Par sabiedrības ieguvumu — izglītotu cilvēku

Vakar, 18. maijā, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība (LPIA) rīkoja preses konferenci, kurā iepazīstināja ar LPIA sadarbībā ar Britu padomi un Sorosa fondu — Latvija īstenoto projektu "Pamatiemaņu izglītība Latvijā". Preses konferencē piedalījās LPIA direktore Anita Jākobsone, projekta vadītājs Toms Urdze, Labklājības ministrijas pārstāve Inita Pavloviča un Talsu pieaugušo izglītības centra direktore Inta Pudure.

Tas ir projekts, kura mērķauditorija ir pieauguši cilvēki ar zemu lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas iemaņu līmeni, un līdz ar to viņiem ir problēmas pilnvērtīgi strādāt un iekļauties sabiedrībā. Piemēram, cilvēki strādā bez darba līguma, jo daudzi vienkārši nav spējīgi to aizpildīt. A. Jākobsone pastāstīja, ka projekta ietvaros ar Britu padomes atbalstu tika izpētīts pamatiemaņu līmenis Jelgavas un Jēkabpils cietumā, Liepājas 2. vakarskolā, Gulbenes vakarskolā un Nodarbinātības valsts dienestā Rīgā. Kopā tika aptaujāts 200 cilvēku, respondentu vidējais vecums — 31 gads. Diemžēl rezultāti nav iepriecinoši. Anketas rāda, ka katram trešajam pārbaudītajam cilvēkam ir nepietiekamas iemaņas lasīšanā, katram otrajam — rakstīšanā un rēķināšanā. Projekta autori uzsvēra, ka zems pamatiemaņu līmenis ir ne tikai cilvēkiem, kas atrodas nebrīvē, cietums jau ir tikai sekas nespējai sociāli adaptēties sabiedrībā. Kā teica A. Jākobsone, jekurā sabiedrībā ir nepieciešams, lai cilvēki būtu līdzdalībnieki. Taču automātiski neviens par tādu nekļūst, tā ir prasme, kas jāapgūst. Pamatiemaņu jēdzieniskais lauks ir ļoti plašs, tas māca cilvēkiem līdzdarbošanās praksi, kā iekļauties dažādās nevalstiskās organizācijās un sabiedrības dzīvē vispār. Latvijā viena no lielākajām problēmām ir lielais pašnāvību un depresijas slimnieku skaits, ko lielā mērā provocē cilvēku vientulības un izolētības sajūta. Tādēļ, kā uzsvēra A. Jākobsone, tik svarīgi ir apgūt spēju komunicēt, spēju rīkoties ar informāciju. Viņa teica: "Mēs dzīvojam informācijas sabiedrībā, un tā ir sabiedrība, kurā visi nepārtraukti mācās, ikdienas dzīves situācija pieprasa nemitīgi apgūt jaunu informāciju, prast to sašķirot un izmantot savā ikdienas darbībā. Arvien vairāk cilvēku profesionālie panākumi un sakārtota privātā dzīve ir atkarīga no prasmes strādāt ar informāciju."

T. Urdze pastāstīja, ka zems pamatiemaņu apguves līmenis nav tikai Latvijas problēma, tā ir gan Eiropas, gan ASV problēma. Piemēram, Lielbritānijā 23% cilvēku ir zems rakstīšanas un lasīšanas iemaņu līmenis, ASV tādas problēmas ir 22% cilvēku, bet Polijā šis skaitlis sasniedz 44%. Par Latviju pašlaik šādu datu nav, jo nav veikts visaptverošs pētījums, bet, kā uzsvēra visi preses konferences dalībnieki, nekādam optimismam mums nav pamata, un diemžēl ar katru gadu varētu pieaugt šādu cilvēku skaits. Tā kā šīs problēmas cēlonis lielā mērā ir meklējams nelabvēlīgajā sociāli ekonomiskajā situācijā, tad risinājumam ir jābūt kompleksam, ir jāsadarbojas ministrijām, nodarbinātības dienestam, pašvaldībām, skolām, NVO, plašsaziņas līdzekļiem.

Labklājības ministrijas pārstāve Inita Pavloviča uzsvēra, ka liela problēma ir cilvēku informēšana par viņu tiesībām un pienākumiem. Līdzšinējā prakse rāda, ka nav izvēlēti pareizi informācijas izplatīšanas kanāli, jo avīžu efektivitāte ir tikai 20–40%, efektīva nav arī televīzija, īpaši lauku rajonos, visvairāk informācijas cilvēki iegūst no radio. Taču pētījumi liecina, ka laukos visefektīvākā informēšanas metode ir "no mutes mutē", kad to izplata veikalos, aptiekās, slimnīcās, pagastmājā utt. I. Pavloviča atzina, ka bieži informācija tiek pasniegta pārāk sarežģītā valodā, cilvēki to neuztver. Jāatzīst, sabiedrības informēšana, kas sevī ietver apmācītus sociālos darbiniekus, brošūru un bukletu sagatavošanu un izplatīšanu, prasa diezgan daudz līdzekļu, un, piemēram, Izglītības ministrijas budžetā šim gadam nav atvēlēti līdzekļi sabiedrības informēšanai. Taču neaizmirsīsim, ka izglītotu cilvēku sabiedrība, kurā ir zems noziedzības un nabadzības līmenis, ir mūsu katra interesēs.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore