Pēc 2002.gada 28.novembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

A.Kušķis (frakcija “Jaunais laiks”): Šodienas darba rezultātā tika pieņemti lēmumi, kas iepriekš sagatavoti ilgākā laika periodā. Viens no tiem bija izskatīšanai Saeimas komisijās nodotais likumprojekts “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”. Es vēlētos akcentēt vienu punktu vai balansu, kāds laika gaitā ir atrasts starp ekoloģiju un budžetu. Ir ļoti patīkami, ka mūsu koalīcijā iespējams radoši un garīgi strādāt “Jaunā laika”, Latvijas Pirmās partijas, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvjiem. Šajā gadījumā pēc iespējas šīs intereses ir sabalansētas. Manuprāt, šobrīd ir atrasts vislabākais iespējamais balanss.

Tāpat visā iepriekšējā nedēļā mūsu frakcija kopā ar Ministru kabinetu ir domājusi un strādājusi ar nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas darbiem, lai to varētu attiecīgi pieņemt Ministru kabinetā un virzīt tālākajam darbam Saeimā.

Tāpat frakcija “Jaunais laiks” ir aktīvi uzsākusi savu darbu ar vēlētājiem, mūsu kolēģiem un partijas biedriem Latvijas reģionos. Par pilnīgu un regulāru darbu liecina pirmās atskaites par mūsu piektdienu tikšanās reizēm ar jums, radioklausītāji, ar jums, mūsu vēlētāji.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Šī plenārsēde nebija no tām garākajām, jo komisijas vēl nav īsti iestrādājušās un nav sagatavoti izskatīšanai pietiekoši daudz likumprojektu. Tāpēc arī mēs šodien ļoti īsā laikā plenārsēdi beidzām. No plenārsēdes dienas kārtības tika izņemti grozījumi Enerģētikas likumā, jo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā deputāti nonāca pie secinājuma, ka šobrīd viena uzņēmuma dēļ vērt vaļā likumprojektu un grozīt likumu nav nepieciešams. Likums netraucē ne SIA “Getliņi EKO”, ne a/s “Latvenergo” normāli vienoties par elektroenerģijas iepirkuma cenu. Neatverot likumu, šo problēmu var atrisināt, jo praktiski nav pieļaujama tāda tendence, ka kāda uzņēmuma neizdarības vai kāda līdz galam nepaveikta darba dēļ mēs regulāri vērsim vaļā likumu un to labosim. Pēc tam radīsies citi uzņēmumi, kuriem būs šādas pašas problēmas. Šodienas dienas kārtībā tika atbalstīta likumprojekta “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” nodošana izskatīšanai komisijās. Tas ir jāizskata pietiekami ātrā tempā, lai tiešām šie ienākumi normāli tiktu ieskaitīti valsts budžetā, lai valsts budžets varētu izpildīt visas tās funkcijas un saistības, kas tiek uzliktas izglītības, veselības un citās jomās.

Ar svētdienu sākas Adventes laiks, priecīgais gaidīšanas laiks, un tāpēc arī mēs ceram, ka daudzas lietas šajā klusajā cerību laikā mainīsies uz labo pusi un vienu vai otru jautājumu mēs varēsim atrisināt, neieslīgstot nevajadzīgos konfliktos. Ļoti gribu šajā laikā visiem radioklausītājiem novēlēt pārdomāt un saprast to, ko viņi gribētu izdarīt un panākt nākamajā gadā.

V.Stepaņenko (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Nerunājot par likumprojektiem, kas šodien tika atbalstīti plenārsēdē, es gribētu vērst jūsu uzmanību citam jautājumam.

Šodien plenārsēdē pozīcija kārtējo reizi nodemonstrēja savu attieksmi pret opozīcijas vēlmi piedalīties parlamenta sekmīgā darbā. Opozīcijas priekšlikums ievēlēt dažus deputātus Aizsardzības un iekšlietu komisijā, lai nodrošinātu opozīcijas deputātu vairākumu vismaz vienā no Saeimas komisijām, nav guvis pozīcijas atbalstu. Līdz ar to mūsu frakcija uzskata, ka pozīcijas noskaņojums, kas izpaužas izteikumos gan avīzēs, gan televīzijā par to, ka viņi ir par integrāciju, ir tikai vārdos, bet darbos viņi demonstrē pilnīgi pretēju nostāju.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija): Jāatzīmē, ka šī sēde kopš 1993.gada izcēlās ar vienu rekordu — pirmo reizi tika izskatīti tikai divi likumprojekti. Līdz šim mazākais likumprojektu skaits, kas tika izskatīts citās Saeimas sēdēs, ir vienpadsmit. Tas norāda uz to, ka valdība strādā neveiksmīgi, tai nav piedāvājumu. Komisijas, ko ir izveidojusi pozīcija, pašreiz nespēj tikt galā ar pienākumiem, kaut 8.Saeima strādā jau divdesmit trīs dienas. Šodien zemajam Saeimas produktivitātes līmenim bija rekords, un tas pilnā mērā gulstas uz pozīcijas pleciem, jo pašreiz ne valdība, ne jaunie komisiju vadītāji acīmredzami “nevelk” šos darbus, un Saeima netiek nodarbināta ar to darbu, ar ko tai ir jānodarbojas — ar likumdošanu.

Otrs, par ko es gribētu runāt, ir morāle. Stalidzānes kundze runāja par morāli. Viņa pārstāv partiju, kurai tas būtu svarīgi. Taču šodien bija pilnīgi amorāla rīcība. Pozīcija divdesmit četras dienas ignorēja 640 000 pensionārus, visus veselības darbiniekus, jo netika sasaukta Sociālo un darba lietu komisijas pirmā sēde. Tad, kad visiem deputātiem, to skaitā arī no Latvijas Pirmās partijas, jau ir amati, lai nodrošinātu stabilu vairākumu, šodien tika pārcelti divi cilvēki, un ceturtās nedēļas beigās tiks nodibināta Sociālo un darba lietu komisija. Tas ir amorāli ne tikai no ētiskiem aspektiem, nerunājot jau par kaut kādām augstākām vērtībām. Godīgu un atklātu politiku nevar veidot neētiski.

Par akcīzes nodokli. Mani apbēdināja tas, ka Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja ideju, ka tiek likvidēts atbalsts kurtuvju pārveidošanai par ekoloģiski nekaitīgākām, tam virzot iezīmētu daļu no mazuta un citiem kurināmiem, kas tiek izmantoti. Paradoksāli, bet koalīcija vienprātīgi noraidīja valdības iesniegto projektu akcīzes nodoklī, kas liecina par zināmām jukām vai neskaidrībām pozīcijā. Tautas partija, kā arī pozīcija jau pagājušajā nedēļā iesniedza šādu projektu. To noraidīja tikai tāpēc, ka bija iesniegusi Tautas partija, nedomājot par tiem tūkstošiem, simtiem tūkstošu cilvēku, kas ar jauno gadu līdz ar to var nepaspēt nomainīt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Amorāla rīcība. Ar amorālu rīcību nevar veidot godīgu, atklātu pozīciju. Mani pārsteidz amoralitāte, kas valda pozīcijas vidū.

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Apsveicu jūs ar Adventes laika tuvošanos. Droši vien šis laiks ienesīs mieru mūsu sirdīs un dvēselēs.

Šodien, runājot par mūsu frakcijas darbu, jāteic, ka zināmu gandarījumu rada tas, ka Zaļo un Zemnieku savienības priekšvēlēšanu laikā deklarētais, griežoties pie Eiropas Savienības ierēdņiem, kā arī piketējot un strādājot Saeimā, jau ir nesis augļus. Mēs varam būt gandarīti, ka jaunie Eiropas Savienības piedāvājumi lauksaimniecības jomā ir kā atbilde uz mūsu kopīgajiem pūliņiem. Es domāju, ka simti un tūkstoši lauku iedzīvotāju gūs reālu atbalstu no šīm lietām. Katrā gadījumā mēs par tām runājām mūsu frakcijas sēdē, arī nākamā gada subsīdiju nolikums ir viena no lietām, pie kā mēs pašreiz strādājam. Jautājums, kas skar mazo un vidējo zemnieku, pašreiz ir mūsu degpunktā.

Runājot par šīsdienas plenārsēdi, gribas teikt, ka, protams, var runāt par amoralitāti, bet ir tikpat demagoģiski runāt par to, kādu mantojumu iepriekšējā valdība ir atstājusi valsts budžetā. Tas ir ļoti smags. Es zinu, ka pašreizējā valdība pie budžeta sabalansēšanas burtiskā nozīmē strādā dienu un nakti. Un šie lēmumi, kas šodien tika pieņemti, katrā gadījumā ir solis uz to, lai budžetu nākamajā gadā sabalansētu, lai tiešām neciestu ne pensionāri, ne zemnieki, ne skolotāji, ne arī pārējie mūsu sociālās sfēras strādājošie. Es domāju, ka pilnīgi aplami ir runāt, ka tagad taisīsim ciet šīs kurtuves un nebūvēsim ar šo bioloģiski tīro degvielu, viss vēl mums ir priekšā. Es esmu dziļi pārliecināts, ka jaunie laiki Latvijā būs.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien ne pārāk garajā plenārsēdē nozīmīgi ir uzsāktie grozījumi likumā par akcīzes nodokli naftas produktiem. Es domāju, ka būtiskākais ir tas, ka Saeima apņemas garantēt vienādus uzņēmējdarbības nosacījumus visās trijās Baltijas valstīs. Šobrīd galvenais darbs tiešām notiek Saeimas komisijās, jo nevienu projektu nevar izskatīt plenārsēdē, pirms tas nav izskatīts komisijās. Savukārt komisijas gaida priekšlikumus, kuru iesniegšanai vairākiem iepriekšējās Saeimas līdz galam neizskatītajiem likumprojektiem noteikts pietiekami garš termiņš. Līdz ar to ir loģiski, ka izskatīšanai Saeimas sēdēs šobrīd nebūs daudz likumprojektu, un tie, kas parlamentā strādājuši, labi zina, kāpēc tas tā ir.

Varu piebilst to, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija tikās ar aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski. Latvija kā pirmā NATO kandidātvalsts ir aicināta sākt sarunas par iestāšanos aliansē. Droši vien nāksies pievērst uzmanību ne tikai tam, lai precīzi izpildītu no iekšzemes kopprodukta NATO izdevumu vajadzībām paredzētos 2%, bet arī pievērst lielāku uzmanību jautājumam par informācijas slepenību, tam, kā strādā Latvijas drošības iestādes, par ko izskanējusi viena otra kritika. Un mūsu frakcijas un apvienības nostāja šajā jautājumā ir skaidra: jāpilda tas, par ko runāts jau vairākus gadus — pilnībā un nekavējoties šajās iestādēs jāatbrīvojas no bijušajiem VDK darbiniekiem, kas nepelna uzticību no Latvijas valsts drošības viedokļa.

Juridiskā komisija pamazām sāk iepazīties ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likuma projektu. Lielākajās komisijās vienmēr ir bijuši lieli strīdi. Mūsuprāt, šī likuma pieņemšana tomēr varētu izmeklēšanas komisijas padarīt mazliet konkrētākas un atrast rezultatīvu sadarbību starp Saeimu un tiesu varu un prokuratūru. Protams, ka šeit ir vajadzīga savstarpēja palīdzību, kas ar likumdošanu ir jānoregulē. Lai nebūtu tā, ka atzinumi, kurus gūst Saeimas deputāti, bieži vien vēlāk ne tiesā, ne arī prokuratūrā netiek izmantoti.

Saeima no valdības gaidīs 2003.gada valsts budžeta projektu, kurā ir vajadzīgi nopietni uzlabojumi ieņēmumu laukā. Patīkami, ka valdība ir ķērusies pie atsevišķas nopietnu amatu izvērtēšanas gan policijā, gan Valsts ieņēmumu dienestā. Ja cilvēki ar uzdevumiem nav tikuši galā, tad, protams, ir jānāk vietā tiem, kuri spēs to darīt labāk. It īpaši jāpievērš uzmanība tam, lai valdība konsekventi strādātu pie izdevumu daļas palielināšanas gan veselībai, ko gaida visi Latvijas iedzīvotāji, gan pensiju un sociālajā likumdošanā, kur iepriekšējā valdība ir devusi zināmus solījumus. Bet jāpilda tie būs šai Saeimai. Es domāju, ka mēs atbalstīsim visas saprātīgas valdības iniciatīvas, jo ir jāveic uzlabojumi, kas skar lielākās daļas iedzīvotāju intereses.

Saeimas preses dienests