Par vienotāju Konstantīnu Čaksti

Šajā nedēļā notika demokrāta antifašista Konstantīna Čakstes pieminekļa celtniecības iniciatīvas grupas kārtējā sēde. Iniciatori pieminekli redz vienīgi tajā vietā, kur kādreiz slējās bronzā lietais Ļeņins. Domnieki ideju atbalsta, taču ar vietas akceptēšanu nesteidzas.

Iniciatoriem par godu jāsaka, ka viņi nenodarbojas ar pieminekli vien, bet profesionāli ķērušies arī pie Konstantīna Čakstes (1901–1945) tēla popularizēšanas. Nākamvasar klajā nāks grāmata, kurā pirmoreiz Latvijas historiogrāfijā tiks sīki atainota Latvijas Centrālās padomes un tās vadītāja darbība. Autoru grupas vadītājam LU profesoram Aivaram Strangam jau piešķirta stipendija. Iepriecinošs moments: līdz ar latviešu oriģinālu grāmata tiks drukāta arī krievu un angļu valodā. Šim mērķim jau iedalīti 2400 latu. Līdz tam pašam termiņam jābūt gatavai arī režosores Dzintras Gekas filmai, kuras uzņemšana plānota Latvijā, Zviedrijā un ASV, tās budžets – 10 000 latu. Turklāt jau decembra beigās parādīsies reklāmas rullītis.

Jau izsludināts konkurss par labāko monumenta projektu, darbā iesaistīti astoņi vadoši Latvijas tēlnieki un vēl Roberts Antinis no Lietuvas un Eila Hiltunens no Somijas (slavenais Jana Sibēliusa pieminekļa autors). Katrs tēlnieks par savu variantu saņems 2000 latu. Turklāt vēl trīs autori izteikuši vēlēšanos piedalīties konkursā bez maksas. Sākotnēji konkursa noteikumi bija ļoti stingri formulēti – sešus metrus augsta statuja uz piecus metrus augsta postamenta. Galīgajā variantā saglabājies materiāla reglamentējums (skulptūrai – bronza, postamentam – granīts) un prasība ievērot portretisko līdzību.

“Piemineklis nedrīkst būt pārāk abstrakts, pārāk avangardisks. Tāda ir iniciatoru gaume un līdz ar to vēlme padarīt pieminekli saprotamu visiem – sākot ar universitātes profesoru un beidzot ar galvaspilsētā iebraukušu zemnieku,” skaidro iniciatīvas grupas loceklis bijušais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis.

Domes Pieminekļu padome, kārtējo reizi skatot jautājumu par pieminekļa vietu, atstāja spēkā iepriekšējo formulējumu: ieceri atbalstīt, vietu pagaidām neapstiprināt. Viens no iniciatīvas grupas tēviem dibinātājiem – advokāts Andris Grūtups mūsu laikrakstam izteicās, ka nolemts tiešā ceļā vērsties pie RD deputātiem, apejot Pieminekļu padomi: “Šāda struktūra vispār nevienā normatīvā aktā nav paredzēta. Lūgsim deputātus paust savu attieksmi un noteikt precīzu vietu. Domāju, ka tai jābūt vietai Brīvības bulvāra galā, kur tā ideāli atbilst demokrātisku vērtību manifestēšanai. Konstantīna Čakstes un viņa līdzgaitnieku memoriāls var reāli apvienot visus, kas Atmodas sākumā iestājās par demokrātiskām pārmaiņām – gan latviešu, gan krievu valodā runājošos, gan bagātos, gan ne visai pārtikušos.”

“ČAS”; pēc I. Vataļina informācijas “Piemineklis  Čakstem var vienot visus”