Mēs esam gandarīti, ka runājam par konkrētiem uzdevumiem

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre:

Uzruna Eiropas Parlamenta prezidenta un paplašināšanās procesā iesaistīto valstu parlamentu priekšsēdētāju 14. sanāksmes darba sesijā “Paplašināšanās valstu novērotāji EP: praktiskais pamats un citi jautājumi” Briselē 2002. gada 26. novembrī

Godātais Eiropas Parlamenta viceprezidenta kungs, godātais Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra kungs, cienījamie kolēģi!

Piedaloties šajā diskusijā, es gribu teikt, ka Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesā Latvijas Saeimai vienmēr ir bijusi aktīva loma. Mēs vienmēr esam mēģinājuši paredzēt norises, kā tās attīstīsies paplašināšanās gaitā. Un jāatzīst, ka lielā mērā mums ir izdevies gūt rezultātus, kurus esam gribējuši sasniegt.

Ir atlicis pavisam neilgs laiks līdz brīdim, kad mūsu valstis nosūtīs savus pārstāvjus darbam uz Briseli. Tas ir pārbaudījums katram no mūsu parlamentiem. Tam, cik lielā mērā mēs jau esam gatavi strādāt paplašinātajā Eiropā. Kaut arī sākumā mūsu pārstāvji Eiropas Parlamentā būs mūsu nacionālajos parlamentos ievēlētie deputāti, tomēr viņiem vēl jāapgūst visi tie pienākumi, kas nepieciešami Eiropas Parlamenta deputātiem. Un šāda apmācība nevar notikt vienā dienā.

Latvijas Saeima jau pirms krietna laika sāka domāt, kādā veidā sagatavot cilvēkus atbildīgajam darbam Eiropas Parlamentā, kā arī citās Eiropas institūcijās. Tas liecina par mūsu tālredzību, bet tikpat lielā mērā par to, ka mēs vienmēr esam bijuši pārliecināti, ka šī paplašināšanās būs veiksmīgākais Eiropas Savienības projekts, kas nozīmēs demokrātijas un brīvības telpas paplašināšanos visā Eiropā.

Šodien Latvija ir vienīgā ES kandidātvalsts, kam ir savs specializētais atašejs, kurš aktīvi strādā Eiropas Parlamenta ēkā Briselē. Šajā ziņā mēs pārējo kandidātvalstu vidū bijām pirmie, kas veicināja Eiropas Parlamentam pieņemt politisko lēmumu par kandidātvalstu parlamentu pastāvīgo biroju atvēršanu. Mēs esam pateicīgi Eiropas Parlamentam par sapratni un atbalstu, un jo īpaši šodien mēs gribētu pateikt paldies cilvēkiem, kurus Latvijas parlamentā patiesi ciena un novērtē viņu atbalstu kopīgas Eiropas nākotnes veidošanā. Tie ir Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss un Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs Džulians Pristlejs. Es vēlos atgādināt, ka Eiropas Parlaments jau sākotnēji — un tas bija pirms trim gadiem — mūsu neparasto un tobrīd varbūt pāragro domu uztvēra ļoti pozitīvi.

Rezultātā esam ieguvuši nenovērtējamu pieredzi. Mūsu pārstāvis apgūst darbu Eiropas Parlamentā, izzina visas procedūru nianses un galu galā arī vienkārši izprot, kādā veidā notiek kopdarbība gan starp politiskajām grupām, gan starp parlamenta vadību, arī ierēdņiem.

Janvārī Latviju Briselē pārstāvēs jau divi atašeji. Un tas nozīmē, ka tajā brīdī, kad mūsu deputāti, novērotāji, ieradīsies Briselē, mums jau būs cilvēki, kas ātri ievedīs viņus lietas būtībā un nodrošinās ar nepieciešamo informāciju. Un tādējādi mūsu parlamentārieši būs kvalitatīvāk sagatavoti kolēģi Eiropas Parlamenta deputātiem.

Sekojot mūsu piemēram, cik zināms, tuvākajā laikā arī Lietuva un Slovēnija nosūtīs savus atašejus uz Eiropas Parlamentu. Tas nozīmē, ka šie cilvēki ir nepieciešami, un viņu apmācīšana Eiropas Parlamentā ir nacionālo parlamentu uzdevums.

Cienījamie kolēģi! Es vēlos apliecināt, ka Latvijas pārstāvji ir gatavi un vienmēr būs gatavi dalīties jau uzkrātajā pieredzē Eiropas Parlamentā!

Latvija no savas puses šim parlamentārās paplašināšanās aspektam ir gatavojusies jau ilgu laiku un cer, ka sadarbība ar Eiropas Parlamentu arī turpmāk būs tikpat veiksmīga; gribu atgādināt, ka pašlaik lielākajā daļā valstu notiek nākamā gada budžeta apspriešanas vai pat pieņemšanas procedūra. Un šajā ziņā mums, protams, savā nākamā gada budžetā ir jāparedz visi tie nepieciešamie izdevumi, kas būs vajadzīgi, lai nodrošinātu novērotāju darbu Eiropas Parlamentā. Tie būs deviņi deputāti. Un, kaut arī diezgan daudzas detaļas mums no Eiropas Parlamenta ir zināmas, mēs tomēr gribētu gūt vēl vairāk skaidrības un atbildes uz jautājumiem, kas vēl nav atbildēti. Piemēram, cik ātri un cik aprīkoti biroji būs pieejami mūsu deputātiem, ar kādiem šo biroju izdevumiem ir jārēķinās nacionālajiem parlamentiem, ko nodrošinās Eiropas Parlaments. Vai varam rēķināties ar kādu papildu personālu, kas apkalpos mūsu deputātus, kāda būtu aptuvenā nepieciešamība pēc šī palīgpersonāla no Latvijas puses. Visi šie lielumi mums ir jāiestrādā savā budžetā. Tāpēc mēs būsim pateicīgi pēc iespējas drīzāk saņemt atbildes uz šiem jautājumiem.

Mēs esam gandarīti, ka šajā tikšanās reizē mēs runājam par jau konkrētiem uzdevumiem un pienākumiem, kā arī savstarpējo sadarbību starp Eiropas Parlamentu un valstu nacionālajiem parlamentiem, tādējādi Eiropas Savienības paplašināšanās procesu padarot neatgriezenisku un praktiski pieejamu mūsu kopējās nākotnes mērķa īstenošanai.