“Šis uzaicinājums ir jauna ceļa sākums”

Piektdien, 29.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre rīkoja pieņemšanu par godu Latvijas saņemtajam uzaicinājumam dalībai NATO

Foto: A.F.I.

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre:

Uzruna pieņemšanā par godu Latvijas saņemtajam uzaicinājumam piedalīties NATO 2002. gada 29. novembrī

Cienījamā Valsts prezidentes kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi!

21. novembris Latvijai turpmāk būs īpaša diena. Diena, kad Prāgā NATO valstu vadītāju sanāksmē Latvija tika aicināta kļūt par Ziemeļatlantijas alianses pilntiesīgu sabiedroto. Diena, kad neatgriezeniski tika nostiprināta Latvijas neatkarība un dzēstas tās dalījuma līnijas, kas bija šķēlušas mūsu kontinentu kopš Otrā pasaules kara beigām. Eiropa atkal tiek apvienota, un Latvija ir šīs apvienotās Eiropas neatņemama sastāvdaļa.

Šim uzaicinājumam ir dziļa nozīme. Tā ir atzinība Latvijai par sasniegto valstisko briedumu. Un vienlaikus tas ir uzticības kredīts — par to, ka Latvija, kļūstot par dalībvalsti, spēs stiprināt aliansi. Latvijai šis uzaicinājums ir jauna ceļa sākums, jaunu iespēju sākums. Tas ir brīdis, kad izjūtam gandarījumu un lepnumu par savu valsti. Par to, kas ir sasniegts atjaunotās neatkarības divpadsmit gados. Pagātnē ir palicis stratēģiskās neskaidrības un nedrošības laiks. Ir piepildījusies mūsu kvēlākā vēlēšanās kopš neatkarības atkalatgūšanas brīža: lai mūsu valsts būtu drošībā, lai mums būtu uzticami sabiedrotie, ar kuriem kopā mēs darīsim visu, lai nosargātu savu tautu un savu brīvību.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Saeimā, 29.novembrī, svinīgajā pieņemšanā: Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Ministru prezidents Einars Repše (augšējā attēlā); NBS komandieris ģenerālis Raimonds Graube un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis

Saņemtais uzaicinājums ir tikai solis ceļā uz pilnvērtīgu dalību aliansē. Vēl priekšā ir ratifikācijas procesi dalībvalstu parlamentos un arī mūsu Saeimā. Tādējādi daudz lielāku nozīmi iegūst parlamentārā un starppartiju sadarbība. Esmu pārliecināta, ka mūsu deputāti būs gatavi veidot aktīvu dialogu ar kolēģiem NATO dalībvalstu parlamentos, pārliecinot par Latvijas gatavību uzņemties dalībvalsts atbildību. Es ceru arī uz NATO valstu gatavību sadarboties ratifikāciju veicināšanā. Tāpat esmu pārliecināta par drošu un ātru lēmumu, kad pēc nedaudz vairāk nekā gada Latvijas iestāšanās aliansē būs jāratificē Latvijas Saeimai.

Mēs apzināmies, ka dalība NATO dod ne tikai garantijas Latvijas drošībai. Arī mums ir jābūt gataviem uzņemties noteiktu atbildības daļu. Līdz šim Latvija ir spējusi dot zināmu ieguldījumu Eiropas drošībā. Saeima ir lēmusi par Latvijas pārstāvju līdzdalību NATO vadītajās operācijās Balkānos. Arī turpmāk mums ir jābūt gataviem piedalīties kopīgās operācijās ar sabiedrotajām valstīm un piedāvāt tām savus resursus.

Latvijas dalība NATO aliansē nav vērsta pret kādu valsti. Latvijas dalība ir garantija, apdrošināšanas polise Latvijas nākotnei. Tā nav vērsta pret mūsu kaimiņvalstīm, tā nav drauds kaimiņvalstīm. Latvija ir ieinteresēta konstruktīvā sadarbībā, tai skaitā ar Krieviju — kā divpusējās attiecībās, tā NATO un Krievijas padomes ietvaros.

Šodien es vēlētos izmantot izdevību un sveikt visas tās kandidātvalstis, kas Prāgā saņēma vēsturisko uzaicinājumu. Ceļu līdz tam mēs esam gājuši kopā un tāpēc pratīsim sadarboties arī turpmāk.

Mēs apzināmies, ka nozīmīgs aspekts, nesot savu atbildības daļu par kopīgo drošību, ir Latvijas aizsardzības sistēmas tālāka attīstība. Es vēlētos izteikt pārliecību, ka šīs Saeimas pilnvaru laikā mums izdosies realizēt 7. Saeimas laikā pieņemto Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, kas paredz, ka aizsardzības izdevumiem līdz 2008. gadam atvēlami 2% no iekšzemes kopprodukta.

Jau nākamnedēļ Latvija — pirmā no kandidātvalstīm — sāks sarunas ar NATO par iestāšanās politiskajiem, militārajiem, finansu, informācijas aizsardzības un arī juridiskajiem nosacījumiem. Iespējams, ka šo sarunu procesā iezīmēsies nepieciešamība piemērot atsevišķas Latvijas likumdošanas normas vai arī pievienoties NATO ietvaros noslēgtiem līgumiem. Esmu pārliecināta, ka 8. Saeima piešķirs prioritāti šo NATO integrācijai nepieciešamo jautājumu izlemšanai.

Saeimas priekšsēdētājas rīkotajā pieņemšanā Saeimas namā: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (augšējā attēlā); Ministru prezidents Einars Repše, Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks admirālis Gaidis Andrejs Zeibots, Nacionālo bruņoto spēku komandieris brigādes ģenerālis Raimonds Graube un īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks (vidējā attēlā); Gaidis Andrejs Zeibots no Ingrīdas Ūdres saņem Saeimas atzinības rakstu Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Dāmas un kungi!

Baltijas valstis arī pēc saņemtā ielūguma turpinās pilnveidot praktiskās sagatavotības līmeni, lai nodrošinātu spēku savietojamību ar NATO standartiem. Vienlaikus tas būs ieguldījums gan mūsu valstu militāro spēju attīstībā, gan apliecinājums mūsu vēlmei ieguldīt reģionālās drošības stiprināšanā un labu attiecību veicināšanā ar kaimiņvalstīm.

Gribu vēlreiz apliecināt Saeimas apņemšanos veltīt maksimālas pūles turpmākai aizsardzības sistēmas attīstībai, kā arī Latvijas gatavību dot ieguldījumu eiroatlantiskajā drošībā.

Šodien es vēlētos pateikties visiem cilvēkiem, kuriem šis uzaicinājums nozīmē ne tikai valsts politisko sasniegumu, bet ir arī personīgi svarīgs notikums. Jo viņi ar savu darbu ir tieši veicinājuši šī mērķa sasniegšanu. Arī tajā laikā, kad retais ticēja, ka uzaicinājums Latvijai iestāties NATO kļūs par realitāti.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Runa Saeimā, saņemot Saeimas atzinības rakstu par darbu Latvijas virzībā uz NATO 2002. gada 29.novembrī

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie Saeimas deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi!

Es jūtos tiešām aizkustināta par šo Saeimas žestu, kas liecina par to, ka visas Latvijas varas iestādes ir vienotas vienam mērķim — valsts drošībai un attīstībai. Ir ieguldīts ļoti liels darbs visos līmeņos, lai nodrošinātu Latvijas virzību uz NATO, kad Prāgā patiešām saņēmām šo priecīgo uzaicinājumu, kas vainago ļoti ilgu un smagu darbu. Tajā ir piedalījušies visi, un es gribētu sākt ar Saeimu, kurai bija atbildība sakārtot Latvijas likumdošanu atbilstoši starptautiskajām demokrātijas prasībām daudzos smagos jautājumos, kas izraisīja arī asas iekšpolitiskas debates, kas prasīja ļoti rūpīgu, delikātu, bieži smagu saskaņošanas darbu dažādu pārstāvēto politisko spēku starpā un kas tomēr vienmēr virzījās uz priekšu. Paldies visiem, kas iepriekšējās Saeimās pieņēma drosmīgus likumus, kas bija vajadzīgi, lai mēs sevi varētu saukt par demokrātisku valsti vārda visplašākajā nozīmē, tādu, kas atbilst visiem starptautiskajiem standartiem.

Paldies jaunajai Saeimai, kas ir nākusi strādāt ar tikko izsniegtu tautas uzticības mandātu, paldies par šo apliecinājumu virzīt tālāk to, kas ir jādara, lai vēl pieņemtu tos lēmumus, kas būs likumdevēja rokās par vēl darāmo, bet galvenokārt — lai rūpētos par to, ka Latvijas valdība virzītu iesākto darbu un novestu šo procesu līdz galam.

Vēlētos pateikties visiem par viņu darbu Ārlietu un Aizsardzības ministrijās, bruņotajos spēkos, iepriekšējās valdībās — ir noticis ļoti nopietns diplomātisks darbs, mūsu militārās un drošības sagatavošanās darbs. Daudzi bijuši iesaistīti — arī nevalstiskās organizācijas, kā LATO, mūsu tautieši ASV, kas palīdzējuši ar saviem lobēšanas centieniem ASV Kongresā un Senātā.

Mums tagad ir sasniegums, esam nonākuši līdz nopietnai ceļa zīmei, tagad aicinu visus tikpat enerģiski un droši strādāt tālāk, virzīties uz priekšu. Es esmu lepna uz to, ko Latvija ir sasniegusi, es esmu pārliecināta par to, ko mēs varam nākotnē sasniegt. Es ticu Latvijai un ticu tās nākotnei! Paldies jums visiem!