“Iesim uz priekšu varbūt lēni, bet neatlaidīgi”

Ministru prezidents intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 28. novembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnāliste Ingrīda Ābola

— Mūsu saruna būs par aktualitātēm valstī, skaļākais notikums šonedēļ ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Andreja Sončika atstādināšana. Ir daudz runāts, bet mēs pievērsīsimies dažām niansēm, mūsuprāt, būtiskām. Ministru kabineta sēdē Sončika kungs norādīja, ka desmit mēnešos iekasēti lielāki ieņēmumi, nekā plānots. Vai, jūsuprāt, šie ieņēmumi, šie ieņēmumi no uzņēmumiem un citām lietām varēja būt vēl lielāki?

Einars Repše: — Šie ieņēmumi noteikti varēja būt vēl daudz lielāki, jo tie palielinājās ar nepilnīgāku darbu iepriekšējā gadā. Un galu galā ir jārunā nevis par kādiem izpildītiem plāniem, kur vienmēr var jautāt par to, cik šie plāni ir bijuši pamatoti, bet par to nodokļu īpatsvaru, kuri netiek iekasēti. Un šā gada deviņos mēnešos vien, piemēram, no degvielas akcīzes nodokļa valsts nav iekasējusi aptuveni 20 miljonus latu, un, tā rupji rēķinot, varam pieņemt, ka katrs piektais degvielas litrs, ko mēs pērkam uzpildes stacijās, nav aplikts ar nodokli. Un redziet, dažādi ierēdņi, līdzīgi kā Sončika kungs, prot labi atskaitīties — stāsta par plānu izpildi, stāsta par kādiem rožainiem nākotnes plāniem, bet interesē jau konkrēts darba rezultāts, konkrēta nodokļu iekasēšanas darba radikāla uzlabošana, un tas nenotiek. Un, ja mēs zinām, ka valsts kasei garām iet desmitiem, varbūt pat simtiem miljonu latu nodokļu naudas, tad nu nekādi Valsts ieņēmumu dienesta darbu nevar vērtēt kā labu. Nu galu galā — pirms dažiem gadiem notika cietumnieku bēgšana no cietuma, kas bija atsevišķi izolēts gadījums, bet, neraugoties uz to, iekšlietu ministrs, kurš īstenībā nebija vainīgs pie bēgšanas, atkāpās. Taču šeit notiek nepārtraukta visiem labi zināma visu veidu nodokļu apiešana, un faktiski neviena no amatpersonām, kas atbildīgas par šo nodokļu iekasēšanu, pat nedomā, ka viņiem vajadzētu izdarīt kādus secinājumus un atkāpties. Tāda situācija nav pieļaujama, un, redziet, netiešā kārtā šie neiekasētie nodokļi rada mums valsts budžetā robu, un tad mēs nevaram parūpēties arī par nepieciešamajām iekšlietu struktūrām.

— Pēc tā, ko jūs sacījāt, es saprotu, ka tā „Dinaz naftas” lieta nav vienīgais jums zināmais Sončika kunga pārkāpums, jo jūs sacījāt, ka miljoni iet garām, iespējams, valsts kasei.

E.Repše: — Desmitiem miljonu. Un protams, šī „Dinaz” lieta pati par sevi arī ir ļoti interesanta, lai gan tā ir viena atsevišķa lieta. Mēs zinām, ka Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu darbības rezultātā valsts, iespējams, var zaudēt gandrīz miljonu latu. Šobrīd ir zināms, ka ir mierizlīgums, kas tātad ir akceptēts arī tiesā, un šis VID piedāvātais un pieļautais, tātad tik tiešām šo miljonu valsts tā arī vairs nekad nevarēs iekasēt.

— Vai jums šobrīd ir vēl kādas lietas zināmas, ko jūs varētu Sončika kungam pārmest?

E.Repše: — Droši vien, un mēs ceram uz izmeklēšanu, mēs ceram uz papildu informāciju, un mēs beidzot ceram uz reālu pārrāvumu nodokļu nemaksāšanas lietu izskatīšanā un tātad arī Valsts ieņēmumu dienesta darbības izanalizēšanā un izvērtēšanā.

Šeit es daudz gaidu, protams, arī no finanšu ministra un īpaši no jaunā Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja, kurš, es ceru, varēs ieviest pilnīgi citas vēsmas un arī izgaismot dažu labu no priekšgājēja nobremzētajām un atliktajām lietām.

— Tad jūs paliekat pie sava apgalvojuma, ka atstādināšana no amata uz laiku, iespējams, nebūs uz laiku vien, bet būs atstādināšana no amata, ja paliek spēkā tas, ko jūs iepriekš sacījāt.

Einars Repše: — Pat ja mēs abstrahējamies no šīs “Dinaz” lietas, pēc būtības valdība ir izteikusi Valsts ieņēmumu dienesta vadītājam neuzticību. Absolūti neviens valdības loceklis, neviena frakcija pret to neiebilst. Varbūt izņemot opozīciju, un tad arī jāskatās, ar kādiem motīviem tas ir saistīts. Es arī sabiedrībā neredzu īpašu atbalstu Sončika kunga darbībai. Ja šajos apstākļos kādu birokrātisku procedūru vai trūkumu dēļ būtu iespējama viņa turpmāka palikšana amatā, tad es teiktu, ka kaut kas valstī nav kārtībā.

— Sončika kungs apšaubīja prokuratūras kompetenci, runājot par “Dinaz naftas” lietu. Ko jūs gaidāt no prokuratūras sadarbībā ar jūsu valdību?

E.Repše: — Acīmredzot kompetentu izmeklēšanu ne tikai šajā lietā. Ir ļoti daudzas citas lietas, kurām mēs šodien pat varbūt vēl pieskarsimies, un, protams, valdībai ir no savas puses arī jārūpējas ne tikai par prokuratūras, bet arī par visas tiesībsargājošās sistēmas labāku materiālo apgādāšanu. Mēs to apzināmies, bet esam šeit saslēgti apburtajā lokā, ka bez tiesībsargājošo iestāžu darba uzlabošanas mums arī ir grūti uzlabot valsts ieņēmumu stāvokli, bet mēs ļoti, ļoti paļaujamies un ceram pavisam jaunā gaismā un ar jaunām metodēm strādāt Latvijas valstij, lai nodrošinātu beidzot kārtību un nodokļu iekasēšanu.

— Prokuratūras darbs jūs apmierina?

E.Repše: — Šobrīd — jā. Un mēs atbalstīsim, cik vien būs mūsu iespējās.

— Jūs atbrīvojāt no amata uz laiku arī Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieku Igoru Krasovski. Es negribu par to lietu runāt atkal no jauna, par to jau bija daudz presē, bet vai šie divi atbrīvojumi uz laiku ir kaut kādā veidā saistīti arī ar Māra Gulbja tēva auto? Protams, intervijā Māra Gulbja tēvs sacīja: viņš cer, ka tā ir nejaušība. Kā jūs raugāties uz šo vakardienas incidentu?

E.Repše: — Esam ļoti norūpējušies par šo gadījumu, un, ja tā ir nejaušība, tad tā ir patiešām ļoti, ļoti liela nejaušība, tāpēc ka līdz šim nekas tāds ar mūsu radinieku un paziņu automobiļiem nebija noticis. Līdz ar to es sliecos domāt, ka šis tomēr ir bandītisku struktūru pirmais brīdinājums, protams, tas mūs nevar iebiedēt un neiebiedēs, taisni otrādi — šis brīdinājums, ja tas ir brīdinājums, parāda, ka mēs esam uz pareizā ceļa un ka mēs esam savas represijas vērsuši atsevišķos gadījumos nevis pret godīgiem un pārprastiem cilvēkiem, bet patiešām pret noziedznieku rokaspuišiem. Un no šī viedokļa — jo pretinieks vairāk mēģinās sevi sargāt ar bandītiskām metodēm, jo skaidrāk viņš atmaskos savu pozīciju un stiprinās mūsējo.

— Kādus pasākumus jūs veiksit, lai tomēr šādi incidenti nenotiktu, mašīna ir mašīna, bet cilvēki ir cilvēki. Jūs domājat, ka tas varētu būt sagaidāms arī turpmāk, varbūt plānojot kādus drošības pasākumus?

E.Repše: — Nekādus speciālus pasākumus, izņemot to, ka mēs neklusēsim par šādiem gadījumiem un, ja būs vajadzīgs, tad sauksim sabiedrību palīgā. Šeit ir ļoti nopietna cīņa, tai skaitā pret bandītiem mūsu pašu struktūru vidū, un gluži tāpat kā padomju laikā pret čeku, labākā metode ir atklātība. Ja pretinieks uzbrūk ar nelietīgiem līdzekļiem, tādā gadījumā viņš ar to atmasko tikai pats sevi un dod lielāku pamatu un enerģiju gaismas spēkiem cīnīties par taisnības uzvaru.

— Vai jūs veiksit kādus pastiprinātus un ātrākus izmeklēšanas pasākumus vakardienas auto lietā, lai tiešām apstiprinātos, ka tas ir pirmais “jaušais” vai nejaušais gadījums?

E.Repše: — Tā ir Gulbja kunga un Iekšlietu ministrijas kompetence. Es nedomāju, ka tur izdosies atrast. Jūs pati saprotat, cik grūti ir atrast vienu bandītu, kas varbūt garām ejot ar rungu vai ar akmeni iesit pa automobili. Bet, ja šādi gadījumi atkārtosies, tad tas apliecinās, ka tā nav vis nejaušība, bet patiešām ir pretuzbrukums, un tādā gadījumā, es vēlreiz uzsveru, tikai stiprinās mūsu pārliecību, ka mēs esam uz pareizā ceļa un esam acīmredzot ķērušies pie pareizajiem cilvēkiem, tos atstādinot, atlaižot vai citādi iztīrot no sistēmas. Un mūsu uzdevums ir panākt, lai tiesībsargājošās iestādēs strādā jauni, profesionāli, godīgi cilvēki, kuri patiešām ir Latvijas valsts patrioti, sava darba patrioti un par kuriem valsts var rūpēties ar labākiem materiāliem apstākļiem — atalgojumu un citām lietām.

— Kad no amata uz laiku tika atstādināts Sončika kungs, tad ļoti asu kritiku pret jums vērsa bijušais finanšu ministrs Gundars Bērziņš, un viņš sacīja tādus vārdus — “spēlēšanās ar valsti”. Tā bija viena doma, ko viņš sacīja, un otra bija — “visai tautai kopumā būs jāatbild par jūsu, tātad Repšes valdības, nepareizo rīcību”.

E.Repše: — Nujā, tā tāda nožēlojama opozīcijas pļāpāšana, un īpaši ciniski tas skan, atceroties paša finanšu ministra Bērziņa pēdējos soļus, kur tika parakstītas burtiski pēdējās dienās daudzu miljonu latu nodokļu parādu atlaides, tika parakstīti valsts galvojumi kredītiem par miljoniem latu, kas arī droši vien gulsies uz valsts budžeta pleciem. Tika atsaukta daudzu miljonu prasība „Kālija parka” lietā, kur valsts varēja atgūt miljoniem latu, bet tagad tas vairs nav un nebūs iespējams, tāpat, ja mēs runājam par bijušās valdības pēdējo dienu lēmumiem, tad šokējoši lēmumi un līgumi vai citi dokumenti tika parakstīti “Saulesdārza” gadījumā, ko, starp citu, es esmu šodien arī nosūtījis prokuratūrai uz pārbaudi, un daudzas citas lietas. Lai nu no kā, bet no bijušās valdības ministriem, it īpaši no finanšu ministra, es šādu kritiku vienkārši nepieņemu un vērtēju to kā cinisku.

— Dažās lietās, kas notika valdības pēdējās dienās, vairs nekas nebūs vēršams ne par labu, ne kādā citā virzienā, bet es saprotu, ka jūs varēsit pārskatīt vai mēģināt vismaz pārskatīt, kā tas ir tikko minētā “Saulesdārza” jautājumā.

E.Repše: — Taisni tā, un kopīgiem spēkiem galvenais jau, protams, mums ir izveidot pavisam jauna tipa valsts administrāciju, kur tiešām strādātu godīgi, atklāti un par sava darba detaļām un arī rezultātu atklāti cilvēki, un tāpēc iesim uz priekšu varbūt lēni, bet neatlaidīgi, un esmu pārliecināts, ja arī visas lietas neizdosies labot, tad daļu izdosies labot, un galvenais — mums ir jānodrošina, lai nekas tāds neatkārtotos nākotnē.

— Kā, veidojot šo jauno valsts aparātu ar daudzām labām īpašībām, ko jūs tikko minējāt, jūs izsargāsities no tā, lai birokrātiskais aparāts nepieaug?

E.Repše: — Nu, prasīsim taupību, prasīsim darba rezultātu no tiem cilvēkiem, kas ir nodarbināti, un prasīsim ne tikai darba rezultātu, bet prasīsim arī taupību daudzās citās jomās. Jo šodien mums situācija ar valsts budžetu patiešām ir katastrofāla, tā ir tāda bijusi īstenībā visus pēdējos gadus, un ar tādām metodēm, kā tas ir darīts līdz šim, valsts budžeta sastādīšanu vairs nevar turpināt, un tam nebūtu īsti jēgas.

— Kādas būs jūsu metodes?

E.Repše: — Šobrīd tātad paralēli tam, ka mēs strādājam pie nodokļu iekasēšanas darba uzlabošanas, tam arī vajadzīgs, protams, savs laiks, mēs ļoti nopietni strādāsim arī pie taupības programmas. Proti, varbūt daudzos posteņos mēs varam izvairīties no lietišķām pusdienām, no nevajadzīgu avīžu pasūtīšanas, mēs varam izvairīties no ziediem, kuru iegādei valsts iestādēs ir atvēlēti lieli līdzekļi, varbūt katrā atsevišķā iestādē ne tik lieli, bet kopā tas sasummējas. Piedevām es gribu uzsvērt, ka arī sabiedrība sūta priekšlikumus, kādā veidā nodrošināt taupību, piemēram, šodien internetā doktors Ilgaitis Prūsis atsūtīja. Piemēram, interneta pieslēgums skolās, ja katra skola nodrošina sevi ar atsevišķu interneta pieslēgumu, tad tas maksā ļoti dārgi. Ja varētu nodrošināt centralizētu interneta pakalpojumu piegādi, tas varētu maksāt līdz pat desmit reizēm lētāk. Otrs piemērs, ko min, — programmu nodrošinājuma izmantošana. Vai mums ir vajadzīgs “MS Ofice” “Tildes birojs” un tamlīdzīgas programmas katrā skolā, katrā darba stacijā tās pilnā versijā. Nu droši vien nē. Varbūt tur var iegādāties ierobežotās licences, kuras būtu pietiekamas mācību nolūkiem, bet atkal maksātu daudz, daudz lētāk vai būtu pat bez maksas.

— Jo mācību process un zināšanas jau nevar ciest.

E.Repše: — Tieši tā, mums reizēm datori, kas tiek izmantoti, ir nevajadzīgi jaudīgi un tiek izmantoti rakstāmmašīnas režīmā. Tas pats ir ar telefonu rēķiniem. Tas pats ir ar citu biroja tehniku, kur droši vien bieži var taupīt. Tātad doktors Prūsis piedāvā taupīt elektroenerģiju, aizvietojot parastās kvēlspuldzes ar taupības kvēlspuldzēm, ir mums tādas modernas, tās gan ir dārgākas nekā parastā kvēlspuldze, bet, ja tās pasūtītu pa tiešo no ražotāja lielā daudzumā, tad, kā doktors raksta, šis pasūtījums varētu arī nemaz nebūt tik dārgs. Un arī uz elektroenerģijas ietaupījuma rēķina valsts budžets varētu gadā ietaupīt pat pie desmit miljoniem latu. Un tā tālāk. Šeit es vienkārši gribu parādīt to domāšanas virzienu, kur, neatraujot naudu būtiskām lietām, neatraujot naudu strādājošu darbinieku algām, neatraujot naudu remontiem, kas pēc būtības ir vajadzīgi, bet taupot uz ziediem, lietišķajām pusdienām, pārtraucot bezjēdzīgi šķiest elektroenerģiju, siltumenerģiju, varētu atrast papildu līdzekļus un sastādīt valsts budžetu varbūt pavisam jaunā veidā, bez pārāk liela deficīta, izdarot tos darbus pienācīgi un varbūt pat finansējot kādas nepieciešamas jaunas iniciatīvas.

— Jūs domājat, ka tieši taupīšana būtu tā, kas varētu glābt šo budžeta saspringto situāciju.

E.Repše: — Abas lietas reizē, tātad nodokļu iekasēšana un taupīšana, bet es šobrīd esmu noskaņots to ļoti enerģiski prasīt no ministrijām. Jo viena lieta ir, ja mēs ķeramies klāt pie kādas ministrijas budžeta kopumā, nu pamēģiniet ķerties pie kultūras vai pie izglītības, uzreiz būs — jūs esat pret izglītību, jūs esat pret kultūru! Bet, ja mēs atrodam konkrētu lietu, piemēram, „Neoplan” autobuss vai dārga elektroenerģija, nevajadzīgs komandējums un izpriecas, vēršamies tieši pret šiem specifiskajiem izdevumiem, tādā gadījumā tā jau vairs nav vēršanās pret kultūru vai izglītību, tā ir vēršanās pret pilnīgi nesaimniecisku valsts līdzekļu šķērdēšanu.

— Mūsu saruna izskan, es jums beigās vēl gribu pavaicāt — jūs esat atnācis pie mums bez miesassargiem?

E.Repše: — Nē, tā nu gluži nav. Es tieku sargāts, tieku labi sargāts, bet…

— Studijā radiomājā neienāca neviens.

E.Repše: — Jā, nu jūs taču man neuzbruksit, un tas, kas ir nepieciešams, tas tiek nodrošināts, bet nekādas pārmērības arī nav vajadzīgas.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā