Foto: A.F.I.

Dobeles domes priekšsēdētājs Andris Elksnītis:

Kā mainīsies pašvaldību loma, iestājoties Eiropas Savienībā?

Būtu jau labi, ja uz to kāds varētu skaidri atbildēt. Nesen piedalījos seminārā Vīnē, kur tapa skaidrs, ka šai jomā daudz neatbildētu jautājumu ne vien kandidātvalstu, bet arī dalībvalstu pašvaldībām. Skaidrs tikai tas, ka bez pašvaldībām nav iedomājama Eiropas Savienības strukturālo fondu naudas apguve. Tātad pašvaldību loma augs, taču daudz kas atkarīgs no tā, cik lielā mērā naudas piesaistes procesu valsts vēlēsies centralizēt. Skaidrs, ka Eiropas Savienība vēlas, lai centralizācijas būtu mazāk.

Dažas pašvaldības nobažījušās, ka apvienotās Eiropas ietvaros par neizdarībām Brisele pret mums lietos soda sankcijas. Uz to varu atbildēt tikai ar pretjautājumu – vai tad pašvaldībām sankcijas ir kas jauns? Mēs, pašvaldību vadītāji, jau tagad saskaramies ar situāciju, ka uzlikto pienākumu veikšanai trūkst gan darbinieku, gan naudas. Turklāt Latvijas Republikas likumi daudzās jomās ir bargāki neka Eiropas Savienībā. Tādēļ nedomāju, ka Eiropa ir pašvaldību bieds. Drīzāk tas ir stimuls.

Kāds ir reāls ieguvums no tā, ka braucat uz Strasbūru un tur pārstāvat Latvijas pašvaldības?

Ja rēķinām matemātiski, tad skaidrs, ka nevaram ietekmēt lēmumus, taču būtu nepareizi nepiedalīties šajā apritē. Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir konsultatīva Eiropas Padomes institūcija un tās viedoklis nonāk Eiropas Padomē, kas savukārt ietekmē Eiropas Savienības likumdošanu. Aktīvi darbojamies kongresa komisijās un dažreiz arī pretdarbojamies. Tā ir laba skola, kas nākotnē noderēs, Eiropas Savienībā darbojoties reģionu komitejā. Šobrīd kongresā saskaramies ar polāriem uzskatiem, jo tas atvērts ne tikai dalībvalstīm un kandidātvalstīm, bet arī tām, kas negrasās stāties Eiropas Savienībā.

Strasbūrā uzklausāt arī zinātnieku ziņojumus par pašvaldību lomu dažādās jomās. Vai izdevies kaut ko pārņemt?

Nevienam nav gatavu recepšu. Drīzāk saņemam vielu pārdomām, jo daudzas idejas ir lieliskas, taču to īstenošanai nepieciešams daudz naudas. Un, kā zināms, dažādās valstīs situācija ir atšķirīga. Piemēram, esam uzklausījuši ziņojumu par pašvaldības lomu noziedzības mazināšanā. Secinājums ir tāds, ka municipālā policija ir un paliek viens no tiešākajiem mehānismiem noziedzības mazināšanā. Dobelē ir izveidota pašvaldības policija, kurai jāpārzina sava teritorija un atšķirībā no valsts policijas jāstrādā nevis sodīšanas, bet profilakses virzienā. Nupat nolēmām iedibināt nepilngadīgo lietu inspektoru amatu. Tā kā tuvākajā laikā valsts policija diezin vai varētu būtiski ietekmēt situāciju noziedzības jomā, esam spiesti pašvaldības policiju stiprināt. Kopā pilsētā darbosies pieci policisti uz 11 000 iedzīvotāju.

Kāda ir Eiropas Savienības nostāja administratīvi teritoriālās reformas jautājumos?

Nekad kongresā un komitejās nav runāts par to, ka pašvaldību ir par daudz vai par maz vai ka tās ir pārāk vājas. Eiropas valstīs situācija ir atšķirīga. Čehijā ir vairāk nekā 6000 pašvaldību. Piezīmes izskanējušas tikai gadījumos, kad pašvaldību skaits kādā valstī sāk pieaugt. Pārējās reizēs uzsvērts, ka nav nekādu kritēriju, pēc kādiem jāveido pašvaldības, – nedz teritoriālo, nedz pēc iedzīvotāju skaita. Kā zināms, Latvijā par kritēriju ņemts iedzīvotāju skaits, vidusskolas pieejamība utt. Tas ir mūsu pašu izdomājums.

Dobeles rajonā tagad notiek izpēte par divu veidu apvienošanās variantiem. Dobele dažiem pagastiem piedāvājusi izteikt savus priekšlikumus, taču nekādā ziņā negrasāmies kādu sev ar varu pievienot, jo pilsētas iedzīvotāji no tā tikai zaudēs. Aprēķini liecina – jo vairāk pagastu pievienosies Dobelei, jo plānāks kļūs Dobeles maciņš. Tomēr visloģiskākais un mazāk sāpīgais apvienošanās variants būtu Dobele plus Dobeles pagasts, ar kuru ekonomiskā ziņā esam saplūduši. Turklāt pilsētai būtu nepieciešams vairāk zemes. Pagasta pievienošana varētu būt risinājums.

Es nevēlētos, lai mēs veidotu fiktīvu novadu, kā tas dažviet Latvijā ir darīts, lai izspiestu no valsts vienreizējo dotāciju. Par to skaļi neviens nerunā, tomēr par šīm fiktīvajām laulībām nevar klusēt. Piemēram, Līvānu novada veidošana, kur apvienojās pilsēta un vairāki pagasti, ir fikcija, jo reāli nekas nav noticis.

Kas šajā sasaukumā izdarīts tāds, ar ko lepojaties?

Viss liekas labs. Šogad beidzam ūdensapgādes projektu. Turpinām ūdensapgādes sistēmas nomaiņu. Pērn un šogad renovējām izglītības iestādes, ieguldot 300 000 latu. Tas ir īpaši svarīgi – mūsu skolās nemitīgi aug skolēnu skaits, jo te vēlas mācīties citu pagastu bērni. Neskopojamies ieguldīt naudu laba mācību grāmatu fonda uzturēšanā. Tas nozīmē, ka skolēniem nav jāpērk dārgās grāmatas, bet tikai jāmaksā neliela noma. Turpinām sadarboties ar “Latvenergo” un kopā veidojam pilsētu gaišāku. Mobilizēties un sakārtot ceļus un ietves šogad mūs mudināja Dobelē rīkotais amatieru teātru festivāls. Gaidot viesus, cītīgi strādājām. Daudzi bija pārsteigti, cik te ir jauki.

Nākotnes vīzijas ir optimistiskas, jo te ir aktīva uzņēmējvide. Mums ir izvērsts Dānijas uzņēmumu tīkls. Dāņi darbojas dažādās jomās – “Baltijas svece” ražo sveces un nodarbina 300 cilvēku. Ir arī otrs dāņu uzņēmums, kas arī ražo sveces. Tā ir konkurence, un dome visiem spēkiem cenšas noturēt abus uzņēmumus. Vēl dāņiem pieder šūšanas uzņēmums. Dobeles lepnums ir mūsu vecie un labie flagmaņi – “Dobeles dzirnavnieks”, kurš ir Latvijā lielākais labības pārstrādes uzņēmums. Pazīstams ir arī “Tenax”, kas ražo celtniecības ķīmiskos materiālus un ir domes partneris izglītības iestāžu siltināšanā. Savukārt uzņēmums “Spodrība” ražo sadzīves ķīmiju un nenogurstoši modernizē savus izstrādājumus. Sanāk, ka rūpniecības ziņā daudzviet esam apsteiguši pat Jelgavu.

Vai ir jomas, kur panākumi izpaliek?

Ja tādu nebūtu, tad pašvaldība būtu lieka. Izglītība, neskatoties uz padarīto, tik un tā jāglābj. Skolēnu skaits aug, bet mums nav kārtīgu sporta zāļu. No mana loga redzams kopš sociālisma laikiem neuzceltais kultūras nams, kuru nevarējām nedz pārdot, nedz pabeigt, jo tas izmaksātu miljonus. Turklāt vēlāk prasītu milzīgus uzturēšanas uzdevumus. Varbūt, mēģinot piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, kādreiz izdosies šo ēku sakārtot. Kad biju Portugālē, redzēju, ka par ES naudu uztaisītas izcilas ēkas.

“LAUKU AVĪZE”; pēc L. Linužas intervijas “Dobelnieki pret pagastu fiktīvajām laulībām”