Cik maksāsim Eiropā

Dažādās diskusijās par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) cilvēkus itin bieži interesē ļoti konkrēti, ar ikdienu cieši saistīti jautājumi — piemēram, kā mainīsies algas un pensijas, cik maksās piens, maize vai cigaretes. Šie ir jautājumi, uz kuriem pat konkrēto jomu labi pārzinošiem speciālistiem atbildēt ir sarežģīti. Tomēr, apkopojot dažādu pētījumu un statistikas datus, iespējams kaut aptuveni prognozēt varbūtējo attīstību.

Attiecībā uz dažādu produktu un preču cenām interesants ir nesen publiskotais Eiropas statistikas biroja “Eurostat” pētījums, kurā salīdzinātas pārtikas produktu, alkoholisko dzērienu un cigarešu cenas 15 ES dalībvalstīs, 13 kandidātvalstīs, kā arī Šveicē, Islandē un Norvēģijā.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem pārtikas, alkohola un cigarešu cenu līmenis Latvijā ir viens no augstākajiem starp kandidātvalstīm (66% no ES vidējā cenu līmeņa), mazliet augstāks cenu līmenis ir mūsu ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā (68%). Vēl augstākas cenas ir tikai divās Vidusjūras salās: Kiprā (95%) un Maltā (88%), kā arī Slovēnijā (78%). Kiprā un Maltā cenas ir tikai nedaudz zemākas nekā vidēji ES un ir pat nedaudz augstākas nekā trijās dalībvalstīs: Portugālē, Spānijā un Grieķijā.

Turpretim Latvijas kaimiņvalstī Lietuvā cenu līmenis ir krietni zemāks (59%). Bet pārējās kandidātvalstīs pārtika, alkohols un cigaretes var nopirkt vēl lētāk. Viszemākās cenas šo preču grupā ir Bulgārijā, Slovākijā un Rumānijā, attiecīgi 50%, 51% un 52% no ES vidējā cenu līmeņa.

Salīdzinot cenas dažādās ES dalībvalstīs, redzams, ka lielākajā daļā dalībvalstu cenas ir ļoti līdzīgas, tuvu Savienības vidējam rādītājam. Tikai Spānija, Portugāle un Grieķija izceļas ar ievērojami zemākām cenām (~80%), tur tās ir pat zemākas nekā Kiprā un Maltā.

Turpretim ES ziemeļu daļā — Lielbritānijā, Somijā un Zviedrijā — cenas ir ievērojami augstākas nekā pārējā Savienībā (~120%), bet Dānijā cenu līmenis ir gandrīz par trešdaļu augstāks (130%) nekā vidēji ES.

Vēl augstākas cenas nekā Dānijā ir Šveicē (136%) un Islandē (154%), bet pārliecinoši dārgākā valsts Eiropā ir Norvēģija, kur cenu līmenis sasniedz 172% no ES vidējā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā Latvijā. Zīmīgi, ka tieši ārpus ES esošās attīstītās Eiropas valstīs pārtika, alkohols un cigaretes maksā ievērojami dārgāk nekā ES dalībvalstīs.

Analizējot cenu atšķirības ES dalībvalstīs, redzams, ka, neraugoties uz brīvo tirgu un brīvo preču kustību ES dalībvalstu starpā, cenas tomēr ir visai atšķirīgas. Piemēram, Dānijā pārtika, alkohols un tabakas izstrādājumu maksā par aptuveni 70% dārgāk nekā “lētākajā” dalībvalstī Spānijā.

Vislielākā cenu starpība gan starp ES dalībvalstīm, gan kandidātvalstīm, gan visām Eiropas valstīm kopumā ir alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Tas tādēļ, ka attiecībā uz alkoholu un cigaretēm katrā valstī darbojas atšķirīga likumdošana, tiek piemēroti ļoti dažādi akcīzes nodokļi un citas nodevas. Tradicionāli augstākās alkohola un cigarešu cenas ir Eiropas ziemeļu daļā, kur tās ir vidēji divreiz augstākas nekā vidēji ES, kamēr Eiropas dienvidos šo preču cena ir aptuveni divas trešdaļas no ES vidējā rādītāja. Bet ES kandidātvalstīs alkohols un īpaši cigaretes iegādājamas vēl lētāk. Piemēram, lētākajā no pētījumā iekļautajām valstī — Bulgārijā — alkohola cena ir 41% no ES vidējās cenas, bet cigaretes iespējams nopirkt pat par 27% no ES cenas. Bulgārijā alkohola un cigarešu cenas ir aptuveni septiņas reizes zemākas nekā Norvēģijā. Arī Latvijā cigaretes ir vienas no lētākajām Eiropā, tās maksā aptuveni trešdaļu (34%) no ES vidējās cenas. Turpretī alkohola cenas Latvijā ir vienas no augstākajām starp kandidātvalstīm un pat nedaudz pārsniedz (108%) ES vidējo cenu līmeni.

Visi Latvijas smēķētāji noteikti pozitīvi novērtēs faktu, ka cigarešu cena Latvijā arī nākamajos gados saglabāsies ievērojami zemāka, nekā citviet Eiropā, jo Latvija, līdzīgi kā Lietuva, ES iestāšanās sarunu laikā panākusi vienošanos par to, ka ES minimālā akcīzes nodokļa likme cigaretēm Latvijā tiks ieviesta pakāpeniski desmit gadu laikā.

Latvijā vistuvāk Eiropas cenu līmenim ir alkoholisko dzērienu cenas, kas pat par 8% pārsniedz ES vidējo cenu. Savukārt pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu cenas Latvijā svārstās vidēji no 60% līdz 90% no ES cenu līmeņa.

Salīdzinot triju Baltijas valstu cenas, redzams, ka Latvijā visizdevīgāk ir iegādāties dārzeņus un zivju produktus, kas pie mums maksā vislētāk. Savukārt pēc maizes, gaļas, piena produktiem, olām, augļiem, cukura un saldumiem, kā arī bezalkoholiskajiem dzērieniem izdevīgāk būtu doties uz kaimiņvalsti Lietuvu. Arī alkohols un cigaretes Lietuvā maksā mazāk nekā Latvijā un Igaunijā.

“Eurostat” pētījums piedāvā arī iespēju salīdzināt, cik katras valsts iedzīvotājam būtu jāmaksā par kādu konkrētu pārtikas un dzērienu daudzumu, kas bāzes valstī nopērkams par 100 eiro. Piemēram, par produktu daudzumu, ko Latvijā iespējams nopirkt par 100 eiro, Lietuvā nāksies maksāt tikai 89 eiro, bet Igaunijā būtu jāmaksā par četriem eiro vairāk nekā Latvijā. Visizdevīgāko cenu — 79 eiro — par šo pašu produktu grozu Latvijas iedzīvotājiem būtu jāmaksā, dodoties uz Slovākiju, turpretī Norvēģijā par to pašu nāktos šķirties no 232 eiro. Salīdzinot Latviju ar ES dalībvalstīm, redzams, ka mūsu valsts iedzīvotājam visizdevīgāk iepirkties ir Spānijā, Portugālē un Grieķijā, kur par iepriekšminēto produktu grozu nāktos maksāt aptuveni par 25 eiro vairāk, nekā Latvijā bet pārējās dalībvalstīs nāktos iztērēt vidēji 150 eiro.

Pētījuma dati parāda, ka, neraugoties uz vienoto tirgu, cenu atšķirības dalībvalstu starpā ir visai ievērojamas. Piemēram, spānim, šķērsojot Francijas robežu, dzīve kļūtu krietni dārgāka, jo par produktu daudzumu, ko savā dzimtenē viņš varēja iegādāties par 100 eiro, Francijā nāktos šķirties no 135 eiro, bet, dodoties uz Dāniju, par to pašu nāktos maksāt aptuveni 60 eiro vairāk. Neapšaubāmi, cenu atšķirības starp dalībvalstīm nav tik krasas tūlīt pēc robežas šķērsošanas, jo pētījumā salīdzinātas vidējās cenas katrā dalībvalstī. Tomēr cenu līmeņu atšķirības visai nozīmīgas ir tiem, kuru darbs vai atpūta saistīta ar ceļošanu uz citām dalībvalstīm.

Prognozējot cenu izmaiņas Latvijā pēc pievienošanās ES, diezgan droši var apgalvot, ka cenu līmenis Latvijā palēnām palielināsies, tuvojoties ES vidējām cenām. Tomēr straujš cenu pieaugums nav sagaidāms, jo jau šobrīd tirdzniecība starp Latviju un ES dalībvalstīm noris gandrīz bez ierobežojumiem un arī nodokļu likmes Latvijā jau gandrīz pilnībā saskan ar ES noteiktajām.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors