Katram ir jādomā un jāstrādā savai pilsētai

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio vakar, 2.decembrī

Intervija Latvijas Radio 2. decembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Šoreiz jau varam sveikt jūs kā LSDSP partijas valdes locekli. Vai šis apstāklis rada kādas izmaiņas lietās, kas tieši attiecas uz domes darbu?

Gundars Bojārs: — Nekādā gadījumā, es arī līdz šim esmu bijis partijas valdes loceklis gadu no gada tradicionāli. Es domāju, ka valde partijā ir ievēlēta laba, strādātspējīga, un, kas attiecas uz Rīgas domi, tad konsekventi tiks veikta arī politiskā darbība, tiks apspriesti visi būtiskākie lēmumi, tādējādi nodrošinot, lai sociāldemokrāti pilda vēlētājiem dotos solījumus.

— Iepriekš bija paredzēts, ka LSDSP par jauno politiku domē spriedīs tieši pēc partijas valdes ievēlēšanas un kolektīva lēmuma pieņemšanas par partijas darbu pašvaldībā. Vai ir jau kas noticis?

G.Bojārs: — Es negribētu teikt, ka tā kaut kāda jauna politika, tika pieļauts, ka, ievēlot jaunu partijas vadību, iespējams, radīsies vēlme realizēt kāda cita veida politiku vai pārspriest esošo. Šobrīd jaunievēlētajai partijas vadībai notiek konsultācijas ar dažādiem politiskajiem spēkiem, lai precizētu šo politisko spēku attieksmi pret Rīgai svarīgiem jautājumiem. Šīs sarunas jau ir sākušās, nekādas straujas kustības šobrīd nav plānotas.

— Un to pašu droši vien var attiecināt arī uz apvienības „Tēvzemei un Brīvībai” domes frakcijas vadītāja Jāņa Birka pausto, ka pēc LSDSP kongresā izskanējušā aicinājuma mainīt sadarbību ar kreiso spēku apvienību tēvzemieši gaida konkrētu LSDSP viedokli, pēc kura viņi ir gatavi spriest arī par jaunas koalīcijas veidošanu.

G.Bojārs: — Es vienmēr esmu aicinājis visus politiskos spēkus, kas strādā Rīgas pilsētā un ir pārstāvēti Rīgas domē, aktīvi iesaistīties šo saimniecisko un pilsētai ļoti būtisko procesu apspriešanā, un šeit nav būtiski, vai kāds politiskais spēks atrodas pozīcijā vai opozīcijā, ir svarīga vēlme piedalīties šajā lēmumu pieņemšanas procesā.

Šeit nevar būt nekāda politika, protams, katram politiskam spēkam ir savas prioritātes, kas izpaužas saimniecisko lēmumu pieņemšanā.

— No jūsu teiktā izriet, ka vismaz vecajā gadā nekas jauns mums nav sagaidāms.

G.Bojārs: — Ir sagaidāms nākamā gada budžets.

— Skaidrs. Turpinās jaunās valdības solījumu realizēšana vēlētājiem, un iekšlietu ministrs Māris Gulbis paudis lielu neapmierinātību arī ar Pašvaldības policijas darbu. Vai jūs piekrītat šādai kritikai un arī kārtējai domai, nu kaut pieļāvuma formā laikam, pašlaik iekļaut šo struktūrvienību Valsts policijā?

G.Bojārs: — Gulbja kungs gan ir šodien avīzēs paziņojis, ka viņš ir nepareizi saprasts un tik tiešām Pašvaldības policija veic tās funkcijas, kas ir raksturīgas tieši pašvaldībai un ko neveic Valsts policija. Protams, mēs varētu iekļaut ļoti daudzas sfēras valsts struktūrās un arī lūgt, lai valsts tad par šīm tēmām rūpējas. Kā mēs zinām, tradicionāli Valsts policijai pietrūkst finansējuma, līdzīgi kā tas ir Kultūras ministrijai, un Rīgas pilsētai ir jāuzņemas šie pienākumi. Es uzskatu, ka sadarbība starp Valsts un Pašvaldības policiju ir bijusi korekta, arī ar Iekšlietu ministriju, mēs esam veicinājuši dažādus projektus, esam pat veikuši dažas iegādes Valsts policijas vajadzībām, un visiem šeit jāveic viens kopīgs darbs, lai panāktu maksimālo efektu. Ja būs tādi lēmumi par Pašvaldības policijas iekļaušanu Valsts policijas sastāvā, gribētos dzirdēt šos argumentus un arī otru pusi – kāds būs finansējums. Man ir pilnīga pārliecība, ka šo finansējumu valsts nevarēs nodrošināt.

— Bet Pašvaldības policijas darba stila kritikai jūs piekrītat?

G.Bojārs: — Arī es esmu šo darba stilu kritizējis, un tagad ir jauna vadība, un, manuprāt, šie lēmumi, kas tiek šobrīd pieņemti par darba efektivitātes uzlabošanu, ir pietiekami būtiski un stratēģiski, jau tagad mēs novērojam Pašvaldības policijas darbības kvalitātes kāpumu.

— Jaunais īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Gatera kungs uzskata par nepieciešamu izstrādāt likuma “Par pašvaldībām” grozījumus, koncentrējot visas pašvaldību funkcijas vienā likumā. Vai, jūsuprāt, šāda iniciatīva ir atbalstāma?

G.Bojārs: — Par to noteikti vajadzētu domāt, un tomēr būs diezgan pagrūti visas šīs funkcijas uzskaitīt, jo ir ļoti daudzi likumdošanas akti, kas netieši norāda uz pašvaldības atbildību tajā vai citā sfērā — būvnormatīvi, būvniecības likumi, dažnedažādi citi normatīvie akti, un likums par pašvaldībām zināmā mērā ir tāds virsjumta likums, kas apkopo galvenos principus. Bet es uzskatu, ka arī šis likums ir novecojis un vajadzētu ķerties pie tā aktualizēšanas.

— Sniegs atkal aktualizējis ielu tīrīšanas problēmas. Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija pagājušajā nedēļā sanāca kopā, viņi uzskata, ka pašvaldībām būtu jāsniedz nodokļu atlaides namīpašniekiem, kuri veic sabiedriskās teritorijas apkopšanu, jo, viņuprāt, nav namīpašnieku pienākums risināt pašvaldības kompetences jautājumus. Arī manuprāt, tā putra tieši likumdošanā šobrīd arī jāmaina, Civillikums it kā liedz to darīt, savukārt pašvaldību noteikumi liek tīrīt šīs ielas. Vai šī pretruna nebūtu visdrīzākā laikā risināma?

G.Bojārs: — Jā, mūs šajā pretrunā, var teikt, iegrūda iepriekšējā valdība un viens konkrēts ministra rīkojums par dažu normatīvu atcelšanu, kas saistīti tieši ar teritorijas uzkopšanu un ielu uzkopšanu. Tā ir normāla Eiropas prakse, ka katrs privātīpašnieks nodrošina piekļūšanu pie sava īpašuma, nodrošina arī šīs teritorijas sakopšanu, tai skaitā sniega tīrīšanu. Šeit Rīgas pilsēta neko jaunu izdomājusi nav, un jāņem vērā, ka šie privātīpašnieki tomēr dzīvo pilsētā, ir jābūt nopietnai un labai sadarbībai starp pašvaldību kā administratīvo varu un šiem privātīpašniekiem. Protams, visvieglākais ir uzkraut kādus pienākumus tikai uz budžeta pleciem. Rīga, protams, to izturēs, bet citās mazākās pašvaldībās tas vienkārši nav iespējams. Tātad to finansiālā stabilitāte tiks sagrauta, ja mēs akceptēsim šādus noteikumus.

— Bet par to, ja namīpašnieks veic arī sabiedriskās teritorijas sakopšanu, jūsuprāt, viņam pienāktos šīs nodokļu atlaides?

G.Bojārs: — Nu, ja, teiksim, namīpašnieks notīrīs no sava nama jumta sniegu un nometīs to uz pašvaldības īpašuma, kādā veidā tad risināt šos jautājumus? Ļoti vienkārši ir pieņemt kādu lēmumu, nepadomājot par tā sekām. Es domāju, ka nodokļi Rīgai nav neko augsti, un to mēs novērojam gan būvniecības tempu pieaugumā, gan investīciju apjoma pieaugumā, nemitīgā pieaugumā, tātad uzņēmējs un šis privātīpašnieks visā visumā ir apmierināts.

— Skaidrs. Pavisam interesantu pieredzi man atgādināja kāds klausītājs savā telefonzvanā, daloties ziņā par Tallinas pilsētas praksi, proti, viņi nolēmuši atcelt nodokli transporta līdzekļiem, un viens no iemesliem šai nodokļu atcelšanai ir tas, ka Igaunijas galvaspilsētas iedzīvotāji arvien biežāk savus automobiļus reģistrē provincē, lai izvairītos no aplikšanas ar šiem nodokļiem. Vai Rīga arī nevarētu ko mācīties no šīs situācijas?

G.Bojārs: — Nē, nevaram mācīties, jo diemžēl šis nodoklis nav pašvaldības nodoklis, tas ir valsts nodoklis Latvijas gadījumā. Mums gan ir cita problēma, un tas ir saistīts tieši ar akcīzes nodokli no degvielas, kur valstij kopumā tiek iekasēti 60,27 miljoni latu, kas nozīmēti ceļu uzturēšanai, remontiem un būvniecībai, Rīga no tiem saņem tikai 2,2 miljonus. Šī ir absolūti netaisnīga un neproporcionāla sadale, vēl jo vairāk ņemot vērā, ka Rīgā ir reģistrēta gandrīz puse no visiem Latvijas transportlīdzekļiem. Šobrīd mēs arī šo problēmu pārspriežam ar jaunajiem valdības locekļiem.

— Šīsnedēļas domes sēdē laikam pats galvenais bija balsojums par Nacionālo bibliotēku. Es saprotu, lai nākotnē nerastos sarežģījumi, Nacionālās bibliotēkas celtniecībai dome izmantos pirmpirkuma tiesības Mūkusalas ielā 5, lai iegādātos šo ēku ar zemi, bet nupat jau jaunajā valdībā atkal izskanējis priekšlikums atlikt Nacionālās bibliotēkas celtniecību vispār uz kādu zināmu laiku. Bibliotēkas atbalsta fonds atklātā vēstulē premjeram jau paudis savu satraukumu un sašutumu par šādu priekšlikumu. Kāda ir jūsu nostāja, vai pieļaujami atkal grozījumi likumā par bibliotēkas celtniecību un līdz ar to arī domes lēmumiem?

G.Bojārs: — Nu tā, protams, ir valdības kompetence, dome šobrīd izmanto savas pirmpirkuma tiesības, jo tad, kad šī bibliotēkas celtniecība atkal aktualizēsies, neapšaubāmi īpašuma cena šajā vietā būs krietni vien kāpusi un, izmantojot iespēju piespiedu atsavināšanai, būs jāmaksā varbūt desmitkārša maksa. Otrkārt, šajā ēkā ir dzīvokļi, tā ir pietiekoši labā stāvoklī, un, ja netiks valdībā nekādi citi lēmumi pieņemti, Rīgas pilsēta to izmantos tieši dzīvokļu problēmas risināšanai.

— Varbūt pavisam īsu atbildi sniedziet vienkārši, lai izprastu vidusmēra klausītājs, — par pašreizējo īstermiņa aizņēmumu pārfinansēšanu no valsts kases līdzekļiem. Kādēļ tas ir nepieciešams, un vai tas tomēr neapstiprina to, ka, lūk, pirms vēlēšanām skandināja – slikta situācija ir pilsētas budžetā, to pierādot šī pārfinansēšana, vai tas tā ir?

G.Bojārs: — Tradicionāli pilsētai nepieciešamām investīcijām tiek izmantoti kredītu resursi, diemžēl esošā likumdošana mums uzliek zināmus ierobežojumus, mēs esam spiesti ilgtermiņa projektiem izmantot īstermiņa naudas, īstermiņa finansu resursus, kas dažreiz ir pat divreiz dārgāki nekā, teiksim, ilgtermiņa resursi. Un, runājot ar jaunievēlēto finanšu ministru, viņš izprata šo situāciju un piedāvāja segt šos īstermiņa aizņēmumus, pārfinansējot ar ilgtermiņa kredītiem no valsts kases, kas neapšaubāmi ir lētākais iespējamais variants. Es domāju, ka tas atvieglo un padara efektīvākas šīs investīcijas, tai pašā laikā valsts arī ir spējīga investēt tādos stabilos projektos. Mums šeit sakrīt viedokļi ar finanšu ministru.

— Un tas nenozīmē neko sliktu, tieši otrādi?

G.Bojārs: — Tieši otrādi, tas nozīmē labu, mēs esam tikuši pie lētākiem resursiem, kas, protams, atvieglos arī iespēju investēt sociāli nozīmīgos objektos pilsētā.

— Leļļinieki satraukti par to, ka dome paudusi, ka nepiedalīsies Valsts leļļu teātra finansēšanā, viņi jau vaicā domei, kā viņiem šajā situācijā turpmāk izdzīvot.

G.Bojārs: — Pirmkārt, dome nav tiesīga šobrīd to darīt, jo jautājums ar īpašumu vēl nav atrisināts, tas atrodas tiesvedībā, un, jāsaka, bieži vien šķiet, ka mums neeksistē Kultūras ministrija valstī. Dailes teātrī mēs šogad līdzfinansējumu nodrošinājām 56 tūkstošu latu apjomā un nākamajā gadā 66 tūkstošus latu plānojam, jūs zināt, ka Nacionālā teātra rekonstrukcijā būs jāiegulda apmēram 6 miljoni latu, nākamais rindā ir Valsts mākslas muzejs, visi šie objekti ir valsts mēroga kultūras un arhitektūras objekti, un summa, cik Rīgas pilsēta investē kultūrā, laikam ir lielāka nekā no Kultūras ministrijas. Es tomēr piedāvātu vispirms risināt jautājumus sadarbībā ar Kultūras ministriju, un šis atteikums arī nav galējs, mēs skatīsim iespēju nodrošināt Leļļu teātri.

— Vai jūsu tikko teiktais attiecībā uz Valsts mākslas muzeju nozīmē, ka šonedēļ „Restaurators” pabeigs tikai avārijas situāciju novēršanu?

G.Bojārs: — Viena lieta ir avārijas situāciju novēršana, otra lieta, mēs esam finansējuši, ja es nemaldos, 35 tūkstošu latu apjomā projektu izstrādi, tātad visas ēkas remontam. Laikam jābeidz beidzot lāpīties un nodarboties ar kosmētiku, ir jārisina lielākās problēmas, kas saistītas ar pagrabu, ar pamatu nostiprināšanu, ar jumta nostiprināšanu.

— Un tās, protams, atkal ir milzīgas investīcijas.

G.Bojārs: — Kā tad, un, protams, tās atkal attiecas uz Rīgas pilsētu.

— Vēl tikai varbūt aicinājums uz svētku egles atklāšanu, daudzi tirgus apmeklētāji nesaprot, kāpēc tā vēl nedeg.

G.Bojārs: — Šosestdien notiks visu trīs galveno pilsētas egļu atklāšana un svinības. Sāksies visi pasākumi pulksten 12 Doma laukumā, visi rīdzinieki ir gaidīti un aicināti kopā ar ģimenēm un bērniem piedalīties šajos pasākumos.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā