Lai Latvija ir konkurētspējīga kopīgajā Eiropas tirgū

Konferencē 28.novembrī: Ekonomikas ministrijas Kvalitātes struktūrpolitikas un iekšējā tirgus departamenta direktors Anrijs Matīss, ekonomikas ministrs Juris Lujāns, Latvijas Kvalitātes asociācijas prezidents Ingars Pilmanis, Eiropas Atbilstības novērtēšanas organizācijas prezidents Gordons Gadess un Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā PHARE projektu vadītājs Bernārs Sordē Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Jau sesto reizi, gada nogalei tuvojoties, Latvijas Kvalitātes asociācija ar Ekonomikas ministrijas (EM) atbalstu rīko starptautisku konferenci, kurā visaptverošas kvalitātes vadīšanas principu ieviešanas pieredzē dalās speciālisti no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem, sertifikācijas iestādēm un konsultāciju birojiem, kā arī ārvalstu eksperti. 28. novembrī notikusī konference “Vadības sistēmu efektivitātes paaugstināšana – priekšnosacījums Latvijas uzņēmumu līdzvērtīgai konkurencei Eiropas tirgū” pulcēja apmēram divsimt dalībnieku.

Atklājot konferenci, ekonomikas ministrs Juris Lujāns atgādināja: kopš 1991. gada Latvija ir mērķtiecīgi gājusi uz tirgus ekonomikas izveidošanu, mainot iepriekšējo – komandekonomiku – pret jaunu modeli. Pašlaik var runāt jau par augstākiem mērķiem, kā arī nopietnākiem un dziļākiem risinājumiem – kā gūt maksimālu efektu, strādājot šādos tirgus apstākļos, saskaņojot gan iekšējās intereses, gan arī tos procesus, kas ir saistīti ar ārējām aktivitātēm, īpaši ar virzību uz ES.

Kā uzskata ekonomikas ministrs, ir pamats lepoties ar to, ka Latvija pēdējos gados ir uzrādījusi ļoti nozīmīgus izaugsmes rezultātus. Piemēram, iekšzemes kopprodukts (IKP) kopš 1996. gada vidēji pieaudzis par 5,7% gadā, turklāt pēdējos divos trīs gados Latvijas IKP pieaugums ir gandrīz divas reizes lielāks nekā ES valstīs un gandrīz pusotru reizi lielāks nekā lielākajā daļā kandidātvalstu. Trīs ceturtdaļas no IKP pieauguma ir veidojušas galvenokārt četras nozares: apstrādes rūpniecība, tirdzniecība, komercpakalpojumi un transporta un sakaru nozare.

Ik gadu pieaug arī Latvijas ārējās tirdzniecības apjomi. Kopš neatkarības atgūšanas ir paplašinājušies un nostiprinājušies ārējās tirdzniecības sakari ar ES valstīm, kas patlaban sasniedz 56%.

Uzņēmējdarbības vide tiek plānveidīgi pilnveidota, ieviešot ES tiesību un pienākumu kopumu, kā arī īstenojot Latvijā apstiprinātu pasākumu plānu uzņēmējdarbības uzlabošanai. Ļoti svarīgi, ka ES normatīvo aktu ieviešana nav uzspiests pienākums.

Tie ir palīginstrumenti, kas ietver standartus un principus uzņēmējdarbības vides sakārtošanai. Piemēram, šā gada 1. novembrī stājās spēkā Eiropas līguma protokols par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu, kas dod iespēju Latvijas uzņēmējiem ar atvieglotiem nosacījumiem eksportēt savu produkciju uz ES tirgiem bez papildu atbilstības novērtēšanas pilnvarotā ES institūcijā, tādējādi praktiski kļūstot par Eiropas ekonomiskās telpas pilntiesīgiem dalībniekiem.

Šobrīd nevar aprobežoties ar sasniegto, ir jāturpina iesāktās reformas un jādara viss iespējamais, lai Latvija kļūtu par augsti attīstītu zemi. Kvalitāte, konkurētspēja un eksporta veicināšana ir un būs jaunās valdības prioritātes, uzsvēra J. Lujāns.

SIA “Tehnika” kvalitātes sistēmu vadītājs Arnis Lignickis; Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, Latvijas Kvalitātes asociācijas prezidents Ingars Pilmanis; SIA “Kalnozols celtniecība” direktors Ojārs Bite, kvalitātes vadītājs Valters Sergūtins, ekonomikas ministrs Juris Lujāns un Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers

Nozīmīgākais notikums ārpolitikā, kas pozitīvi atbalsosies mūsu valsts ekonomiskajā izaugsmē, ir uzaicinājums iestāties NATO. Kā atzina ekonomikas ministrs, šis notikums liecina, ka Latvija patiešām ir progresējusi, jo pirms pieciem sešiem gadiem par iestāšanos NATO nebija ne runas. Šādai starptautiskai atzinībai ir liela nozīme uzņēmējdarbības attīstībā un investīciju piesaistē.

Latvijas pilnīga iekļaušanās Eiropas vienotajā tirgū jau ir kļuvusi par realitāti, uzskata ministrs. Latvijas uzņēmēji jau spēlē spēli, ko sauc par cīņu plašajā un komplicētajā ES un visas pasaules ekonomiskajā telpā. Šīs spēles viens no trumpjiem ir uzņēmuma konkurētspēja un māka sevi pasniegt. Par vienu no konkurences aspektiem ir arī konferences tēma: vadības sistēmu efektivitātes paaugstināšana. Konferences rīkotāju mērķis ir veicināt un virzīt kvalitātes vadības un konkurētspējas teorijas un prakses attīstību Latvijā, lai nodrošinātu mūsu valsts uzņēmumu līdzvērtīgu konkurenci Eiropas un pasaules tirgū. Svarīgi, lai Latvijas uzņēmēji ne tikai ievēro obligātās ES prasības, bet arī izmanto tās konkurētspējas priekšrocības, ko sniedz dažādas brīvprātīgās sertifikācijas shēmas. Daudzi uzņēmēji Latvijā jau ir ieviesuši kvalitātes vadības sistēmu, kas atbilst ISO 9001 standarta prasībām, ISO 14001 standarta vides vadības sistēmu vai profesionālās veselības un drošības vadības sistēmu. Taču būtiski ir izprast, kāda veida sistēmas būtu jāievieš konkrētās nozares uzņēmumā un kā šīs dažādās sistēmas savstarpēji saistīt, lai tiktu sasniegts maksimālais efekts.

J. Lujāns informēja, ka arī Ekonomikas ministrija kā organizācija ir sākusi darbu pie kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas, tādējādi pierādot, ka darbības efektivitātes uzlabošana un orientācija uz klientu neattiecas tikai uz uzņēmējiem, bet arī uz sabiedriskajiem pakalpojumu sniedzējiem. Šobrīd EM par savas darbības prioritātēm ir izvirzījusi uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un to konkurētspējas celšanu, tāpēc tā atbalsta ikvienu iniciatīvu, ideju un jaunradi šajos jautājumos, kā arī visus jau pasaulē sen izstrādātos, aprobētos un ieviestos standartus, kas vairo uzņēmumu konkurētspēju.

Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā PHARE projektu vadītājs Bernārs Sordē uzsvēra, ka pasaulē šobrīd norit pāreja uz “konkurences ekonomiku”, kurā būtiskākie elementi ir inovācijas un kvalitāte. Šajā situācijā ir jāmācās visu mūžu, tāpēc svarīgi attīstīt mūžizglītības sistēmu. Eiropas Atbilstības novērtēšanas organizācijas prezidents Gordons Gadess iepazīstināja ar Eiropas pieredzi atbilstības novērtēšanā, uzsverot, ka Latvijai, kā ikvienai dalībvalstij, tā ir līdzeklis iekļūšanai ES tirgū. Savukārt EM Kvalitātes struktūrpolitikas un iekšējā tirgus departamenta direktors Anrijs Matīss iepazīstināja ar iespējām, ko Latvijas uzņēmējiem sniegs ES paplašināšanās. Kvalitātes vadības sistēmu ieviešanas pieredzē dalījās vairāku privāto un valsts uzņēmumu, kā arī pašvaldību pārstāvji.

Lai veicinātu uzņēmumu un organizāciju konkurētspējas paaugstināšanu, ieviešot visaptverošus kvalitātes pārvaldības pamatprincipus, Latvijas Kvalitātes asociācija jau sesto gadu rīkoja Kvalitātes balvas izcīņu. Konferences noslēgumā tika sumināti šī gada balvas ieguvēji.

Uzrunājot Kvalitātes balvas pasniegšanas ceremonijas dalībniekus, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers atzina: ņemot vērā to, ka Latvija pamazām, bet mērķtiecīgi tuvojas iestājai ES, uzņēmējiem jāsaprot, ka ir pienācis laiks strādāt tā, lai būtu konkurētspējīgi šai savienībā. Svarīgi, lai būtu pēc iespējas vairāk uzņēmumu, kas apzinātos, cik nozīmīgi ir sakārtot savu darbību, vairot kvalitāti un pielāgoties jaunajiem vadības principiem. “Mums jāstrādā tā, lai ekonomika Latvijā attīstītos, dzīves līmenis mūsu valstī kļūtu augstāks. Valdība darīs visu, lai samazinātu nodokļus un uzlabotu likumdošanu, bet nekas šajā valstī nenotiks, ja veiksmīgi nestrādās uzņēmēji, jo tieši viņi ir tie, kas rada darbavietas, maksā nodokļus, tādējādi nodrošinot valsts attīstību,” sacīja A. Šlesers.

Arī ekonomikas ministrs J. Lujāns izteica vēlējumu, lai uz augstāko novērtējumu uzņēmuma vadības sistēmai pretendētu daudz vairāk dalībnieku, jo svarīgāks par balvu ir uzņēmuma sakārtošanas process.

Mazo un vidējo uzņēmumu, kuros strādājošo skaits nepārsniedz 250, grupā Latvijas Kvalitātes balvu šogad ieguva SIA “Tehnika” no Dobeles rajona Auces pagasta. Uzņēmums specializējies dažādu kokapstrādes darbagaldu izgatavošanā un metālapstrādē. SIA “Tehnika” kvalitātes sistēmu vadītājs Arnis Lignickis pastāstīja, ka uzņēmums Kvalitātes balvas izcīņā piedalījies jau pērn un saņēmis veicināšanas balvu. Lai sakārtotu uzņēmumu pēc noteiktiem principiem, sākts ar visaptverošas kvalitātes pārvaldības principiem, bet šobrīd turpinās darbs pie ISO 9001 standartu ieviešanas, un drīz tas vainagosies ar sertifikāta ieguvi.

Lielo uzņēmumu grupā Latvijas Kvalitātes balvu par visaugstākajiem rādītājiem saņēma SIA “Kalnozols celtniecība”. Uzņēmuma direktors Ojārs Bite atzina, ka balvas iegūšana nebija uzņēmuma pašmērķis. Svarīgi bija sakārtot uzņēmumu, lai vairotos tā konkurētspēja un lai sekmīgāk noritētu darbs ar klientiem. O. Bite pastāstīja, ka uzņēmums ISO 9002 standarta prasības izpildīja un sertifikātu ieguva 1999. gadā. Nākamajā gadā tas pārsertificējās uz ISO 9001 2000. gada versiju. 2003. gadā uzņēmums plāno ieviest ISO 14001 standarta vides vadības sistēmu. Tomēr svarīgākais ir nevis iegūtie sertifikāti, bet gan tas, ka uzņēmuma darbinieki saprot šo procesu nozīmīgumu, atbalsta un atzinīgi novērtē pārmaiņas.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore