Foto: Māris Kaparkalējs,“LV”

Iekšlietu ministrs Māris Gulbis:

Kāds priekšstats jums radies par Iekšlietu ministriju pirmajās divās darba nedēļās? Vai jūs uzņēma ar labu prātu vai diezgan rezervēti?

Es biju patīkami pārsteigts par Iekšlietu ministrijas stingro disciplīnu. Ministram nekas nav divreiz jāatkārto – pavēles tiek izpildītas zibenīgi. Bet tajā pašā laikā es jūtu, ka ministrijas darbinieki ieņēmuši nogaidošu pozīciju, sak, tad jau redzēs, ar ko tas jaunais ministrs iesāks. Maldās tie, kas domā, ka esmu absolūts nezinītis un man par ministrijas speciālistiem nav informācijas. Atzīšos, ka tās man ir pietiekami, lai pievērstu pastiprinātu uzmanību konkrētiem cilvēkiem. Tuvākajā laikā ir gaidāmas atsevišķas būtiskas pārmaiņas.

Ministrijā vai Valsts policijā?

Mazliet pacietieties un tad jau redzēsit! Pārkāpumi jau gandrīz ir pierādīti.

Iekšlietu ministriju visus šos gadus balstīja valsts sekretārs Andris Staris. Tagad viņš vairs nav valsts sekretārs, bet jūsu padomnieks. Vai šis amats nav formāls, vai tam ir būtiska jēga?

Andris Staris ministrijā strādājis vienpadsmit gadus un ieviesis daudz laba. Iekšlietu ministrija, kā zināms, netika veidota pilnīgi no jauna kā, piemēram, Ārlietu ministrija vai Valsts uzņēmumu reģistrs. Šī ministrija veidojusies uz padomju laiku principiem, uz VDK pamatelementiem. Kā zināms, pārveidot esošo vienmēr ir grūtāk nekā kaut ko radīt no jauna.

Es ar Stara kungu vienojos, ka viņš varētu turpināt darbu kā mans padomnieks. Laiks parādīs, vai šis amats, kas viņam uzticēts, būs pienesums Iekšlietu ministrijai vai ne. Pašlaik uz valsts sekretāra amatu ir izsludināts konkurss. Pagaidām man nav padomā neviena persona, kurai tūdaļ varētu šo amatu uzticēt, tāpēc es vēlos, lai mēs atrastu vislabāko speciālistu, izmantojot konkursa procedūru. Personāla politikas veidošanā diezgan liela loma joprojām ir paziņām, radiniekiem, kas palīdz iekārtot labā vietā. Izsludinot konkursu, šo tradīciju iespējam izskaust.

Šķiet, ka kandidātu otram svarīgākajam ministrijas amatam būs grūti izvēlēties pēc papīriem vai pēc principa, kā izvēlas inženieri rūpnīcā. Te galvenais ir politiskā uzticamība, tāpēc gaidīt, ka tā vislabākā, vispiemērotākā kandidatūra pieteiksies pati, saudzīgi runājot, šķiet diezgan naivi.

Ministrs apstiprina vai neapstiprina šos konkursa rezultātus. Informāciju par kandidātiem, kas pieteikušies konkursā, es saņemu gandrīz vai katru stundu. Piebildīšu, ka daļa no tās ir konfidenciāla.

Vai iekšlietu un finanšu ministra sadarbība, tāda, kā tā bija, apmeklējot Latvijas un Krievijas robežu Grebņevā, kļūs par jūsu ikdienas praksi?

Tas, kas notiek uz robežas, ir ļoti cieši saistīts arī ar Finanšu ministrijas pakļautības iestādēm. Te ir nepieciešama absolūta mijiedarbība. Kas notiek pašlaik? Iekšlietu struktūras saka: ziniet, tur ir muitas neizdarība, savukārt Finanšu ministrija uzskata, ka vainīga policija. Tāpēc ir ļoti svarīgi šos spēkus apvienot, un pirmais, kas jāveic, tā ir pašattīrīšanās, jo kontrabanda tādos apjomos kā pašlaik nevar īstenoties bez valsts amatpersonu pieseguma. Sabiedrība prasīs konkrētu rezultātu – lai vainīgās amatpersonas tiktu sodītas. Līdz šim bieži redzams, ka tiesībsargājošās institūcijas nevar un nevēlas atrast pierādījumus un nekas nenotiek. Nesodāmība diemžēl prevalē pāri sodāmībai. Šajā ziņā nedrīkstētu būt izņēmumi ne pret Saeimas deputātu, ne “Jauna laika” partijas biedru, ne arī citiem – attieksmei pret visiem jābūt vienādai.

Vai jūs apmierina drošības policijas darbība? Vai tā ir mērķtiecīga?

Šobrīd mani apmierina šīs policijas veikums attiecībā pret pretvalstiskajām organizācijām. Ir apsveicami, ka drošības policija dienas laikā spēj veikt, piemēram, piecas kratīšanas un izņem pietiekami daudz munīcijas, sprāgstvielu. Taču mani neapmierina dažas amatpersonas. Šobrīd, kā zināms, notiek dienesta izmeklēšana drošības policijas priekšnieka vietnieka Šmitiņa kunga lietā. Drošības policijai būs aktīvāk jākontrolē, kā tiek ievērots likums par valsts noslēpumu. Šo uzdevumu nedrīkst pildīt tikai formāli. Latvija jau ir saņēmusi signālus no citām valstīm, ka mums jāpastiprina savas valsts noslēpumu glabāšana.

Vai tas tomēr neizklausās anekdotiski, ka tik augsta amatpersona kā Šmitiņa kungs ir iesūdzējusi tiesā premjerministru?

Katram ir tiesības iesniegt civilprasību pret jebkuru cilvēku, arī pret premjeru. Manā rīcībā par Šmitiņa kungu ir papildu informācija. Katrā ziņā šis notikums, ka drošības institūcijas priekšnieka vietnieks atļāvies iesniegt civilprasību pret Ministru prezidentu, varētu būt dīvains signāls NATO valstīm. Tas patiešām ir anekdotisks gadījums.

Kā jūsu stāšanās amatā varētu ietekmēt policistus? Ir taču tādi pagasti un mazpilsētas, kur nav neviena policista…

Viens no būtiskiem nosacījumiem, lai varētu sakārtot iekšlietu struktūru, ir papildu finansējuma piešķiršana gan materiāltehniskās bāzes atjaunošanai, gan telpu remontam, gan darba algu palielināšanai. Esmu to pirms vēlēšanām un pēc valdības apstiprināšanas pārrunājis ar premjeru un esmu gandarīts par viņa izpratni un atbalstu. Mēs varam iztikt bez jaunām ēkām, bez grandiozas autoparka paplašināšanas, bet mums noteikti jāpalielina policistu atalgojums. Ja šim mērķim piešķir 10 miljonus latu, kā solīts, četri miljoni tik un tā atnāks atpakaļ valsts budžetā kā samaksātie nodokļi. Ja mēs gribam labākus rezultātus, lielāka alga tam ir galvenā motivācija. Tikai tā mēs spēsim piesaistīt jaunus, profesionālus kadrus un prasīt no policista atbildību. Uzskatu, ka nauda jādod tām sfērām, kas var dot reālu pienesumu valsts budžetā, un policija ir viena no tām. Es ļoti ceru, ka, Latvijai iestājoties NATO un Eiropas Savienībā, policista prestižs pieaugs, un es ļoti ceru piedzīvot to laiku, kad cilvēki beidzot sāks cienīt policistus, ne tikai no viņiem baidīties. Bet šī cieņa policistam ir jāiemanto.

Jūs gribat teikt, ka tas vadzis ir pilns un drīz lūzīs?

Man ir pietiekami daudz informācijas par neierobežotajiem papildu līdzekļiem, ar kuriem rīkojas iekšlietu struktūras amatpersonas. Piemēram, viena policijas augsta amatpersona pāri robežai brauc ar ļoti dārgo “Lamborghini” automašīnu. Ko lai domā parastais policists, to redzot? Es gribu izlasīt šā konkrēta cilvēka paskaidrojumu un tad es pieņemšu lēmumu.

Telpu iekārtojums tiks uzlabots un autoparks paplašināts vispirms tur, kur tiek pieņemti cietušie. Aizvakar apmeklēju kādu iekšlietu iestādi un iegāju priekšnieka kabinetā, kas bija ne tikai ļoti labi izremontēts, bet tur atradās ap 500 latu dārgs televizors. Pirms piecām minūtēm viņš man stāstīja, ka šai struktūrai neesot naudas, bet nopircis labāku televizoru nekā Ministru kabinetā. Apmeklēju arī policijas autobāzi, kas ir samērā nolaista, bet priekšniekam kabinets ir labāks par iekšlietu ministra kabinetu. Pēc šiem faktiem var secināt, cik adekvāti tērēti policijai piešķirtie līdzekļi.

“LAUKU AVĪZE”; pēc M. Libekas, V. Krustiņa un J. Lorenca intervijas “Gulbis: “Es neesmu nezinītis.””