Runājot par tagadni, nedrīkstam aizmirst arī debates par Eiropas nākotni

Ingrīda Ūdre, Latvijas Saeimas priekšsēdētāja:

Runa Eiropas Parlamenta prezidenta un kandidātvalstu parlamentu prezidentu 14. sanāksmes 2. sesijā “Paplašināšanās procesa pabeigšana: Eiropas Padomes Kopenhāgenas tikšanās sagatavošana” Briselē 2002.gada 26.novembrī

Prezidenta kungs! Komisāra kungs!

Paldies par jūsu ievadvārdiem! Esmu vienisprātis ar jums par politisko atbildību, kāda būs mums visiem, pabeidzot sarunas. Turklāt sarunu rezultāti būs jāakceptē mūsu valsts iedzīvotājiem referendumā.

Latvijas gadījumā īpaša ietekme uz sabiedrisko domu Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās jautājumā ir un būs sarunu rezultātiem lauksaimniecībā. Tā nav tikai ekonomiskā situācija — tā ir mūsu valsts vēsture, kas uzliek īpašu atbildības slogu sarunu vedējiem.

Latvijas zemnieki padomju okupācijas rezultātā pazaudēja visu — zemi, mājas, darba rīkus, lopus, bieži vien arī savu dzīvību. Tādēļ Latvijas lauku dzīves atjaunošana ir sabiedrības uzmanības centrā. Latvijas zemnieku stāvoklis neatstāj vienaldzīgu nevienu pilsētnieku.

Pēc Eiropas Komisijas pirmā priekšlikuma par 25% tiešajiem maksājumiem kandidātvalstu zemniekiem Latvijas sabiedrības atbalsts dalībai Eiropas Savienībā strauji samazinājās. Ieguldot lielu darbu, mūsu sabiedrību ir izdevies pārliecināt par to, ka šā faktora negatīvo ietekmi var samazināt ar citiem kopējās lauksaimniecības politikas instrumentiem, īpaši kvotām. Tādēļ jautājums par atbilstošām kvotām ir kļuvis par mūsu iestāšanās sarunu galveno jautājumu. Bez pozitīva risinājuma šajā jautājumā nebūs iespējams panākt sabiedrības atbalstu sarunu rezultātiem. Tās nav tikai emocijas. Mūsu pusē ir argumenti par vērienīgo reformu laukos, atjaunojot vēsturisko taisnīgumu pēc padomju režīma, kas atstāja ietekmi uz lauksaimniecības ražošanu 90. gados, un postošo Krievijas krīzes ietekmi.

Šobrīd piedāvātās ES kvotas nav pietiekamas un nav orientētas uz to, ka, iestājoties ES, pieaugs mūsu cilvēku pirktspēja un šo produktu patēriņš. Pagaidām paliek neatbildēts jautājums, vai ES neskatās uz Latviju kā uz vietu, kur pārdot savus piena produktus, tā negatīvi ietekmējot Latvijas zemniekus. Turklāt ES nepabeigtā lauksaimniecības reforma rada papildu neatbildētus jautājumus.

Prezidenta kungs!

Runājot par tagadni, mēs nedrīkstam aizmirst arī debates par Eiropas nākotni. Mēs vēlam panākumus Konventam, sagatavojot platformu nākamajai starpvaldību konferencei, kurā gribam piedalīties kā pilntiesīga dalībvalsts. Es priecājos, ka mūsu nākamajā tikšanās reizē Maltā mums būs iespēja apmainīties viedokļiem par Konventa darbu.

Pašreiz Latvijas Saeimas Eiropas lietu komisija aktīvi strādā pie atbilstošas likumdošanas ieviešanas. Saeimā ir atvērts Eiropas Savienības informācijas birojs, kurā katrs Latvijas iedzīvotājs var saņemt atbildi uz jebkuru jautājumu par ES.

Ceru uz veiksmīgu sarunu noslēgumu un auglīgu sadarbību vienotā nākotnes Eiropā.