, kas nav pretrunā ar pašu likumu, piemēram, sešu mēnešu pārejas laiks tāda valsts vai pašvaldību kapitāla daļas turētāja iecelšanai, kas atbilst likuma prasībām.

— Sarunā jau tika skarts jautājums, ka ministrijās būs jāatrod profesionāļi, kas varēs kvalificēti veikt valsts kapitāldaļu pārvaldi. Kāpēc tieši valsts sekretāri būs tie, kas veidos šo profesionāļu korpusu, kāpēc tieši viņiem dotas tiesības pieņemt lēmumus?

— Bet kam tad vēl? Latvija līdz šim bija viena no retajām valstīm, kur ar valsts kapitāla pārvaldi nodarbojās privātpersonas no malas — pilnvarnieki. Turklāt bez stingriem atlases kritērijiem un bez kvalifikācijas prasībām. Ja valstij kaut kas pieder, tad valstij pašai savs īpašums jāpārvalda saskaņā ar jauno Valsts pārvaldes likumu. Valsts mantas pārvaldīšanā piedalās ierēdņi, un ministrijas darbu vada valsts sekretārs. Un tieši, tāpat kā ministrijas valsts sekretārs paraksta atzinumus par likumprojektiem un līgumus, tāpat ministrijas darīs šo jauno darbu — valsts kapitāldaļu pārvaldi.

— Un — lai valsts sekretārs šo uzdevumu varētu veikt — viņam būs padota virkne ierēdņu?

— Par katrā uzņēmumā esošajām valsts kapitāla daļām jābūt savam atbildīgajam darbiniekam, bet uzņēmumu darba izvērtēšanā un dažādu priekšlikumu sagatavošanā būtu jāiesaista arī citi valsts ierēdņi. Piemēram, ministrijas finansu departamenta ierēdņi varēs izvērtēt uzņēmumu ceturkšņa, gada pārskatus un sniegt atzinumus par citiem finansu jautājumiem.

Protams, kamēr nav pieņemti likumā noteiktie Ministru kabineta noteikumi, ministrijām ir grūti plānot savu darbu un uzdot jaunos pienākumus saviem ierēdņiem, bet likums ir jāpilda.

— Līdz šim bija noteikts skaits valsts pilnvarnieku, kas realizēja valsts kapitāldaļu pārvaldi. Darba apjoms arī turpmāk nemainīsies — vai tas nozīmē to, ka no ministriju ierēdņu vidus būs jāatrod aptuveni tikpat liels skaits cilvēku, kas ar to visu nodarbosies?

— Likumu izstrādājot, tika rēķināts, ka atlīdzība, kas tiks maksāta ierēdņiem, kopumā būs mazāka nekā valsts pilnvarniekiem maksātās naudas. Izdevumi, pirmkārt, būs mazāki tā iemesla pēc, ka šos pienākumus veiks jau esošie ierēdņi vai arī citi cilvēki, bet esošo štatu sarakstu ietvaros. Otrkārt, atlīdzība valsts pilnvarniekiem bieži vien bija fantastiski liela, turklāt vienā uzņēmumā bija vairāki pilnvarnieki — trīs, pat pieci. Ierēdņi šo pašu darbu varētu izdarīt par mazāku atlīdzību. Šī atlīdzība gan būs jāmaksā no valsts budžeta, nevis no uzņēmumu līdzekļiem, bet ir aprēķināts, ka tādējādi pieaugs valsts kapitālsabiedrību ienākumi un teorētiski veiksmīga biznesa apstākļos pieaugs arī peļņa un attiecīgi valsts budžetā ieskaitāmā peļņas daļa — dividenžu daļa. Lielāko daļu papildu valsts budžeta izdevumu varētu segt ieņēmumi no dividendēm. Turklāt ierēdņi, kas nodarbosies ar valsts kapitāla daļu pārvaldi, sēdēs nevis atsevišķos birojos kā pilnvarnieki, bet ministrijās, kur viņiem jau ir darba vietas.

— Pieņemsim, ka viena ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja piecos uzņēmumos. Vai katra uzņēmuma pārvaldei tiks nozīmēts viens vai vairāki atbildīgie darbinieki, varbūt viens darbinieks nodarbosies ar vairāku uzņēmumu pārvaldi?

— Tas atkarīgs no uzņēmuma lielumu raksturojošiem kritērijiem. Ar lielo uzņēmumu pārvaldi noteikti nodarbosies atsevišķs ierēdnis, bet viņš vēl pasūtīs kādu darbu veikšanu citiem ierēdņiem, lai pilnvērtīgi būtu iespējams realizēt valsts interešu pārstāvēšanu uzņēmumā. Ja uzņēmumi ir mazi, iespējams nozīmēt vienu atbildīgo amatpersonu vairākiem uzņēmumiem.

— Vai nodarbošanās ar valsts kapitāla daļu pārvaldes lietām par atbildīgo amatpersonu ieceltajam ierēdnim būs pamatdarbs vai papildu pienākumi?

— Tas ir atkarīgs no veicamā darba apjoma. Ja uzņēmums ir liels un darba ar tā uzraudzību un kontroli ir daudz, atbildīgā amatpersona ne tikai visu laiku nodarbosies ar uzņēmuma lietām, bet sadarbosies arī ar citiem ierēdņiem. Ja uzņēmums ir mazs, darba apjoms var būt tāds, kas prasa tikai daļu ierēdņa darba laika.

— Vai atbildīgie darbinieki tiks izvirzīti no pašlaik ministrijās strādājošo ierēdņu vidus?

— Atbildīgie darbinieki tiks nozīmēti esošā štata vienību saraksta ietvaros, netiks veidotas jaunas darba vietas, bet cilvēki gan varētu būt citi. Domāju, ka daudzos gadījumos atbildīgā darbinieka amats prasa tādu kvalifikācijas līmeni, kas ir augstāks par pašreiz ministrijās strādājošo ierēdņu profesionalitāti.

— Vai tas nozīmē, ka kāds ierēdnis varētu tikt atlaists un kāds cits pieņemts vietā?

— Jā, tā varētu būt.

(..) Pēc likuma stāšanās spēkā 90 procentos gadījumu kapitāla daļu turētāji būs tie paši, kas šobrīd. Izmaiņas varētu būt tajos gadījumos, kad kapitāla daļu turētājs nav ne ministrijas, ne Privatizācijas aģentūra, ne Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ne pašvaldība, bet kāda cita institūcija. Ministru kabinetam likums dod sešus mēnešus ilgu laiku izšķirties par likumam atbilstošu kapitāla daļu turētāju. Neņemos saukt skaitļus par pašvaldībām, bet valsts kapitāla daļu turētājs varētu mainīties maksimāli desmit uzņēmumos. Problēmas var radīt vienīgi fakts, ka katrai ministrijai pašai būs jāapkopo ziņas par šādām sabiedrībām, jo mūsu valstī diemžēl nav nevienas institūcijas, kuras pienākums būtu apkopot ziņas par valsts kapitāla daļām. (..)

— Ne likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, ne tā pārejas noteikumos nekas nav minēts par to, kā notiks valsts un pašvaldību pilnvarnieku atkāpšanās no saviem amatiem — ne par dokumentu nodošanu, ne par atskaitīšanos par darbu saviem pilnvarotājiem. Nekur nav minēts arī termiņš, kādā kapitāla daļu turētājiem būtu jānozīmē likumā minētie atbildīgie darbinieki. Izskatot likumu trešajā lasījumā Saeimā, vienīgais priekšlikums, ko neatbalstīja deputāti, bija ekonomikas ministra ierosinājums noteikt precīzu datumu, līdz kuram pilnvarniekiem jānodod lietas un līdz kuram jābūt nozīmētiem atbildīgajiem darbiniekiem.

— Rakstot likumus, tajos bieži vien tiek paredzētas normas, kurām vairāk ir izglītojošs, mazāk normatīvs raksturs. Tieši šāda situācija bija ar minēto priekšlikumu. Savulaik Ministru kabinets bija apstiprinājis tipveida pilnvarojuma līgumu ar valsts un pašvaldības pilnvarnieku, un šajos līgumos viss jau bija skaidri pateikts — gan tas, ka pilnvarniekam regulāri jāsniedz pārskats par savu darbu, gan tas, cik ilgā laikā jāsniedz pārskats, amatu atstājot, — septiņās dienās. Atbalstot ekonomikas ministra priekšlikumu, būtu sanācis, ka likums atkārtotu to, kas rakstīts līgumā, jo priekšlikums paredzēja lietu nodošanu un atbildīgo darbinieku iecelšanu līdz 2003.gada 6.janvārim. Tāds bija arī Saeimas Juridiskās komisijas atzinums — nerakstīt likumā to, kas ir noteikts pilnvarojuma līgumā. Līdz ar to priekšlikums netika iekļauts likuma pārejas noteikumos.

— Vai normai par atskaites kārtību būtu jābūt iekļautai visos pilnvarojuma līgumos, vai nevar būt līgumi, kuros tādas nav?

— Tā kā savulaik bija spēkā valdības apstiprināts tipveida līgums, šai normai vajadzētu būt iekļautai visos līgumos. Protams, es nezinu, vai kāds nav noslēdzis pilnvarojuma līgumu, kurā šādas normas nav, bet pilnvarojuma līgumi tiek noslēgti arī uz Civillikuma pamata, kurā arī ir paredzēta pārskatu iesniegšana. Ja arī pastāv kāds pilnvarojuma līgums, kurā atskaišu un lietu nodošanas termiņš nav norādīts, tad tagad kapitāla daļu turētājam pašam būtu šis termiņš jānosaka. Tas nebūtu darāms ar likuma pārejas noteikumiem.

— Likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Līdz šim laikam jāizstrādā virkne Ministru kabineta noteikumu, kam jānodrošina likuma darbība. Nav izslēgts, ka visu nepieciešamo normatīvo aktu līdz gada beigām var nebūt. Kā tas var ietekmēt likuma stāšanos spēkā un tā darbību?

— Godīgi sakot, neredzu īpašas problēmas. Līdz likuma darbības sākumam vēl ir mēnesis, un katrai institūcijai pašai ir jāveic priekšdarbi, lai tā varētu realizēt likuma normas tad, kad tās stājas spēkā. Problemātiskāk būtu, ja likums stātos spēkā nevis ar nākamā gada sākumu, bet vispārējā izsludināšanas kārtībā, tas ir, 21 dienas laikā.

Pēc likuma stāšanās spēkā 90 procentos gadījumu kapitāla daļu turētāji būs tie paši, kas šobrīd. Izmaiņas varētu būt tajos gadījumos, kad kapitāla daļu turētājs nav ne ministrijas, ne Privatizācijas aģentūra, ne Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ne pašvaldība, bet kāda cita institūcija. Ministru kabinetam likums dod sešus mēnešus ilgu laiku izšķirties par likumam atbilstošu kapitāla daļu turētāju. Neņemos saukt skaitļus par pašvaldībām, bet valsts kapitāla daļu turētājs varētu mainīties maksimāli desmit uzņēmumos. Problēmas var radīt vienīgi fakts, ka katrai ministrijai pašai būs jāapkopo ziņas par šādām sabiedrībām, jo mūsu valstī diemžēl nav nevienas institūcijas, kuras pienākums būtu apkopot ziņas par valsts kapitāla daļām.

Likums skaidri nosaka arī kapitāla daļu turētāja pārstāvju loku — ministriju valsts sekretāri, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors utt. Vienīgais papildu darbs, piemēram, ministrijām, ir nozīmēt atbildīgos darbiniekus. Kaut manas domas ir — katrā ministrijā tāpat ir cilvēki, kuru pienākums ir uzturēt sakarus ar ministrijas pārziņā esošo institūciju, uzņēmumu un kuri faktiski jau veic šīs atbildīgo darbinieku funkcijas. Tā ka neredzu arī īpašas problēmas atbildīgo darbinieku iecelšanā.

Problēmas var parādīties gadījumā, ja netiks izstrādāti un apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz atlīdzības apmēru kapitāla daļu pārvaldīšanā iesaistītajām amatpersonām. Ja šāda normatīvā akta nebūs, iznāks, ka šīs amatpersonas kādu laiku strādās bez atlīdzības. Bet ja esam pavisam godīgi, nekāds lielais darba apjoma pieaugums šiem cilvēkiem jau nav gaidāms. Kā tad kapitāla daļu turētāji līdz šim varēja dot balsošanas uzdevumus saviem pilnvarniekiem — bija cilvēki, kas apkopoja informāciju un deva balsošanas uzdevumu. Tagad šiem pašiem cilvēkiem būtu jāapkopo šī pati informācija un lēmuma pieņemšana jāatstāj valsts sekretāra ziņā. Protams, valsts sekretāram būs jānotur valsts kapitālsabiedrības sapulce — tas arī ir papildu darba apjoms. Es nezinu, vai nākamā gada valsts budžeta projektā jau ir iekļauti izdevumi atbildīgo darbinieku un valsts sekretāru atalgošanai — it kā visiem bija zināms par likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” virzību un nosacījumiem, ka atlīdzība par kapitāla daļu pārraudzību tiks maksāta nevis no uzņēmumu, bet no valsts līdzekļiem, taču, vai šie izdevumi budžeta projektā ir paredzēti — vēlreiz varu atkārtot, ka nezinu.

— Bet, ja nav likumā paredzēto Ministru kabineta noteikumu, kas nosaka atlīdzības apmēru, ko gan budžeta projektā paredzēt?

— Domāju, ka arī šajā jautājumā nepārvaramu problēmu nav, jo nekas jau būtiski uzņēmumu lielumu raksturojošos kritērijos, pēc kuriem tagad tiek noteikta pilnvarnieku atlīdzība, nemainīsies. Gan šie kritēriji, gan tagadējā pilnvarnieku atlīdzība ir lietas, pēc kurām iespējams vadīties, plānojot budžeta izdevumus. Starpība būs apstāklī, ka tur, kur agrāk bija trīs pilnvarnieki, tagad būs viens atbildīgais darbinieks, — tas ļaus ietaupīt līdzekļus, citādi lielas atšķirības atlīdzības apmēros nevarētu būt. Turklāt pastāv iespēja atalgojuma lietas par laikposmu, kurā vēl nav valdības līmenī noteiktu kritēriju, sakārtot ar vadības līgumu starpniecību — ar ierēdni tiek slēgts vadības līgums par konkrētu funkciju veikšanu.

— Vai tad, ja likuma spēkā stāšanās laiks būtu nevis 1.janvāris, bet, piemēram, 1.aprīlis, nebūtu vairāk laika izpildīt nepieciešamos likuma darbības priekšnoteikumus?

— Tādā gadījumā rastos citas problēmas — uzņēmējsabiedrībām, kurās ir valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, būtu grūtības saplānot savu nākamā gada budžetu. Tas ir normāli, ka jaunas likumdošanas normas, kas skar arī finanšu jautājumus, stājas spēkā gada sākumā, nevis kaut kad gada vidū.

— Tātad jūsu viedoklis ir — nav pamata tam, lai likuma spēkā stāšanās tiktu pārcelta uz vēlāku laiku, jo nav objektīvu šķēršļu tā realizēšanai? Arī tad, ja līdz gada beigām dažu nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu vēl nebūtu?

— Salīdzinot to, kādu likuma variantu apstiprināja Saeima un kādu likuma variantu akceptēja valdība, nekas būtiski grozīts netika. (No likumprojekta iesniegšanas Saeimā līdz tā apstiprināšanai galīgajā lasījumā pagāja gandrīz gads — “LV”.) Visi daudzie labojumi bija tikai likuma strukturālās izmaiņas. Vienīgie būtiskie labojumi skāra valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbības īpatnības, kas bija jāsaskaņo ar veiktajiem grozījumiem Komerclikumā. Tā ka nevienai institūcijai nebija nekādu šķēršļu gatavot nepieciešamos normatīvos aktus pieņemšanai.

— Pēc manā rīcībā esošās informācijas, daļai šo normatīvo aktu pašlaik nav pat projektu...

— ...taču lielu daļu šo normatīvo aktu, manuprāt, nav nekādu problēmu sagatavot. Piemēram, kapitalizācijas noteikumus. Jau tagad šādi noteikumi ir, un, lai tie atbilstu jaunajam likumam, jāgroza vien tas, ka noteikumi ir izdoti saskaņā ar jaunā likuma konkrētu pantu. Tas pats attiecas vēl uz vairākām lietām, kuras jau tagad regulē Ministru kabineta noteikumi — atliek vien norādīt, ka tie darbojas arī saskaņā ar jaunajām likumdošanas normām. Arī attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem, kas regulēs kapitāla daļu pārvaldē iesaistīto amatpersonu atlīdzību, — bāze jau ir, nedaudz jāmaina vien teksts, kas nav nekas sarežģīts.

Lielākā problēma, kas tiešām ir jārisina, ir jautājums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību tipveida statūtiem, kas saskaņā ar likuma Pārejas noteikumu 12.punktu līdz šā gada beigām valdībai ir jāapstiprina un jāpublicē. Tipveida statūti gan būtu jāizstrādā pietiekami ātri.

Prognozējot iespējamo notikumu gaitu, šķiet, ka šoreiz nepieciešamo normatīvo aktu izstrādei, saskaņošanai un pieņemšanai vajadzētu noritēt daudz ātrāk, jo tieši ministriju valsts sekretāriem kā valsts kapitāla daļu turētāju pārstāvjiem ir paredzēta papildu atlīdzība par šo pienākumu veikšanu, viņi vienlaikus ir normatīvo aktu virzītāji un ieinteresētās personas. Tieši valsts sekretāri var nodrošināt pietiekami operatīvu noteikumu projektu uzsaukšanu valsts sekretāru sanāksmē, vienoties par īsu un konkrētu projektu saskaņošanas laiku ministrijās, panākt to, lai ministrijām nebūtu iebildumu un, apejot Ministru kabineta Komiteju, virzīt normatīvos aktus akceptēšanai Ministru kabinetā.

— Kuras ministrijas kompetencē ir tipveida statūtu izstrāde?

— Ekonomikas ministrijas.

— Ir pietiekami daudz lietu, kas jaunā likuma kontekstā līdz gada beigām ir jāveic ne tikai kapitāla daļu turētājiem, bet arī pašām uzņēmējsabiedrībām — tostarp jāveic arī statūtu grozījumi, jo, piemēram, pilnvarnieku institūcija, kas tiek atcelta no nākamā gada, ir nostiprināta katra uzņēmuma statūtos.

— Jā, visām uzņēmējsabiedrībām jau tagad vajadzētu sākt gatavot statūtu grozījumus, sagatavoties sasaukt akcionāru pilnsapulces. Vēlreiz uzsveru — statūtu grozījumus var sagatavot jau tagad, jo likums ir pieņemts un jaunās prasības ir zināmas.

— Vai statūtu grozījumi obligāti jāveic līdz 1.janvārim, vai to var darīt arī vēlāk?

— Statūtu grozīšana jau šogad būtu ļoti vēlama, bet, ja kāds to nepaspēs izdarīt, nekas ārkārtējs jau nenotiks. Atliek tikai gudri izturēties pret esošajiem statūtiem, jo gadījumos, kad rodas pretruna starp likumu un zemāku normatīvo aktu (un statūti nepārprotami tādi ir), ir jāievēro likuma normas.

— Bet kā tad paliek ar tipveida statūtiem, kuri būs jāievēro, bet kuru vēl nav?

— Tipveida statūti attiecas tikai uz valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, tas ir, tām sabiedrībām, kuras tiek ierakstītas komercreģistrā. Tiem, kas vēlas ierakstīties komercreģistrā un turpmāk darboties saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, es ieteiktu nesteigties ar statūtu grozījumiem līdz tipveida statūtu apstiprināšanai, jo var nākties vēlreiz veikt grozījumus, kas ir lieks darbs. Tas nozīmē, ka jau minētās akcionāru pilnsapulces vajadzētu ieplānot ne agrāk kā decembrī. Ja tajā laikā tipveida statūti jau būs apstiprināti, pielāgot tiem katras konkrētas uzņēmējsabiedrības statūtus nebūs problēmu, jo atkāpšanās iespēja no tipveida statūtiem būs minimāla. Tikai Ekonomikas ministrijai gan šo tipveida statūtu izstrādi vajadzētu veikt patiešām ātri, bet uzskatu, ka tas ir reāli izdarāms.

Pašā Komerclikumā jau noteikts, ka konkrētas uzņēmējsabiedrības statūti drīkst atšķirties no tipveida statūtiem vien tad, ja konkrētā Komerclikuma pantā šāda atkāpe ir paredzēta. Tāpat ir noteikts, ka tipveida statūtos drīkst būt atkāpes no Komerclikuma prasībām tikai gadījumos, kad pats Komerclikums to atļauj. Tā ka nav nekādu šķēršļu jau tagad izpētīt Komerclikumu un atrast pieļaujamo atšķirību iespējas un jau tagad sākt domāt par to, vai katra konkrētā uzņēmējsabiedrība šādas atšķirības vispār gribētu. Protams, nevar teikt, ka problēmu nav, bet tās visas, manuprāt, ir risināmas.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore