• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par eiropeisku identitātes izpratni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.12.2002., Nr. 177 https://www.vestnesis.lv/ta/id/69015

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par iekšlietu sistēmas pašattīrīšanos

Vēl šajā numurā

04.12.2002., Nr. 177

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par eiropeisku identitātes izpratni

“Eiropas kustības Latvijā” prezidents Ainārs Dimants:

Eiropeiskā identitāte latviešiem nav stipra. Kā lai arī būtu? Gadsimtiem esam gribējuši dzīvot kā Eiropā, bet lietas kārtot kā Krievijā. Ir skaidrs, ka mūsu eiropeiskā kultūras un politiskā identitāte ir nostiprināma, vienīgi iekļaujoties ES struktūrā, jo esam Vakareiropas robežvalsts, turklāt ar nesalīdzināmi mazākiem resursiem nekā Krievija kaimiņos.

Gribam taču dzīvot drīzāk kā Zviedrijas ciemā vai Vācijas mazpilsētā, nevis kā Krievijas sādžā.

“Eiropas kustība” ir izstrādājusi savas informācijas kampaņas “Mana izvēle – Latvija Eiropā” plānu, ko pirms iestāšanās referenduma gatavojamies īstenot kopā ar citām nevalstiskām organizācijām, nākot ar savu, nebūt ne vienmēr ar valdības kampaņu sakrītošu vēstījumu par ES. Taču to nebūs iespējams īstenot pilnībā, ja netiks saņemts valdības atbalsts konkrētiem informācijas un diskusijas veidošanas projektiem. Konkursa kārtībā būtu piešķirami līdzekļi, lai izmantotu NVO priekšrocības sabiedrības līdzdalības panākšanai. Somijas pieredze, kad puse no valsts finansētās pirmsreferenduma kampaņas līdzekļiem tika izlietota NVO projektiem, izrādījās ļoti sekmīga. Latvijā sabiedrība šīm organizācijām tāpat uzticas vairāk nekā politiķiem. Personiskajā komunikācijā “ar seju pret seju” tām ir tiešāks kontakts ar sabiedrību, it īpaši reģionos. Tās iegulda daudz brīvprātīga, neatalgota darba, un to iesaistīšana tātad ir lētāka nekā tikai sabiedrisko attiecību un reklāmas firmu pakalpojumu izmantošana. Tādēļ vismaz trešo daļu no valsts līdzekļiem – kuri, ja valdībai būs adekvāta izpratne par stipri trūcīgo komunikāciju ar sabiedrību par ES, nebūs mazāki par 500 tūkstošiem latu, – būtu lietderīgi piešķirt dažādu NVO aktivitātēm.

Savukārt valdība vēl nav noteikusi pat tautas nobalsošanas datumu, lai gan ir skaidrs, ka līdz tam ir mazāk nekā gads! Vismaz to esam tiesīgi sagaidīt jau tuvākajās nedēļās, tūlīt pēc ES Kopenhāgenas galotņu sanāksmes lēmuma par Latvijas uzņemšanu, lai sagatavotos noteiktai izvēlei referendumā un, galvenais, dzīvei ES. Jo apzinātāka un informētāka būs šī izvēle, jo pašapzinīgāki, sekmīgāki un politiski stabilāki mēs ES būsim gan kā atsevišķi cilvēki, gan kā nācija. Šim nolūkam ir nepieciešams nacionāls konsenss jeb vienprātība, nevis – ar vienu kāju iekšā, ar otru ārā! Vismaz 60% pilsoņu atbalstam vajadzētu būt. Vēlreiz: ES mūsu robežsituācijā ir identitātes jautājums, tāds pats kā Latvijas neatkarība, ko nevar izsvērt tikai ar racionāliem, pragmatiskiem argumentiem vien.

“DIENA”; pēc A. Dimanta raksta “Pret straumi uz Eiropu”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti, Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!