Saeimā:

Par Saeimas atzinības rakstiem un apsveikumu NBS komandierim

Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres 29. novembrī rīkotajā pieņemšanā sakarā ar Latvijas saņemto uzaicinājumu sākt sarunas par iestāšanos NATO tika pasniegti LR Saeimas atzinības raksti “Par ieguldījumu, veicinot Latvijas integrāciju NATO”. Tos saņēma Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ojārs Kalniņš, Uldis Grava, Andrejs Ēķis, Oskars Kastēns, Andrejs Krastiņš, Aleksandrs Kiršteins, Gaidis Andrejs Zeibots, Ģirts Valdis Kristovskis. Atzinības raksti piešķirti arī Guntim Ulmanim, Valdim Birkavam, Sarmītei Ēlertei, Sandrai Kalnietei, Indulim Bērziņam, Imantam Lieģim.

30. novembrī Nacionālo bruņoto spēku virsnieku ballē Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre Latvijas Republikas Saeimas vārdā sveica Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi sakarā ar brigādes ģenerāļa pakāpes piešķiršanu, uzsverot, “ka Raimonds Graube ir devis lielu ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku konsolidēšanā, veicinot Latvijas integrāciju NATO”.

Saeimas priekšsēdētāja — tiekoties ar EK delegācijas vadītāju Latvijā

Vakar, 3.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītāju Endrū Rasbašu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā.

Saeimas priekšsēdētāja informēja viesi par piedalīšanos Eiropas Parlamenta un paplašināšanas procesā iesaistīto valstu parlamentu priekšsēdētāju 14.sanāksmē Briselē. Šīs vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētājai bija tikšanās ar Eiropas Parlamenta prezidentu Patu Koksu, abas puses pārrunāja jautājumus, kas skar paplašināšanas procesā iesaistīto valstu novērotājus Eiropas Parlamentā un paplašināšanas procesa noslēguma posmu līdz Kopenhāgenas galotņu apspriedei.

Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs interesējās par Saeimas finanšu līdzekļu kontroles kārtību mūsu valsts parlamentā. I.Ūdre pastāstīja, ka iepriekšējās Saeimas darbības laikā veiktas vairākas izmaiņas, lai panāktu reālu kontroli pār parlamenta līdzekļu izlietojuma likumību un lietderību. Šo funkciju atbilstoši Saeimas Kārtības rullim veic Publisko izdevumu un revīzijas komisija.

Tikšanās dalībnieki sprieda arī par nākotnē paredzēto eiro ieviešanu Latvijā. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka šis ir ļoti būtisks un svarīgs jautājums, kas ietekmēs daudzas tautsaimniecības nozares. I.Ūdre sacīja, ka liela nozīme būs informatīvajam darbam ar sabiedrību, skaidrojot eiro ieviešanas priekšrocības. “Bieži vien svarīgus lēmumus pieņem parlaments, valdība vai centrālā banka bet šo lēmumu nepieciešamību iedzīvotājiem neviens nepaskaidro, tāpēc viņu attieksme pret tiem ir negatīva,” teica I.Ūdre.

Saeimas priekšsēdētāja un Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs sprieda arī par Latvijas sasniegumiem tautsaimniecības jomā, kā arī par nepieciešamību piesaistīt investīcijas lauku infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā.

Saeimas priekšsēdētājas biedrs — tiekoties ar EK delegācijas vadītāju Latvijā

Vakar, 3.decembrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vēstnieku Endrū Rasbašu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Latvijas iestāšanās ES noslēguma posmu un šajā laikā veicamajiem uzdevumiem. Vienlaikus šī bija Ē.Jēkabsona un E.Rasbaša iepazīšanās, kuras laikā Saeimas priekšsēdētājas biedrs izklāstīja arī savu un Latvijas Pirmās partijas (LPP) pozīciju valsts turpmākajā attīstībā.

E.Rasbašs interesējās par Latvijas sabiedrības integrācijas procesiem un nepilsoņu naturalizācijas gaitu, kā arī vēlējās uzzināt Ē.Jēkabsona redzējumu par to, kā šie procesi varētu attīstīties tuvākajā nākotnē. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka sabiedrības integrācija un konsolidācija, kas ir izprotama daudz plašākā nozīmē — gan kā nacionālās vienotības veidošana valstī, gan kā dažādu sabiedrības slāņu tuvināšana —, Latvijā ir viens no būtiskākajiem valdības un arī parlamenta uzdevumiem. Vienlaikus Ē.Jēkabsons atzina, ka pēc 14 gadu prombūtnes no Latvijas viņš Latvijā saredz ļoti pozitīvas pārmaiņas sabiedrības vienotības veidošanā, īpaši jaunatnes vidū, kas ir ne tikai savstarpēji integrēta, bet arī veidojas par Eiropas sabiedrību ar vairāku svešvalodu zināšanām un pozitīvu attieksmi pret līdzcilvēkiem. Ē.Jēkabsons izteica pārliecību, ka arī naturalizācijas gaita Latvijā ir ilgtermiņa uzdevums un nepilsoņi izmantos šo iespēju, ņemot vērā ES iestāšanās faktorus, kas Latvijas pilsoņiem dos iespēju būt arī ES pilsoņiem.

Runājot par ES iestāšanās sarunu jautājumiem, E.Rabašs uzsvēra Dānijas prezidentūras izteikto priekšlikumu par risinājumiem iestāšanās sarunu noslēguma jautājumos. Ē.Jēkabsons atzinīgi novērtēja Dānijas prezidentūras priekšlikumus, kas ievērojami atvieglo jauno ES dalībvalstu iekļaušanos lauksaimniecības politikā, vienlaikus atzīmējot, ka nebūtu pieļaujama rezultātu pasliktināšanās tālākajā sarunu gaitā. Jebkādi tālākie Dānijas priekšlikuma papildinājumi par labu vienai vai vairākām kandidātvalstīm proporcionāli būtu jāattiecina arī uz Latviju.

Vienlaikus Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka valdības galvenās prioritātes šobrīd ir korupcijas novēršana, kas Latvijā joprojām ir viena no aktuālākajām problēmām, sabiedrības integrācijas jautājumi, kam šobrīd visu uzmanību veltīs jaunā ministrija un ministrs, kā arī gatavošanās strukturālo fondu ieviešanai. E.Rasbašs izrādīja interesi par to, kā strukturālo fondu ieviešanu kontrolēs parlaments. Ē.Jēkabsons atbildēja, ka Latvijas valdība ir apņēmusies nodrošināt strukturālo fondu ieviešanas sistēmu līdz ar Latvijas iestāšanos ES un darīs visu, lai naudas plūsma tiktu kontrolēta atbilstoši ES prasībām.

E.Rasbašs un Ē.Jēkabsons bija vienisprātis, ka Latvijas uzņemšana ES pavērs daudz plašākas iespējas ārvalstu investīciju ieplūšanai Latvijā un būs vēl nebijis izaicinājums Latvijai attīstīties daudzkārt straujāk. Bet par pirmo izaicinājumu E.Rasbašs nosauca referendumu par iestāšanos ES, vaicājot arī Ē.Jēkabsona viedokli par iespējamajiem tautas nobalsošanas rezultātiem. Ē.Jēkabsons izteica cerību, ka rezultāts būs pozitīvs un vairākums nobalsos par ES, vienlaikus uzsverot, ka Latvijas sabiedrībā vēl nepieciešams plašs izskaidrošanas un informācijas darbs par to, kas Latviju sagaida pēc iestāšanās ES. “Cilvēkiem ir daudz jautājumu. To es sajutu arī priekšvēlēšanu laikā, braucot un tiekoties ar iedzīvotājiem lauku rajonos. Ir jāskaidro un jāargumentē, lai sabiedrība saprastu, ka ES nav tas pats draudīgais veidojums, kāda bija Padomju Savienība,” teica Ē.Jēkabsons.

Abas puses pieskārās holokausta tēmai, kas Latvijā aktualizējusies pēdējā laikā sakarā ar Rumbulas memoriāla nacisma upuriem atklāšanu. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka savas pagātnes izvērtēšana un holokausta upuru piemiņa ir neatņemama sabiedrības atveseļošanas un pašattīrīšanās sastāvdaļa. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētājas biedrs atgādināja, ka pirmskara Latvija savā valstiskajā attieksmē pret ebreju tautu izrādīja vislielāko labvēlību, ne tikai uzņemot šeit citās valstīs vajātus ebrejus, bet arī par valsts līdzekļiem uzturot ebreju mācību iestādes. “Valsts politikas līmenī nekādā gadījumā nav pamata runāt par holokaustu. Turklāt arī paši latvieši ir izjutuši, ko nozīmē deportācijas, izsūtīšanas un represijas tikai nacionālās piederības dēļ, un mums nav svešas šīs izjūtas, ko pārcietusi ebreju tauta,” teica Ē.Jēkabsons.

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs — tiekoties ar ASV vēstnieku

Pirmdien, 2.decembrī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Braienu Karlsonu.

Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas integrāciju NATO un 8.Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbību.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs pateicās par ASV konsekvento atbalstu Latvijas virzībā uz Ziemeļatlantijas aliansi un pauda cerību, ka tas turpināsies arī NATO pievienošanās līguma ratifikācijas procesā. Viņš arī iepazīstināja ar 8.Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvu un paredzētajiem darbības virzieniem. Kā vienu no galvenajām aktualitātēm A.Laksa minēja 2003.gada valsts budžeta pieņemšanu, kurā aizsardzības jomā jāievēro Valsts aizsardzības finansēšanas likumā noteiktais finansējums 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Kā svarīgu viņš atzina arī komisijas sadarbību ar Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju un to likumu izstrādi, kas skar šīs jomas.

ASV vēstnieks atzina, ka uzaicinājums dalībai NATO ir liels Latvijas sasniegums, bet priekšā vēl daudz darāmā, piemēram, darbs pie tā, lai ASV Kongresa locekļi iespējami drīz varētu pieņemt lēmumu par Ziemeļatlantijas līguma ratifikāciju.

Vēstnieks arī atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus muitas, drošības policijas un robežsardzes darbībā, bet tikšanās noslēgumā abas puses sprieda par darāmo nodokļu sistēmas sakārtošanā un organizētās noziedzības, korupcijas un kontrabandas apkarošanā.

Saeimas preses dienests