Par vitāli dziesmoto dzīvi, tepat, šai zemē

Alsungas, suitu sievas, ventiņu pusē

No Kurzemes nāk daudz folkloras ansambļu, no suitiem vien vairāki. To vidū vispamanāmākās ir “Suitu sievas”. Par viņām ne mazums runāts un rakstīts, un viņas arī dod iemeslu to darīt vēl un vēl. Tāpēc, ka par savu pienākumu uzskata paaudžu paaudzēs krāto tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu, papildināšanu un tautā nešanu, ļaujot to iepazīt visiem, kas vēlas. Tāpēc, ka to dara no sirds un piedalās gandrīz ikvienā folklorai, dziesmai vai dejai nozīmīgā notikumā Latvijā, tāpēc neiztrūkstoši ir klāt dažādos svētkos pašu pagastā, rajonā, novadā.

Ne mazāk plats ir tas atpazīstamības ceļš, ko bruģē ļaužu valodas, uzteicot suitenes kā nepārspējamas apdziedātājas. Viņu mutēs nokļūstot, cildināmais jūtas vismaz divkārt pagodināts, bet peltais sarkst ilgāk. Un pat tas, kurš reizi vien dzirdējis šīspuses dziedātājām tik raksturīgo garo “ē”, diez vai to aizmirsīs.

Ansambļa vadītāja Ilga Leimane gan neuzskata, ka īsti pareizi ir viņas pazīt tikai pēc apdziedāšanas, jo “Suitu sievu” pūrs ir daudz bagātāks. Tajā vieta gan Melngaiļa un Jurjāna savāktajām melodijām, gan vietējam mantojumam. “Varam dziedāt stundām ilgi, dziesmu nepietrūks,” Ilga ir pārliecināta. “Vēl nav pietrūcis,” piekrīt Rozālija Brūdere, “pāri palicis gan. Un allaž kas jauns nāk klāt.”

“Ja gribam ko sasniegt, jāstrādā,” ir pārliecināta Ilga Leimane. “Tas, ka mēs te esam un tikušas tik tālu, ka mūs visur aicina, nācis tikai ar darbu.” Par pamatīgu darbu daudzu gadu desmitu garumā, kas darbošanos ansamblī viņām visām jau sen no vaļasprieka pārvērtis dzīvesveidā.

Pat pavirši rēķinot, iznāk, ka nākamgad viņām svināma vesela jubileju buķete. Spožākā no tām – ilggadējās dziedātājas (kopš 1968. gada) Katrīnas Antonovičas deviņdesmitā dzimšanas diena, kas atnāks jau februārī. Bet septiņdesmito gadu sākuma “iesaukums” – Marija Steimane, Rozālija Brūdere, Elizabete Vanaga, kas kopā ar sievām uzstājušās arī agrāk, pārkāps trīsdesmit gadu slieksni. Pirmo gadu desmitu ansamblī būs aizvadījusi Līga Jansone, kādreizējā “Suitu zeltenes” titula ieguvēja.

Piemērus tam, kur bijusi vajadzīga izturība, viņas varētu minēt vēl un vēl. Manuprāt, pie tās pieder arī māka visu organizēt tā, lai “Suitu sievām” atdotā sirds un laiks nenodarītu pāri tai dzīvei, kurā viņai katrai ir cita loma, citi uzdevumi – sievas, mammas, vecmāmiņas, vecvecmāmiņas. Arī skolotājas, bērnudārza audzinātājas, pārdevējas… Tāpat mazo suitiņu saplēsto bikšu lāpīšanu, cimdu un zeķu adīšanu mīļomītes ierindo obligāti veicamo darbu sarakstā. Turpat, kur vieta atrodas kūtī mītošo aprūpei. Jo kur tad nu lauku cilvēks bez lopiņiem! Un tieši šī dzīvā radība tālāko braucienu reizēs liek palauzīt galvu: ko darīt? Tāpēc talkā nāk gan radi, gan kaimiņi. Bet viņas pašas ved suitu dziesmas pasaulē, priecājas, ka netrūkst klausītāju, kuru atsaucība liek aizmirst par grūtībām, un brauc mājās gandarītas.

Jāpiemin vēl kāda jubileja, kas atnāks nākamgad: kopš filmas “Pūt, vējiņi!” uzņemšanas būs pagājuši trīsdesmit gadi. Bet ar to sparīgajām kurzemniecēm ir vistiešākais sakars. Režisors Gunārs Piesis, noskatījis kolorītās dziedātājas Liepājā un uzaicinājis filmēties, uzdāvināja viņām ne vien trīs prātā paliekošus kinomēnešus, bet daudz ko vērtīgāku. Jo viņu iziešana uz ekrāna reizē bija ceļš, pa kuru “Suitu sievas” izgāja ārpus savas sētas.

Šogad pie klausītājiem līdz novembra sākumam iets jau 53 reizes. Gads vēl nav beidzies, taču visas ir vienisprātis: tas ir rekords ansambļa vēsturē.

Būtiski ir tas, ka sievas strādā ar mazajiem. Nevis ansambli vadot, bet plašāk, nopietnāk – līdzot jaunajai paaudzei pasauli un kultūru izzināt, darba tikumu iepazīt, latviskās tradīcijas apgūt, tās pārmantot un līdz lielo suitu dziesmai izaugt. Līdz tai, kurā, Ilgas Leimanes vārdiem runājot, ir viss: “Mums ir veco sievu gruntīgums un jauno sievu spirgtums. Labāku variantu nemaz nevaru iedomāties. Jā, var dziedāt arī jaunas meitenes, bet tās nebūs “Suitu sievas”.”

U z i ņ a i :

*Alsungas etnogrāfiskais ansamblis “Suitu sievas” dibināts 1955. gadā, bet pirmoreiz suiti uz skatuves dziedājuši jau 1924. gadā.

*Līdz šim tālākais koncertceļš vedis uz Japānu: 2000. gada vasarā “Suitu sievas” piedalījās II Pasaules folkloriādē.

*2000. gadā par tradicionālās kultūras vērtību popularizēšanu Latvijā un ārzemēs iegūta Lielā folkloras gada balva.

*2002. gadā “Suitu sievas” ir: Katrīna Antonoviča, Liena Baleviča, Lija Baumane, Rozālija Brūdere, Līga Jansone, Marija Lūse, Ilga Pavāre, Marija Steimane, Inese Taubere, Elizabete Vanaga un vadītāja Ilga Leimane.

“MĀJAS VIESIS”; pēc I. Kārkliņas raksta “Skanīgā Kurzemes zīme”