Kad visu Eiropas finansistu ceļi ved uz Rīgu

No 20. līdz 22. maijam Latvijas galvaspilsētā notika ikgadējais Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Biznesa forums

Foto: Andris Kļaviņš — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Atklājot ERAB pilnvarnieku gada sapulci: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš un ERAB pilnvarnieku padomes priekšsēdētājs, Somijas premjerministra vietnieks un finansu ministrs Sauli Nīnisto. Iepazīstinot ar Latvijas Republiku, bankas "SEB Baltic Holding" rīkotājdirektors Mats Kjaers, Latvijas īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle, Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas izpilddirektors Latvijā Kari Nars, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, ERAB direktors Baltijā Georgs Krivickis

Kā sevi apliecina Latvija

ERAB Biznesa foruma ietvaros sestdien, 20. maijā, sevi kā valsti prezentēja arī Latvijas Republika

Kari Nars, ERAB izpilddirektors Latvijā, atklājot Latvijas prezentāciju, akcentēja, ka Latvija ir valsts ar senām un bagātām tradīcijām. Rīga bijusi svarīgs kultūras un starptautiskas tirdzniecības centrs jau Hanzas savienības laikā, un arī šodien Latvija ir īpaši pievilcīga ar augsti kulturāli izglītotajiem iedzīvotājiem, labo ģeogrāfisko izvietojumu, trim attīstītajām ostām un naftas vadu. Sagatavotie biznesa forumi liecina, ka valsts prot strādāt atbilstoši augstas kvalitātes prasībām un te ir visi priekšnoteikumi, lai nākotnē būtu sagaidāms uzplaukums. Latvija daudzus gadu desmitus ir rūpīgi slēpta, teica K.Nars, bet tagad pasaule var ieraudzīt, kādas bagātības šeit slēptas un cik daudzsološas ir straujas attīstības potences.

Ministru prezidents Andris Bērziņš atzīmēja, ka Latviju pēdējo tūkstoš gadu laikā ir atraduši gan arābi, gan vikingi, gan Hanzas tirgotāji. Un arī iekarotāji. Taču pēdējo desmit gadu demokrātisko procesu ietekmē valstī ir radusies draudzīga un labvēlīga finansu vide. Krievijas krīze, kas nesa līdzi labu daļu posta, ir sekmējusi jaunu un stabilu ārvalstu tirdzniecības partneru iegūšanu — 60% eksporta Latvijai šobrīd veido Eiropas valstis. Un valsts tautsaimniecība ir atguvusies. Fiskālais deficīts nepārsniedz 2% no iekšzemes kopprodukta, ir salīdzinoši zema inflācija, stabila vietējā valūta, gandrīz pabeigta privatizācija. Latvijas ekonomika sevi ir parādījusi kā dzīvotspējīgu. Ministru prezidents teica, ka Latvijai ir pamats lepoties ne tikai ar savu pagātni, bet arī ar nākotni, jo Latvija XXI gadsimtā sevi iezīmēs jaunās Eiropas kartē.

Mats Kjaers, bankas "SEB Baltic Holding" rīkotājdirektors, atzina, ka investīcijas Latvijā ir drošas un valsts pēdējos gados ir parādījusi ļoti labas izmaiņas, tuvojoties Rietumu valstu modelim. Taču ir būtiski panākt politisko stabilitāti un skaidrību likumdošanas piemērošanai, lai atvērtu ceļu investīcijām.

Georgs Krivickis, ERAB direktors Latvijā, teica, ka no visām ERAB investīcijām mūsu valstī, kas ir 252 miljoni eiro, 28% nonākuši banku sektorā. Ar ERAB palīdzību tiek finansēti daudzi Latvijas projekti, un īpaša uzmanība ir pievērsta reģionu attīstībai, mazo un vidējo nacionālo uzņēmumu un kopuzņēmumu darbībai, infrastruktūras un municipālajiem projektiem. Turpmāk uzmanība īpaši tiks pievērsta Latvijas reģionu attīstībai, teica G.Krivickis.

Prezentācijas laikā tika uzdoti daudzi jautājumi. Un daži no tiem bija visai āķīgi. Piemēram, vaicāts, kādi ir galvenie iemesli straujajiem Latvijas panākumiem, pārejot uz brīvā tirgus attiecību modeli, premjers A.Bērziņš atbildēja: pēctecība tirgus reformu īstenošanā un stabilas nacionālās Latvijas bankas izveidošana, kas īsteno ļoti stingru valsts monetāro politiku.

Vai stingrais lats nekavē eksportu? ERAB pilnvarnieks Latvijā Roberts Zīle atbildēja, ka monetārā politika ir Latvijas bankas kompetence, taču sākotnējais bankas valdes lēmums par lata piesaistīšanu SDR diezin vai tuvākajā laikā tiks mainīts.

Par investīciju klimata uzlabošanu viedokli izteica ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Viņš atzīmēja, ka Latvijā jau divus gadus darbojas ārvalstu investoru padome, kas izstrādā darbības scenāriju. Latvija ņem vērā šīs padomes ieteikumus, tādēļ uzlabojas nodokļu politika, nodokļi tiek arvien labāk administrēti, uzlabojas muitas un robežkontroles dienestu darbība, samazinās bezdarbs un tiek nojauktas administratīvās barjeras.

Attiecības starp Latviju un Krieviju. A.Bērziņš atgādināja, ka Latvijas valdībai viena no prioritātēm ir labu kaimiņattiecību veidošana ar pilnīgi visām valstīm. Bet — Krievijā vēl darbu nav sākusi jaunā valdība. Kad tas notiks, tad, domājams, atjaunosies arī starpvaldību komitejas darbība. Vaicāts par termiņiem, kādos Latvija cer iestāties ES, A.Bērziņš teica:

— Pašlaik Latvijai sarunām ar ES ir atvērtas 8 nodaļas. Laikā, kad prezidēs Francija, mēs ceram atvērt vēl 10—12 sarunu nodaļas. Zviedrijas prezidentūras laikā atvērsim galvenās nodaļas. Tad būs atlikuši tikai tehniskie mājas darbi, ko pabeigsim līdz 2002. gada beigām, un kopā ar Višegradas valstīm pievienosimies ES.

Nākamais jautājums, kas tika adresēts premjeram, skāra Latvijas ostas:

— Ventspils ir liela vērtība Latvijai, un mums ir vēlēšanās attīstīt sadarbību ar Krieviju. Bet apkārt tiek celti jauni cauruļvadi, jauna līnija, kas apiet Latviju. Kā Latvijai noturēties?

A.Bērziņš atbildēja:

— Konkurence nepārprotami ir liela. Savā starpā sacenšas 24 ostas dažādos tranzīta veidos. Bet labākais veids, kā šajā konkurencē uzvarēt, ir — labāka kvalitāte un zemākas cenas. Un tieši to arī dara Ventspils. Viņi piedāvā labu cenu, iegulda daudz naudas savas ostas infrastruktūrā, un katram biznesmenim uzreiz ir skaidrs, kurp jāskatās. Jo biznesa partneri meklē to, kas ir izdevīgāks ieguldītājam, — vai veidot infrastruktūru no nulles vai arī izmantot jau labi menedžētu struktūru un eksistējošu infrastruktūru.

Uz jautājumu par investīcijām Latvijā un sadarbību ar starptautiskajām finansu institūcijām, atbildēja R.Zīle:

— Latvija jau ilgāku laiku cieši sadarbojas ar dažādām starptautiskām finansu institūcijām, un tas ir ļoti svarīgi Latvijas fiskālajai politikai. Latvijai nozīmīgs ir jautājums arī par strukturālo pārkārtošanos, un arī šajā jomā Latvija vēlas izveidot programmas ar ārvalstu finansu institūcijām. Nākotnē tiek plānots sākt arī jaunu nozīmīgu projektu — mājokļu attīstības un dzīvojamā fonda uzlabošanai Latvijā. Un visās šajās sfērās ir izveidojusies stabila ilglaicīga sadarbība ar ārvalstu finansu institūcijām.

Iepazīstinot ar Lietuvu: Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus; Lietuvas Attīstības aģentūras direktors Vītauts Grodis; Vītauts Grodis, Lietuvas finansu ministrs Vītauts Dudens, ERAB direktors Baltijā Georgs Krivickis un Viļņas bankas prezidents Juļus Niedvars

Iepazīstinot ar Igauniju: Igaunijas premjerministrs Marts Lārs; Igaunijas finansu ministrs Sīms Kallass; Marts Lārs, Georgs Krivickis un Sīms Kallass Foto: Andris Kļaviņš — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Seminārā "Tieslietu sistēmas un institūciju palīdzība uzņēmumu rekonstrukcijā"

Kā tieslietu sistēma un likumdošana ietekmē uzņēmumu rekonstrukciju, īpaši ja ir iestājusies uzņēmuma maksātnespēja vai tiek pasludināts bankrots, — tās ir lietas, ko uz savas ādas ir izjutušas pilnīgi visas pārejas ekonomikas valstis. Juristi savu viedokli šajā sakarā izteica apaļā galda diskusijā sestdien, 20 maijā.

Katrs no runātājiem klāstīja savas valsts pieredzi, bet īpaši saistoša bija Georga Tala (Georgy Tal), Krievijas Finansu rehabilitācijas un bankrota federālā dienesta direktora no Maskavas, runa. Viņš bez liekas kautrības atklāja vājās vietas savas valsts tiesu varas sistēmā, kas vēl pirms dažiem gadiem nebija gatava bankrota procedūras ierosināšanai un veikšanai. Lektors sauca vārdā augstas Krievijas valsts amatpersonas, kuras bija aizliegušas bankrota procedūru ierosināt, un neslēpa arī to vīru vārdus, kuri, nākot pie teikšanas, viena vai cita likuma vai lēmuma postošo ietekmi apturēja. Tals nenoliedza to, ka diemžēl arī Krievijā likumdevējs nespēja pieņemt likumus tik strauji, kā to prasīja pārejas perioda tempi. Un atzina, ka bija izveidojušies īpaši sabiedrības slāņi, kas uz bankrota procedūru rēķina krietni iedzīvojās. Tas viss Krievijas sabiedrībā radījis negatīvu attieksmi pret maksātnespējas un bankrota gadījumiem, bet pēdējos pāris gados daudz kas ir mainījies uz labo pusi. Krievijā ir likti pamati taisnīgai likumdošanai, un pamazām arī sabiedrībai veidojas normāla attieksme pret uzņēmumu maksātnespēju vai piespiedu likvidāciju. Šobrīd Krievijā jau ir reģistrētas vairāk nekā 16 000 uzņēmumu bankrota lietas, teica G.Tals.

Savukārt Ungārijas Pasaules bankas grupas direktors Lajošs Bokrošs (Lajos Bokros) uzsvēra savstarpējo attiecību kultūras nozīmi starp kreditoriem un parādniekiem, kā arī bankrota procedūras kultūras lomu ekonomiskajā vidē kopumā.

Taču visu runātāju atsevišķi liktos akcentus lieliski apkopoja ERAB ģenerālpadomnieks juridiskajos jautājumos Emanuels Moriss (Emmanuel Maurice) . Viņš uzsvēra taisnīgas tieslietu sistēmas lielo nozīmi investoru un riska kapitāla piesaistīšanā. Lai netērētu līdzekļus, bankrota procedūras ierosināšanu nedrīkst bezgalīgi atlikt, un šā procesa administratori ir jāizvēlas īpaši rūpīgi. ERAB visās valstīs, kurās tā investē līdzekļus, seko līdzi, kā strādā likumdošana. Lielisks piemērs sekmīgai bankas darbības atjaunošanai ir Latvijas Pirmās bankas atdzīvināšana, pārdodot kontrolpaketi stabilai Vācijas bankai. Tas arī ir lielisks taisnīgas likumdošanas gadījums.

Savukārt advokātu birojā "Kļaviņš, Slaidiņš & Loze" sestdienas, 20. maija, vakarā ERAB 2000. gada pavasara ziņojums "Tieslietas pārejas periodā" ("Law in transition") tika atvērts īpaši svinīgā gaisotnē, piedaloties gan juristiem, gan ERAB amatpersonām, gan Biznesa foruma dalībniekiem. Šajā izdevumā, ko finansējusi Nīderlandes valdība, advokātu biroja "Kļaviņš, Slaidiņš & Loze" līdzīpašnieks Filips K. Kļaviņš, atsaucoties ERAB uzaicinājumam, publicējis rakstu "Baltijas valstu tieslietu reformu desmitgade". Publikācijā analizēts katras Baltijas valsts ceļš no likumdošanas, kas pastāvēja padomju sistēmas laikā, līdz tieslietu sistēmas sakārtošanai atbilstoši katras valsts konstitūcijai, tradīcijām, cilvēktiesībām un brīvā tirgus noteikumiem. Likumdošana katrā Baltijas valstī vēl tiek pieslīpēta saistībā ar demokrātijas attīstības procesu un gaidāmo iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Taču tieslietu sistēma, kas pamazām stabilizējas, nenoliedzami veidojas atbilstoši demokrātiskas valsts principiem, kurā dominē labvēlīga investīciju vide.

Seminārā "Ekonomikas transformācija un Eiropas Savienības paplašināšanās"

Sestdien, 21. maijā, Rīgas Latviešu biedrības namā ERAB Biznesa foruma ietvaros notika seminārs "Ekonomikas transformācija un Eiropas Savienības paplašināšanās".

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju Helsinkos pagājušā gada decembrī lemto uz ES paplašināšanās sarunām pašlaik uzaicinātas nu jau 13 valstis. Desmit no tām ir ERAB sadarbības partneres. Tieši tādēļ ERAB Biznesa foruma otrās dienas programmā tika iekļauta ES institūciju un kandidātvalstu augsta līmeņa amatpersonu diskusija par grūtībām un sasniegumiem Viduseiropas un Austrumeiropas valstu ekonomikas pārveides procesos. Turklāt cieši saistot tos ar sabiedrības politiskās pārveides procesiem, jo, kā, semināru atklājot, atgādināja ERAB prezidenta vietas izpildītājs Čārlzs Franks (Charles Frank ) , politiskā brīvība un ekonomiskā izaugsme kontinenta austrumdaļā Rietumeiropai rūp vienlīdz daudz. Vēsture jau daudzkārt pierādījusi, ka viens bez otra šie procesi nav iespējami .

Stīvens Kempfers (Steven Kaempfer ), ERAB viceprezidents finansu jautājumos, norādīja, ka daudzām pārejas ekonomikas valstīm pēc politiskās neatkarības atgūšanas grūtības sagādājusi ne tikai nepieciešamība pārorientēt savas tautsaimniecības uz brīvā tirgus ekonomikas principiem, bet arī atteikties no tām vēsturiski tradicionālo, bet šobrīd vairs konkurētmazspējīgo nozaru, piemēram, lauksaimniecības, atbalsta un meklēt jaunas attīstības iespējas. Kā veidu, kas ekonomikas subjektiem palīdzētu šīs jaunās iespējas vieglāk atrast un izmantot, S. Kempfers nosauca mazo un vidējo uzņēmumu attīstības un reģionālās sadarbības veicināšanu. Tādēļ savos projektos arī ERAB tik lielu uzmanību un līdzekļus velta tieši šīm darbības jomām.

Eiropas Savienības komisārs Pedro Solbess–Miro (Pedro Solbes Miro ) atzinīgi novērtēja ES kandidātvalstu sasniegumus — to vidū valda vienprātība par nepieciešamajām reformām un makroekonomiskajiem rādītājiem, kas sasniedzami, lai valstu tautsaimniecības iegūtu stabilitāti. Šo valstu iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 50 līdz 80 procentiem jau tagad veido privātā sektora darbība, daudzās no tām panākta stingra monetārā un fiskālā disciplīna. Taču joprojām ienākumi uz vienu iedzīvotāju šeit veido tikai 23–69 procentus no ES dalībvalstu vidējā līmeņa. Tālu no vēlamā ir arī daudzi citi ekonomiskie rādītāji.

Bulgārijas sarunu ar ES vadītājs Aleksandrs Boškovs ( Alexander Boshkov ) analizēja savā valstī notiekošo privatizāciju — procesu, kurā, viņaprāt, valsts rīcībā esošie "aktīvi" — valsts īpašumā esošie uzņēmumi — kā ekonomisks atbalsts pēc iespējas drīzāk jānodod augošajam privātajam sektoram. Privatizējot mazos un vidējos ražošanas uzņēmumus, lielāks uzsvars likts uz šī procesa ātrumu. Tagad, kad pienākusi kārta valsts monopoliem – enerģijas un tabakas rūpniecībai, infrastruktūrai un komunikāciju uzņēmumiem, Bulgārijas valdība īpašu uzmanību pievērš privatizācijas kvalitātei, apzinoties šo uzņēmumu nozīmi valsts tautsaimniecībā un risku, kas rastos privātu monopolu un jaunas finansu oligarhijas izveidošanās gadījumā.

Pāvels Mertliks (Pavel Mertlik ), Čehijas Republikas Ministru prezidenta vietnieks un finansu ministrs, pārstāvot vienu no ES kritēriju izpildē vistālāk tikušajām valstīm, vērsa pārējo sarunas dalībnieku uzmanību arī uz šīs valsts negatīvo pieredzi ekonomikas transformācijā. Tā, glābjot vairākus no lielā steigā privatizētajiem valsts uzņēmumiem to neveiksmīgās vadības un vājo īpašnieku dēļ, Čehijas valdībai nācies atkal nacionalizēt un pirms atkārtotas privatizācijas daudz rūpīgāk izvēlēties tiem jaunus saimniekus. Joprojām nereformēta palikusi valsts publiskā administrācija, kas pašlaik kavē strauji augošā privātā sektora attīstību.

Taču, kā atzina P. Mertliks, valsts politiķi ir optimistiski noskaņoti un cer ES integrācijai noteiktos kritērijus pilnībā izpildīt jau tuvāko divu gadu laikā.

Kā tas parasts un arī objektīvi pamatots, lepns ar savas valsts sasniegumiem ceļā uz ES bija Igaunijas pārstāvis. Šoreiz – Ministru prezidents Marts Lārs (Mart Laar ).

Privatizācija, ko pilnībā iecerēts pabeigt jau nākamgad, Igaunijā ritējusi ļoti veiksmīgi, jo pakļauta brīvā tirgus likumiem. Tā, piemēram, pārdodamo valsts uzņēmumu akciju cenas vienmēr tikušas brīvi kotētas biržā, jo Igaunijas valdība uzskatījusi, ka ar administratīvām metodēm īsā laikā tās objektīvi noteikt nav iespējams. Turklāt vairumā gadījumu valsts uzņēmumi privatizēti sadarbībā ar ārvalstu stratēģiskajiem partneriem un par naudu — lai nodrošinātu tiem maksāt un investēt spējīgus saimniekus.

Kā vienu no veiksmīgākajiem privatizācijas piemēriem M. Lārs minēja Igaunijas uzņēmumu "Telekom", ko pārņēmusi zviedru firma "Telia". Jau 2001. gadā Igaunijas telekomunikāciju tirgus tiks liberalizēts, un šis uzņēmums ir gatavs zaudēt savu monopolstāvokli.

Arī Žigmonds Jārai ( Zsigmond Jįray ), Ungārijas finansu ministrs, piekrita M. Lāra viedoklim, ka privatizācijai robežas nedrīkstētu nospraust. Tādēļ tagad, kad Ungārijā beigusies ražojošo uzņēmumu privatizācija, valdība šajā procesā iekļāvusi infrastruktūras objektus, veselības aizsardzības un citas līdz šim neprivatizētas iestādes.

Arī Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš pozitīvi atspoguļoja valsts sasniegumus — jau 90 procenti no Latvijā saražotā iekšzemes kopprodukta top privātajā sektorā. (Runu pilnībā skat. vakardienas "LV".)

Pateicoties arī ERAB par līdz šim valstī ieguldītajām investīcijām, tieši ārvalstu finansiālo un tehnisko palīdzību par svarīgāko Lietuvas reformu katalizatoru atzina mūsu kaimiņvalsts Ministru prezidents Andrjus Kubiļus ( Andrius Kubilius ). Vislielāko ārvalstu investoru atbalstu Lietuva pašlaik gaida infrastruktūras un transporta restrukturizācijā un, protams, alternatīvu enerģijas avotu izveidē vēl pirms Ignalinas AES slēgšanas, kas ir viena no stingrajām ES prasībām Lietuvai.

Slovēnijas, šobrīd pašas veiksmīgākās ES kandidātvalsts, finansu ministrs Mitja Gaspari ( Mitja Gaspari ) , neraugoties uz valsts vispāratzītajiem ekonomiskajiem panākumiem, bija pietiekami kritisks. Par līdz galam nesakārtotu viņš atzina Slovēnijas apdrošināšanas iestāžu darbību un pensiju sistēmu, kas tikai nesen no valsts budžeta finansējuma tikusi pārveidota uz individuālas apdrošināšanas principiem.

Kaitējumu Slovēnijas kredītreitingam nodarījusi Krievijas un Austrumāzijas valstu finansu krīze. Pirms tās Slovēnijai piešķirtais augstais investīciju drošuma reitings bijis vienāds ar dažām no vēlāk ekonomisku katastrofu piedzīvojušajām Āzijas "tīģervalstīm". Pēc šiem notikumiem arī krīzē neiesaistītās valstis, to skaitā Slovēnija, investoriem likušās nedrošas. Par laimi, atzina M. Gaspari, valsts labais tēls, ilgstošu pūliņu rezultātā atkal atjaunojies un investīciju straume Slovēnijas virzienā plūst ar iepriekšējo sparu.

Diskusijās, kas risinājās pēc semināra referentu uzrunām, ERAB Biznesa foruma dalībnieki interesējās arī par runās tieši neskartiem jautājumiem. Tā kā politiskās pārmaiņas un demokratizācijas procesi faktiski ir ekonomisko panākumu priekšnosacījums, investori interesējās arī par domu un izvēles brīvību ES kandidātvalstīs. Arī par to, vai un kad šajās jaunajās demokrātijās sieviešu līdzdalība politikā un īpatsvars atbildīgos amatos varētu sasniegt Rietumeiropā pierasto. Lietuvas premjerministrs A.Kubiļus apgalvoja, ka ilgi uz to nebūs jāgaida — Lietuvā jau tagad darbojoties dzimumu vienlīdzības likums un sieviešu dažādos atbildīgos amatos kļūstot aizvien vairāk. Turklāt sieviešu darbība jebkuru dzīves nozari, pēc A.Kubiļus domām, ietekmējot tikai pozitīvi. Tādēļ par viņu lomas pieaugumu sabiedrībā un tieši politikā Lietuvas premjerministrs nešaubījās.

Noslēdzot diskusiju, ERAB prezidenta vietnieks finansu jautājumos S.Kempfers izteica visām ES kandidātvalstīm cieņu par to, ka to sabiedrība spējusi vienoties par atbalstu grūtajam reformu procesam. Turklāt vairākas pārejas ekonomikas valstis savā reformu ceļā tādās jomās kā transports un veselības aprūpe ir tikušas pat tālāk par šai ziņā stagnātiskajām Rietumeiropas valstīm.

Savukārt ES komisārs P.Solbess–Miro atgādināja, ka iedzīvotāju labklājība, kas pašlaik ir viena no asākajām kandidātvalstu problēmām, tajās būs atkarīga ne tikai no iestāšanās ES, bet arī un galvenokārt no pašu veikto reformu konsekvences.

Seminārā "Reģionālā kooperācija Ziemeļeiropā"

Kā tematisks turpinājums vēl pirms ERAB ikgadējās sanāksmes Baltijas biznesa konferencē aizsāktajai diskusijai izvērtās Biznesa foruma seminārs "Reģionālā kooperācija Ziemeļeiropā".

Tā pamatdoma — veicināt domu apmaiņu ne tikai par iespējām investēt atsevišķu valstu ekonomikās, bet veselos reģionos. Tieši Ziemeļeiropā — jo šeit atrodas Latvija. Turklāt arī tādēļ, ka šajā reģionā starpvalstu ekonomiskā sadarbība savu efektivitāti pierādījusi Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes ilggadīgajā kooperācijā (viena no šīs sadarbības izpausmēm un finansiālajiem balstiem ir Ziemeļu investīciju banka, kas aktīvu darbību sākusi arī Baltijā). Turklāt, ņemot vērā Ziemeļvalstu un it īpaši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautsaimniecību mazos mērogus, šāda reģionāla sadarbība var kļūt gandrīz vai par vienīgo cerību ekonomiskajai attīstībai un investīciju piesaistei pasaules ekonomikas globalizācijas apstākļos.

Uz semināru bija pulcinātas nozīmīgas apspriežamā reģiona valstu amatpersonas — Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (Runu pilnībā skat. vakardienas "LV"), Lietuvas Ministru prezidents Andrjus Kubiļus, Igaunijas Ministru prezidents Marts Lārs (tieši Igaunijas uzņēmēji pašlaik ir aktīvākie investori Latvijas ekonomikā) un Polijas Nacionālās bankas prezidente Hanna Gronkjeviča–Valca (Hanna Gronkiewicz–Waltz), kā arī Krievijas piejūras giganta — Sanktpēterburgas — vicegubernators Viktors Krotovs (Viktor Krotov) un Baltijas un Melnās jūras reģiona "starpnieka" — Ukrainas — finansu ministrs Ihors Mitukovs (Ihor Mitukov). Savu viedokli pauda arī ERAB un ES amatpersonas.

Kā, ievadot šo diskusiju, atzina Čārlzs Franks, ERAB prezidenta vietas izpildītājs, reģionālā sadarbība ir viena no ERAB svarīgākajām darbības jomām. Šādas reģionālās ekonomiskās sadarbības pamats un priekšnosacījums ir reģiona politiskā stabilitāte. Par šādu spriedzes mazinātāju šajā reģionā varētu censties kļūt Baltijas jūras valstu padome, kuras biedres ir gandrīz visas šī reģiona valstis.

Par veiksmīgas reģionālās sadarbības mezglu punktiem var kļūt kopīgi projekti infrastruktūrā, transportā, enerģētikā un vides aizsardzībā. Šādas iniciatīvas jau ir radušās Baltijas jūras valstu vidū, bet tām vēl ir milzīgas attīstības iespējas.

Somijas finansu ministrs un šobrīd arī ERAB pilnvarnieku padomes vadītājs Sauli Nīnisto ( Sauli Niinisto ), pārstāvot valsti ar ilgstošu pieredzi reģionālajā sadarbībā, skaidroja Eiropas Savienībā izstrādātā projekta "Ziemeļu dimensija" ideju — Ziemeļeiropu kā Krievijas dabas resursu piegādātāju pasaulei.

Kaut gan ir kļuvis skaidrs, ka šim projektam ES īpašus papildu līdzekļus diez vai piešķirs, tomēr, veiksmīgi izmantojot tradicionālos ES finansu instrumentus, kā arī sakārtojot šī reģiona valstu tiesiskās sistēmas, transportu, mobilizējot kvalitatīvus cilvēku resursus un kopīgi cīnoties pret noziedzību un par vides aizsardzību, cerēto mērķi varētu sasniegt. Līdz ar to nodrošinot labklājību un papildu ekonomisko stimulu visām ieinteresētajām pusēm — gan Baltijas reģiona valstīm, gan Krievijai.

Alēns Pilū ( Alain Pilloux ), ERAB Viduseiropas biznesa grupas direktors, atzina, ka Baltijas reģiona, Krievijas, Polijas un Ukrainas valstīs līdz šim ieguldīti 43 procenti no visiem ERAB investētajiem līdzekļiem. Turklāt tieši Baltijas reģions, viņaprāt, pašlaik ir viens no visdinamiskākajiem ekonomiskajā ziņā visā Eiropā. Tātad arī ar savu izaugsmi investoru interesi piesaistošs.

A. Pilū aicināja gan valdību pārstāvjus, gan privātos investorus ieguldīt līdzekļus projektos, kas šo reģiona dinamismu vēl vairāk nostiprinātu, — mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā, finansu un kapitāla tirgus integrācijā, municipālās infrastruktūras attīstībā, transporta sakaru nodrošināšanā, kā arī jaunu enerģijas avotu izveidē, tādējādi atbalstot valstis, kurām sakarā ar drošības standartiem nāksies slēgt savas novecojušās atomelektrostacijas.

Diskusijas noslēgumā Jons Sigurdsons, Ziemeļu investīciju bankas prezidents, par loģisku perspektīvu atzina triju Baltijas valstu iestāšanos šīs bankas akcionāru skaitā, tādējādi vēl vairāk tuvinoties savām Ziemeļu reģionālās sadarbības partnerēm.

Seminārā "ERAB loma apdrošināšanas sektorā un pensiju sistēmas reformās"

ERAB pārstāvis sadarbībai ar nebanku finansu institūcijām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs Džonatans Vollets uzsvēra, ka visā Eiropā vērojama populācijas novecošanās — vairāk nekā 19% iedzīvotāju ir vecāki par 65 gadiem. Īpaši attīstītas ekonomikas valstīs cilvēka mūžs ir garāks, tādēļ valsts nefondētā pensiju sistēma nespēj nodrošināt pensionāru vajadzības. ERAB nodarbojas ar tiešajām investīcijām pensiju fondu izveidošanai, un banka investē arī Viduseiropas un Austrumeiropas pensiju fondos. Taču šā procesa paātrināšanai pensiju fondos nepieciešami vietējie ilgtermiņa noguldījumi. Un, protams, sakārtota un stabila tiesiskā bāze. Taču sistēma neveidosies, ja uzņēmēji nesapratīs iemaksu nozīmību pensiju fondos un ja nenotiks vietējo ieguldījumu prasmīga menedžēšana, teica Dž.Vollets.

Pensiju sistēmas reforma, īpaši pensiju fondu veidošana, un apdrošināšanas uzņēmumu darbības pārorientēšanās uz citiem darbības principiem joprojām ir aktuāla visās Austrumeiropas un Viduseiropas valstīs, seminārā teica pensiju likumdošanas speciālists, ERAB pārstāvis sadarbībai ar Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm Jans Batijs. Taču visām šīm valstīm ir jāsaskaras ar investīciju problēmām, pensiju fondu un regulāciju izveidošanas grūtībām, to pārvaldes un mārketinga problēmām. Pēc J.Batija teiktā, nākamajos gados Latvijā, Igaunijā un Bulgārijā pilnībā tiks ieviesta pensiju fondu sistēma, un Rumānijā tiks pieņemts likums par fondētajām pensijām.

ERAB finansu institūciju departamenta vadītājs Alasdairs Makdugals pastāstīja, ka ERAB ir ieguldījusi līdzekļus 20 apdrošināšanas un pensiju fondos Viduseiropā un Austrumeiropā. Kopējais investīciju apjoms šajā sektorā sasniedz 100 miljonus eiro, un tās nonākušas Bulgārijā, Čehijā, Horvātijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Krievijā. Kopējais prēmiju apjoms šajā reģionā patlaban ir 19 miljardi dolāru, ko lektors nevērtēja kā lielu summu.

Lektori akcentēja valsts monetārās politikas lomu pensiju un apdrošināšanas sistēmas reformēšanas gaitā un arī to, ka politiskās pārmaiņas valstī nedrīkst negatīvi iespaidot šāda veida ieguldījumus — tiem jābūt aizsargātiem un drošiem. Pārejas perioda valstīs sākotnējā pensiju fondu sistēma, kas bija izkropļota, radīja sabiedrībā negatīvu attieksmi pret šiem ilgtermiņa ieguldījumiem. Taču, lai cilvēks sev nodrošinātu pārtikušas vecumdienas un nenonāktu uz ielas, par to jādomā gan pašiem, gan arī valstu valdībām un uzņēmējiem.

Daudzās pārejas perioda valstīs ir izveidojušies nelieli pensiju fondi, un cilvēki mazpamazām tajos veic nelielus ieguldījumus. Tādēļ vēl jo svarīgāk, lai šī sistēma veiksmīgi darbotos, ir stingra kontrole pār pensiju fondiem — rietumvalstīs pensiju fondi tiek ļoti rūpīgi kontrolēti. Un vēl ļoti svarīgi ieguldītājiem ir zināt, kur un kā viņu līdzekļi tiek virzīti un kādu pensiju viņi saņems — sistēmai jābūt skaidrai un caurskatāmai. Kā ļoti veiksmīgas tika atzīmētas reformas Ungārijā.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas sanāksmes dalībnieki — "Latvijas Vēstnesim"

Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis

— Kas šobrīd traucē uzlabot investīciju vidi?

— Domāju, ka Latvijā investīciju vide ir samērā laba, un nevarētu teikt, ka mums būtu kādi nepārvarami šķēršļi. Mēs no investoriem dzirdējām — to viņi uzsver visvairāk un tas valdībai un atbildīgajām amatpersonām droši vien jāņem vērā, ka straujās likumu izmaiņas bieži vien neļauj normāli prognozēt uzņēmējdarbību Latvijā. Un tādēļ ir nepieciešama iepazīstināšana ar konceptuāliem lēmumiem jau laikus.

— Kas galvenokārt var uzlabot investīciju vidi Latvijā?

— Bez tiem pasākumiem, ko mēs šobrīd darām, galvenokārt ir nepieciešama politiskā stabilitāte — stabilas valdības, stabils ekonomiskais kurss. Tas ir pats svarīgākais.

— Pēdējā laikā korupcija metusi diezgan negatīvu ēnu uz Latviju...

— Domāju, ka korupcijas problēmas ir aktuālas visā pasaulē — tā nav tikai Latvijas problēma. Mēs nevarētu Latviju uzskatīt par ļoti korumpētu valsti, bet acīmredzot šādi korupcijas gadījumi ir un jācenšas tos visādā veidā novērst un likvidēt. Ar to mēģinājušas tikt galā visas iepriekšējās valdības, un ar to nodarbosies arī nākamās valdības, tāpat kā visas valstis — līdz pasaulē pastāvēs uzņēmējdarbība.

— Investīcijas. Vai pēc šā foruma to apjoms palielināsies?

— Katrā ziņā, ņemot vērā Latvijas ekonomiskās problēmas, kuras esam pārdzīvojuši, plašu izmaiņu investīciju jomā Latvijā pašlaik tomēr nebūs. Mums jāspēj sabalansēt savu budžetu, sakārtot savu ekonomiku, pabeigt iesāktos projektus. Un varbūt vēlāk — nākamgad, aiznākamgad — mēs varam gaidīt lielākas izmaiņas.

— Kā jūs komentētu Aivara Lemberga izteicienus par Latviju kā nestabilu partneri?

— Man ar nožēlu jāsaka, ka es jūtu — Lemberga kungs nav Latvijas patriots. Jo tie apgalvojumi, ko viņš ir izteicis, pat neatbilst patiesībai. Kaut vai apgalvojums par to, ka tiek lauzts līgums ar LNT. Tas ir aplam, jo ekonomikas ministrs nekad nav piedāvājis šo līgumu lauzt. Viņš ir lūdzis Privatizācijas aģentūras valdei sagatavot priekšlikumus par valsts daļas pārdošanu, un līgums paredz šos procesus saskaņot ar pašreizējiem akcionāriem "Ventspils naftā". Tā ka līgumsaistības netika pārkāptas. Un ir ļoti slikti, ja kāds cilvēks savas personiskās problēmas risina starptautiskā mērogā, turklāt maldinot starptautisko sabiedrību. Man ir ļoti grūti spriest, cik nopietni šādos forumos investori uztver viena vai cita uzņēmuma ieinteresēto personu viedokļus. Taču tas, ka foruma organizētājiem un Latvijas puses ziņotājiem ir jāpierāda, ka šādiem izteikumiem ir gadījuma raksturs un ka šādi gadījumi nav hroniska slimība visai Latvijai kopumā, gan nav nekas patīkams.

Ekonomikas ministrijas Valsts investīciju un finansu vadības departamenta direktore Gaļina Kaņejeva

— Kā vērtējat šos Baltijas un Eiropas finansu forumus, un kā tie atsauksies uz investīcijām Latvijā?

— Vispirms gribu teikt, ka šie forumi ir Latvijai ļoti nozīmīgi. Ne tikai ERAB, ne tikai Baltijas reģionam, bet tieši Latvijai, jo tiesības rīkot ERAB pilnvarnieku pilnsapulci Latvija ieguva, daudzus gadus savu varēšanu pierādot.

Visu biznesa pasākumu vienlaicīga norise, manuprāt, ir unikāla iespēja sevi parādīt, un ārvalstu viesiem ir liela interese. Turklāt, ejot no prezentācijas uz prezentāciju, viņi redz, ka mēs esam ļoti civilizēti un varam labi ar viņiem strādāt.

Domāju, ka investīciju piesaistīšanas ziņā šie forumi Latviju ietekmēs ļoti pozitīvi. Virzība jau tāda ir — privāto attiecību iedibināšana publiskās sanākšanās. Un finansēšanai tika piedāvāti daudzi biznesa projekti. Gan no Lietuvas, gan no Igaunijas, gan no Latvijas tika piedāvāta vesela virkne projektu, kurus var finansēt, apejot valsts garantijas. Jau tagad uzticība Latvijai ir lielāka, arī projekti ir labi izstrādāti.

— Vai kāds jau ir izteicis vēlēšanos strādāt ar kādu no piedāvātajiem projektiem?

— Protams, ir projekti, kuri tiks finansēti. Piemēram, pārvada projekts pāri Daugavai. Tas ir projekts, kurš būs bez valdības garantijām, tātad — ERAB uzticas Latvijai, Latvijas institūcijām un cilvēkiem, kuri šo projektu realizēs.

— Vai nākamajos gados Latvijā varētu palielināties ne tikai starptautisko finansu institūciju, bet arī privāto līdzekļu investīciju apjoms?

— Noteikti — ja uzsāksim liela mēroga projektus ražošanā. Piemēram, Jaunpagastā ir projekts "Etilspirta ražošana no lopbarības graudiem", kas jau atrodas "uz starta līnijas" un gaida savus finansistus. Ir projekts arī par rapšu eļļas ražošanu. Tie ir milzīgi starpnozaru, integrēti un reģionāli projekti. Un šādi projekti investoriem ir pievilcīgi. ERAB ar investīcijām varētu piedalīties infrastruktūras veidošanā, bet privātie investori — konkrētajos projektos kā biznesa partneri.

Bet šobrīd mums traucē likumdošana. Mēs nevaram garantēt kredītus, aizdevumus privātām kompānijām un personām, un tas daudzas lietas kavē.

— Vai varētu būt gaidāmas izmaiņas likumdošanā?

— Mēs esam to paredzējuši. Ja investīciju programmas pamatnostādnes konceptuāli tiks mainītas. Tas nozīmē — ja tiks grozīts likums "Par budžeta un finansu vadību" un ja Latvija paudīs savu ieinteresētību realizēt liela mēroga ražošanas projektus, tad — jā. Priekšlikumi ir sagatavoti. Valdībai šobrīd ir politiski jāizšķiras, vai mēs strādāsim centralizēti — finansu vadība būs centralizēta, vai tomēr izvēlēsimies decentralizāciju, reģionalizāciju. Otrais variants, manuprāt, būtu labāks, jo tas ir mūsu mērķis — iesaistīt procesos ne tikai galvaspilsētu, bet arī mūsu reģionu cilvēkus.

— Ir izskanējuši viedokļi, ka mēs varētu sagaidīt investīcijas ne tikai no Eiropas, bet arī no Amerikas kontinenta valstīm?

— Neapšaubāmi! Un tas varētu būt ļoti pozitīvi, ja pie mums ienāktu investīcijas arī no neitrālākām, attālākām valstīm, ne tikai no Eiropas. Amerika jau ir izteikusi gatavību startēt jau iepriekš manis minētajā etilspirta ražošanas projektā. Viņi ir gatavi investēt, gatavi piedāvāt aizdevumus ar ļoti labiem nosacījumiem. Un tas ir pozitīvi, jo tiek izslēgta monopolsituācija vai savu noteikumu diktāts.

Finansu ministra padomnieks Edmunds Krastiņš

— Kāds būs Latvijas banku sektors pēc pieciem gadiem? Te tika minēts, ka būs trīs līdz septiņas banku grupas, kas strādās Latvijas finansu tirgū. Kādas ir jūsu prognozes?

— Protams, banku konsolidācija notiks, un jau pašlaik lielākā daļa lielo Latvijas banku pieder galvenajām Eiropas bankām. Šis process turpināsies, un piektdien tika parakstīts pirkuma līgums par Latvijas Pirmās komercbankas akcijām — mūsu tirgū ienāk viena ļoti spēcīga Vācijas banka. Es ceru, ka piecu gadu laikā pie mums parādīsies arī kāda amerikāņu banka, un tas viss nāks par labu Latvijas cilvēkiem — patērētājiem un uzņēmējiem. Jo būs lielāka konkurence, un noteikti šo gadu laikā bankas mums piedāvās daudz vairāk pakalpojumu. Nenoliedzami, daudz lielāks īpatsvars būs elektroniskajiem pakalpojumiem — caur internetu, caur mobilajiem sakariem.

— Kuras banku grupas varētu strādāt Latvijas finansu tirgū, un kuras bankas no pašreizējām 22 Latvijā tad vairs nepastāvēs?

— Es ceru, ka nebūs daudz mirušo banku — tās tiks vai nu pievienotas, vai arī nopirktas, vai arī pašas kaut ko nopirks. Taču tās, kas būs, galvenokārt būs Rietumu banku īpašumā (skandināvu, vācu) esošas bankas — vienalga, kā tās sauksies. Daļa banku saglabās savus nacionālos nosaukumus, bet īpašums piederēs kādai no lielajām bankām.

— Kāds ir jūsu viedoklis par Baltijas biznesa konferenci?

— Šī konference ir Latvijai laba iespēja sevi reklamēt, un mēs šo iespēju arī labi izmantojam. Bet ne jau viens vai vairāki Rīgā norisoši forumi būs izšķirošie, vai Latvijā palielināsies investīciju apjoms. Izšķirošā būs politika, ko Latvija spēs īstenot.

Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Kā jūs, esot Latvijas institūta direktors, vērtējat šo pasākumu?

— Domāju, svarīgākais ir tas, ka beidzot uz Rīgu ir atbraukuši tik daudzi ietekmīgi finansisti. Un, neraugoties uz to, kas tiks panākts šajā konferencē, viņiem ir iespējas iepazīties ar to, ko Latvija var piedāvāt un kā izskatās Rīga. Šīs lietas, manuprāt, vienmēr ir vērtīgas, jo daudziem cilvēkiem par Latviju ir negatīvs priekšstats. Atbraucot uz šejieni, priekšstats mainās, jo personīgai klātbūtnei un iespaidam ir liela nozīme.

— Vai tas, ka vienlaikus notiek trīs lieli biznesa notikumi Rīgā, jūsuprāt, ir labi?

— Domāju, ka jā, jo šeit satiekas ļoti daudz cilvēku, saskaras dažādas intereses un katram ir iespēja uzzināt to, ko viņš grib. Cilvēkiem te ir iespēja kontaktēties citam ar citu, un tas viss notiek Latvijā. Kā esmu ievērojis, viss ir ļoti labi organizēts, Rīga ir labi sakopa, un arī laiks pieturas labs.

— Vai cerības, ka biznesa pasākumi Latvijā aktivizēs investīciju plūsmu uz Latviju, attaisnosies?

— Nezinu, vai kaut kas notiks uzreiz, bet cerības ir daudz pamatotākas, ja šādi notikumi šeit risinās. Jo šeit ir vairāk amatpersonu, kurām ir konkrēta informācija par iespējām, jo mēs varam vairāk cerēt, ka ar laiku rezultāti būs.

— Kā vērtējat Ventspils mēra Aivara Lemberga izteikumus par Latviju kā par nestabilu un riskantu partneri? Vai tas varētu negatīvi ietekmēt forumu iznākumu?

— Galaiznākumu varbūt ne, bet tas, protams, nebija patīkami un tas nepalīdz Latvijai, īpaši ja to saka šādai auditorijai. Es saprotu, ka Lemberga kungu vairākas lietas neapmierina, bet šī, manuprāt, nebija tā vieta, kur par to runāt.

Akciju sabiedrības "Baltijas Tranzītu banka" prezidents Zenons Olbriss

— Kuras banku grupas būs Latvijā pēc pieciem gadiem?

— Domāju, ka būs tās banku grupas, kuras jau pašlaik Latvijā ir, un tās ir piecas. Liela interese par mums ir radusies Somijai un arī Norvēģijai, un tas nozīmē, ka varētu pievienoties vēl divas lielas bankas. Kopskaitā — septiņas, bet jau agrāk nekā pēc pieciem gadiem. Taču būs arī nacionālās bankas. Tas, ka šeit ienāks lielās finansu sabiedrības, nav slikti — līdz ar to ienāks jauna pieredze un arī kapitāls.

— Cik no pašreizējām 22 bankām vēl Latvijā darbosies?

— Domāju, ka paliks kādas desmit. Ja ir kādas sešas septiņas nopietnas ārvalstu bankas un trīs vai četras nacionālas bankas, tad šī niša ir pilnībā aizpildīta.

— Tiek liktas lielas cerības attiecībā uz investīciju pieplūdumu nākotnē. Vai, jūsuprāt, šīs cerības attaisnosies?

— Es esmu optimists un domāju, ka investīcijas būs. Cenšos pārliecināt katru investoru, kas šeit ir, ka Rīga ir skaista pilsēta, ka ir normāli un domājoši cilvēki, ka šeit ir ļoti, ļoti lieliskas iespējas īstenot daudz interesantu projektu un, pats galvenais, mums ir milzum daudz iespēju attīstīties dažādos sektoros un mūsdienīgās sistēmās

Akciju sabiedrības "Ventspils nafta" prezidents Igors Skoks

— Kā vērtējat Baltijas biznesa konferenci, kurai "Ventspils nafta" ir viens no ģenerālsponsoriem, un ko tā varētu dot Latvijai?

— Baltijas biznesa konference, nenoliedzami, papildina šo forumu, bet te vairāk tiek runāts par norisēm, kas saistītas ar Baltiju. Jo ERAB pilnsapulcē un pasaules biznesa forumā par to runās samērā maz. Manuprāt, Baltijas biznesa konference ir izdevies pasākums, un tas dos lielāku skanējumu Baltijas vārdam ERAB ietvaros.

— Ko domājat viesiem rādīt Ventspils apmeklējuma laikā?

— Mēs rādīsim visu, kas Ventspilī ir, — ne tikai to, ko būvē par ERAB līdzekļiem, vai to, kas ir paredzēts programmā. Par ERAB naudu daļēji ceļ konteineru terminālu, nākotnē tas būs dzelzceļa atzars, kura būvēšanai arī ir piesaistīta Eiropas nauda. Mēs rādīsim arī to, kas ir celts par Latvijas naudu, par mūsu pašu uzņēmēju līdzekļiem.

— Vai plānojat runāt arī par nākotnē nepieciešamajām investīcijām?

— Jā, jo investoriem ir jāredz lietas, kurās var investēt. Un arī prakse rāda, ka tie projekti, kuros ir ieguldīta arī pašu uzņēmēju privātā nauda, veidojas efektīvāk un arī ātrāk sevi atmaksā.

— Vai šie biznesa forumi attaisnos uz tiem liktās cerības par investīciju raitāku piesaistīšanu?

— Dzīvosim, redzēsim.

Preses konferencē par ERAB pētījumu partnervalstu ekonomikā

Sestdien, 20. maijā, Rikardo Lago (Ricardo Lago ), ERAB galvenā ekonomista vietnieks, un šīs bankas politikas izpētes direktors Stīvens Frīzs (Steven Fries) 16. maijā publicēto ERAB Aktualizēto ziņojumu par pārejas ekonomikas valstīm ( Transition Report Update 2000 ) komentēja arī ikgadējās sanāksmes dalībniekiem Rīgā.

Kā secināts šī gada maija vidū publicētajā pārskatā, Eiropas centrālajā un austrumu daļā, Baltijas reģionā, kā arī Neatkarīgo Valstu Savienībā — valstīs, kur ar ERAB atbalstu tiek realizēti dažādi ekonomikas attīstības projekti, — tautsaimnieciskā stabilitāte pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir būtiski nostiprinājusies.

Kā atzīts šajā pārskatā, šī reģiona izaugsmes īstermiņa perspektīvas ir optimistiskas. Neraugoties uz Krievijas 1998. gada ekonomisko krīzi un konfliktu Kosovā 1999. gadā, Viduseiropas un Austrumeiropas, kā arī NVS valstu ekonomikas ir ātri atguvušās. Tiek prognozēts, ka 2000. gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šajās valstīs varētu sasniegt vidēji 3,6 procentus (1998. gadā tas bija —1,1 procents, tātad negatīvs, bet 1999. gadā pieauga par 2,4 procentiem).

Lai gan ziņojums ir optimistisks attiecībā uz tuvākā laika attīstību šajās valstīs, tas tomēr brīdina uzmanīties no joprojām pastāvošajiem ilgtermiņa riskiem — vairākās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs pārāk strauji ieplūst lieli kapitāla apjomi, un tām ir pastāvīgs bīstami liels tekošā konta deficīts.

Savukārt NVS valstīs vērojams pārāk lēns nepieciešamo reformu progress un joprojām nav radīta investīcijām labvēlīga vide. Tie ir galvenie šķēršļi ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai.

Ziņojums sastāv no divām daļām. Pirmajā analizēta makroekonomiskā attīstība un uz tirgus ekonomiku orientētās reformas. Otrā atspoguļo šo valstu reģionālo sadarbību un investīciju klimatu tajās.

Par katru no 26 ERAB sadarbības valstīm sniegts arī kopsavilkums, tās makroekonomiskos rādītājus raksturojošie grafiki un svarīgākie rādītāji.

Raksturojot visam reģionam kopīgos makroekonomiskos rādītājus, ziņojuma autori secinājuši:

• 1999. gada beigās sasniegtā ekonomiskā izaugsme Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, IKP palielinoties līdz pat +2 procentiem, liecina galvenokārt par Ungārijas, Polijas un Slovēnijas panākumiem.

• 1999. gada otrajā pusē būtiski uzlabojusies situācija tajās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, kurās šī paša gada sākumā bija vērojama ekonomiskā lejupslīde. Kā piemēri šeit tiek minētas Igaunija, Latvija un Čehija.

• Krievijas Federācijā 1999. gada nogalē sasniegtais IKP pieaugums par 3,2 procentiem pamatots ar strauju rūpnieciskās ražošanas apjomu pieaugumu, straujo rubļa kursa devalvāciju, kā arī dabas resursu cenu kāpumu.

• Rubļa devalvācija un augstās dabisko izejvielu cenas acīmredzot nebūs ilgstošas parādības, tādēļ vidēja termiņa perspektīvā ekonomisko situāciju Krievijā noteiks valdības veikto reformu efektivitāte.

• Atkarībā no valdības iecerēto ekonomisko reformu efektivitātes uzlabosies situācija arī Ukrainā. Pirmais pareizais solis šajā virzienā ir vienošanās par eiroobligāciju restrukturizāciju.

• Pēc finansu krīzes izraisītā šoka citas NVS valstis nav padevušās kārdinājumam atteikties no ekonomisko reformu kursa. Tomēr joprojām šajās valstīs nav atrisināta ārējo maksājumu nesabalansētības problēma.

• Pēc Krievijas finansu krīzes izraisītās ekonomiskās lejupslīdes ārvalstu investori kļuvuši uzmanīgāki, ieguldot līdzekļus Krievijā un citās NVS valstīs. Savukārt investīciju apjoms Viduseiropā nav samazinājies.

Attiecībā uz ERAB sadarbības valstīs pēdējā laikā veiktajām reformām ziņojuma autori secinājuši, ka no visām strukturālajām reformām lielākie sasniegumi gan Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, gan Neatkarīgo Valstu savienības dalībniecēs vērojami privatizācijā. Tā, Čehija un Igaunija pārdošanā nodevušas līdz šim valsts īpašumā palikušās lielo uzņēmumu daļas.

Albānijā, Bulgārijā, bijušās Dienvidslāvijas republikā Maķedonijā un Čehijā turpinājusies lielo banku privatizācija.

Enerģētikas sektoru pārmaiņas skārušas Albāniju, Gruziju, Moldovu un Rumāniju — tur privatizēti energosadales uzņēmumi. Ungārijā beigusies elektropārvades uzņēmuma privatizācija, bet Čehija un Igaunija pieņēmušas lēmumu par elektroapgādes nozares pakļaušanu brīvās konkurences principiem.

Analizējot investorus interesējošo kapitāla peļņas līmeni dažādās valstīs, ERAB ziņojumā secināts — pēdējos divos gados ieguldījumi šī reģiona valstīs vairumā gadījumu nesuši peļņu. Investīciju rentabilitāte, kas bijusi raksturīga reģionam pirms Krievijas finansu krīzes, drīz pēc šī ekonomiskā šoka atkal atjaunojusies.

Kopumā vislielāko peļņu pēdējā gada laikā nesušas investīcijas Ungārijā, Lietuvā, Polijā, Krievijā un Slovēnijā. No tautsaimniecības nozarēm visrentablākās bijušas kalnu rūpniecība, gāzes ieguve, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, kā arī finansu pakalpojumi.

Tāpat kā visā pasaulē, arī ERAB atbalstītajā reģionā par galvenajiem investīciju drošuma un riska attiecības nosakošajiem faktoriem uzskatāma valdības politikas prognozējamība, korupcijas apjoms, īpašuma tiesību aizsardzība, nodokļu sistēmas godīgums un finansu līdzekļu pieejamība.

ERAB ziņojumā par ekonomisko situāciju pārejas ekonomikas valstīm Viduseiropā un Austrumeiropā, kā arī Neatkarīgo Valstu Savienībā izteiktas arī makroekonomiskas nākotnes prognozes.

No Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm vislielākā inflācija tiek prognozēta Rumānijā — 30 procentu apjomā, viszemākā — Albānijā un Maķedonijā — tikai trīs procentu līmenī. Vidējais inflācijas rādītājs šī reģiona valstīs gada beigās varētu būt aptuveni pieci procenti, bet Baltijas valstīs tiek prognozēti šādi rādītāji — Igaunijā — 4,8, Latvijā — 4,2, Lietuvā — 3,5 procentu inflācija.

Krasi atšķirīga ir situācija Neatkarīgo Valstu Savienībā. Tur vidējais inflācijas līmenis gada beigās varētu būt vairāk nekā 18 procenti. Visstraujākā nacionālās valūtas vērtības krišanās paredzama Baltkrievijā — vairāk nekā 168 procentu apjomā un Uzbekijā — 40 procenti. Latvijas lielā kaimiņa — Krievijas — rublis līdz gada beigām, iespējams, zaudēs 20 procentus no savas vērtības.

Tiek prognozēts arī ERAB atbalstīto valstu iekšzemes kopprodukta pieauguma temps. 2000. gadā Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs tas vidēji būs 3,6 procenti, Igaunijā — 4, Latvijā — 3, bet Lietuvā — viena procenta pieaugums.

Interesants ir gada laikā saražotā iekšzemes kopprodukta apjoma salīdzinājums ar to, kas šajās pārejas ekonomikas valstīs tika radīts 1989. gadā. ERAB prognozē, ka Viduseiropas un Austrumeiropas valstu vidējie IKP apjoma rādītāji jau 2000. gadā sasniegs 1989. gada iekšzemes kopprodukta līmeni. Šo labo rādītāju gan nodrošinās dažu atsevišķu valstu ātrā tautsaimnieciskā izaugsme — tādu IKP līmeni, kāds tas bija pirms desmit gadiem, šogad sasniegs vai pārsniegs tikai piecas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis: Albānija (100% attiecībā pret 1989. gada līmeni), Ungārija (104%), Polija (128%), Slovākija (103%) un Slovēnija (112%). Savukārt Baltijas valstīm līdz 1989. gadā radītajam iekšzemes kopprodukta apjomam vēl tālu — Igaunija līdz gada beigām varētu sasniegt 80 procentus, Latvija — 61, bet Lietuva — 63 procentus no tā IKP apjoma, kādu šīs valstis radīja pirms desmit gadiem.

Materiālus par finansistu lielsanāksmi Rīgā sagatavoja:

"LV" nozaru redaktores RŪTA BIERANDE un DINA GAILĪTE