Par norvēģu biznesa interesēm Latvijā

Pirms pusotra gada Norvēģijas pilsētiņā Trondheimā tika slēgta metālražošanas uzņēmuma “Tipro Tynnplater” ražotne, atstājot bez darba 50 strādniekus. Vairāk nekā 100 gadus vecā norvēģu ģimenes uzņēmuma ražošanas iekārtas tika pārceltas uz Latviju, industriālajā parkā Olainē atverot jaunu firmu “Tipro Baltic”.

Kompānijas prezidents Georgs Buklovskis saka, ka īpašnieki ar šo lēmumu ir apmierināti. «Šeit ir izglītots, lēts darbaspēks,» paskaidro G.Buklovskis. Tiesa, cerētais 7 miljonu latu apgrozījums 2002.gadā sasniegts netikšot, bet ražotne dod darbu 67 cilvēkiem Latvijā, un 94% no saražotās produkcijas – dažādi metāla izstrādājumi – tiek eksportēti uz Norvēģiju, ASV, Zviedriju, Dāniju un Vāciju.

“Tipro Baltic” ir tikai viens piemērs Norvēģijas ražotāju pieaugošajai tieksmei pārcelt ražotnes citā valstī. «Agrāk aktuāla bija Āzija, taču nu arvien lielāka ir interese par Baltijas valstīm,» saka Gints Vīns, Norvēģijas Tirdzniecības padomes pārstāvis Latvijā. Cēlonis ražošanas aizplūšanai no valsts – darbaspēka trūkums, īpaši darbietilpīgās nozarēs, kā arī spēcīgā norvēģu krona, kas sadārdzina eksportu.

Pēdējo nedēļu laikā Norvēģijā krasi pasliktinājusies eksportējošo uzņēmumu konkurētspēja un darba zaudētāju straume joprojām palielinās. Televīzija rāda raudošus cilvēkus, kuriem tiek paziņots par atlaišanu, un strādniekus satrauc tas, ka uzlabojumus neviens neprognozē. Kopš maija industrijas sektorā darbu zaudē 2000 cilvēku mēnesī, un beidzot arī politiķi situāciju sauc par kritisku. Patlaban Norvēģijā ir ap 83 000 bezdarbnieku, pērn šis skaitlis bija 55 000.

Iekšējā aizņēmuma procents Norvēģijā ir daudz augstāks nekā ES un kaimiņvalstīs, jo valsts banka baidās no inflācijas. Blakusefekts tam ir kronas dārdzība attiecībā pret citu valstu valūtu. Norvēģu kronas augstā kursa dēļ ir apgrūtinātas eksporta iespējas, zūd peļņa, un uzņēmumi meklē ceļus, kā atvērt ražotnes lētākās valstīs.

Lai gan Latvija tiek uzskatīta par pievilcīgu zemi, Lietuva un Igaunija norvēģu investoriem tomēr patīk labāk, vismaz spriežot pēc dibināto uzņēmumu skaita, saka G.Vīns. Pēc pēdējiem ES statistikas dienesta “Eurostat” aptaujas datiem, Latvijā darbaspēks ar strādājošo vidējo darba samaksu 2,42 eiro (1,46 lati) stundā ir viens no lētākajiem ES kandidātvalstu vidū. Vēl lētāks darbaspēks ir tikai Rumānijā (1,51 eiro) un Bulgārijā (1,35 eiro). Igaunijā vidējā darba samaksa ir 3,03 eiro stundā, bet Lietuvā – 2,71 eiro.

Tomēr norvēģu investoru interese par Latviju pieaug, apgalvo Norvēģijas vēstnieks Latvijā Jans Vesels Hēgs. Februārī plānota Norvēģijas Tirdzniecības un rūpniecības ministra vizīte Rīgā un Norvēģijas rūpniecības asociācija vēlas veidot ciešu sadarbību ar Latvijas darba devēju asociāciju.

Latvija drīz kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti, un «likumdošanas atbilstība dara jūs pievilcīgus», uzsver J.V.Hēgs. Strādnieki Latvijā ir labi, izglītoti. un vietējās pašvaldības gatavas sadarboties. Tomēr vēstnieks uzsver arī problēmas, kas saistītas ar korupciju, likuma varu un tiesvedību, kas potenciālos investorus varētu atbaidīt.

“DIENA”; pēc I. Arkliņas un I. Burkovskas–Jakobsenas raksta “Uzņēmumu ceļojums uz Latviju”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti. Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.