Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Publisko aģentūru likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķi

Likuma mērķi ir šādi:

1) nodrošināt normatīvajos aktos noteiktu valsts un pašvaldību funkciju efektīvu realizēšanu;

2) atdalīt politikas īstenošanu valsts vai pašvaldību līmenī no nozares politikas veidošanas un uzraudzības;

3) nodrošināt atklātību valsts un pašvaldību finansu līdzekļu izlietošanā.

2.pants. Likuma darbības joma

Šis likums nosaka publisko aģentūru (turpmāk — aģentūra) veidus, juridisko statusu, izveidošanas, reorganizēšanas, likvidēšanas, finansēšanas un uzraudzības kārtību.

3.pants. Aģentūru veidi

Valsts var izveidot valsts aģentūras, bet pašvaldības var izveidot pašvaldību aģentūras.

II nodaļa

Valsts aģentūra

4.pants. Valsts aģentūras juridiskais statuss

(1) Valsts aģentūra ir ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kurai ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem uzdots veikt noteiktas valsts funkcijas un kura tās veic saskaņā ar pārvaldes līgumu, ko noslēdz ministrs, kura vadītās ministrijas pārraudzībā nodota attiecīgā valsts aģentūra (turpmāk — ministrs), ar valsts aģentūras direktoru.

(2) Valsts aģentūras nosaukumā ietver vārdkopu "valsts aģentūra" vai tās saīsinājumu "v/a".

5.pants. Valsts aģentūras funkcijas

Valsts aģentūrai var uzdot veikt šādas valsts funkcijas:

1) sniegt pakalpojumus valsts un pašvaldību iestādēm;

2) sniegt publiskos pakalpojumus fiziskajām un juridiskajām personām (6.pants);

3) vadīt un realizēt valsts, pašvaldību un starptautiskus projektus un programmas.

6.pants. Valsts aģentūras sniegtie publiskie pakalpojumi

(1) Publisko pakalpojumu sniegšana ir likumā vai Ministru kabineta noteikumos minētajos gadījumos materiālu vai nemateriālu labumu piedāvāšana fiziskajām un juridiskajām personām kultūras, izglītības, veselības aizsardzības, sociālajā, vides aizsardzības vai citā jomā, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību ievērošanu šo pakalpojumu saņemšanā.

(2) Ministru kabinets valsts aģentūras nolikumā norāda, vai valsts aģentūrai ir tiesības par tās sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem iekasēt maksu. Publisko pakalpojumu izcenojumus apstiprina ministrs pēc valsts aģentūras direktora priekšlikuma. Publisko pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku apstiprina Ministru kabinets, ņemot vērā, ka maksa par publisko pakalpojumu nedrīkst pārsniegt valsts aģentūras funkciju veikšanai nepieciešamo līdzekļu apjomu.

(3) Valsts aģentūras sniegto publisko pakalpojumu izcenojumi publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Publicējot izcenojumus, nosaka to spēkā stāšanās laiku, ņemot vērā, ka izcenojumi stājas spēkā ne agrāk kā vienu mēnesi pēc publicēšanas.

7.pants. Valsts aģentūras administratīvo aktu izdošana un apstrīdēšana

(1) Likumā noteiktajos gadījumos valsts aģentūra izdod administratīvos aktus, izņemot administratīvos aktus par administratīvo sodu uzlikšanu. Kārtību, kādā valsts aģentūra izdod administratīvos aktus, reglamentē likumi un Ministru kabineta noteikumi.

(2) Valsts aģentūras izdota administratīvā akta tiesiskumu var apstrīdēt attiecīgajā ministrijā administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lēmumu par apstrīdētu administratīvo aktu pieņem saskaņā ar vispārējām administratīvo procesu regulējošajām tiesību normām, ja likums nenosaka citādi.

8.pants. Valsts aģentūras izveidošana, reorganizēšana un likvidēšana

(1) Valsts aģentūru izveido, reorganizē un likvidē Ministru kabinets, pamatojoties uz likumu vai pēc savas iniciatīvas.

(2) Izveidojot, reorganizējot vai likvidējot valsts aģentūru, Ministru kabinets izvērtē izveidošanas, reorganizēšanas vai likvidēšanas nepieciešamību atkarībā no lietderīguma, efektivitātes un citiem Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

(3) Valsts aģentūras darbību regulē Ministru kabineta apstiprināts nolikums, kurā norāda:

1) valsts aģentūras nosaukumu;

2) ministriju, kuras pārraudzībā valsts aģentūra nodota;

3) valsts aģentūras izveidošanas mērķi;

4) valsts aģentūras funkcijas;

5) valsts aģentūras kompetenci;

6) valsts aģentūras finansēšanas kārtību;

7) apjomu un kārtību, kādā valsts aģentūra rīkojas ar nekustamo un kustamo mantu, kā arī uzņemas saistības, kas nav minētas šīs daļas 9.punktā;

8) valsts aģentūras tiesības iekasēt maksu par tās sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem;

9) valsts aģentūras tiesības ņemt aizņēmumus un uzņemties garantijas, to apjomu "Likumā par budžetu un finansu vadību" noteiktajā kārtībā;

10) konsultatīvās padomes izveidošanas nepieciešamību un tās uzdevumus.

(4) Valsts aģentūras nolikumā var ietvert arī citus valsts aģentūras darbību regulējošus noteikumus, kas nav minēti šā panta trešajā daļā.

(5) Valsts aģentūras reorganizēšanas vai likvidēšanas gadījumā sastāda valsts aģentūras slēguma bilanci, nosaka mantas vērtību un saistību apjomu, kā arī paredz mantas un saistību nodošanu citai institūcijai.

(6) Valsts aģentūru var reorganizēt:

1) pievienojot to citai valsts iestādei, — tā rezultātā pievienojamā valsts aģentūra beidz pastāvēt;

2) apvienojot to ar citu valsts iestādi vai vairākām citām valsts iestādēm, — tā rezultātā apvienojamās iestādes beidz pastāvēt un uz to bāzes tiek izveidota jauna valsts iestāde;

3) sadalot tās struktūrvienības starp citām valsts iestādēm, — tā rezultātā sadalāmā valsts aģentūra beidz pastāvēt.

9.pants. Valsts aģentūras pārraudzība

(1) Valsts aģentūras darbības pārraudzībai ministrs veic šādus pasākumus:

1) apstiprina valsts aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģiju, gadskārtējo darbības plānu un gadskārtējo budžetu (12.pants);

2) pieņem darbā, atlaiž no darba un disciplināri soda valsts aģentūras direktoru, pamatojoties uz darba tiesiskās attiecības regulējošiem normatīvajiem aktiem;

3) noslēdz ar valsts aģentūras direktoru pārvaldes līgumu (13.pants);

4) ieceļ no ministrijas civildienesta ierēdņu vidus par valsts aģentūras darbības uzraudzību atbildīgo amatpersonu (turpmāk — atbildīgā amatpersona) (14.pants);

5) izveido konsultatīvo padomi, ja tas paredzēts valsts aģentūras nolikumā, un apstiprina tās nolikumu (15.pants);

6) novērtē valsts aģentūras darbības rezultātus;

7) ierosina audita veikšanu valsts aģentūrā;

8) atceļ valsts aģentūras direktora prettiesiskus lēmumus.

(2) Ministram, izņemot šā panta pirmajā daļā minēto pasākumu veikšanu, nav tiesību ar tiešiem rīkojumiem iejaukties valsts aģentūras darbā.

(3) Ministram savu pienākumu veikšanai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par valsts aģentūras darbību.

10.pants. Valsts aģentūras direktors

(1) Valsts aģentūras darbu vada direktors, kas rīkojas saskaņā ar likumā, valsts aģentūras nolikumā un pārvaldes līgumā minētajiem noteikumiem. Valsts aģentūras direktors ir atbildīgs par pārvaldes līguma izpildi.

(2) Valsts aģentūras direktors:

1) vada un organizē valsts aģentūras administratīvo darbu un nodrošina tās darbības nepārtrauktību, nosaka valsts aģentūras darbinieku kompetenci un atbildību;

2) izstrādā valsts aģentūras darbības un attīstības stratēģiju, darbības plānu un budžetu;

3) nodrošina pārvaldes līguma izpildi;

4) nosaka valsts aģentūras struktūru un štatu sarakstu;

5) nosaka valsts aģentūras darbinieku atalgojumu (11.pants);

6) pieņem darbā un atlaiž no darba valsts aģentūras darbiniekus;

7) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv valsts aģentūru, ja likums nenosaka citu pārstāvības kārtību;

8) nodrošina valsts aģentūras personāla vadību;

9) atbild par valsts aģentūras funkciju veikšanu;

10) atbild par valsts aģentūras resursu lietderīgu izmantošanu;

11) atbild par valsts aģentūras darbības tiesiskumu;

12) sniedz ministram un atbildīgajai amatpersonai nepieciešamo informāciju un priekšlikumus valsts aģentūras darbības jautājumos;

13) veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

(3) Uz valsts aģentūras direktora amatu tiek izsludināts atklāts konkurss laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Darba līgumu ar valsts aģentūras direktoru ministrs noslēdz uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Izbeidzoties darba līgumā noteiktajam termiņam, līgumu var atjaunot uz jaunu termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus.

11.pants. Darba samaksa valsts aģentūrā

(1) Valsts aģentūras direktora atalgojumu nosaka ministrs saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajā vienotajā darba samaksas sistēmā valsts aģentūru direktoriem paredzēto atalgojuma skalu.

(2) Valsts aģentūras darbinieku atalgojumu nosaka valsts aģentūras direktors ministra apstiprinātā valsts aģentūras budžeta darba samaksas fonda ietvaros, nepārsniedzot attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu darba tirgū. Metodiku, pēc kuras valsts aģentūras darbinieku atalgojums salīdzināms ar attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu darba tirgū, nosaka Ministru kabinets.

12.pants. Valsts aģentūras darbības plānošana

(1) Valsts aģentūras direktors izstrādā valsts aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģiju uz pārvaldes līguma darbības laiku, paredzot noteiktā laika posmā sasniedzamos darbības rezultātus un šo rezultātu sasniegšanai prognozējamos resursus. Valsts aģentūras direktors iesniedz valsts aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģiju ministram apstiprināšanai.

(2) Pamatojoties uz valsts aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģiju, valsts aģentūra izstrādā valsts aģentūras gadskārtējo darbības plānu. Gadskārtējā darbības plānā nosaka gada laikā sasniedzamos rezultātus un šo rezultātu sasniegšanai nepieciešamos pasākumus. Pamatojoties uz gadskārtējo darbības plānu, tiek apstiprināts valsts aģentūras gadskārtējais budžets.

13.pants. Pārvaldes līgums

(1) Pārvaldes līgums ir vienošanās par valsts aģentūrai nodoto valsts funkciju veikšanu atbilstoši ministra apstiprinātajai valsts aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijai. Pārvaldes līgumu valsts vārdā paraksta ministrs, bet valsts aģentūras vārdā — valsts aģentūras direktors.

(2) Pārvaldes līgumā nosaka:

1) valsts aģentūras darbības kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, to skaitā publisko pakalpojumu sniegšanas un klientu apkalpošanas rādītājus;

2) valsts aģentūras funkciju veikšanai paredzamos finansu līdzekļus un to avotus, ja nepieciešams, citus paredzamos resursus un to avotus;

3) valsts aģentūras darbības rezultātu izvērtēšanas kārtību un kritērijus;

4) kārtību, kādā valsts aģentūra sniedz ministrijai kārtējo un gada pārskatu;

5) pārvaldes līguma grozīšanas nosacījumus un kārtību;

6) kārtību, kādā izdarāmi grozījumi pārvaldes līgumā, ja tiek izdarīti grozījumi gadskārtējā valsts budžeta likumā vai citos likumos;

7) valsts aģentūras darbinieku materiālās stimulēšanas kārtību un kārtību, kādā viņiem tiek piemērotas sankcijas atbilstoši pārvaldes līguma izpildes novērtējumam;

8) pārvaldes līguma darbības termiņu, kas nevar būt īsāks par trim gadiem;

9) citus jautājumus, kurus ministrs un valsts aģentūras direktors uzskata par būtiskiem.

(3) Valsts aģentūras gadskārtējais darbības plāns un gadskārtējais budžets ir pārvaldes līguma sastāvdaļas, kuras katru gadu pēc to apstiprināšanas pievieno pārvaldes līgumam.

(4) Ministra maiņa pati par sevi nav pamats pārvaldes līguma pārskatīšanai.

(5) Pārvaldes līgumu precizē katru gadu, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas.

(6) Pārvaldes līgums ir publiski pieejams.

14.pants. Atbildīgās amatpersonas kompetence

(1) Ministra ieceltā atbildīgā amatpersona uzrauga valsts aģentūras darbību un informē par to ministru.

(2) Atbildīgajai amatpersonai ir šādi pienākumi:

1) sniegt ministram atzinumu par valsts aģentūras direktora izstrādāto valsts aģentūras darbības un attīstības stratēģiju;

2) sniegt ministram atzinumu par valsts aģentūras direktora izstrādāto valsts aģentūras gadskārtējo darbības plānu un gadskārtējā budžeta projektu;

3) sniegt ministram atzinumu par valsts aģentūras direktora izstrādāto pārvaldes līgumu;

4) sniegt ministram atzinumu par valsts aģentūras kārtējo un gada pārskatu, kā arī par valsts aģentūras darbību un finansu līdzekļu izlietojumu;

5) sniegt ministram priekšlikumus attiecībā uz valsts aģentūras direktora darbības novērtēšanu (arī materiālās stimulēšanas vai disciplinārās sodīšanas jautājumos);

6) ministra uzdevumā pieprasīt no valsts aģentūras direktora informāciju valsts aģentūras darbības jautājumos un izvērtēt to;

7) izskatīt sūdzības par valsts aģentūras darbību un sniegt priekšlikumu ministram attiecībā uz nepieciešamo rīcību.

(3) Atbildīgajai amatpersonai nav tiesību ar tiešiem rīkojumiem iejaukties valsts aģentūras darbā.

(4) Atbildīgajai amatpersonai savu pienākumu veikšanai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par valsts aģentūras darbību.

15.pants. Konsultatīvā padome

(1) Konsultatīvās padomes sastāvā — atkarībā no valsts aģentūras darbības specifikas — iekļauj valsts un pašvaldību pilnvarotas personas, attiecīgo nozaru speciālistus un nevalstisko organizāciju pilnvarotus pārstāvjus. Konsultatīvās padomes darbā bez balsstiesībām piedalās atbildīgā amatpersona, valsts aģentūras direktors vai viņa pilnvarotas personas.

(2) Konsultatīvajai padomei ir padomdevēja tiesības valsts aģentūras darbības jautājumos.

16.pants. Valsts aģentūras manta

(1) Valsts aģentūras manta ir valsts manta, kura atrodas valsts aģentūras valdījumā.

(2) Tiesiskajās attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām valsts aģentūra atbild ar tās valdījumā nodoto valsts mantu. Ja ar to nepietiek vai valsts aģentūras saistību izpilde var traucēt valsts aģentūras funkciju veikšanu, par valsts aģentūras saistībām atbild valsts. Kārtību, kādā valsts atbild par valsts aģentūras saistībām, reglamentē Ministru kabineta apstiprināti noteikumi.

(3) Valsts aģentūrai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegādāties savai darbībai nepieciešamo mantu, kā arī atsavināt valsts aģentūras valdījumā esošo valsts kustamo mantu. Līdzekļus, kas iegūti valsts kustamās mantas atsavināšanas rezultātā, ieskaita valsts aģentūras budžetā.

17.pants. Valsts aģentūras finansēšana

Valsts aģentūra tiek finansēta no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumiem, kā arī no pašu ieņēmumiem, to skaitā ieņēmumiem par valsts aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem, no valsts vai pašvaldību pasūtījumiem, no ziedojumiem, dāvinājumiem un ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļiem.

18.pants. Valsts aģentūras konts

(1) Valsts aģentūra atver kontu Valsts kasē, ar finansu ministra atļauju — kredītiestādēs. Katra konta atvēršanai kredītiestādē nepieciešama finansu ministra atsevišķa atļauja.

(2) Gada beigās valsts aģentūras kontā esošo līdzekļu atlikums, kas radies no valsts aģentūras visu veidu ieņēmumiem, izņemot valsts pamatbudžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, kuri nav paredzēti valsts aģentūras ilgtermiņa projektu realizācijai, ja tas nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apjomu, paliek valsts aģentūras rīcībā un tiek izlietots nākamajā gadā.

(3) Informācija par valsts aģentūras kontu stāvokli ir publiski pieejama, ja likums nenosaka citādi.

19.pants. Valsts aģentūras grāmatvedības uzskaite

Valsts aģentūra kārto grāmatvedības uzskaiti pēc uzkrājuma grāmatvedības principiem un pēc kases izdevumiem, kā arī sagatavo un iesniedz pārskatus par finansu resursu izlietojumu atbilstoši šā likuma, likuma "Par grāmatvedību" un "Likuma par budžetu un finansu vadību" prasībām.

20.pants. Valsts aģentūras iekšējais audits

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts aģentūrā tiek veikts iekšējais audits, lai nodrošinātu efektīvu valsts aģentūras darbību.

21.pants. Valsts aģentūras kārtējais un gada pārskats

Valsts aģentūras direktors pārvaldes līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā iesniedz atbildīgajai amatpersonai kārtējo un gada pārskatu par pārvaldes līguma izpildi un finansu resursu izlietojumu. Kārtējā un gada pārskatā iekļaujamo informāciju nosaka ministrs.

22.pants. Valsts aģentūras gada publiskais pārskats

Noslēdzot finansu gadu, valsts aģentūra sagatavo un publicē gada publisko pārskatu, lai informētu sabiedrību par valsts aģentūras darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par valsts aģentūras budžeta līdzekļu izlietojumu. Gada publiskajā pārskatā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.

III nodaļa

Pašvaldības aģentūra

23.pants. Pašvaldības aģentūras juridiskais statuss

(1) Pašvaldības aģentūra ir pašvaldības izveidota pašvaldības iestāde, kurai ar pašvaldības lēmumu uzdots veikt noteiktas pašvaldības kompetencē esošas funkcijas un kura tās veic saskaņā ar pārvaldes līgumu, ko noslēdz pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs ar pašvaldības aģentūras direktoru.

(2) Pašvaldības aģentūras nosaukumā ietver vārdkopu "pašvaldības aģentūra" vai tās saīsinājumu "p/a".

24.pants. Pašvaldības aģentūras funkcijas

Pašvaldības aģentūrai var uzdot veikt šādas pašvaldības kompetencē esošas funkcijas:

1) sniegt pakalpojumus valsts un pašvaldību iestādēm;

2) sniegt publiskos pakalpojumus fiziskajām un juridiskajām personām (25.pants);

3) vadīt un realizēt pašvaldības, valsts un starptautiskus projektus un programmas.

25.pants. Pašvaldības aģentūras sniegtie publiskie pakalpojumi

(1) Pašvaldības aģentūra sniedz publiskos pakalpojumus likumā noteiktās pašvaldības kompetences ietvaros. Publisko pakalpojumu sniegšana ir pašvaldības saistošajos noteikumos minētajos gadījumos materiālu vai nemateriālu labumu piedāvāšana fiziskajām un juridiskajām personām kultūras, izglītības, veselības aizsardzības, sociālajā, vides aizsardzības vai citā jomā, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību ievērošanu šo pakalpojumu saņemšanā attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

(2) Pašvaldības dome (padome) pašvaldības aģentūras nolikumā norāda, vai pašvaldības aģentūrai ir tiesības par tās sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem iekasēt maksu. Pašvaldības aģentūras sniegtos publiskos pakalpojumus un to izcenojumus apstiprina pašvaldības dome (padome) pēc pašvaldības aģentūras direktora priekšlikuma, ja likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav paredzēta cita izcenojumu apstiprināšanas kārtība. Maksa par publisko pakalpojumu nedrīkst pārsniegt pašvaldības aģentūras funkciju veikšanai nepieciešamo līdzekļu apjomu.

(3) Pašvaldības aģentūras sniegto publisko pakalpojumu izcenojumi stājas spēkā tādā pašā kārtībā, kādā saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" stājas spēkā pašvaldību saistošie noteikumi.

26.pants. Pašvaldības aģentūras administratīvo aktu izdošana un apstrīdēšana

(1) Pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajos gadījumos pašvaldības aģentūra izdod administratīvos aktus, izņemot administratīvos aktus par administratīvo sodu uzlikšanu. Kārtību, kādā pašvaldības aģentūra izdod administratīvos aktus, reglamentē likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldības saistošie noteikumi.

(2) Pašvaldības aģentūras izdota administratīvā akta tiesiskumu var apstrīdēt attiecīgajā pašvaldībā administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lēmumu par apstrīdētu administratīvo aktu pieņem saskaņā ar vispārējām administratīvo procesu regulējošajām tiesību normām, ja likums nenosaka citādi.

27.pants. Pašvaldības aģentūras izveidošana, reorganizēšana un likvidēšana

(1) Pašvaldības aģentūru izveido, reorganizē un likvidē pašvaldības dome (padome).

(2) Izveidojot, reorganizējot vai likvidējot pašvaldības aģentūru, noteicošais ir lietderīguma un efektivitātes princips.

(3) Pašvaldības aģentūras darbību regulē pašvaldības domes (padomes) apstiprināts nolikums, kurā norāda:

1) pašvaldības aģentūras nosaukumu;

2) pašvaldības aģentūras izveidošanas mērķi;

3) pašvaldības aģentūras funkcijas;

4) pašvaldības aģentūras kompetenci;

5) pašvaldības aģentūras finansēšanas kārtību;

6) apjomu un kārtību, kādā pašvaldības aģentūra rīkojas ar nekustamo un kustamo mantu;

7) pašvaldības aģentūras tiesības iekasēt maksu par tās sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem;

8) pašvaldības aģentūras tiesības ņemt aizņēmumus un uzņemties garantijas, to apjomu "Likumā par budžetu un finansu vadību" noteiktajā kārtībā;

9) konsultatīvās padomes izveidošanas nepieciešamību un tās uzdevumus.

(4) Pašvaldības aģentūras nolikumā var ietvert arī citus pašvaldības aģentūras darbību regulējošus noteikumus, kas nav minēti šā panta trešajā daļā.

(5) Pašvaldības aģentūras reorganizēšanas vai likvidēšanas gadījumā sastāda pašvaldības aģentūras slēguma bilanci, nosaka mantas vērtību un saistību apjomu, kā arī paredz mantas un saistību nodošanu citai pašvaldības iestādei.

(6) Pašvaldības aģentūru var reorganizēt:

1) pievienojot to citai pašvaldības iestādei, — tā rezultātā pievienojamā pašvaldības aģentūra beidz pastāvēt;

2) apvienojot to ar citu pašvaldības iestādi vai vairākām citām pašvaldības iestādēm, — tā rezultātā apvienojamās iestādes beidz pastāvēt un uz to bāzes tiek izveidota jauna pašvaldības iestāde;

3) sadalot tās struktūrvienības starp citām pašvaldības iestādēm, — tā rezultātā sadalāmā pašvaldības aģentūra beidz pastāvēt.

28.pants. Pašvaldības domes (padomes) kompetence pašvaldības aģentūras darbības uzraudzībā

(1) Pašvaldības aģentūras darbības uzraudzībai pašvaldības dome (padome) veic šādus pasākumus:

1) apstiprina pašvaldības aģentūras darbības un attīstības stratēģiju, darbības plānu un kopējo gada budžeta apjomu;

2) pieņem darbā, atlaiž no darba un disciplināri soda pašvaldības aģentūras direktoru, kā arī nosaka viņa amatalgu (31.pants);

3) ieceļ par pašvaldības aģentūras darbības uzraudzību atbildīgo amatpersonu, ja uzskata, ka šo uzraudzību nav lietderīgi atstāt pašvaldības izpilddirektora kompetencē (29.pants);

4) izveido konsultatīvo padomi, ja tas paredzēts pašvaldības aģentūras nolikumā, un apstiprina tās nolikumu (30.pants);

5) novērtē pašvaldības aģentūras darbības rezultātus;

6) atceļ pašvaldības aģentūras direktora prettiesiskus lēmumus.

(2) Pašvaldības dome (padome), izņemot šā panta pirmajā daļā minēto pasākumu veikšanu, nedrīkst ar tiešiem lēmumiem iejaukties pašvaldības aģentūras darbā.

(3) Pašvaldības domei (padomei) savu pienākumu veikšanai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par pašvaldības aģentūras darbību.

29.pants. Pašvaldības izpilddirektora vai citas atbildīgās amatpersonas kompetence pašvaldības aģentūras darbības uzraudzībā

(1) Pašvaldības izpilddirektors uzrauga pašvaldības aģentūras darbību un informē pašvaldības domi (padomi) par pašvaldības aģentūras darbības jautājumiem.

(2) Attiecībā uz pašvaldības izpilddirektora kompetenci pašvaldības aģentūras darbības uzraudzībā ir piemērojami šā likuma 14.panta otrās daļas noteikumi, ņemot vērā to, ka pašvaldības dome (padome) realizē 14.panta otrajā daļā ministram noteikto kompetenci.

(3) Pašvaldības izpilddirektors nedrīkst ar tiešiem rīkojumiem iejaukties pašvaldības aģentūras darbā.

(4) Pašvaldības izpilddirektoram savu pienākumu veikšanai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par pašvaldības aģentūras darbību.

(5) Ja pašvaldības aģentūras darbību uzrauga nevis pašvaldības izpilddirektors, bet cita pašvaldības domes (padomes) iecelta amatpersona, uz šo amatpersonu attiecināma šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktā kompetence.

30.pants. Pašvaldību aģentūras konsultatīvā padome

(1) Konsultatīvās padomes sastāvā — atkarībā no pašvaldības aģentūras darbības specifikas — iekļauj valsts un pašvaldības pilnvarotas personas, attiecīgo nozaru speciālistus un nevalstisko organizāciju pilnvarotus pārstāvjus. Konsultatīvās padomes darbā bez balsstiesībām piedalās pašvaldības izpilddirektors vai viņa pilnvarota amatpersona un pašvaldības aģentūras direktors vai viņa pilnvarotas personas.

(2) Konsultatīvajai padomei ir padomdevēja tiesības pašvaldības aģentūras darbības jautājumos.

31.pants. Pašvaldības aģentūras direktors

(1) Pašvaldības aģentūras darbu vada direktors, kas rīkojas saskaņā ar likumā, pašvaldības aģentūras nolikumā un pārvaldes līgumā minētajiem noteikumiem. Pašvaldības aģentūras direktors ir atbildīgs par pārvaldes līguma izpildi.

(2) Uz pašvaldības aģentūras direktora amatu tiek izsludināts atklāts konkurss attiecīgās administratīvās teritorijas laikrakstā.

(3) Darba līgumu ar pašvaldības aģentūras direktoru pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs noslēdz uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Izbeidzoties darba līgumā noteiktajam termiņam, līgumu var atjaunot uz jaunu termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus.

(4) Attiecībā uz pašvaldības aģentūras direktora kompetenci ir piemērojami šā likuma 10.panta otrās daļas noteikumi, ņemot vērā to, ka pašvaldības dome (padome) realizē 10.panta otrās daļas 12.punktā ministram noteikto kompetenci.

32.pants. Darba samaksa pašvaldības aģentūrā

(1) Pašvaldības aģentūras direktora atalgojumu nosaka pašvaldības aģentūras direktora darba līgumā.

(2) Pašvaldības aģentūras darbinieku atalgojumu nosaka pašvaldības aģentūras direktors pašvaldības aģentūras budžeta darba samaksas fonda ietvaros, nepārsniedzot attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu darba tirgū. Metodiku, pēc kuras pašvaldības aģentūras darbinieku atalgojums salīdzināms ar attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu darba tirgū, nosaka Ministru kabinets.

33.pants. Pašvaldības aģentūras darbības plānošana

(1) Pašvaldības aģentūras direktors izstrādā pašvaldības aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģiju uz pārvaldes līguma darbības laiku, paredzot noteiktā laika posmā sasniedzamos darbības rezultātus un šo rezultātu sasniegšanai prognozējamos resursus. Pašvaldības aģentūras direktors iesniedz pašvaldības aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģiju pašvaldības domei (padomei) apstiprināšanai.

(2) Pamatojoties uz pašvaldības aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģiju, pašvaldības aģentūra izstrādā pašvaldības aģentūras gadskārtējo darbības plānu. Gadskārtējā darbības plānā nosaka gada laikā sasniedzamos rezultātus un šo rezultātu sasniegšanai nepieciešamos pasākumus. Pamatojoties uz gadskārtējo darbības plānu, tiek apstiprināts pašvaldības aģentūras gadskārtējais budžets.

34.pants. Pārvaldes līgums pašvaldībā

(1) Pārvaldes līgums pašvaldībā ir vienošanās par pašvaldības aģentūrai nodoto pašvaldības kompetencē esošo funkciju veikšanu un tai piešķirto finansu līdzekļu izlietojumu atbilstoši pašvaldības domes (padomes) apstiprinātajai pašvaldības aģentūras darbības un attīstības stratēģijai un budžetam. Pārvaldes līgumu pašvaldības vārdā paraksta domes (padomes) priekšsēdētājs, bet pašvaldības aģentūras vārdā — pašvaldības aģentūras direktors.

(2) Uz pārvaldes līgumu pašvaldībā ir attiecināmi šā likuma 13.panta otrās, trešās, ceturtās un sestās daļas noteikumi.

(3) Pārvaldes līgumu precizē katru gadu, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc pašvaldības gadskārtējā budžeta pieņemšanas.

35.pants. Pašvaldības aģentūras manta

(1) Pašvaldības aģentūras manta ir pašvaldības manta, kura atrodas pašvaldības aģentūras valdījumā.

(2) Tiesiskajās attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām pašvaldības aģentūra atbild ar tās valdījumā nodoto pašvaldības mantu. Ja ar to nepietiek vai pašvaldības aģentūras saistību izpilde var traucēt pašvaldības aģentūras funkciju veikšanu, par pašvaldības aģentūras saistībām pašvaldības domes (padomes) noteiktajā kārtībā atbild attiecīgā pašvaldība.

(3) Pašvaldības aģentūrai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegādāties savai darbībai nepieciešamo mantu, kā arī atsavināt pašvaldības aģentūras valdījumā esošo pašvaldības kustamo mantu. Līdzekļus, kas iegūti pašvaldības kustamās mantas atsavināšanas rezultātā, ieskaita pašvaldības aģentūras budžetā.

36.pants. Pašvaldības aģentūras finansēšana

Pašvaldības aģentūra tiek finansēta no pašvaldības budžeta dotācijas, īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumiem, kā arī no pašu ieņēmumiem, to skaitā ieņēmumiem par pašvaldības aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem, no valsts vai pašvaldības pasūtījumiem, no ziedojumiem, dāvinājumiem un ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļiem.

37.pants. Pašvaldības aģentūras konts

(1) Konta atvēršanu pašvaldības aģentūra saskaņo ar pašvaldību.

(2) Gada beigās pašvaldības aģentūras kontā esošo līdzekļu atlikums, kas radies no pašvaldības aģentūras visu veidu ieņēmumiem, izņemot pašvaldības dotāciju, ja tas nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apjomu, paliek pašvaldības aģentūras rīcībā un tiek izlietots nākamajā gadā.

(3) Informācija par pašvaldības aģentūras konta stāvokli ir publiski pieejama, ja likums nenosaka citādi.

38.pants. Pašvaldības aģentūras grāmatvedības uzskaite

Pašvaldības aģentūra kārto grāmatvedības uzskaiti pēc uzkrājuma grāmatvedības principiem un pēc kases izdevumiem, kā arī sagatavo un iesniedz pārskatus par finansu resursu izlietojumu atbilstoši šā likuma, likuma "Par grāmatvedību" un "Likuma par budžetu un finansu vadību" prasībām.

39.pants. Pašvaldības aģentūras revīzija un revīzijas pārskats

Lai kontrolētu pašvaldības aģentūras finansiālās darbības tiesiskumu un atbilstību pārvaldes līgumam, likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā pašvaldības aģentūrā tiek veikta revīzija un sagatavots revīzijas pārskats.

40.pants. Pašvaldības aģentūras kārtējais un gada pārskats

Pašvaldības aģentūras direktors pārvaldes līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā iesniedz pašvaldības izpilddirektoram kārtējo un gada pārskatu par pārvaldes līguma izpildi un finansu resursu izlietojumu. Kārtējā un gada pārskatā iekļaujamo informāciju nosaka pašvaldības dome (padome).

41.pants. Pašvaldības aģentūras gada publiskais pārskats

Noslēdzot finansu gadu, pašvaldības aģentūra sagatavo un publicē gada publisko pārskatu, lai informētu sabiedrību par pašvaldības aģentūras darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par pašvaldības aģentūras budžeta līdzekļu izlietojumu. Gada publiskajā pārskatā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.

42.pants. Pašvaldību kopīgā aģentūra

(1) Pašvaldību kompetencē esošo funkciju veikšanai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgu iestādi — pašvaldību kopīgo aģentūru, nosakot tās finansēšanas kārtību un tās valdījumā nododamās mantas apjomu.

(2) Uz pašvaldību kopīgo aģentūru attiecas šā likuma I un III nodaļas noteikumi, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(3) Pašvaldību kopīgās aģentūras uzraudzībai pašvaldību domes (padomes) izveido kopīgu lēmējinstitūciju — padomi, deleģē šajā padomē pārstāvjus no attiecīgo pašvaldību deputātu vidus un pieņem pašvaldību kopīgās aģentūras nolikumu.

(4) Padomei ir šā likuma 28.pantā pašvaldības domei (padomei) noteiktā kompetence.

(5) Par pašvaldību kopīgās aģentūras darbības uzraudzību atbildīgajai personai, kuru iecēlusi padome, ir šajā likumā pašvaldības izpilddirektoram noteiktā kompetence.

(6) Pašvaldību kopīgās aģentūras direktoram ir šajā likumā pašvaldības aģentūras direktoram noteiktā kompetence.

(7) Ja tiesiskajās attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām pašvaldību kopīgās aģentūras saistību izpilde var traucēt pašvaldību kopīgās aģentūras funkciju veikšanu vai pašvaldību kopīgās aģentūras mantas nepietiek tās saistību izpildei, par pašvaldību kopīgās aģentūras saistībām atbild attiecīgās pašvaldības proporcionāli katras pašvaldības ieguldītajai mantas daļai.

Pārejas noteikumi

1. Par valsts (pašvaldību) aģentūrām pārveidojamie valsts (pašvaldību) uzņēmumi un bezpeļņas organizācijas formā valsts (pašvaldību) nodibinātie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) [turpmāk — reorganizējamie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)] reorganizējami līdz 2002.gada 31.decembrim.

2. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.novembrim nosaka kārtību, kādā reorganizējamie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) pārveidojami par valsts (pašvaldību) aģentūrām.

3. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.novembrim apstiprina pārvaldes līguma paraugu.

4. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.janvārim apstiprina noteikumus par kārtību, kādā valsts atbild par valsts aģentūras saistībām.

5. Reorganizējamā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nekustamais īpašums pāriet attiecīgi valstij uz Ministru kabineta rīkojuma pamata un pašvaldībai uz pašvaldības domes (padomes) lēmuma pamata, un minētais rīkojums (lēmums) ir pamats valsts (pašvaldības) īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā pēc nodošanas aktiem, ar kuriem reorganizējamā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nekustamais īpašums ir nodots valsts (pašvaldības) īpašumā, valsts nodeva netiek ņemta.

6. Reorganizējamā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārveidošana par valsts (pašvaldības) aģentūru uzskatāma par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reorganizāciju, kuras rezultātā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) zaudē uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statusu un vienlaikus iegūst valsts (pašvaldības) aģentūras statusu un visa uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) manta un saistības pāriet valstij (pašvaldībai).

7. Reorganizējamā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kreditors nevar prasīt, lai reorganizējamais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nodrošina saistību pirmstermiņa izpildi sakarā ar reorganizācijas faktu.

8. Reorganizācijas pabeigšanas faktu, ievērojot Ministru kabineta rīkojumā [pašvaldības domes (padomes) lēmumā] noteikto reorganizācijas pabeigšanas dienu, apstiprina attiecīgais ministrs [attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs], un tas ir pamats uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) izslēgšanai no Uzņēmumu reģistra.

9. Līdz vienotās valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmas apstiprināšanai Ministru kabinetā valsts aģentūru direktoru atalgojumu nosaka Ministru kabinets.

10. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.novembrim apstiprina metodiku, pēc kuras valsts (pašvaldības) aģentūras darbinieku atalgojums salīdzināms ar attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu darba tirgū.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 22.martā.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2001.gada 11.aprīlī

 

Likums stājas spēkā ar 2001.gada 25.aprīli.