Ministru kabineta noteikumi Nr.514
Rīgā 2002.gada 26.novembrī (prot. Nr.52, 8.§)
Bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites un sertifikācijas kārtība
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 13.1 panta pirmās daļas pirmo punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites kārtību, t.i., zemkopības un lopkopības (izņemot zvejas) produktu ražošanas, glabāšanas, pārstrādes, marķēšanas un tirdzniecības kārtību;
1.2. bioloģiskās lauksaimniecības produktu atzīšanas un sertifikācijas kārtību.
2. Apritē iesaistītās personas, kuras ražo, glabā, pārstrādā, marķē un tirgo bioloģiskās lauksaimniecības produktus (turpmāk — personas), nodrošina lauksaimniecības produktu sertificēšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām visā uzņēmumā vai tā daļā.
3. Ja bioloģiskās lauksaimniecības produktus nesertificē visā uzņēmumā, persona nodrošina sertificētās daļas un bioloģiski ražoto produktu nodalīšanu no konvencionāli ražotajiem produktiem. Uzņēmuma daļas nodalīšanu apliecina uzskaites dokumenti.
4. Bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā un pārstrādē neizmanto ģenētiski modificētus organismus vai no tiem iegūtus (atvasinātus) produktus, izņemot veterināros medikamentus.
5. Uzņēmumā neglabā vielas un produktus, kuru lietošana neatbilst šo noteikumu prasībām, izņemot alopātiskās ārstnieciskās zāles un antibiotikas, ja ievērotas šo noteikumu 33.1.3.apakšpunktā noteiktās prasības.
II. Zemkopības bioloģiskās produkcijas ražošanas prasības
6. Zemkopības produkts ir bioloģiskās lauksaimniecības produkts, ja tas atbilst šādām prasībām:
6.1. laikposmā, kas nav mazāks par šo noteikumu 7.punktā noteikto, augsnes ielabošanai (vielas augsnes dabiskās auglības uzlabošanai) un augu aizsardzībai ir izmantoti tikai šādi līdzekļi:
6.1.1. līdzekļi, kas ražoti atbilstoši šo noteikumu prasībām;
6.1.2. mikrobioloģiskie preparāti un bioloģiskie augu aizsardzības līdzekļi;
6.1.3. augsnes ielabošanas līdzekļi, kas noteikti šo noteikumu 1.pielikumā, augu aizsardzības līdzekļi un citas vielas, kas noteiktas šo noteikumu 2.pielikumā;
6.2. laikposmā, kas nav mazāks par šo noteikumu 7.punktā noteikto, ir izmantotas tikai saskaņā ar šiem noteikumiem audzētas sēklas, stādāmais materiāls un pavairojamais materiāls (turpmāk — pavairošanas materiāls) vai konvencionālais pavairošanas materiāls, kas atbilst šo noteikumu 11.punkta prasībām;
6.3. tā atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības produkta prasībām apliecina bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts, kuru izsniegusi sertifikācijas institūcija atbilstoši šo noteikumu IX nodaļā noteiktajai sertifikācijas kārtībai.
7. Lai nodrošinātu zemkopības un zemkopības izcelsmes produktu bioloģisko ražošanu, ir noteikts šāds pārejas periods:
7.1. viengadīgām kultūrām, pļavu un ganību augiem — divi gadi;
7.2. daudzgadīgām kultūrām — trīs gadi pirms ražas novākšanas (izņemot pļavu un ganību augus).
8. Ja produkts pēc 7.punktā noteiktā pārejas perioda neatbilst bioloģiskās lauksaimniecības produkta prasībām, sertifikācijas institūcija atkārtoti izsniedz pārejas perioda sertifikātu.
9. Mēslojuma daudzums, ko iestrādā augsnes ielabošanai, gadā nedrīkst pārsniegt 170 kg slāpekļa uz katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības hektāru.
10. Zemkopības bioloģiskās produkcijas ražošanai pavairošanas materiālu vai tā mātesaugu (augļu kokus, ogulājus un vīnogulājus) saskaņā ar šiem noteikumiem audzē:
10.1. vienu veģetācijas periodu — viengadīgos kultūraugus;
10.2. divus veģetācijas periodus — daudzgadīgos kultūraugus.
11. Ja nav pieejams konkrētās šķirnes bioloģiski ražots pavairošanas materiāls, Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk — dienests) saskaņā ar pieteikumu atļaujas saņemšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā (3.pielikums) atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likumam var izsniegt atļauju par nekodināta konvencionālā pavairošanas materiāla izmantošanu, ja materiāls:
11.1. pēc iesēšanas apstrādāts tikai ar šo noteikumu 6.1.apakšpunktā norādītajām vielām;
11.2. pēc iestādīšanas ne mazāk kā sešas nedēļas audzēts atbilstoši šo noteikumu prasībām.
12. Ja personai pieder gan bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums (vai tā daļa), gan uzņēmums (vai tā daļa), kurā ražo konvencionālās lauksaimniecības produktus:
12.1. bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumā neaudzē tās pašas kultūras, kuras tiek audzētas uzņēmumā, kurā ražo konvencionālās lauksaimniecības produktus, izņemot:
12.1.1. kultūras zinātniskajiem pētījumiem;
12.1.2. sēklu, veģetatīvās pavairošanas materiālu un augļkoku stādus;
12.1.3. daudzgadīgās kultūras (augļkokus, ogulājus un apiņus);
12.2. nodrošina bioloģiski ražoto produktu nodalīšanu no konvencionāli ražotajiem produktiem;
12.3. persona ne vēlāk kā 48 stundas pirms katras bioloģiski ražotās kultūras ražas novākšanas informē sertifikācijas institūciju par kultūras ražas novākšanas laiku;
12.4. persona pēc ražas novākšanas informē sertifikācijas institūciju par iegūtās produkcijas daudzumu.
13. Bioloģiski ražotu sēņu audzēšanai izmanto tikai substrātus, kuros ietilpst šādas sastāvdaļas:
13.1. kūtsmēsli un citi lauksaimnieciskas izcelsmes produkti, kas ražoti saskaņā ar šiem noteikumiem;
13.2. ķīmiski neapstrādāta kūdra;
13.3. koksne, kas pēc nociršanas nav ķīmiski apstrādāta;
13.4. ūdens un augsne;
13.5. līdzekļi, kas minēti šo noteikumu 1.pielikuma 1., 2., 3. un 4.punktā, ja tie veido līdz 25 % no sēņu audzēšanas substrāta masas.
III. Lopkopības bioloģiskās produkcijas ražošanas prasības
14. Lopkopības produkts ir bioloģiskās lauksaimniecības produkts, ja tas atbilst šādām prasībām:
14.1. laikposmā, kas nav mazāks par šo noteikumu 15.punktā noteikto:
14.1.1. lauksaimniecības dzīvnieki ir ēdināti ar lopbarību, kas ražota saskaņā ar šiem noteikumiem;
14.1.2. lopu ēdināšanā ir izmantoti tikai šo noteikumu 4.pielikumā noteiktie lopbarības līdzekļi;
14.1.3. lopu ēdināšanā ir izmantotas tikai šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās lopbarības piedevas un lopbarības gatavošanai izmantojamie līdzekļi;
14.1.4. lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs tīrīšanai un dezinfekcijai ir lietoti tikai šo noteikumu 6.pielikumā noteiktie līdzekļi;
14.1.5. dzīvnieku skaits saimniecībā atbilst šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajām prasībām par maksimālo dzīvnieku skaitu uz hektāru;
14.1.6. lauksaimniecības dzīvnieku novietņu un pastaigu laukumu minimālās platības atbilst šo noteikumu 8.pielikumā noteiktajām prasībām;
14.2. tā atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības produkta prasībām apliecina bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts, kuru izsniedz sertifikācijas institūcija atbilstoši šo noteikumu IX nodaļā noteiktajai sertifikācijas kārtībai.
15. Lai nodrošinātu lauksaimniecības dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu bioloģisko ražošanu, ir noteikts šāds pārejas periods:
15.1. gaļas liellopiem — divpadsmit mēneši, bet ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dzīves ilguma tiem jābūt audzētiem atbilstoši šo noteikumu prasībām;
15.2. cūkām, trušiem un mazajiem atgremotājiem (piemēram, aitas un kazas) — seši mēneši;
15.3. piena liellopiem — seši mēneši;
15.4. nobarojamiem mājputniem — desmit nedēļas, ja tie saimniecībā ir ievesti līdz trīs dienu vecuma sasniegšanai;
15.5. dējējputniem — sešas nedēļas.
16. Bioloģiski audzētus zālēdājdzīvniekus nodrošina ar dienas devu, kurai sausnas sastāvā ir vismaz 60 % rupjas barības, svaigas vai kaltētas barības vai skābbarības. Atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likumam dienests saskaņā ar pieteikumu atļaujas saņemšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā (3.pielikums) var izsniegt atļauju minētā daudzuma samazināšanai līdz 50 % pirmās laktācijas piena lauksaimniecības dzīvniekiem, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus.
17. Bioloģiski audzētu dzīvnieku piespiedu ēdināšana nav atļauta.
18. Visus bioloģiski audzētos zīdītājdzīvniekus ēdina ar dabisku pienu (vēlams — mātes pienu) ne mazāk kā:
18.1. līdz triju mēnešu vecumam — liellopus un zirgu dzimtas dzīvniekus;
18.2. 45 dienas — aitas un kazas;
18.3. 40 dienas — cūkas.
19. Bioloģiski audzēto dzīvnieku barības devā var izmantot līdz 30 % pārejas periodā iegūtas lopbarības. Ja pārejas periodā iegūtā lopbarība ražota pašu saimniecībā, šo attiecību drīkst paaugstināt līdz 60 %.
20. Ja bioloģiski audzēta lopbarība nav pieejama, dienests saskaņā ar pieteikumu atļaujas saņemšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā (3.pielikums) atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likumam var izsniegt atļauju konvencionālās barības izmantošanai:
20.1. ja lopu ēdināšanā ir izmantoti tikai šo noteikumu 4.pielikumā noteiktie lopbarības līdzekļi;
20.2. ja kopējā barības devā konvencionālās barības daļa (sausnas fiziskā masa) gadā nepārsniedz:
20.2.1. zālēdājiem — 10 %;
20.2.2. citām sugām — 20 %.
21. Bioloģiski audzētiem mājputniem nobarošanas periodā nodrošina barības devu, kuras sastāvā ir vismaz 65 % graudu.
22. Bioloģiski audzētu dzīvnieku ēdināšanā neizmanto antibiotikas, koksidiostatus, veterinārās zāles, augšanas veicinātājus un jebkuru citu vielu, kas paredzēta augšanas vai ražības veicināšanai.
23. Lauksaimniecības dzīvniekus iepērk:
23.1. no uzņēmumiem, kas saņēmuši bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu;
23.2. no konvencionālās lauksaimniecības uzņēmumiem, ja saskaņā ar pieteikumu atļaujas saņemšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā (3.pielikums) saņemta dienesta atļauja, ievērojot pārejas periodu un nosacījumu, ka iepirkšanas brīdī:
23.2.1. dējējputni nav vecāki par 18 nedēļām;
23.2.2. nobarojamo mājputnu cāļi nav vecāki par trim dienām;
23.2.3. teļi un kumeļi nav vecāki par sešiem mēnešiem;
23.2.4. aitas un kazas nav vecākas par 45 dienām;
23.2.5. sivēnu svars nav lielāks par 25 kg.
24. Ja visu uzņēmumu pārkārto atbilstoši šo noteikumu prasībām, pārejas periods ir 24 mēneši ar nosacījumu, ka lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai izmanto lopbarību, kas iegūta šajā uzņēmumā.
25. Bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumā var atrasties konvencionālās lauksaimniecības dzīvnieki, ja:
25.1. tie ir dažādu sugu dzīvnieki;
25.2. ēkas un platības, kuras izmanto konvencionālās lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanai, ir nodalītas no bioloģiski sertificētās uzņēmuma daļas;
25.3. uzņēmuma uzskaites dokumenti apliecina šo dzīvnieku un to produkcijas nodalīšanu no bioloģiskās lopkopības produktiem.
26. Konvencionālās lauksaimniecības dzīvnieki var izmantot ganības, kuras atbilst šo noteikumu prasībām, ja:
26.1. tie ir ekstensīvi audzēti dzīvnieki (to skaits nepārsniedz 1,8 dzīvnieku vienības uz hektāru);
26.2. šajās ganībās tajā pašā laikā neatrodas bioloģiski audzēti dzīvnieki.
27. Ja bioloģiski audzētus dzīvniekus nav iespējams iegādāties, dienests saskaņā ar pieteikumu atļaujas saņemšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā (3.pielikums) var izsniegt atļauju iegādāties dzīvniekus no konvencionālās lauksaimniecības uzņēmuma, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
27.1. iegādājas ne vairāk kā 10 % pieaugušu zirgu vai liellopu un 20 % cūku, aitu un kazu (sieviešu kārtas dzīvniekus, kuri nav grūsni) gadā, izņemot šo noteikumu 28. un 29.punktā noteiktos gadījumus;
27.2. vīriešu kārtas vaislas dzīvniekus pēc iegādes audzē un baro saskaņā ar šiem noteikumiem.
28. Ja bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumā ir mazāk par 10 zirgiem vai liellopiem vai mazāk par piecām cūkām, aitām vai kazām, dienests saskaņā ar pieteikumu atļaujas saņemšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā (3.pielikums) var izsniegt atļauju katrā dzīvnieku grupā iegādāties vienu dzīvnieku gadā no konvencionālās lauksaimniecības uzņēmuma.
29. Dienests saskaņā ar pieteikumu atļaujas saņemšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā (3.pielikums) var izsniegt atļauju iegādāties līdz 40 % pieaugušu zirgu vai liellopu, cūku, aitu un kazu (sieviešu kārtas dzīvniekus, kuri nav grūsni) gadā no konvencionālās lauksaimniecības uzņēmuma, ja notiek:
29.1. lopkopības uzņēmuma paplašināšana;
29.2. šķirnes maiņa;
29.3. lopkopības specializācijas maiņa.
30. Bioloģiski audzētus dzīvniekus pavairo dabiski un mākslīgi, izņemot embriju transplantāciju.
31. Bioloģiski audzētus dzīvniekus transportē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārvadāšanu, nosakot, ka nav atļauts lietot:
31.1. elektriskās strāvas steku;
31.2. nomierinošus līdzekļus.
32. Bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumā ir pieejama normatīvajos aktos par dzīvnieku un ganāmpulku reģistrāciju noteiktā informācija, kā arī šāda papildu informācija:
32.1. datums, kad beidzas pārejas periods saimniecībā ievestajiem lauksaimniecības dzīvniekiem;
32.2. kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku svars;
32.3. lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai izmantotā barība, tai skaitā barības piedevas, devas un ganību izmantošanas laiks;
32.4. slimību profilakses pasākumi, ārstēšana un veterinārā aprūpe (ārstēšanas datums, diagnoze, lietotā produkta (zāļu) veids, ārstēšanas ilgums un veterinārārsta norādījumi, karences laiks jeb laiks, kādā no organisma izdalās zāles).
33. Bioloģiski audzētu dzīvnieku ārstēšanai lieto:
33.1. šādas veterinārās zāles:
33.1.1. fitoterapeitiskus un homeopātiskus produktus;
33.1.2. vielas un līdzekļus, kas noteikti šo noteikumu 4.pielikumā;
33.1.3. alopātiskās veterinārās zāles un antibiotikas (par to rakstiski informējot sertifikācijas institūciju);
33.2. hormonus.
34. Ja lauksaimniecības dzīvnieku ārstēšanai tiek lietotas alopātiskās veterinārās zāles, normatīvajos aktos par zāļu lietošanu produktīviem dzīvniekiem noteikto karences jeb zāļu izdalīšanās laiku pagarina divas reizes. Ja karences laiks normatīvajos aktos nav paredzēts, bioloģiskajā lauksaimniecībā tas ir 48 stundas.
35. Lauksaimniecības dzīvniekus un to produkciju realizē kā bioloģiskās lauksaimniecības pārejas perioda produkciju, ja viena gada laikā alopātiskās veterinārās zāles vai antibiotikas:
35.1. lauksaimniecības dzīvniekiem, kuriem ražošanas cikls ir ilgāks par gadu, lietotas vairāk par trim reizēm;
35.2. lauksaimniecības dzīvniekiem, kuriem ražošanas cikls ir mazāks par gadu, lietotas vairāk par vienu reizi.
36. Bioloģiski audzētiem dzīvniekiem nelieto:
36.1. vielas, kas veicina augšanu vai ražību;
36.2. reprodukcijas kontrolei — hormonus vai vielas ar līdzīgu iedarbību;
36.3. profilaksei — alopātiskās veterinārās zāles un antibiotikas.
37. Ārstētos bioloģiski audzētos dzīvniekus iezīmē ar numurētām kakla siksnām vai birkām, vai ar īpašu krāsu uz dzīvnieka sāniem. Piešķirtos numurus reģistrē dzīvnieku reģistra grāmatā sadaļā “Piezīmes”.
38. Bioloģiski audzētu dzīvnieku kastrāciju veic tikai ķirurģiski.
39. Bioloģiski audzētus dzīvniekus tur saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par lauksaimniecības dzīvnieku labturību, papildus ievērojot šādas prasības:
39.1. lauksaimniecības dzīvnieki nav piesieti, izņemot šo noteikumu 40.punktā noteiktos gadījumus;
39.2. lauksaimniecības dzīvnieki ir nodrošināti ar:
39.2.1. platību atbilstoši šo noteikumu 14.1.6.apakšpunkta prasībām;
39.2.2. pastaigas laukumu atbilstoši šo noteikumu 14.1.6.apakšpunktā noteiktajām prasībām, izņemot šo noteikumu 42.punktā noteiktos gadījumus;
39.2.3. ganībām (novēršot augsnes nobradāšanu);
39.3. lauksaimniecības dzīvnieku novietnē redeļu grīda ir:
39.3.1. mājputniem — divās trešdaļā platības;
39.3.2. pārējiem lauksaimniecības dzīvniekiem — pusē platības;
39.4. lauksaimniecības dzīvnieku novietnē grīda ir noklāta ar dabiska materiāla pakaišiem;
39.5. teļus, kas vecāki par vienu nedēļu, netur individuālos sprostos;
39.6. lauksaimniecības dzīvniekiem neamputē astes, neizkniebj zobus, neapgriež knābjus vai ragus;
39.7. mājputnu audzēšanā neizmanto būru baterijas;
39.8. maksimālais mājputnu skaits vienā novietnē ir šāds:
39.8.1. 4800 cāļu;
39.8.2. 3000 dējējvistu;
39.8.3. 5200 pērļvistu;
39.8.4. 4000 pīļu māšu;
39.8.5. 3200 pīļtēviņu;
39.8.6. 2500 zosu vai tītaru;
39.9. mājputnu novietnes atbilst šādām prasībām:
39.9.1. laktu izmēri un skaits atbilst šo noteikumu 14.1.6.apakšpunktā noteiktajām prasībām;
39.9.2. ieejas un izejas lūkas ir piemērotas putnu sugai, lūku kopējais garums ir vismaz četri metri uz 100 m2 putniem pieejamās kūts platības;
39.9.3. vienas novietnes kopējā platība putnu audzēšanai gaļas ieguvei nepārsniedz 1600 m2;
39.10. ūdensputniem nodrošina pieeju ūdens baseiniem;
39.11. dējējvistām nodrošina gaismu maksimāli 16 stundas dienā un vismaz 8 stundu nepārtrauktu nakts atpūtas periodu bez mākslīgā apgaismojuma.
40. Dienests saskaņā ar pieteikumu atļaujas saņemšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā (3.pielikums) var izsniegt atļauju turēt bioloģiskās lauksaimniecības dzīvniekus piesietus šādos gadījumos:
40.1. piesieti ir atsevišķi dzīvnieki ierobežotu laiku;
40.2. ēka būvēta pirms 2000.gada;
40.3. liellopu skaits nav lielāks par pieciem.
41. Šo noteikumu 40.2. un 40.3.apakšpunktā minētajos gadījumos lauksaimniecības dzīvniekiem divas reizes nedēļā ir pieejamas ganības vai pastaigas laukumi.
42. Dienests saskaņā ar pieteikumu atļaujas saņemšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā (3.pielikums) var atļaut neievērot šo noteikumu 39.2.2.apakšpunktā minēto prasību attiecībā uz:
42.1. zālēdājiem ziemas mēnešos, izņemot buļļus, kas vecāki par gadu;
42.2. gaļas liellopiem, cūkām un aitām nobarošanas laikā, ja šis periods nepārsniedz vienu piekto daļu no to dzīves ilguma un neilgst vairāk par trim mēnešiem.
43. Bioloģiski audzētos dzīvniekus kauj kautuvēs vai kaušanas vietās, kas iekārtotas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām veterinārajām un higiēnas prasībām.
44. Bioloģiski audzēto mājputnu minimālais kaušanas vecums ir:
44.1. cāļiem — 81 diena;
44.2. kastrētiem gailēniem — 150 dienas;
44.3. Pekinas pīlēm — 49 dienas;
44.4. muskuspīļu mātītēm — 70 dienas;
44.5. muskuspīļu tēviņiem — 84 dienas;
44.6. meža pīlēm — 92 dienas;
44.7. pērļvistām — 94 dienas;
44.8. tītariem un zosīm — 140 dienas.
IV. Biškopības bioloģiskās produkcijas ražošanas prasības
45. Biškopības produkts ir bioloģiskās lauksaimniecības produkts, ja tas atbilst šādām prasībām:
45.1. visas personai piederošās dravas atbilst šo noteikumu prasībām;
45.2. trīs kilometru rādiusā ap dravu ir bioloģiski audzētas kultūras, savvaļas veģetācija vai ekstensīvi audzētas kultūras;
45.3. bites barībai izmanto dabisko nektāru, ziedputekšņus un ūdeni;
45.4. jaunām kārēm bišu vasku ņem no bioloģiskām dravām;
45.5. drava atrodas vismaz triju kilometru attālumā no lielpilsētas, automaģistrāles, rūpniecības objekta, atkritumu izgāztuves, atkritumu sadedzināšanas uzņēmuma un citiem piesārņojuma avotiem.
46. Ja bioloģiski ražots bišu vasks nav pieejams, dienests atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likumam saskaņā ar pieteikumu atļaujas saņemšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā (3.pielikums) var izsniegt atļauju bišu vaska izmantošanai no konvencionālajām dravām, ja tas ir iegūts no kāres vaska atvākojuma.
47. Bioloģiskās dravas veido, sadalot saimes, iegūstot spietus vai atdaleņus no bioloģiskajām dravām.
48. Dravas žurnālā izdara šādus ierakstus:
48.1. dravas atrašanās vieta;
48.2. stropu skaits un marķējums;
48.3. medus izņemšanas datums, izņemtā medus daudzums;
48.4. profilaktiskie pasākumi;
48.5. bišu piebarošana:
48.5.1. izmantotā barība;
48.5.2. piebarošanas datums;
48.5.3. izmantotās barības daudzums;
48.5.4. stropi, kuros bites ir piebarotas;
48.6. ārstniecisko zāļu lietošana.
49. Ja bioloģiskās bišu saimes nav iespējams iegādāties, dienests saskaņā ar pieteikumu atļaujas saņemšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā (3.pielikums) var izsniegt atļauju iepirkt bišu saimes no konvencionālajām dravām, ievērojot pārejas periodu.
50. Bišu saimēm un biškopības produktiem pārejas periods ir viens gads.
51. Pārejas periodā vasku nomaina saskaņā ar šo noteikumu 45.4.apakšpunktā un 46.punktā noteiktajām prasībām.
52. Dravas atjaunošanā var izmantot bišu saimes no konvencionālajām dravām, neievērojot pārejas periodu, ja:
52.1. gadā iepērk ne vairāk par 10 % bišu māšu un spietu;
52.2. bišu mātes un spietus liek stropos ar kārēm no bioloģiskajām dravām.
53. Bišu saimes piebaro ar bioloģiski ražotu medu. Dienests saskaņā ar pieteikumu atļaujas saņemšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā (3.pielikums) var izsniegt atļauju bišu saimes piebarošanai citiem līdzekļiem. Dravas žurnālā reģistrē šādu informāciju:
53.1. piebarošanas līdzekļa nosaukums un daudzums;
53.2. piebarošanas datums;
53.3. stropi, kuros bites ir piebarotas.
54. Bišu saimes var sākt piebarot pēc pēdējās medus ievākšanas, un piebarošanu beidz 15 dienas pirms nākamās nektāra vai izsvīduma rasas iegūšanas sezonas sākuma.
55. Ja lieto ķīmiski sintezētas alopātiskas ārstnieciskās zāles, izņemot varroatozes ārstēšanu (Varroa jacobsoni), veic šādus pasākumus:
55.1. rakstiski informē sertifikācijas institūciju;
55.2. ārstētās saimes novieto izolētās dravās;
55.3. ārstētajām saimēm nosaka vienu gadu ilgu pārejas periodu;
55.4. dravas žurnālā reģistrē informāciju saskaņā ar šo noteikumu 32.4.apakšpunktu.
56. Pret varroatozi (Varroa jacobsoni) lieto skudrskābi, pienskābi, etiķskābi un skābeņskābi, kā arī mentolu, timolu, eikaliptolu vai kamparu.
57. Bioloģiskajā biškopībā nav pieļaujama:
57.1. bišu iznīcināšana kārēs medus ievākšanai;
57.2. bišu māšu sakropļošana, piemēram, apgriežot spārnus;
57.3. tranu perējuma iznīcināšana, izņemot gadījumus, ja nepieciešams novērst varroatozes (Varroa jacobsoni) izplatīšanos;
57.4. ķīmisko sintētisko repelentu izmantošana medus ievākšanas laikā;
57.5. medus izņemšana no kārēm, kurās ir peri.
58. Materiālu, ēku, iekārtu, darbarīku vai biškopībā lietotu produktu tīrīšanai vai dezinfekcijai lieto tikai šo noteikumu 14.1.4.apakšpunktā norādītās vielas.
V. Glabāšanas noteikumi
59. Ja bioloģiskās lauksaimniecības produktu sertificēšana atbilstoši šo noteikumu prasībām netiek veikta visā uzņēmumā, bioloģiskās lauksaimniecības produktu glabāšanas dokumentācijā norāda šādu informāciju:
59.1. produkta saņemšanas datums, partijas numurs un daudzums;
59.2. izejošā produkta partijas numurs, daudzums, saņēmējs un datums.
60. Bioloģiskās lauksaimniecības produktus glabā fasētus, ja uzņēmums nav pakļauts šo noteikumu IX nodaļā noteiktajai sertifikācijas kārtībai.
VI. Bioloģisko produktu pārstrāde
61. Bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādē papildus normatīvajos aktos par lauksaimniecības produktu pārstrādi noteiktajām prasībām ievēro šādas prasības:
61.1. bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādē izmanto tikai šo noteikumu 9.pielikumā norādītās vielas;
61.2. bioloģisko pienu var atdzesēt līdz temperatūrai, kas nav zemāka par 6 °C un nav augstāka par 8 °C, ja to savāc katru dienu.
VII. Bioloģiskās lauksaimniecības produktu marķēšana
62. Bioloģiskās lauksaimniecības produktus marķē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par preču marķēšanu, papildus norādot šāda satura atzīmi:
62.1. “Bioloģiskā lauksaimniecība. Kontroli veikusi (sertifikācijas institūcijas nosaukums)”;
62.2. “Ražots pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību. Kontroli veikusi (sertifikācijas institūcijas nosaukums)”.
63. Marķējumā par pārejas periodu visu burtu lielums ir vienāds.
64. Produktu marķē kā bioloģiskās lauksaimniecības produktu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
64.1. ne mazāk kā 95 % no produkta lauksaimnieciskās izcelsmes izejvielām ir ražotas saskaņā ar šo noteikumu prasībām;
64.2. produkts uzglabāts saskaņā ar šo noteikumu V nodaļas prasībām;
64.3. produkts nav apstrādāts, izmantojot jonizēto starojumu.
65. Zemkopības un zemkopības izcelsmes produkta marķējumā norāda, ka tas ražots pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību, ja produkts:
65.1. ir ražots saskaņā ar šo noteikumu prasībām ne mazāk kā vienu gadu;
65.2. satur tikai vienu zemkopības izcelsmes produkta sastāvdaļu.
66. Ja pārtikas produkts satur ne mazāk kā 70 % lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu, kas ražotas un uzglabātas saskaņā ar šo noteikumu prasībām, preces marķējumā norāda katras sastāvdaļu grupas apjomu procentos — “... % lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu ražotas saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem”.
VIII. Tirdzniecības noteikumi
67. Bioloģiskās lauksaimniecības produktus realizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot šādas prasības:
67.1. vairumtirdzniecībā:
67.1.1. produktus realizē marķētus un fasētus, izņemot gadījumus, ja preces tirgotājs un saņēmējs ir pakļauts šo noteikumu IX nodaļā noteiktajai sertifikācijas kārtībai;
67.1.2. iesniedz bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāta kopiju un preču pavadzīmē norāda bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāta numuru;
67.2. mazumtirdzniecībā:
67.2.1. uzrāda bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu;
67.2.2. katru dienu uzskaita pārdoto bioloģiskās lauksaimniecības produktu apjomu.
68. Tirdzniecības uzņēmums var realizēt bioloģiskās lauksaimniecības produktus nefasētus, ja tas ir pakļauts šo noteikumu IX nodaļā noteiktajai sertifikācijas kārtībai un reģistrēts dienestā.
69. Bioloģiskās lauksaimniecības produkta izplatītājs preces uzskaites žurnālā par katru bioloģiskās lauksaimniecības produktu partiju ieraksta šādas ziņas:
69.1. produkta izcelsme, nosaukums, daudzums;
69.2. produkta saņemšanas datums, iepakojuma stāvoklis;
69.3. produkta saņēmējs;
69.4. transportētājs;
69.5. saņemšanas datums.
70. Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoram ir tiesības atbilstoši viņa kompetencei un Pārtikas un veterinārā dienesta nolikumam:
70.1. apturēt produktu realizēšanu kā bioloģiskās lauksaimniecības produktus, ja tiek atklāta to neatbilstība šo noteikumu prasībām;
70.2. aizliegt attiecīgajai personai realizēt produktus kā bioloģiskās lauksaimniecības produktus uz laiku, kas saskaņots ar Pārtikas un veterināro dienestu, ja tiek atklāts pārkāpums ar ilgstošām sekām.
IX. Produktu atzīšanas un sertifikācijas kārtība
71. Par bioloģiskās lauksaimniecības produktu atzīst lauksaimniecības produktu, kas ir ražots, glabāts, pārstrādāts un marķēts saskaņā ar šo noteikumu prasībām un ir saņēmis bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu.
72. Bioloģiskās lauksaimniecības produktu sertifikāciju atbilstoši likumam “Par atbilstības novērtēšanu” veic institūcijas, kuras pēc zemkopības ministra priekšlikuma tam pilnvarojis Ministru kabinets.
73. Ikviena persona, kas ir iesaistīta bioloģiskās lauksaimniecības produktu apritē vai pretendē uz bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāta iegūšanu, pakļauj savu uzņēmumu sertifikācijai un piecu gadu laikā visu uzņēmumu sertificē atbilstoši šo noteikumu prasībām.
74. Persona sertifikācijas institūcijai nodrošina iespēju iepazīties ar uzņēmuma ražošanas telpām, noliktavām, zemes platībām, grāmatvedības dokumentāciju un sniedz citu informāciju.
75. Ja personai pieder gan bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, gan konvencionālās lauksaimniecības uzņēmums (uzņēmumi), persona sertifikācijas institūcijai nodrošina iespēju iepazīties ar visiem uzņēmumiem.
76. Persona sertifikācijas institūcijā iesniedz šādus dokumentus:
76.1. sertifikācijas pieteikumu saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumu;
76.2. uzņēmuma reģistrācijas apliecību;
76.3. uzņēmuma gada pārskatu saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumu, ja uzņēmums ražo lauksaimniecības produktus;
76.4. uzņēmuma ražošanas procesā izmantojamo ēku shēmas, kurās norādīta ēku platība;
76.5. pārtikas uzņēmuma atzīšanas apliecību (kopiju), ja uzņēmums pārstrādā produktus;
76.6. pārstrādes tehnoloģiskā procesa aprakstu, ja uzņēmums pārstrādā produktus.
77. Sertifikācijas institūcija divu nedēļu laikā pēc dokumentu saņemšanas vienojas ar personu par laiku, kad tiks uzsākta uzņēmuma sertifikācija.
78. Sertifikācijas institūcija novērtē uzņēmuma atbilstību šo noteikumu prasībām un sagatavo novērtēšanas ziņojumu trijos eksemplāros. Divu nedēļu laikā pēc sertificēšanas izdevumu segšanas uzņēmumam izsniedz novērtēšanas ziņojuma pirmo eksemplāru un sertifikātu.
79. Sertifikācijas institūcija izsniedz šādus atbilstības sertifikātus:
79.1. pārejas perioda sertifikātu —, ja uzņēmums atbilst bioloģiskās lauksaimniecības pārejas perioda prasībām;
79.2. bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu —, ja uzņēmums atbilst bioloģiskās lauksaimniecības prasībām.
80. Dienests sniedz nepieciešamo informāciju personai par šo noteikumu 72.punktā minēto sertifikācijas institūciju, kura pilnvarota veikt uzņēmuma sertifikāciju atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības prasībām.
Ministru prezidents E.Repše
Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 26.novembra
noteikumiem Nr.514
Augsnes ielabošanas līdzekļi
Nr. p.k. |
Nosaukums | Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi |
1 | 2 | 3 |
1. |
Kūtsmēsli |
Produkts sastāv no dzīvnieku ekskrementiem un augu daļām (pakaišiem). Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja. Iegūti ekstensīvajā lopkopībā (lopu skaits nepārsniedz 1,8 dzīvnieku vienības uz hektāru) |
2. |
Kaltēti kūtsmēsli un dehidrēti mājputnu mēsli |
Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja. Iegūti ekstensīvajā lopkopībā |
3. |
Kompostēti kūtsmēsli, tajā skaitā mājputnu mēsli |
Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja. Izmanto pēc kontrolētas fermentācijas un/vai atšķaidīšanas |
4. |
Šķidri dzīvnieku ekskrementi (gļotas, urīns u.c.) |
Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja |
5. |
Kompostēti sadzīves atkritumi |
Augu un dzīvnieku atkritumi, kas sagatavoti noslēgtā un uzraudzītā savākšanas sistēmā. Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja |
6. |
Kūdra |
Tikai dārzkopībā (dārzkopība, puķkopība, mežkopība, dēstu audzētava) |
7. |
Perlīts un vermikulīts |
— |
8. |
Sēņu audzēšanas atkritumi |
Substrāta sākotnējā sastāvā tikai šajā pielikumā minētie produkti |
9. |
Tārpu un kukaiņu ekskrementi (vermikomposts) |
— |
10. |
Gvano |
— |
11. |
Augu valsts izcelsmes produkti |
Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja |
12. |
Augu valsts izcelsmes produktu komposts |
— |
13. |
Dzīvnieku valsts izcelsmes produkti: |
Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja |
13.1. |
asins milti |
|
13.2. |
nagu milti |
|
13.3. |
ragu milti |
|
13.4. |
kaulu milti vai kaulu milti bez želatīna |
|
13.5. |
zivju milti |
|
13.6. |
gaļas milti |
|
13.7. |
spalvu un chiquette milti |
|
13.8. |
vilna |
|
13.9. |
katlakmens |
|
13.10. |
zvērādas un spalvas |
Hroma (VI) koncentrācija sausnā ir 0 mg/kg |
13.11. |
piena produkti |
|
14. |
Jūras aļģes un jūras aļģu produkti |
Iegūti: 1) fizikālos procesos, to skaitā dehidrējot, sasaldējot un samaļot; 2) ekstrakcijā ar ūdeni vai skābes ūdens un/vai sārmainā šķīdumā; 3) fermentācijā |
15. |
Zāģskaidas un kokskaidas |
Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja. Pēc nozāģēšanas koks nav ķīmiski apstrādāts |
16. |
Kompostēta koku miza |
Pēc nozāģēšanas koks nav ķīmiski apstrādāts |
17. |
Koku pelni |
No koka, kas pēc nozāģēšanas nav ķīmiski apstrādāts |
18. |
Sasmalcināts fosforīts |
Kadmija saturs ir mazāks par 90 mg/kg P205 |
19. |
Alumīnija kalcija fosfāts |
Kadmija saturs ir mazāks par 90 mg/kg P205. Izmanto tikai bāziskā augsnē (pH > 7,5). Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja |
20. |
Izdedži |
Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja |
21. |
Neapstrādāts kālija sāls (piemēram, kainīts, silvinīts u.c.) |
Iegūts no neapstrādāta kālija sāls. Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja |
22. |
Kālija sulfāts, kas satur magnija sāli |
Izņemot amonija destilācijas notekūdeņu ekstraktu |
23. |
Destilācijas notekūdeņi |
— |
24. |
Dabīgas izcelsmes kalcija karbonāts (piemēram, krīts, merģelis, smalcināts kaļķakmens, Breton ameliorant, fosfātkrīts) |
— |
25. |
Magnijs un dabīgas izcelsmes kalcija karbonāts (piemēram, magnija krīts, smalcināts magnija kaļķakmens u.c.) |
— |
26. |
Magnija sulfāts (piemēram, kizerīts) |
Tikai dabīgas izcelsmes. Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja |
27. |
Kalcija hlorīda šķīdums |
Ābeļu lapu apstrādei, ja konstatē kalcija trūkumu. Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja |
28. |
Kalcija sulfāts (ģipsis) |
Tikai dabīgas izcelsmes |
29. |
Brīvs sērs |
Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja |
30. |
Mikroelementi |
Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja |
31. |
Nātrija hlorīds |
Tikai raktuvju sāls. Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja |
32. |
Akmens milti |
— |
Zemkopības ministrs M.Roze
2.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 26.novembra
noteikumiem Nr.514
Augu aizsardzības līdzekļi un citas vielas
Nr. p.k. |
Nosaukums | Apraksts, lietošanas nosacījumi |
1. |
Augu aizsardzības līdzekļi: |
|
1.1. |
azadiraktīns, kas ekstrahēts no Indijas azadiraktas (Azadirachta indica) |
Insekticīds. Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja |
1.2. |
bišu vasks |
Kā atvašu ierobežotājs |
1.3. |
želatīns |
Insekticīds |
1.4. |
hidrolizēti proteīni |
Atraktants |
1.5. |
lecitīns |
Fungicīds |
1.6. |
augu eļļas (piemēram, piparmētru eļļa, priežu skuju eļļa, ķimeņu eļļa) |
Insekticīds, akaricīds, fungicīds un dīgšanas inhibitors |
1.7. |
piretrīni, kas ekstrahēti no Chrysanthemum cinerariaefolium |
Insekticīds |
1.8. |
rotenons, kas ekstrahēts no Derris spp. un Lonchocarpus spp., un Terphrosia spp. |
Insekticīds. Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja |
1.9. |
mikroorganismi (baktērijas, vīrusi un sēnītes), piemēram, Bacillus thuringensis, Granulosis virus u.c. |
Tikai ģenētiski nemodificēti |
2. |
Vielas, kas izmantojamas slazdos un/vai sadalītājos: |
|
2.1. |
diamonija fosfāts |
Atraktants, tikai slazdos |
2.2. |
feromoni |
Insekticīds, atraktants, slazdos un sadalītājos |
3. |
Citas vielas: |
|
3.1. |
etilēns |
Banānu gatavināšana |
3.2. |
taukskābju kālija sāļi (šķidrās ziepes) |
Insekticīds |
3.3. |
kālija alauns (kalinīts) |
Banānu nogatavošanās aizkavētājs |
3.4. |
sērkaļķis (kalcija polisulfīds) |
Fungicīds, insekticīds, akaricīds augļu koku, olīvkoku un vīnogulāju apstrādei ziemā |
3.5. |
parafīneļļa |
Insekticīds, akaricīds |
3.6. |
kālija permanganāts |
Fungicīds, baktericīds augļu kokiem, olīvkokiem un vīnogulājiem |
3.7. |
kvarca smiltis |
Repelents |
3.8. |
sērs |
Fungicīds, akaricīds, repelents |
3.9. |
rodenticīdi |
Zemkopības ministrs M.Roze
4.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 26.novembra
noteikumiem Nr.514
Lopbarības līdzekļi
I. Augu izcelsmes barības vielas
1. Labība, graudi, to produkti un blakusprodukti:
1.1. auzu graudi, pārslas, atsijas, sēnalas un klijas;
1.2. miežu graudi, olbaltumvielas un atsijas;
1.3. rīsu graudi, smalcinātie rīsi, klijas un spraukumi;
1.4. prosas graudi; rudzu graudi, atsijas, barība un klijas;
1.5. sorgo graudi;
1.6. griķu graudi, atsijas, klijas;
1.7. kviešu graudi, atsijas, klijas, lipekļa barība, lipeklis un spraukumi;
1.8. speltas kviešu graudi;
1.9. tritikāles graudi;
1.10. kukurūzas graudi, klijas, atsijas, spraukumi un lipeklis;
1.11. iesala asni;
1.12. drabiņas.
2. Eļļas sēklas, eļļas augļi, to produkti un blakusprodukti:
2.1. rapša sēklas, spraukumi un sēnalas;
2.2. sojas pupas, grauzdētas, spraukumi un sēnalas;
2.3. saulespuķu sēklas un spraukumi;
2.4. kokvilnas sēklas un spraukumi;
2.5. linsēklas un spraukumi;
2.6. sezama sēklas un spraukumi;
2.7. palmu riekstu spraukumi;
2.8. ripša sēklu spraukumi un sēnalas;
2.9. ķirbju sēklu spraukumi;
2.10. olīvu masa (pēc olīvu fiziskas izspiešanas).
3. Pākšaugu sēklas, to produkti un blakusprodukti:
3.1. auna zirņu sēklas;
3.2. franču vīķu sēklas;
3.3. sējas dedestiņas sēklas, kam piemērota attiecīga karstuma apstrāde;
3.4. zirņu sēklas, atsijas un klijas;
3.5. lauka pupu sēklas, atsijas un klijas;
3.6. cūku pupu sēklas;
3.7. vīķu sēklas;
3.8. lupīnu sēklas.
4. Sakņaugi, to produkti un blakusprodukti:
4.1. cukurbietes, cukurbiešu mīkstums, bietes, kaltētas bietes;
4.2. kartupeļi, saldo kartupeļu bumbuļi, maniokas saknes, kartupeļu mīkstums (kartupeļu cietes ieguves blakusprodukts), kartupeļu ciete, kartupeļu olbaltumviela un tapioka.
5. Citas sēklas un augļi, to produkti un blakusprodukti:
5.1. ceratoniju pākstis;
5.2. citrusaugļu mīkstums;
5.3. ābolu izspaidas;
5.4. tomātu mīkstums;
5.5. vīnogu mīkstums.
6. Spēkbarība un rupjā barība:
6.1. lucerna, lucernas milti;
6.2. āboliņš, āboliņa milti;
6.3. zāle, zāles milti;
6.4. siens;
6.5. skābbarība;
6.6. graudaugu salmi;
6.7. sakņaugi spēkbarībai.
7. Citi augi, to produkti un blakusprodukti:
7.1. melase kā saistviela kombinētajā barībā;
7.2. jūraszāļu milti;
7.3. augu pulveris un ekstrakti;
7.4. augu olbaltumvielu ekstrakti (paredzēti tikai jauniem dzīvniekiem);
7.5. garšvielas un garšaugi.
II. Dzīvnieku izcelsmes barības vielas
8. Piens un piena produkti:
8.1. neapstrādāts piens, piena pulveris;
8.2. paniņas, paniņu pulveris;
8.3. sūkalas, sūkalu pulveris, sūkalu olbaltumvielu pulveris (iegūts ar fizisku apstrādi);
8.4. kazeīna pulveris;
8.5. laktozes pulveris.
9. Zivis, jūras dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti:
9.1. zivis;
9.2. nerafinēta zivju eļļa un mencu aknu eļļa;
9.3. fermentatīvi iegūti autolizāti;
9.4. zivju, molusku un vēžveidīgo hidrolizāti un proteolizāti;
9.5. zivju milti (jauniem dzīvniekiem).
III. Minerālvielas
10. Nātrijs:
10.1. neattīrīts jūras sāls;
10.2. rupjš akmeņsāls;
10.3. nātrija sulfāts;
10.4. nātrija karbonāts;
10.5. nātrija bikarbonāts;
10.6. nātrija hlorīds.
11. Kalcijs:
11.1. litotamnions un merģelis;
11.2. ūdensdzīvnieku apvalki (to skaitā tintes zivs asakas);
11.3. kalcija karbonāts;
11.4. kalcija laktāts;
11.5. kalcija glukonāts.
12. Fosfors:
12.1. kaulu dikalcija fosfāta nogulsnes;
12.2. defluorinēts dikalcija fosfāts;
12.3. defluorinēts monokalcija fosfāts.
13. Magnijs:
13.1. bezūdens magnija oksīds;
13.2. magnija sulfāts;
13.3. magnija hlorīds;
13.4. magnija karbonāts.
14. Sērs:
14.1. nātrija sulfāts.
Zemkopības ministrs M.Roze
5.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 26.novembra
noteikumiem Nr.514
Lopbarības piedevas un lopbarības gatavošanai izmantojamie līdzekļi
I. Barības piedevas
1. Mikroelementi:
1.1. E1 dzelzs:
1.1.1. dzelzs (II) karbonāts;
1.1.2. dzelzs (II) sulfāta monohidrāts;
1.1.3. dzelzs (III) oksīds;
1.2. E2 jods:
1.2.1. kalcija jodāts (bezūdens);
1.2.2. kalcija jodāts (heksahidrāts);
1.2.3. kālija jodīds;
1.3. E3 kobalts:
1.3.1. kobalta (II) sulfāta monohidrāts un/vai hepahidrāts;
1.3.2. bāziskais kobalta (II) karbonāts (monohidrāts);
1.4. E4 varš:
1.4.1. vara (II) oksīds;
1.4.2. bāziskais vara (II) karbonāts (monohidrāts);
1.4.3. vara (II) sulfāts (pentahidrāts);
1.5. E5 mangāns:
1.5.1. mangāna (II) karbonāts;
1.5.2. mangāna oksīds un mangāna (III) oksīds;
1.5.3. mangāna (II) sulfāts;
1.5.4. monohidrāts un/vai tetrahidrāts;
1.6. E6 cinks:
1.6.1. cinka karbonāts;
1.6.2. cinka oksīds;
1.6.3. cinka sulfāts;
1.6.4. monohidrāts un/vai heptahidrāts;
1.7. E7 molibdēns:
1.7.1. amonija molibdāts;
1.7.2. nātrija molibdāts;
1.8. E8 selēns:
1.8.1. nātrija selenāts;
1.8.2. nātrija selenīts.
2. Vitamīni un provitamīni:
2.1. atvasināti no izejvielām, kas dabiski atrodamas barībā;
2.2. sintētiskie vitamīni, kas ir identiski dabiskajiem vitamīniem (tikai vienkuņģa dzīvniekiem).
3. Fermenti.
4. Mikroorganismi.
5. Konservanti:
5.1. E 236 skudrskābe tikai skābbarībai;
5.2. E 260 etiķskābe tikai skābbarībai;
5.3. E 270 pienskābe tikai skābbarībai;
5.4. E 280 propionskābe tikai skābbarībai.
6. Saistvielas, pretsalipes vielas un koagulanti:
6.1. E 551b koloidālais silīcija dioksīds;
6.2. E 551c diatomīts;
6.3. E 553 sepiolīts;
6.4. E 558 bentonīts;
6.5. E 559 kaolīna māli;
6.6. E 561 vermikulīts;
6.7. E 599 perlīts.
II. Līdzekļi skābbarības ražošanai
7. Jūras sāls, rupjš akmeņsāls, fermenti, raugi, sūkalas, cukurs, cukurbiešu mīkstums, graudaugu milti, melase, kā arī piena, etiķa, skudrskābes un propionskābes baktērijas.
8. Ar Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju — pienskābe, skudrskābe, propionskābe un etiķskābe.
Zemkopības ministrs M.Roze
6.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 26.novembra
noteikumiem Nr.514
Lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs izmantojamie tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi
1. Kālija un nātrija ziepes.
2. Ūdens un tvaiks.
3. Kaļķu piens.
4. Kaļķi.
5. Nedzēsti kaļķi.
6. Nātrija hipohlorīts (piemēram, kā šķidrs balinātājs).
7. Nātrija hidroksīds.
8. Kālija hidroksīds.
9. Ūdeņraža peroksīds.
10. Dabiskās augu esences.
11. Citronskābe, peroksietiķskābe, skudrskābe, pienskābe, skābeņskābe un etiķskābe.
12. Spirts.
13. Slāpekļskābe (piena iekārtas).
14. Fosforskābe (piena iekārtas).
15. Formaldehīds.
16. Nātrija karbonāts.
17. Normatīvajos aktos atļautie tīrīšanas un dezinfekcijas produkti tesmeņiem un slaukšanas iekārtām.
Zemkopības ministrs M.Roze
7.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 26.novembra
noteikumiem Nr.514
Maksimālais dzīvnieku skaits
Nr. p.k. |
Dzīvnieki | Maksimālais dzīvnieku skaits
uz vienu hektāru (līdzvērtīgs 170 kg N/ha gadā) |
1. |
Zirgi, vecāki par sešiem mēnešiem |
2 |
2. |
Jaunlopi līdz 12 mēnešu vecumam |
5 |
3. |
Jaunlopi no 12 līdz 24 mēnešu vecumam |
3,3 |
4. |
Buļļi, vecāki par diviem gadiem |
2 |
5. |
Teles, vecākas par diviem gadiem |
2,5 |
6. |
Slaucamās govis |
2 |
7. |
Citas govis (izņemot slaucamās) |
2,5 |
8. |
Vaislas trušu mātītes |
100 |
9. |
Aitas un kazas |
13,3 |
10. |
Sivēni |
74 |
11. |
Vaislas cūkas |
6,5 |
12. |
Nobarojamās cūkas |
14 |
13. |
Mājputni gaļas ražošanai |
580 |
14. |
Dējējvistas |
230 |
Zemkopības ministrs M.Roze
8.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 26.novembra
noteikumiem Nr.514
Lauksaimniecības dzīvnieku novietņu un pastaigu laukumu minimālās platības
Zemkopības ministrs M.Roze
9.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 26.novembra
noteikumiem Nr.514
Pārtikas ražošanā izmantojamās vielas
I. Vielas, ko neiegūst no lauksaimniecības izcelsmes produktiem
Nr. p.k. |
Nosaukums | Īpaši nosacījumi |
1 | 2 | 3 |
1. |
Pārtikas piedevas: |
|
1.1. |
E 170 kalcija karbonāti |
— |
1.2. |
E 270 pienskābe |
— |
1.3. |
E 290 oglekļa dioksīds |
— |
1.4. |
E 296 ābolskābe |
— |
1.5. |
E 300 askorbīnskābe |
— |
1.6. |
E 306 tokoferolu koncentrāts |
kā antioksidants |
1.7. |
E 322 lecitīni |
— |
1.8. |
E 330 citronskābe |
— |
1.9. |
E 333 kalcija citrāti |
— |
1.10. |
E 334 vīnskābe (L(+/-)) |
— |
1.11. |
E 335 nātrija tartrāti |
— |
1.12. |
E 336 kālija tartrāti |
— |
1.13. |
E 341 (1) monokalcija fosfāts |
kā irdinātājs |
1.14. |
E 400 algīnskābe |
— |
1.15. |
E 401 nātrija algināts |
— |
1.16. |
E 402 kālija algināts |
— |
1.17. |
E 406 agars |
— |
1.18. |
E 407 karagināns |
— |
1.19. |
E 410 baltās akācijas sveķi |
— |
1.20. |
E 412 guāra sveķi |
— |
1.21. |
E 413 tragakants |
— |
1.22. |
E 414 akācijas sveķi (gumiarābiks) |
— |
1.23. |
E 415 ksantana sveķi |
— |
1.24. |
E 416 karagaja sveķi |
— |
1.25. |
E 440 pektīni |
— |
1.26. |
E 500 nātrija karbonāti |
— |
1.27. |
E 501 kālija karbonāti |
— |
1.28. |
E 503 amonija karbonāti |
— |
1.29. |
E 504 magnija karbonāti |
— |
1.30. |
E 516 kalcija sulfāts |
— |
1.31. |
E 524 nātrija hidroksīds |
virsmas apstrādei |
1.32. |
E 938 argons |
— |
1.33. |
E 941 slāpeklis |
— |
1.34. |
E 948 skābeklis |
— |
2. |
Aromatizētāji: |
|
2.1. |
dabiskie aromatizētāji |
saskaņā ar Ministru kabineta |
2.2. |
dabisko aromatizētāju izstrādājumi |
1998.gada 14.aprīļa noteikumiem Nr.131 “Noteikumi par aromatizētāju lietošanu pārtikā” |
3. |
Ūdens un sāls: |
|
3.1. |
dzeramais ūdens |
— |
3.2. |
sāls (nātrija hlorīds vai kālija hlorīds) |
|
4. |
Mikroorganismu preparāti: |
— |
4.1. |
mikroorganismi |
izmanto pārtikas ražošanā, |
4.2. |
mikroorganismu producētie produkti |
izņemot ģenētiski modificētus mikroorganismus |
5. |
Minerālvielas (to skaitā mikroelementi), vitamīni, aminoskābes un citi slāpekļa savienojumi |
— |
II. Pārstrādes palīglīdzekļi
Nr. p.k. |
Nosaukums | Īpaši nosacījumi |
1 | 2 | 3 |
1. |
Ūdens |
— |
2. |
Kalcija hlorīds |
kā recinātājs |
3. |
Kalcija karbonāts |
— |
4. |
Kalcija hidroksīds |
— |
5. |
Kalcija sulfāts |
kā recinātājs |
6. |
Magnija hlorīds |
kā recinātājs |
7. |
Kālija karbonāts |
vīnogu kaltēšanai |
8. |
Nātrija karbonāts |
cukura ražošanai |
9. |
Citronskābe |
eļļas ražošanai un cietes hidrolīzei |
10. |
Nātrija hidroksīds |
cukura ražošanai |
11. |
Sērskābe |
— |
12. |
Izopropanols (propāns-2-ols) |
cukura ražošanai līdz 31.12.2006. |
13. |
Oglekļa dioksīds |
— |
14. |
Slāpeklis |
— |
15. |
Etanols |
kā šķīdinātājs |
16. |
Miecvielas |
kā filtrācijas līdzeklis |
17. |
Olbaltuma albumīns |
— |
18. |
Kazeīns |
— |
19. |
Želatīns |
— |
20. |
Zivju līme |
ietaukošanai, kā pretsalipes viela vai putu dzēsējs |
21. |
Silīcija dioksīda gels vai koloidālais šķīdums |
— |
22. |
Aktīvais ogleklis |
— |
23. |
Talks |
— |
24. |
Bentonīts |
— |
25. |
Kaolīns |
— |
26. |
Diatomīta zeme |
— |
27. |
Perlīts |
— |
28. |
Lazdu riekstu čaumalas |
— |
29. |
Rīsu milti |
— |
30. |
Bišu vasks |
pretsalipes viela |
31. |
Vaska palmas vasks |
pretsalipes viela |
32. |
Mikroorganismu un fermentu preparāti |
izņemot ģenētiski modificētus mikroorganismus un fermentus, kas ir atvasināti no ģenētiski modificētiem organismiem |
III. Lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kas nav ražotas saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības prasībām
Nr. p.k. |
Nosaukums | Latīniskais nosaukums vai īpaši nosacījumi |
1 | 2 | 3 |
1. |
Svaigi augu valsts un to pārstrādes produkti: |
|
1.1. |
ēdami augļi, rieksti un sēklas: |
|
1.1.1. |
ozolzīles |
Quercus spp. |
1.1.2. |
kolu rieksti |
Cola acuminata |
1.1.3. |
ērkšķogas |
Ribes uva-crispa |
1.1.4. |
pasifloras augļi |
Passiflora edulis |
1.1.5. |
avenes (žāvētas) |
Rubus idaeus |
1.1.6. |
jāņogas (žāvētas) |
Ribes rubrum |
1.2. |
garšvielas un garšaugi: |
|
1.2.1. |
pipari (peruāņu) |
Schinus molle L., |
1.2.2. |
mārrutku sēklas |
Armoracia rusticana |
1.2.3. |
alpīnija |
Alpinia officinarum |
1.2.4. |
safloras ziedi |
Cartamus tinctorius |
1.2.5. |
ūdenskrese |
Nasturtium officinale |
1.3. |
dažādi: |
|
1.3.1. |
aļģes, t.sk. jūras aļģes, kas atļautas pārtikas produktu gatavošanā |
|
2. |
Pārstrādāti augkopības produkti: |
|
2.1. |
rafinēti vai nerafinēti, bet ķīmiski nemodificēti tauki un eļļas, kas atvasināti no augiem |
izņemot: kakao Theobroma
cacao |
2.2. |
cukuri, cietes un citi produkti: |
|
2.2.1. |
biešu cukurs |
tikai līdz 01.04.2003. |
2.2.2. |
fruktoze |
— |
2.2.3. |
rīspapīrs |
— |
2.2.4. |
neraudzēta papīrmaize |
— |
2.2.5. |
ciete no rīsiem un vaska kukurūzas |
ķīmiski nemodificēta |
2.3. |
dažādi: |
|
2.3.1. |
zirņu proteīns |
— |
2.3.2. |
rums |
tikai iegūts no niedru cukura sulas |
2.3.3. |
ķiršu kauliņu uzlija |
sagatavota uz augļu un aromatizētāju bāzes |
3. |
Dzīvnieku valsts produkti: |
|
3.1. |
zvejas produkti |
kuriem nav akvakultūras |
3.2. |
želatīns |
— |
3.3. |
sausās sūkalas |
— |
Zemkopības ministrs M.Roze