Par mazākumtautību konvenciju

Eiropas Padomes Vispārējai mazākumtautību konvencijai piedēvēts pārdabisks spēks, latviešu apziņā to pārvēršot bubulī, kas apdraud nacionālo identitāti, bet cittautiešu prātos – par pēdējo cerību savu tiesību sargāšanā. Latvijas uzmanību uz nepieciešamību ratificēt konvenciju ikgadējā progresa ziņojumā vērsa Eiropas Komisija (EK), tomēr valstī vienota viedokļa par nepieciešamību legalizēt šo starptautisko dokumentu nav.

EK delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs norāda – kaut arī EK mudina Latviju ratificēt konvenciju, tomēr skaidrs, ka Latvija ir izpildījusi politiskos kritērijus, lai pievienotos Eiropas Savienībai (ES), tādēļ atteikšanās no konvencijas ratificēšanas nekavēs Latvijas integrāciju ES. Tikmēr pašmāju etnisko jautājumu pētnieki uzskata – konvencija juridiski ir pārāk vāja un Latvijai neuzliek milzīgus pienākumus, bet tās ratifikācija izsistu no rokām trumpjus Latvijas nelabvēļiem, kas skandē, ka Latvija neaizsargā mazākumtautību tiesības. Konvencijas ratifikāciju sola veicināt arī jaunais īpašu uzdevumu ministrs tautību sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks un premjers Einars Repše.

EP Mazākumtautību konvenciju Latvija parakstīja 1995.gadā, taču līdz šim tā nav ratificēta. Līdztekus pantiem par pamattiesībām, kas Latvijā jau tiek garantētas saskaņā ar citiem starptautiskajiem dokumentiem, Mazākumtautību konvencijā ir arī strīdīgi panti, kas, to ratificējot, prasītu izmaiņas likumos un praksē. Vislielākās pretrunas starp ratifikācijas piekritējiem un noliedzējiem saistās ar valodu.

Kā liecina Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja Aivara Tabuna pētījums, aptaujājot plašsaziņas līdzekļu analītiķus, nevalstisko organizāciju un partiju pārstāvjus, cittautieši uzskata, ka konvencijas ratifikācija ļaus paplašināt krievu valodas tiesības, bet latvieši ir pārliecināti, ka tā tikai kavēs padomju gados izveidojušos lingvistisko pretrunu pārvarēšanu.

Konvenciju ir ratificējušas visas ES kandidātvalstis, izņemot Latviju, savukārt no ietekmīgām ES dalībvalstīm konvenciju nav ratificējušas Francija un Nīderlande. «Francija to nemaz netaisās darīt, jo tai konstitūcijas līmenī likumdošana neatbilst konvencijai. Tomēr Francija ir sena ES dalībvalsts, bet mēs kā kandidāti to nevaram atļauties,» domā Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pētniece Ilze Brands–Kehre. Politologs Artis Pabriks norāda – nebija saprātīgi spert pirmo soli – parakstīt konvenciju, izvairoties no otrā – ratifikācijas. Beļģija, zinot, ka etnisko problēmu dēļ konvenciju nevarēs ratificēt, ilgi atturējās parakstīt konvenciju, to izdarot tikai pērn un drīzumā arī gatavojoties ratificēt.

Kaut arī Mazākumtautību konvencija ir juridiski saistoša, tā nav jāuztver kā stingrs dokuments, jo valstīm dod rīcības brīvību, to piemērojot dažādiem apstākļiem. «Taču ne tādēļ, lai valsts varētu izvairīties no minoritāšu tiesību ievērošanas,» akcentē I.Brands–Kehre. Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzējs Mārtiņš Mits uzskata, ka sazināšanās ar pašvaldībām ir ļoti svarīga tiesība, tādēļ ratifikācijas gadījumā Latvijai būtu problemātiski atteikties no konkrētā panta pildīšanas, to pamatojot ar īpašo situāciju. «Latvijai neapšaubāmi ir īpaša situācija, taču mazākumtautību tiesībām ir specifika, ka gandrīz katrā valstī ir sava īpašā situācija. Tas nozīmē, izvērtējot valsts atrunas, jāskatās konkrētā situācija vietējā kontekstā. Var gadīties, ka kāda nenodrošināta tiesība mazākumtautībām veido konvencijas pārkāpumu vienā valstī, bet citā – ne,» saka M.Mits.

Ja Latvija ratificē konvenciju :

*Jānodrošina mazākumtautībām iespēja savā valodā sazināties ar pašvaldībām. Šajā gadījumā, grozot Valsts valodas likumu, vai nu jānosaka, kurās mazākumtautību valodās Latvijas iedzīvotāji drīkst sazināties ar pašvaldībām, vai arī pašvaldībās, kur tas nepieciešams, jāalgo tulki.

*Zīmes, uzraksti un cita personiska rakstura informācija jāizvieto minoritātes valodā sabiedrībai redzamās vietās.

*Tradicionālie vietvārdi, ielu nosaukumi un citi topogrāfiskie apzīmējumi, kas domāti sabiedrībai, jāizvieto arī mazākumtautības valodā teritorijās, ko tradicionāli lielā skaitā apdzīvo mazākumtautības.

*Personvārdus veido, izmantojot oficiālās valodas alfabētu, saglabājot mazākumtautībai atbilstošu fonētisko skanējumu. Tas nozīmē, ka būtu jāatsakās no latviešu valodai raksturīgajām galotnēm.

*Jānodrošina mazākumtautībām tiesības netraucēti saņemt un izplatīt informāciju savā valodā. Būtu jāgroza Radio un televīzijas likums, kas patlaban privātajām raidorganizācijām svešvalodās ļauj raidīt tikai 25% no kopējā raidlaika.

“DIENA”; pēc D. Arājas raksta “Konvencija mulsina prātus”