Kad sētais izaudzēts ražā. Lai to godinām

Par konkursa “Sējējs 2002” dalībnieku godināšanu

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis tikšanās laikā ar konkursa dalībniekiem

Jau devīto gadu Zemkopības ministrija (ZM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rīko konkursu “Sējējs”, kura gaitā noskaidro pamatīgākos, veiksmīgākos, čaklākos un uzņēmīgākos zemes saimniekus Latvijā. ZM speciālisti konkursā vērtēja lauksaimniecisko ražošanu, lauksaimniecisko kooperāciju un zinātnes ieguldījumu lauksaimniecības attīstībā, savukārt VARAM – lauku teritoriju attīstību, videi draudzīgo saimniekošanu un lauku tūrismu.

Pirms godināt konkursa dalībniekus un laureātus, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis tikās ar zemniekiem un lauku uzņēmējiem, lai atbildētu uz viņu jautājumiem.

Konkursa dalībniekiem apsveikuma vēstuli bija atsūtījusi Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga: “Sūtu sirsnīgus sveicienus konkursa “Sējējs” dalībniekiem, kas sabraukuši šodien Rīgā no dažādām Latvijas malām, kā arī rīkotājiem un žūrijai. Šodien pasaule no lauku uzņēmēja, no zemnieka prasa ne tik vien fizisko spēku un izturību, bet krietni vairāk: spēju analizēt situāciju tirgū, pastāvīgi izglītoties, ieviešot jaunās tehnoloģijas savas produkcijas ražošanā. Varu jums apliecināt, ka Latvija visdedzīgāk no visām kandidātvalstīm aizstāv savu lauksaimnieku intereses. Mēs ceram, kas sarunās panāktais rezultāts būs mums iespējami labvēlīgākais. Paldies jums, ka esat to starpā, kas ar savu darbu un pūlēm rāda priekšzīmi citiem un parāda viņiem, ka tas nav nereāls sapnis, bet reāla īstenība. Jūsu izcilība un uzņēmība vieš ticību apkārtējos, ka pārdomātas ieceres ir piepildāmas, ka cilvēkam ar stingru pārliecību un pašaizliedzīgu darbu katrs izvirzīts mērķis ir sasniedzams. Es sveicu visus konkursa dalībniekus, kas ir pierādījuši savu varēšanu šā gada konkursā savā novadā un visā Latvijā. Īpaši silts sveiciens uzvarētājiem, kas guvuši augstāko novērtējumu savam darbam. Novēlu jums visiem vienmēr augstu turēt savu mērķi, savu un savas valsts godu. Veiksmi jums darbā un pārticību, saskaņu un dzīvesprieku jūsu ģimenēm! Lai jums izdodas!”

Par piedalīšanos konkursā pateicību saņēma ikviens tā dalībnieks. Bet par konkursa “Sējējs 2002” laureātiem kļuva piecpadsmit tā dalībnieki.

Pirmos pasākumā sumināja kurzemniekus.

Konkursa “Sējējs 2002” laureātu godināšana 29.novembrī Rīgas Dailes teātrī: Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze; SIA “Lienama Alūksne” direktore Gundega Sauškina; Zaļenieku pagasta padomes priekšsēdētāja Vija Cīrule (augšējā attēlu rindā); bijušais zemkopības ministrs Atis Slakteris; SIA “Iecavnieks” vadītājs Dainis Lagzdiņš; Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedīcinas fakultātes Pārtikas un vides higiēnas institūta asistents Aivars Bērziņš (apakšējā attēlu rindā) Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Kuldīgas rajona Ēdoles pagasta z/s “Kažoki” īpašnieks Uldis Ante konkursa laureāta titulu un balvas ieguva par sniegto lauku tūrisma pakalpojumu augsto kvalitāti. “Par lauku tūrisma saimniecību viesi spriež ne tikai pēc ārienes, bet arī pēc sajūtām, kas viņus pārņem, ierodoties konkrētajā vietā. Ciemojoties pie Ulda un Vēsmas Antēm, sēžot pie mājīgā kamīna un malkojot tēju, pārņem dziļš miers un cilvēcisks siltums,” apgalvoja vakara vadītāji.

Par vienu no laureātiem kategorijā “Zinātne lauksaimniecībai” kļuva Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijas direktore, selekcionāre Sanita Zute, kas tika apbalvota par pētījumu “Izlases kritēriji auzu hibrīdajās populācijās un to nozīme perspektīvo līniju ieguvē”. S. Zute, kas stažējusies Kanādā, Austrijā un Zviedrijā, ir 37 publikāciju autore. Šogad viņa izstrādājusi jaunu pārtikas graudu ieguvei piemērotu auzu šķirni.

Netradicionālās lauksaimniecības grupā par vienu no laureātiem kļuva Tukuma rajona Jaunpils pagasts a/s “Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas” vadītājs Gatis Kaķis. Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija nodrošina ar dažādu šķirņu vaislas dzīvnieku bioproduktu.

Par “Sējēja 2002” laureātu kļuva arī Kuldīgas rajona Vārmes pagasta z/s “Bētas” īpašnieks Ilmārs Pilenieks, kura saimniecība specializējas piena un liellopu gaļas ražošanā, tajā ir trīssimt nobarojumu jaunlopu. Līdztekus šīm nozarēm saimniecība nodarbojas ar cūku, putnu, zirgu un citu dzīvnieku audzēšanu. “Bētas” apsaimnieko 600 hektāru zemes.

Liepājas rajona Lažas pagasta z/s “Birzītes–1” īpašnieks Andrejs Silenieks jau divpadsmit gadu specializējas piena ražošanā. Saimniecības galvenais mērķis ir iegūt Latvijas brūnās šķirnes govju audzētavas statusu.

“Sējējs 2002” laureāta godā šogad iekļuva arī Latgales zemnieks — Balvu rajona Rugāju pagasta z/s “Mežmalas” īpašnieks Vilnis Kapteinis, kas apsaimnieko 179 ha zemes. Saimniecība specializējusies graudaudzēšanā, pārtikas un sēklas graudu ražošanā.

Interesants un “Sējēja” vēsturē rets bija gadījums, kad trīskārt tika sumināta Ērika Gabrusāne, kas veicināšanas balvas saņēma gan kā Krāslavas rajona Robežnieku pagasta, kas pamanīts oriģinālo saimniekošanas ideju un attīstības projektu īstenošanas dēļ, priekšsēdētāja, gan kā pirms desmit gadiem dibinātās piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības, kurā ir 317 biedru, kam pieder 4560 ha lauksaimniecības zemes un 533 govis, “Robežnieki–2” vadītāja, gan arī kā z/s “Viesturi”, kur veiksmīgi tiek apvienota tradicionālā un netradicionālā saimniekošana – saimniecībā vienkopus spēj sadzīvot govis, cūkas, pīles, fazāni, strausi, emu un nandu, īpašniece.

Pirmajai no Vidzemes novada laureāta tituls un balvas par videi draudzīgu dabas bagātību apsaimniekošanu tika piešķirts Cēsu rajona Zaubes pagasta z/s “Ozoliņi”. Tās īpašniece Brigita Lūkina ir lielos draugos ar dabu un prot pagatavot ļoti garšīgas un veselīgas tējas no visdažādākajiem Latvijas augiem.

Madonas rajona Bērzaunes pagasta z/s “Sveķi” īpašniecei Dzintrai Karavaičukai “Sējēja” balva tika piešķirta par netradicionālās lauksaimniecības attīstību. Sākotnēji saimniecībā truši tika audzēti tikai medicīniskām vajadzībām. Pašreiz truškopība ir saimniecības pamatnozare, “Sveķos” ir uzcelta vislielākā un modernākā trušu ferma Latvijā. Darbība tiek turpināta divos virzienos – vaislas trušu audzēšana un trušu gaļas ražošana.

Alūksnes rajona Gaujienas pagasta SIA “Lienama Alūksne” direktore Gundega Sauškina veiksmīgi darbojas netradicionālajā lauksaimniecībā – Gaujienas Kalna purva trīspadsmit hektāros tiek audzētas lielogu dzērvenes, augstās krūmmellenes un lielogu zilenes. Tikai pērn dzērveņu stādījumi sāka tā īsteni ražot, bet šogad jau novāktas apmēram četrdesmit tonnas ogu.

Par “Sējēja 2002” laureāti kļuva arī Rīgas pilsētas SIA “Rīgas dārzeņi”, tās vadītāja Inta Dimante. Siltumnīcu septiņu hektāru kopplatībā tiek audzēti gan gurķi un tomāti, gan – pēc holandiešu pasūtījuma — to sēklas.

Pirms sumināt zemgaliešus – “Sējēja” balvas ieguvējus – vārds tika dots bijušajam zemkopības ministram Atim Slakterim. “Šis gads sākās ar apjukumu Latvijas laukos,” sacīja A. Slakteris. “Tas bija saistīts ar Eiropas Komisijas piedāvājumu sarunu sadaļā “Lauksaimniecība”, kurā gan kvotas, gan tiešo atbalsta maksājumu nosacījumi bija netaisnīgi un nepieņemami mūsu valstij. Pirmajā mirklī šķita: ko nu lai dara? Bet Latvijas lauksaimnieki un sabiedrība kopumā, mūsu valsts ierēdniecība un politiķi spēja apvienoties kā neviens cits visā Eiropā. Šobrīd pat vairs nevar īsti pateikt, kur un kā viss sākās. Vakar es saņēmu vēstuli no ES komisāra Fišlera kunga. Viņš pateicās Latvijas lauksaimniekiem par ļoti interesanto vizīti. Tā kā Latviju viņš neesot iepazinis nevienu citu valsti. Pārsteigts par Latvijas lauksaimnieku gaišo prātu, konstruktīvismu, par īpašo uzņemšanu Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU).

Tagad ir grūti pateikt, kad notika lūzums sarunās: vai tas bija Valsts prezidentes, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vai pašu lauksaimnieku nopelns? Bet realitāte ir tāda, ka pēc Fišlera vizītes cukura kvota tika piedāvāta lielāka nekā valstī patlaban noteiktā.

Jāatzīst, ka valdība mainījās lauksaimniekiem visneizdevīgākajā brīdī. Jaunajam ministram savā darba otrajā stundā bija jāspēj pārstāvēt Latviju un Baltiju, bet viņam nenodrebēja ne roka, ne prāts. Kopumā mēs esam spējuši panākt lielāko kvotu piedāvājuma pieaugumu no visām ES kandidātvalstīm. Mēs visi kopā to esam izdarījuši.

Novēlu saimniekiem labus saimnieku darbus, un lai jaunajai valdībai un ministriem sokas labi viņu papīru darbos!”

Zemgales novadā veiksmīgi strādā daudzi saimnieki. Bet par “Sējēja 2002” uzvarētājiem kļuva pieci.

Pirmā no zemgaliešiem tika sumināta vesela pagasta saimniece. Par šo vietu teika vēstot: tur ir kviešu zeme, tur visi tādi bagāti – lustīgi dzīvo un iedzer. Kā sauks? Tā kā tur vīriem zaļi iet, sauks par Zaļeniekiem. Konkursa “Sējējs 2002” grupā Lauku teritoriju attīstība vienbalsīgi par laureātu atzina Jelgavas rajona Zaļenieku pagastu, ko vada enerģiskā priekšsēdētāja Vija Cīrule. Pagasts mērķtiecīgi bija virzījies uz šo uzvaru, vasaras saulgriežos noslēdzot iekšējo konkursu “Sakopsim ikvienu vietu savā pagastā!”.

LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Pārtikas un vides higiēnas institūta asistents Aivars Bērziņš “Sējēja 2002” balvu saņēma par darbu “Mikroorganismu kvantitātes rādītāju dinamika maltā cūkgaļā saistībā ar uzglabāšanas temperatūru un uzglabāšanas ilgumu”.

Jēkabpils rajona Saukas pagasta k/s “Poceri” vadītājs Modris Lāčplēsis tika sumināts kā šā gada veiksmīgākais augļkopis. “Poceros” ik gadu izaudzē ap tūkstoš tonnām ābolu, vairāk nekā desmit tonnas plūmju, apmēram septiņas tonnas zemeņu un trīs tonnas upeņu. Kooperatīvā sabiedrība strādā pie ražošanas bāzes atjaunošanas un modernizācijas.

Dainis Lagzdiņš vada Bauskas rajona Iecavas pagasta SIA “Iecavnieks”, kas ir viena no nedaudzajām ražotnēm Latvijā, kurā iegūst rapšu eļļu. Uzņēmums apsaimnieko 704 hektārus zemes, kur audzē graudaugus un rapsi.

Dobeles rajona Krimūnu pagasta k/s “Latraps” vadītājs Edgars Ruža neilgā laikā pratis sapulcināt ap sevi daudz domubiedru. Kooperatīvās sabiedrības, kas dibināta 2000. gadā, biedru skaits ir pieaudzis no divpadsmit līdz astoņdesmit sešiem. Tā specializējusies rapša un labības iepirkšanā un eksportā, resursu piegādē un konsultāciju sniegšanā.

Zemkopības ministrs M. Roze, sveicot konkursa laureātus, uzsvēra: šie ir cilvēki, kuri daudz neprāto, vai to var vai nevar izdarīt, bet domā par to, kā iecerēto labāk īstenot. Šeit ir cilvēki, no kuriem var mācīties. Viņi vieš prieku, ka Latvijā ir vairāk sakārtotu lauku sētu, vairāk lauku uzņēmēju, kuri var konkurēt pašlaik un spēs to darīt arī nākotnē. M. Roze novēlēja izturību visiem, jo, kad iestāšanās ES sarunas būs beigušās, lielais darbs vēl tikai sāksies un Latvijas zemniekiem būs jāspēj pierādīt, ka tas viņiem ir pa plecam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis uzsvēra videi draudzīgās saimniekošanas nozīmi Latvijā, uzteica netradicionālu risinājumu meklētājus lauksaimniecībā un lauku tūrisma attīstītājus. Lauku attīstība nebūtu iespējama bez ekoloģiski tīras vietējās produkcijas, netradicionāliem risinājumiem lauku sētās, atjaunotām muižām un pilīm, bez kompromisa starp seno un mūsdienu arhitektūru atrašanas, sacīja R. Vējonis. Ministrs vēlēja visiem izturību, enerģiju un uzdrīkstēšanos, veidojot skaistu un zaļu Latviju.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore