Par valsts maka pildīšanas laiku

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis:

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks uz laiku ir atstādināts no nodokļu iekasēšanas un kontrabandas apkarošanas darbu organizēšanas. Bet likums par VID uzrakstīts diezgan viltīgi, īpaši tie panti, kas attiecas uz ģenerāldirektora atbrīvošanu no darba. Cik tālu pašlaik ir Sončika lieta?

Esmu ierosinājis pret Andreju Sončiku disciplinārlietu. Tās izmeklēšana tālāk nodota Valsts civildienesta pārvaldei, kurai tā jāpabeidz četru nedēļu laikā.

Iepriekšējā VID likumā bija norādīts, ka ģenerāldirektoru pieņem un atlaiž no darba Ministru kabinets, un tieši pēc šā panta ir atlaists iepriekšējais VID priekšnieks Griķa kungs. Bet Šķēles valdības laikā, lai radītu neskaidrības ģenerāldirektora atlaišanas procedūrā, šis pants tika samudžināts. To Ministru kabinets var darīt tikai tad, ja ierosināta krimināllieta par klajiem likumpārkāpumiem, kuru interpretācija var būt dažāda. Gluži kurioza norma ir, ka finanšu ministram VID vadītājs par darba līguma pagarināšanu vai nepagarināšanu ir jābrīdina pusgadu pirms darba termiņa beigām, kas ir pieci gadi.

Vēlēšanu kampaņas laikā “Jaunais laiks” bija satraucies, ka garām valsts kasei aizplūstot ļoti daudz naudas. Tika saukti lieli skaitļi. Vai tie ir pamatoti?

Pēc dažu ekspertu vērtējuma, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir tuvs četrdesmit procentiem, kas sastāda ap 400 miljoniem latu. Atsevišķi politiķi mūsu izteikumus jau ir centušies pārprast un pasniedz tos kā valdības apgalvojumus nākamgad iekasēt 400 miljonus latu. Ikvienam ekonomistam ir skaidrs, ka nevienā pasaules valstī ēnu ekonomikas īpatsvars nav nulle un arī attīstītajās valstīs tas ir vairāk nekā desmit procenti. Uzlabojot nodokļu iekasēšanu, cīņu ar kontrabandu un ar PVN apmaksu saistītām krāpšanām, tiem, kas maksā algu aploksnēs, valdība redz rezervi, kā samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Kas mūs sagaida no 1. janvāra?

Neraugoties uz nākamā gada sarežģīto finansiālo situāciju, Repšes valdība tomēr izpildīs virkni solījumu. No 1. janvāra sociālās apdrošināšanas iemaksas likme tiks samazināta no 36 līdz 33 procentiem. Kā zināms, iepriekšējā valdība to vairākkārt atlika. Uzņēmuma ienākumu nodoklis saruks līdz 19 procentiem. Ir pieliktas algas pedagogiem un mediķiem, indeksētas pensijas par 1,3 latiem. Pašlaik kārtojam policistu algu paaugstināšanu un cerams, ka no 1. janvāra tā kaut nedaudz palielināsies. Policistu algu paaugstināšana ir viena no valsts prioritātēm. No gada sākuma līdz 70 latiem plānots palielināt arī minimālo algu. Arī pēc 1994. gada 1. janvāra dzimušo bērnu pabalsti kļūs lielāki – no 4,25 latiem līdz 5 latiem. Sarežģītāka situācija ir ar tiesnešu algām – tās varētu paaugstināt tikai no 1. jūlija.

Vai ir paredzēts kādu nodokli arī palielināt? Piemēram, akcīzi dīzeļdegvielai?

Varu droši apgalvot, ka akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai nākamgad paaugstināts netiks. Tas varētu tikt palielināts no 2004. gada 1. janvāra, ja par to mēs savstarpēji vienosimies ar Lietuvu un Igauniju. Tomēr pēc 2004. gada 1. maija, kad prognozēta Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, akcīze dīzeļdegvielai noteikti celsies. Tas, ka Saeima šos grozījumus likumā neapstiprināja, bija tikai tehniska neprecizitāte, kura tuvākajā laikā tiks novērsta. Līdz 2004. gada 1. maijam, kad Latvija plāno iestāties ES, 18 procenti PVN netiks pievienoti arī apkurei. Iepriekšējā valdība to gatavojās darīt no nākamā gada 1. janvāra, bet pret to protestēja gan iedzīvotāji, gan pašvaldības.

Toties ir paredzēts celt akcīzi tabakas izstrādājumiem, ieviešot kombinēto likmi, kas būs atkarīga arī no mazumtirdzniecības cenas. No nākamā gada plānojam nedaudz paaugstināt izložu un azartspēļu nodokli, kas valsts budžetu varētu papildināt par 250 tūkstošiem latu. Vēl nav izlemts jautājums par mācību grāmatu un medikamentu aplikšanu ar pievienoto vērtību. Īpašu uzdevumu ministrs veselības aprūpes lietās Āris Auders ieteica atlikt medikamentu aplikšanu ar PVN.

Jūs pašlaik esat visneērtākajā pozīcijā, salīdzinot ar citiem ministriem, jo visu laiku jābūt opozīcijā pret pārējiem valdības locekļiem, ja tiek runāts par tēriņu palielināšanu un ministriju izdevumu samazināšanu par 1,7 procentiem. Kur jūs redzat vislielākās taupības iespējas?

Šādu iespēju ir ļoti daudz. Piemēram, valsts pasūtījumu tirgus sakārtošana. Nav noslēpums, ka bieži valsts par šiem pasūtījumiem pārmaksā. Arī valsts pārvaldes iestāžu funkciju pārskatīšana, lai tās nedublētos. Svarīgi ir pārskatīt valsts akciju sabiedrību, aģentūru darbību. Šo uzdevumu varētu uzticēt ministriju iekšējā audita departamentiem, bet, ja darbam nebūtu gaidītā rezultāta, tiktu piesaistīti auditori no ārpuses. Globāli runājot, tā ir nulles budžeta izstrāde, kad visām institūcijām ir jāpierāda savu izdevumu atbilstība tām uzticētajiem uzdevumiem. Skaidrs, ka mēs to nevaram izdarīt dažu nedēļu laikā, kad ir jāizveido budžets. Nulles deklarācija varētu tikt ieviesta nākamgad. Taču jāteic, ka šī deklarācija netiks ieviesta tajā versijā, kā to plānoja iepriekšējā valdība. Tai jābūt visaptverošai un jāattiecas ne tikai uz valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem, bet visiem iedzīvotājiem. Nulles deklarāciju nekādā gadījumā nevajadzētu uztvert kā amnestiju, tā ir vienkārši katra iedzīvotāja finansiālā stāvokļa fiksēšana, un neviens nevarēs liegt tiesībsargājošajām institūcijām interesēties, kā attiecīgās personas rokās ir nonākuši uzrādītie līdzekļi. Līdz ar nulles deklarāciju būs jāievieš arī legālās prezumpcijas princips – personai jābūt dokumentiem, kas uzrāda ienākumu avotus. Tas dos iespēju Valsts ieņēmumu dienestam paplašināt savu darbību – ja būs neatbilstība starp īpašumiem un uzrādītajiem ienākumiem. VID varēs piedzīt nodokļus no šo līdzekļu starpības. Tajā pašā laikā jau tagad steidzami ir jāsamazina valsts pārvaldes iestāžu izdevumi – katram ministram ir jāmeklē iespējas, lai samazinātu pamatbudžeta bāzes izdevumus par 1,7 procentiem. Ja no katriem simts latiem tiktu ietaupīti 1,7 lati, tas nebūtu nekas ārkārtējs, bet gan tikai normāli.

Vai pati Finanšu ministrija šajā ziņā rāda priekšzīmi?

Ja Finanšu ministrija uzdod citām institūcijām samazināt izdevumus, tad skaidrs, ka vispirms tie ir jāsamazina pašiem. Jā, mēs valdībai iesniedzām priekšlikumus, kā to varētu izdarīt. Nepieciešamības gadījumā kaut ko vienmēr var atlikt. Jāteic, ka vienīgi Aizsardzības ministrija varētu būt izredzēto kārtā, jo iestāšanās NATO ir ārpolitiskā prioritāte, kam, gribi to vai ne, divi procenti no iekšzemes kopprodukta ir jāatvēl.

“LAUKU AVĪZE”; pēc M. Libekas intervijas “Kas mums tiks no Dombrovska finanšu portfeļa”