Par optimismu un šaubām

Georgs Lībermanis, Latvijas valsts emeritētais zinātnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums.

Sākums “LV” 21.11.2002., Nr.170

Pie vienādas dzīves līmeņa mērauklas ir grūti salīdzināt Rīgas pilsētas centra iedzīvotājus un attāla Latgales novada zemniekus, kas dzīvo naturālās saimniecības apstākļos un kuru vienīgais naudas ienākums ir valsts piemaksa par bērniem.

Uzsvērsim: IKP lielums ir tikai dzīves līmeņa potenciālais pamats. Turklāt ir ne mazums strīdus ābolu, ko uzskatīt par IKP veidošanas avotu. Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Savienības (ES) statistika vadās pēc principa, ka jebkurš ienākuma saņēmējs ir arī tā radītājs. Ir arī nostāja, ka algas armijas vīriem (ieskaitot karavīru uzturu), pensijas, medicīnas izmaksas, kā arī daļa ierēdņu algu ir iepriekš saražotā IKP pārdales forma. Šī “patiesība” spilgti izpaužas, ja ārstiem maksā papildu honorāru aploksnē. Lai zinātnieki strīdas! Tomēr starptautiskiem salīdzinājumiem ir obligāta vienota metodoloģija, un likumdevējs šajā jomā nevar būt kādas zinātnieku grupas viedoklis, bet gan Apvienoto Nāciju statistikas pieeja IKP aprēķiniem.

Kas kam ir optimistiska attīstība?

Pēc cik gadiem Latvijas iedzīvotāji sasniegs ES valstu vidējo iekšzemes produktu līmeni uz vienu iedzīvotāju? Ekonomikas ministrijas eksperti spēj dot atbildi tikai ar pietiekami plašu amplitūdu: pēc 20–30 gadiem.2 Šogad piedzimušajiem un tiem, kas tuvākos 2–3 gados pārkāps bērnudārza slieksni, šī prognoze var likties optimistiska. Kad šie Latvijas iedzīvotāji stāsies uz patstāvīgas dzīves takas, tiem jau veiksmīgas attīstības gadījumā “uzsmaidīs” relatīvi augstais ES valstu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju.

Vēl kāda piecgade būs nepieciešama, lai sasniegtu ES vidējo līmeni pēc iedzīvotāju sociālajām grupām. Tiem, kam pašlaik 20 un 30 gadu, šī prognoze jau liksies mazāk optimistiska. Kad būs sasniegts nospraustais ES valstu vidējais IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju, jau būs nodzīvoti dzīves aktīvākie gadi. sešdesmitgadīgie un vecāki Latvijas iedzīvotāji redzēs tikai blāvu gaismu garā atlīdzības tuneļa galā.

Augstais dzīves līmenis netop vienā mirklī pēc pasaku saukļa “Galdiņ, klājies!”. Nepieciešams ilgs, sūrs un reizē zinātniski pamatots darbs. Ekonomikas ministrija ir uz pareizā ceļa, kā vienu no prioritāriem Latvijas rūpniecības politikas virzieniem izvirzot uzņēmumu klasteru (savā starpā cieši saistītu nozaru, rūpniecības “ķekaru”) attīstības veicināšanu.3 Šie pasākumi paredz sniegt atbalstu informācijas sistēmu, zinātnisko pētījumu un augsto tehnoloģiju, inženiernozaru klasteru attīstībai. Zemkopības ministrijas vadībā rit Nacionālās meža klastera programmas izstrāde.

Bez inovācijām, bez asas konkurences Latvijas saimniecībai paātrinātiem soļiem uz priekšu netikt. Tam nepieciešama nacionālā inovāciju koncepcija. Runa ir par jauna attīstības modeļa izstrādi, e-komercijas attīstības koncepcijas izveidi, kas pamatvilcienos jau ir izstrādāta.

Vienlaikus jāveic pasākumi sociālo problēmu risināšanā, mērķtiecīgi jāiegrožo nabadzība. Optimismu vieš tas, kas jau vairākus gadus aug darba ņēmēju atalgojuma un vecuma pensijas vidējais lielums. Tomēr iedzīvotāju ienākumu pieaugums norit ļoti nevienmērīgi, aug materiālās labklājības polarizācija. Latvijā ir relatīvi augsts nabadzīgo skaits.

Pirms diviem gadiem valdība apstiprināja nabadzības samazināšanas stratēģiju. Oficiāli atzīts, ka nabadzības plašie apmēri valstī ir visai nopietna problēma. Izvirzīts uzdevums uzlabot dzīves kvalitāti, palielināt ienākumu līmeni trūcīgiem iedzīvotājiem. Pat noteikts, ka līdz 2015. gadam nabadzīgo iedzīvotāju īpatnējais svars kopējā iedzīvotāju skaitā jāsamazina līdz 10%.4 Jāpiebilst, ka tas būs iespējams vienīgi tad, ja būs pietiekami labvēlīgi attīstības apstākļi.

Attīstības prognozes 20–30 gadiem pretendē uz tādu pašu precizitāti kā zīlēšana kafijas biezumos. Un tur nav vainīga ne ekonomikas zinātne, ne prognozētāju kvalifikācija. Ilgstošā laika periodā var notikt tādi tehniski apvērsumi, par kuriem šodien vēl neviens speciālists pat nenojauš. Tas var dot tādus varenus attīstības impulsus “tīģera” lēcieniem, kā tas bijis jau pagātnē. Var iestāties arī pretējais. Neviens nevar vairāku gadu desmitu laikā prognozēt tādas kataklizmas, kas ekonomikas augšupeju var palēnināt, apstādināt, pat atsviest atpakaļ. Tāpēc eksperti uzdrošinās kādas valsts saimniecības nākotni prognozēt ne ilgāk kā pieci seši gadi uz priekšu. Arī šādā īsā laika periodā iespējamo kļūdu risks ir pietiekami liels.

Uz kā balstās Ekonomikas ministrijas optimistiskie attīstības varianti?

Vēršot skatu tuvākā nākotnē, obligāti jāpaskatās atpakaļ, jānovērtē izejas bāze, iepriekšējās attīstības tendences.

1. zīmējumā rezultāti vieš noteiktu optimismu: sešu gadu laikā — no 1996. līdz 2001. gadam — Latvijas IKP pieaudzis par 35,4% jeb vidēji par 5,2% gadā. 1999. gadā sekmīgi tika pārvarēta Krievijas finansiālās krīzes ietekme uz Latvijas ekonomiku. 2000. gadā Latvijas IKP salīdzināmās cenās pieauga par 6,8%, 2001. gadā – par 7,7%. Divos gados IKP pieaugums līdzinājās 15%. Tie nav Dienvidaustrumāzijas valstu “tīģera” lēcieni, ne kādreizējais Japānas izaugsmes temps. Latvijas rezultāts tomēr ir ievērības cienīgs. Optimisti varēja pūst panākumu taurēs.

Priecināja tas, ka visas nozares gājušas uz augšu. 2001. gadā IKP pieaugumu visvairāk veicināja apstrādes rūpniecība +7,5%, iekšzemes tirdzniecība +9,5%. Pieaugumu uzrādīja autotransporta kravu apgrozījums, čaklāk strādāja mūsu ostas, par 27% palielinājās pa cauruļvadiem transportētās naftas apjoms. Pakustējās uz priekšu arī lauksaimniecība, sevišķi piensaimniecība.6

1. tabula sniedz labu ieskatu pēdējo gadu augšupejas panākumos tieši Latvijas IKP izlietojuma (patēriņa) jomā.

Kaut arī privātais patēriņš 2000. un 2001. gadā mazliet atpaliek no IKP pieaugumu tempa, tā izvēršanās par 5,6 un 7,0 procentiem ir vērā ņemams pluss iedzīvotāju dzīveslīmenī. Investīcijas kā nākotnes panākumu ķīla, pēc 1999. gada būtiskā krituma (-4%), 2000. un 2001. gadā stāvokli krasi mainīja un piesaistīja Latvijas tautsaimniecībai prāvu līdzekļu daudzumu. Taupības režīms 2000. gadā panāca valsts patēriņa tempu mazināšanos. Diemžēl, valsts patēriņam pieaugot, iepriekšējā gada panākums 2001. gadā tika pārsvītrots. Īpaša problēma ir ārējās tirdzniecības iespaids uz IKP lielumu. Bet par to vēlāk.

Ekonomikas ministrijas speciālisti neslēpj, ka šinī attīstības medus podā bija arī savas darvas karotes. Pirmkārt, 2001. gadā, neraugoties uz iepriekšējā perioda visai pieklājīgo kāpumu, Latvijas IKP sasniedza tikai 66,8% no 1990. gada Latvijas vēsturē augstākā līmeņa. Otrkārt, Latvijas apstrādājošās rūpniecības attīstības temps pēdējos divos gados pārsniedz IKP attīstības tempu, bet šīs tautsaimniecības pamatnozares īpatnējais svars iekšzemes kopproduktā pat samazinājās. Kāpēc tā? Šo maziepriecinošo faktu noteica nelabvēlīga cenu izmaiņa šinī nozarē. Visnegatīvākais (darvas karote) ir tas, ka Latvijā starp desmit kandidātvalstīm, kas jau lemtas uzņemšanai ES kā pilntiesīgi locekļi 2004. gadā, ir viszemākais apstrādājošās rūpniecības īpatnējais svars (14,8%) tautsaimniecības struktūrā (pēc pievienotā vērtīguma). Piemēram, Polijā šis procents bija 21,1% , Ungārijā – 25,2%, Čehijā – 26,3%, pat Lietuvā, ko uzskata par visatpalikušāko no Baltijas trijotnes, – 21,1%, arī ziemeļu kaimiņš Igaunija pārspēj Latviju ar 17,9%. 8 Treškārt, salīdzinājumā ar citām kandidātvalstīm Latvijas tautsaimniecības produktivitāte ir viena no zemākajām. 2000. gadā, pēc ārzemju ekspertu vērtējuma, nozīmīgais rādītājs – pirktspējas paritātes standarts (PPS) — Latvijai līdzinās 14 tūkstoš PPS uz vienu strādājošo. Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā šis rādītājs ir gandrīz divas reizes augstāks. Latviju ar 18 tūkst. PPS uz vienu iedzīvotāju apsteidz gan Igaunija, gan ar 16 tūkst. PPS uz vienu iedzīvotāju arī Lietuva.9

Latvijas zemais PPS uz vienu iedzīvotāju, apstrādājošās rūpniecības zemais īpatnējais svars izskaidro prāvus bezdarba apmērus Latvijā, kas faktiski ir krietni lielāks, nekā to uzrāda oficiālā statistika (7,7%).

Dziļāka analīze, iespējams, uzrādīs, ka minēto divu ekonomisko rādītāju atpalikšana, to zemais līmenis ir viens no būtiskajiem faktoriem, kas iespaidoja 8. Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Ceturtkārt, eksporta un importa samēru iespaids uz IKP.10 Eksporta pieaugums 2000. gadā par 12% pēc 1999. gada – 6,4% krituma ir būtisks panākums, kuru vēl nostiprināja 2001. gada rezultāts +7,2%. Eksports palielina IKP, un tā pozitīvā loma ir acīmredzama. Pretēji tam imports samazina IKP. 2000.gads likās visai labvēlīgs: eksports +12,0%, imports +4,9%. Vai eksporta – importa bilance palielināja Latvijas IKP? Lasi un brīnies: atbilde ir negatīva. Importa apmēri ir tik lieli, salīdzinot ar eksportu, ka galarezultātā 2000. gada IKP struktūrā eksporta īpatnējais svars 45,8% tiek galīgi pārsvītrots ar importa īpatnējo svaru –54,4%, kas samazināja IKP par 8,6 procentu punktiem. Vēl nelabvēlīgāks ir stāvoklis 2001. gadā. Kā jau minējām, eksports pieauga par +7,2%, bet imports par +12,3% jeb 1,7 reizes straujāk. Šī importa invāzija samazināja IKP pieaugumu par 3,9 procentu punktiem. Bet imports ne tikai pārsvītro eksporta pozitīvo lomu IKP lieluma noteikšanā. Imports totāli izkonkurē pašmāju ražotājus, tirgus vietējiem uzņēmējiem kļūst arvien šaurāks, preču, t.sk. arī pakalpojumu, daudzums “made in Latvia” jeb, kā to kādreiz sauca, “vietējā rūpniecība” strauji sarūk, mazinot IKP lielumu.

Šajā sakarībā kārtējo reizi jāatgādina ārējās tirdzniecības aksioma: augstais lata kurss pret brīvi konvertējamām valūtām mazina eksporta konkurences spēju un plaši atver vārtus lētam importam. Latvijas Banka vārdos šo aksiomu atzīst. Bet darbos? Salīdzināsim 1 latu ar citu Baltijas valstu oficiālajiem nacionālās valūtas kursiem, kā arī ar ASV dolāru.

1,00 lats =0,038 kronas = 0,171 lits = 0,605 USD11 jeb, citiem vārdiem, 1 lats ir 26,5 reizes “smagāks” par 1 kronu, 5,85 reizes “smagāks” par 1 litu un 1,65 reizes “smagāks” par pasaules pirmo valūtu 1 ASV dolāru.

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (faktiskajās cenās) ASV dolāros Latvijai visai izdevīgajā 2001. gadā līdzinājās: 1. vietā Igaunija ar 4050 USD, 2. vietā Lietuva ar 3438 USD un tikai 3. vietā plaukstošā Latvija ar 3218 USD12. Valūtas kursi nebūt nav vienīgais iemesls šim rezultātam, bet atcelt valūtu konkurētspēju aksiomu nav pa spēkam nevienam. Tāpēc nav jābrīnās, ka Latvijas eksports Baltijas valstīs (2002. gada II ceturksnī) ir vispieticīgākais – 572 milj. ASV dolāru, bet Lietuvas eksports – 1232 milj. ASV dolāru, Igaunijas eksports – 846 milj. ASV dolāru.13 Kas notiek attiecīgajā periodā importa jomā? Igaunijā importa apjoms pārsniedz eksportu 1,4 reizes, Lietuvā – 1,5 reizes, bet Baltijas absolūtais čempions ir Latvija, kur importa pārsniegums pār eksportu sasniedzis 1,75 reizes13. Tā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance visnelabvēlīgāk Baltijas valstu saimē iespaido IKP lielumu – šo iedzīvotāju dzīves līmeņa potenciālo pamatu.

Ar šīm darvas karotēm nopietni jārēķinās, ja kāds grib tikt skaidrībā, kas īsteni notiek Latvijas tautsaimniecībā.

Visam iepriekš teiktajam jāpievieno vēl viena nozīmīga atziņa: no zemā līmeņa pacelties ir krietni vieglāk nekā kāpt uz augšu no augsta līmeņa.

Ekonomikas ministrijas optimistisko IKP prognožu varianti

Daudzi faktori runā par labu Latvijas tautsaimniecības tālākai samērā straujai augšupejai. Gan iepriekšējo gadu panākumi, gan izvērstās tālākās attīstības programmas, kas aptver jo daudzas nozares. Cīņa ar nabadzību, pasākumi trūcīgo iedzīvotāju ienākumu pieaugumam. Eksporta tālāka veicināšana. Nesaudzīga cīņa ar korupciju. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Vidējā un mazā biznesa valstiskais atbalsts. Makroekonomisko nosacījumu pilnveidošana. Iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā, izmantojot tās statūtus, eksporta izvēršanai un importa ierobežošanai. ES likteņlēmums Latviju līdz ar deviņām citām kandidātvalstīm 2004. gadā uzņemt kā pilntiesīgus locekļus Eiropas Savienības saimē. Jaunievēlētās Saeimas vadošās partijas programmas mērķtiecīga un enerģiska īstenošana, lai priekšvēlēšanu cīņā teiktie vārdi pārvērstos reālos darbos, bet nebūtu tikai lipīgs mušpapīrs vēlētāju ķeršanai. Lūk, kādus IKP augšanas variantus tuvākajiem sešiem gadiem izstrādāja Ekonomikas ministrijas speciālistu kopa.

Ar ko atšķiras šie varianti? Atbilde ir acīmredzama: ar ikgadējo IKP pieauguma tempu. 1. variants prognozē katru gadu +5% IKP pieaugumu. Sešos gados kopējais pieaugums līdzināsies 134%; 1990. gada līmenis vēl nebūs sasniegts, pietrūks kādu 10%. Otrajā labvēlīgajā variantā ikgadējais pieauguma temps svārstīsies no +5% līdz +7,1%. Pēc šīs prognozes Latvijas IKP pieaugs no 2001. gada līdz 2007. gadam par 145%, nesasniedzot 1990. gada IKP līmeni par 3%.

Kādi cēloņi nosaka dinamiskā varianta atšķirību no 1. lēnākās izaugsmes varianta? 2. variantā IKP ikgadējais pieauguma temps balstās uz straujāku eksporta pieaugumu labvēlīgas ārējās konjunktūras apstākļos. 1. varianta ikgadējais IKP pieauguma temps prognozes pamatā rodas no mazāk labvēlīgām eksporta iespējām.

Varianti atspoguļo arī tranzītbiznesa attīstības iespējas. Ievērota iespējamā ekonomiskā situācija Krievijā, kā arī plašs tirgus Latvijas rūpniecības produkcijai. Ņemti vērā dažādi labvēlīgas attīstības varianti Rietumeiropā, vispārējā pasaules eksporta konjunktūra. Ekonomikas ministrijas eksperti vadījās no tā, ka iepriekš katru gadu auga eksports uz ES valstīm, arī uz Krieviju un citām NVS valstīm. Prognožu variantu pamatā ir straujš investīciju pieaugums, kas sekmēs būvniecības tālāku izvēršanu. Faktoru uzskaitē, kas veicinās 1. vai 2. varianta īstenošanos, nav uzskaitīta iekšējās un ārējās ekonomikas politikas veiksmīgāka vai mazāk veiksmīga īstenošana.

Ekonomikas ministrijas prātvēderi bija pietiekami saprātīgi, lai neiztēlotu savus prognožu variantus kā patiesību pēdējā instancē.

Uzskatot, ka IKP optimistisko prognožu nodrošinājums (abi varianti jāvērtē kā optimistiski) galvenokārt ir eksporta paplašināšanas faktors, eksperti neaizmirst norādīt, ka pašmāju ražojumiem jābūt konkurētspējīgiem kā iekšējā, tā ārējā tirgū, ka jāraugās, lai iekšējā tirgus paplašināšanās nekļūtu par aktīvu stimulu importa tālākai straujai izvēršanai. Kā zināms, imports IKP struktūrā spēj pilnībā iznīcināt eksporta panākumus, mazināt IKP pieaugumu.

Ārējā tirdzniecība ir abu IKP prognožu variantu galvenais riska faktors. Ārējo apstākļu dēļ var īstenoties trešais IKP attīstības variants; nav izslēgts, ka tas pretēji optimistiskiem prognožu variantiem būs īsts pesimistisks ceļš, kas nekad neved uz baznīcu. Mēs piesardzīgi formulējam tēzi, ka optimistiskiem prognožu variantiem var būt šaubu piegarša.

Vai šaubām ir pamats?

Ekonomikas ministrijas prognožu autori paši nav droši, vai viņu optimistiskie varianti, pirmais un otrais, īstenosies. Kas rada šaubas? Šaubas var būt dažāda rakstura. Lasītāja šaubas rada publicēto prognožu pārāk liela precizitāte. Visrafinētākais eksperts, apbruņots ar nepieciešamās informācijas kalniem, nav spējīgs konkrētam nākotnes gadam IKP pieauguma tempu noteikt precīzāk par precīzu, turklāt vēl ar noteiktu zīmi aiz komata. Vēl šaubas rada prognoze (2. variants) 2004. gadam +7,1%, nevis 7,0% jeb 7,2% un 2006.gadam tieši kā naglai uz galvas +6,6%, nevis +6,5% vai 6,7%. Tāpat rada šaubas ekspertu aprēķinu ticamība, ka pēc 1.varianta visus 6 gadus IKP pieauguma temps būs konstanti +5% un ne par desmitdaļu lielāks vai mazāks. Pēc šā raksta autora pārliecības vispār nav vajadzīgi divi diezgan tuvi IKP prognožu varianti. Var pilnīgi iztikt ar vienu variantu, kur katrs gads tiek prognozēts ar zināmu amplitūdu, piemēram, 2003. gads, 2004. gads, 2005. gads ar IKP pieauguma tempu no 5,0% līdz 7,0%, 2006.gads un 2007. gads — +5,0% līdz +6,5%.

Šāda prognoze būs nevis mazāk precīza, bet kā ticama prognoze krietni precīzāka, atbildīs prognozēšanas reālajām iespējām ekonomikas globalizācijas apstākļos.

Ielūkosimies prognozēšanā nepilna gada laika sprīdī Vācijā ar tās vareno eksporta potenciālu. 2002. gada pašā sākumā eksperti optimistiski prognozēja, ka Vācija IKP gadu noslēgs vismaz ar 1% pieaugumu. Pagāja pāris mēnešu, un gada prognoze kritās līdz +0,6%. Vasaras sākumā prognozējamais pieauguma temps saruka līdz +0,4%, rudens sākumā jau klaji pesimistiskā prognoze kritās līdz +0,2% visam 2002. gadam. Sakarā ar “melnajām” biržas dienām, akciju kursu strauju lejupslīdi Vācijas presē avīzē “Bild” 11. oktobrī lieliem trekniem burtiem bija publicēts virsraksts “Recessija – baiļu vārds”. Sekojošā raksta jēga – brīdināt, ka Vācijas tautsaimniecībai 2002. gadā labākajā gadījumā draud 2001. gada līmeņa saglabāšana, sliktākā –, vērojot darbinieku masveida atlaišanu, krīze, pat neliels ražošanas kritums. Raksta noslēgumā gan izteikta cerība, ka ļaunākais nenotiks, bet šodien neviens sevi cienošs eksperts neuzdrošināsies prognozēt, kā Vācijā beigsies 2002. gads. “Ziņojuma” autora pareģojums, ka stāvokļa uzlabošanās ASV dos attīstības impulsu Rietumeiropā, t. sk. Vācijā, nepiepildās. Jaunievēlētā sociāldemokrātu – zaļo koalīcija darīs visu, lai atlikušajā laikā līdz gada beigām Vācijas lauksaimniecību uzsēdinātu uz attīstības zaļā zara. Vai tas vainagosies panākumiem? To neviens nezina, jo globalizācijas likumi un tikumi nav vēl līdz galam ne izzināti, ne apgūti. Vieni eksperti sola Vācijas tautsaimniecībai doties pilnā sparā uz priekšu 2003. gada otrajā pusē, citi atliek šo periodu uz 2004. gadu, kad ES vienotais tirgus paplašināsies vēl par 10 valstīm. Skan arī citas balsis. Ir eksperti, kas pareģo, ka tuvākajā nākotnē sāksies krīze, kas atgādinās 1929.-1933. gada “lielo depresiju”. Citi uzskata, ka ES paplašināšana līdz 25 valstīm prasīs tādus papildu līdzekļus, kas samazinās ES tik nepieciešamo investīciju apjomu veco dalībvalstu infrastruktūrā. Tas viss rada šaubas, vai arī Latvijā 2002.-2007. gadā īstenosies EM ekspertu prognozes.

Nav jāaizmirst, ka tieši Vācija ir Latvijas eksporta galvenais noņēmējs.

Daži skaitļi pārdomām.

Lai sasniegtu prognozējamo IKP pieaugumu 2002. gadā +5%, šim rādītājam salīdzināmās cenās jāsasniedz 4916,6 milj. latu. Pirmajā pusgadā panākts 2427,4 milj. latu, kas ir 104,4% pret iepriekšējā gada līmeni. Prognozējamais IKP pieaugums būs sasniedzams tikai tad, ja otrajā pusgadā IKP pieauguma temps būs ne mazāks par +5,6%.

Cik reāls ir tāds pieaugums? Kādas tendences ir iezīmējušās?

Ekonomikas speciālisti savās publicētās prognozēs lielā mērā vadījās no Latvijas eksporta pieauguma. 2001. gadā eksports salīdzināmās cenās pieauga par +11,0 procentiem, imports par + 13,8%. IKP samazinājums sakarā ar importa pārsniegumu pār eksportu samērā pieticīgs –2,8 procentu punkti. 2002. gada septiņos mēnešos eksporta pieaugums tikai +7%, importa +12%, negatīvais saldo – 5 procentu punkti.15 Eksports uz ES valstīm minētā 2002. gada periodā pieauga tikai +3%, imports — +14%.16 Negatīvai saldo samazināja IKP lielumu – 11%. Kas attiecas uz Vāciju – Latvijas galveno ārējās tirdzniecības partneri—, situācija šā gada septiņos mēnešos gaužām nepievilcīga: kā jau varēja gaidīt, Vācijas ekonomikas stagnācijas apstākļos (pēdējie “optimistiskie” varianti 2002. gadam IKP pieaugums ap +0,3%, 2003. gadā – ap +0,9%) Latvijas eksports uz šo valsti saruka līdz 98,0%, toties imports no Vācijas kāpa kalnā +15,0%17; negatīvais saldo neredzēti augsts – 172 procentu punkti, un attiecīgi sarūk Latvijas IKP. Otra lielākā Latvijas ārējās tirdzniecības partnere Lielbritānija ar tautsaimniecības panākumiem savas spalvas vairs nevar pušķot: pēc ekspertu vērtējuma Lielbritānija sapinusies “pesimistiskā optimisma” valgos: 2002. gada IKP pieaugums nepārsniegs 1,5%; 2003. gadā labi ja IKP pieaugums būs 2,1%.18 2002. gada septiņos mēnešos Latvijas eksports uz Lielbritāniju pieauga par 3,0%, bet imports par +0,6%.19 Šoreiz saldo pozitīvs – 2,4 procentu punkti.

Kā jau minējām, Latvijā 2001. gadā imports pārsniedz eksportu 1,75 reizes, 2002. gadā no janvāra līdz jūlijam jau 1,88 reizes.

Nepiepildījās “Ziņojuma” speciālistu pareģojums, ka ASV ekonomikas atdzīvināšana dos tik nepieciešamo impulsu Rietumeiropas tautsaimniecības straujākai augšupejai. Pirmkārt, septembra nogales prognozes zīmē ASV ekonomikas nākotni drūmās krāsās. Kopš 2002. gada maija ASV ekonomika atrodas “krītošā lidojumā” un labākajā gadījumā gads beigsies ar +2,2%20 IKP pieaugumu. Par tālāko attīstību pagaidām valda pesimisms. Atsevišķi uzņēmēji nākamajos mēnešos gan cer uz raitāku attīstības soli. Otrkārt, maz iepriecinošie ASV tautsaimniecības attīstības lēnie tempi nespēja dot un nedeva Rietumeiropai grūdienu, reālu ierosmi attīstībai.

Latvijas ārējās tirdzniecības aina būtu nepilnīga bez NVS valstu eksporta un importa raksturojuma. 2001. gads bija īpašs rekorda gads NVS eksportā uz Latviju: pieaugums pret 2000. gadu — +32,2%, imports nedaudz krītas — –0,1%.21 2002. gada septiņos mēnešos situācija krasi izmainījās. Pirmkārt, eksports uz Latviju pret analogu periodu 2001. gadā pieauga +11,0%, kas jāvērtē kā visai augsts rādītājs. Otrkārt, imports saruka par –7,9%.22 Treškārt, 2001. gadā imports pārsniedza eksportu 2,5 reizes, 2002. gadā no janvāra līdz jūlijam – 2,2 reizes, tātad Latvijas IKP 2002. gada septiņos mēnešos samazinājās mazākā mērā nekā 2001. gadā.

Salīdzināsim ES un NVS ārējās tirdzniecības saldo iedarbību uz Latvijas IKP 2002. gada pirmajos septiņos mēnešos. Kaut arī NVS uzrāda augstu pieauguma tempu, bet ES eksporta apmēra pieaugums ir pieticīgs, ES eksports (latos) ir 6,1 reizi lielāks nekā NVS eksporta apjoms. Savukārt ES imports pārsniedz eksportu – 1,54 reizes, tātad mazāk nekā NVS ārējā tirdzniecībā ar Latviju.23

Kas samazina Latvijas IKP 2002. gadā lielākā mērā — ES vai NVS importa pārsniegums pār eksportu? Lai runā skaitļi: ES ārējās tirdzniecības negatīvais saldo ar Latviju absolūtos skaitļos līdzinās 254413 tūkstošiem latu, NVS attiecīgais skaitlis 94899 tūkstošiem latu.24 Būtu gaužām aplam NVS importa mazāko pārākumu pār eksportu absolūtos skaitļus uzskatīt par plusu. Problēma jāvērtē no ekonomiskā un politiskā viedokļa. ES eksporta īpatnējais svars visā Latvijas eksportā ir 60%, toties NVS attiecīgais rādītājs sasniedz 9,9%.25 Būtu kļūdaini ignorēt NVS plašo tirgu, enerģētisko resursu importu no NVS atradnēm. Bet Latvijas ārējā tirgus galvenais virziens ir Rietumi, it sevišķi ievērojot to, ka jau izlemts – 2004. gadā Latvija kļūs par Eiropas Savienības pilntiesīgo locekli, kas veicinās tirdzniecisko attiecību izvēršanu ar pārējām 24 ES valstīm. Turklāt ievērosim, ka NVS tirgus ir nestabils, politizēts, ar neprognozējamām svārstībām, ar iespējamām pēkšņām barjerām.

Preču importa būtiskais pārsvars pār preču eksportu, kas mazina iekšzemes kopproduktu, tiek amortizēts ar maksas pakalpojumu eksporta importa attiecībām. Tā 2001. gadā preču importa pārsniegums pār eksportu līdzinājās 1,75 reizēm, toties preču un pakalpojumu importa pārsniegums pār preču un pakalpojumu eksportu noslīdēja līdz 1,25 reizēm un krietni mazākā mērā samazināja IKP, nekā ja rēķina tīrās ārējās tirdzniecības saldo.26 Mūsu rīcībā esošie dati par 2002. gada pirmo ceturksni vēl nedod iespēju spriest par tendenču izmaiņu 2002. gadā, salīdzinot ar 2001. gadu.

Rietumu ekonomiskā prese, visai pozitīvi vērtējot ES vadītāju vienošanos par Eiropas Savienības paplašināšanu par 10 valstīm jau pēc pusotra gada, Īrijas referenduma “jā” šim lēmumam, uzsver, ka kandidātvalstīm jau pašlaik izveidojusies visai labvēlīga ārējo investīciju gaisotne. Neslēpsim, ka pirmām kārtām ekonomiski spēcīgākās kandidātvalstis Ungārija, Polija, Čehija tiek raksturotas kā investīciju magnēti. No Baltijas valstīm jaunu investīciju piesaistes līderis būšot Igaunija.27 Bet tukšā nepaliks arī pārējās topošās ES saimes locekles, t.sk. arī Latvija.

Investīcijas ir tuvākās un tālākās attīstības ķīla, tāpēc sevišķi nozīmīgas no rītdienas prognožu viedokļa. Pagaidām lasītāju iepriecināt nevaram: nefinanšu investīcijas 2002. gada pirmajā pusgadā līdzinās tikai 0,88% no 2001. gada attiecīgā līmeņa.28 Lai gūtu priekšstatu par I un II optimistiskā prognožu varianta īstenošanas iespējām 2002. gadā, ieskatīsimies Statistikas pārvaldes publicētajās tabulās “Iekšzemes kopprodukta indeksi pa darbības veidiem” un “Kopējās pievienotās vērtības sadalījums pa darbības veidiem”, kur atrodam rādītāju klāstu par 2002. gada pirmo pusgadu. Vislielākais īpatnējais svars (71,3%) Latvijas IKP veidošanā ir pakalpojumiem: pusgada pieauguma rādītājs +4,5%. No citiem pamatrādītājiem jāizceļ būvniecība — +6,9% (īpatnējais svars IKP – 6,0%); apstrādes rūpniecība — +5,4% (īpatnējais svars – 15%).

Mūsu uzmanību saista transporta un sakaru attīstība, nozīmīgi infrastruktūras elementi. Šinī pakalpojumu apakšnozarē notiek pretrunīgi procesi. No vienas puses, pārvadāto kravu un preču daudzums visumā pieauga. No otras puses, ir darbības veidi, kas 2002. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada analogu periodu, savu darbības apjomu būtiski samazināja. Tā eksportkravu pārvadājums pa dzelzceļu saruka uz pusi, nosūtītās kravas no Latvijas ostām samazinājās par 7,4%. Pa maģistrālo naftas vadu šajā periodā nafta transportēta uz Ventspili par 25% mazāk, uz Mažeiķiem par 21% mazāk.29

Pārējie pamatrādītāji ir ar visai zemu pieauguma saldo. Tā, piemēram, lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība, kuru īpatnējais svars ir 4,5% Latvijas IKP sastāvā, pusgadā nespēja pieaugt vairāk kā par +0,8%. Katastrofāli pusgada laikā par 39,4% krities zvejniecības apjoms. Tomēr tās īpatnējais svars ir neievērojams – 0,2%. Ar tādu pašu īpatnējo svaru ir pusgada pieauguma tempu rekordiste – ieguves rūpniecība un karjeru apstrāde +22,1%.

Vai var droši cerēt, ka Latvijas tautsaimniecība 2002. gada otrajā pusgadā soļos uz priekšu rosīgāk, lai pārvarētu pirmajā pusgadā iekavēto no 5% gada pieauguma prognozes viedokļa? Vai paplašināsies iekšējais un ārējais tirgus Latvijas precēm? Vai ir vērojamas reālas pazīmes, kas par to liecina? Te arī rodas šaubas, vai optimistiskā prognoze pusgada laikā pēc tās publicēšanas ir reāla. Ja pirmajā prognozes gadā Latvijas IKP pieaugs ne par 5%, bet tikai par 4%, tad katra nākamā gada pieaugumam jābūt lielākam gan I, gan II variantā.

Šaubas nebūt nenozīmē, ka esam bezspēcīgi un neko nevaram darīt lietas labā. Globalizācija?! Liktenis?! Daudz kas atkarīgs no valdības ekonomiskās politikas jebkurā darbības jomā. Valdībai ar Saeimas likumdošanas spēku ir pietiekami daudz ieroču, lai iedarbotos uz tirgu, un tirgus tālāk regulēs plašāku un efektīvāku uzņēmējdarbību. Jāuzklausa Raiņa padoms:

Lai ir grūt,

Vajag spēt,

Stipram būt,

Uzvarēt!

Tas jādara katram. Tam, kas grib, lai Latvija zeltu, kalnā jākāpj pa grūtām, bet nepārprotamām optimisma takām. Šaubas ir kavēklis, kas mērķtiecīgi jāpārvar.

1. zīmējums

Latvijas iekšzemes kopprodukta reālais pieaugums5

1995 = 100%

2. zīmējums

Latvijas iekšzemes kopprodukta prognoze14

1.tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukta izlietojums7

(procentos)

2 Turpat, 12.lpp.

3 Turpat, 12.lpp.

4 Turpat, 11.lpp.

5 Turpat, 17.lpp.

6 Latvijas statistikas ikmēneša biļetens. – R.: SP, 8/2002, 22.lpp., 83.lpp., 90.lpp., 110.lpp.

7 Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. – R.: LREM, 2002.jūnijs, 19.lpp.

8 Turpat

9 Turpat, 18. lpp.

10 Latvijas statistikas ikmēneša biļetens. – R.: SP, 8/2002, 20., 22. lpp.

11 Turpat, 143. lpp.

12 Turpat

13 Turpat, 144. lpp.

14 Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. – R.: LREM, 2002.gada jūnijs, 20.lpp.

15 Latvijas statistikas ikmēneša biļetens. – R.: SP, Nr.8, 20.lpp.

16 Turpat, 122.lpp.

17 Turpat

18 Handelsblatt, Nr.203/2002, 9.lpp.

19 Latvijas statistikas ikmēneša biļetens. – R.: SP, 8/2002, 122.lpp.

20 Handelsblatt, Nr.203/2002, 9.lpp.

21 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2002. – R.: SP, 2002, 31.lpp.

22 Latvijas statistikas ikmēneša biļetens. – R.: SP, 8/2002, 122.lpp.

23 Turpat

24 Turpat

25 Turpat

26 Handelsblatt, Nr.203, 2002, 35.lpp.

27 Latvijas statistikas ikmēneša biļetens. – R.: SP, 8/2002, 18.lpp.

28 Turpat, 30., 31.lpp.

29 Turpat, 109., 110.lpp.