Tiesu varas neatkarībai un atbildībai

Vakar, 4.decembrī, notika konference “Tiesu vara Latvijā”

Vakar konferences laikā: tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gunārs Kūtris un ANO pārstāve Latvijā Gabriele Kēlere Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 4. decembrī, Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar ANO Attīstības programmu Rīgā, viesnīcas “Maritim” telpās, rīkoja konferenci “Tiesu vara Latvijā”, kuras galvenais uzdevums bija diskusija par topošo Tiesu varas likumu, kam būs jāaizvieto jau aptuveni desmit gadus spēkā esošais likums “Par tiesu varu”. Jaunā likuma projekts ir tapis vēl iepriekšējās valdības laikā, bijušās tieslietu ministres, šobrīd – Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedres Ingrīdas Labuckas vadībā, un tā galvenais uzdevums ir konkretizēt tiesu varas lomu un tiesu sistēmas uzbūvi atbilstoši situācijai, kādā Latvija atrodas šobrīd, kad kopš valsts neatkarības atgūšanas un demokrātiskas un tiesiskas valsts atjaunošanas pagājis vairāk nekā desmit gadu. Turklāt Latvija nav viena šādās tiesu varas darba uzlabošanas reformās, konferenci atklājot, atzina viena no pasākuma organizatorēm, ANO pastāvīgā pārstāve Latvijā Gabriele Kēlere — līdzīgi tas šobrīd notiek vairākās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, kur, noslēdzot tieslietu sistēmas demokratizācijas procesu, tiek stingri iezīmētas varas dalīšanas robežas un nodrošināta tiesu varas neatkarība, no vienas puses, bet arī tās darbības caurspīdīgums un kvalitāte, no otras puses.

Ar jauno likumu tā izstrādātāji (I. Labucka, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs A. Guļāns, Satversmes tiesas tiesnese I. Ušacka, TM valsts sekretāra vietnieks G.Kūtris un citi darba grupas locekļi) paredzējuši ieviest vairākas būtiskas pārmaiņas, svarīgākās no tām: jaunas visu tieslietu sistēmu koordinējošas un pārstāvošas institūcijas — Tieslietu padomes — izveidošana; Tiesu administrācijas kā šīs padomes “izpildinstitūcijas” izveide; jauna kārtība tiesu sistēmas finansēšanas jautājumos – tiesu bud?eta projekta sagatavošana un iesniegšana tieši parlamentā, nevis ar izpildvaras – Ministru kabineta – starpniecību; tiesu sistēmas uzbūves reformas (iecerēts likvidēt AT palātas, jo AT paredzēta tikai kā kasācijas instances tiesa un šo funkciju pildīšanai ir Senāts, savukārt apgabaltiesām jākļūst par apelācijas instances tiesām visās lietās, bet rajonu tiesām jāskata visas lietas pirmajā instancē); atsevišķu administratīvo tiesu iedibināšana; izmeklēšanas tiesneša institūcijas izveide – lai uzraudzītu cilvēktiesību ievērošanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā; jauna, vienota kārtība lietu sadalē tiesās u.c.

Apspriest šīs visai radikālās izmaiņas Latvijas tiesu sistēmā – tāds arī bija vakardienas konferences mērķis. Uz šo pasākumu, protams, bija aicināti Latvijas tiesu varas pārstāvji, tai skaitā arī prokuratūras darbinieki, kā arī Tieslietu ministrijas speciālisti, ārvalstu (Norvēģijas, Lielbritānijas un Somijas) eksperti, tiesību zinātnieki un masu mediju pārstāvji.

Tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, kurš vakardienas pasākumā teica vienu no atklāšanas runām, aicināja, vērtējot jauno Tiesu varas likuma projektu, koncentrēties ne tikai uz pašreizējo problēmu risināšanu, bet domāt arī par nākotni. Kā atzina ministrs, Latvija ir atbrīvojusies no padomju tieslietu sistēmas, bet daudzos gadījumos no padomju tieslietu kultūras – vēl ne. Tieši šis uzdevums – tuvināšanās Eiropas tiesību kultūrai un tradīcijām - lielai daļai Latvijas juristu vēl ir priekšā. Šim procesam jānotiek arī ar topošā Tiesu varas likuma palīdzību, atzina A.Aksenoks.

Tieslietu ministrs savā runā atzina — viens no tiesiskas valsts stūrakmeņiem ir neatkarīga un spēcīga tiesu vara. Pirms desmit gadiem tika pieņemts pašreiz spēkā esošais likums “Par tiesu varu”. 1992.gadā tika sākta tiesu varas neatkarības veidošana, sākās tieslietu sistēmas reforma. Šajā laikā ir uzkrāta tiesu prakse, pieņemti un ieviesti daudzi nozīmīgi likumi. Bet laiks iet uz priekšu, un, — kas pirms desmit gadiem šķita jauninājums, šodien jau izrādās tikai novecojis pieņēmums, atzina ministrs. Tādēļ ir jāstrādā pie jaunā Tiesu varas likuma, ar kuru varētu tikt regulēta tiesu varas darbība, Latvijai jau esot ES dalībvalstij.

A. Aksenoks, runājot par daudzajām tieslietu sistēmas problēmām (ilgstošā lietu izskatīšana, tiesu spriedumu kvalitāte, nepietiekamais tiesu materiāli tehniskais nodrošinājums, tiesnešu un tiesu darbinieku zemais atalgojums, lielāka atklātības principa nodrošināšana tiesās, kavēšanās Administratīvā procesa likuma ieviešanā), uzsvēra, ka rūpēsies, lai valdības uzsvērtās prioritātes tieslietās, risinot citus valstiski nozīmīgus jautājumus, nepaliktu otrā plānā.

Ministrs uzsvēra, ka Tiesu varas likuma projekts atšķirībā no citiem likumprojektiem vispirms tiek apspriests tiesnešu, juristu vidū un sabiedrībā un tikai pēc tam iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā un virzīts pieņemšanai Saeimā. Lai arī šīs konferences dalībnieki deklarācijas nepieņems, diskusijas, piezīmes un priekšlikumi nepaliks neievēroti, solīja ministrs. Konferences atziņas tiks izmantotas, nostiprinot tiesu sistēmu un garantējot tiesu varas neatkarību. Tomēr ministrs atgādināja, ka, strādājot pie šī likuma, ir jācenšas saglabāt līdzsvaru starp tiesu varas neatkarību un atbildību.

Konferences darba pārtraukumā sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” A.Aksenoks atzina, ka par konkrētiem Tiesu varas likuma pieņemšanas termiņiem tomēr vēl ir pāragri spriest. Jo, kaut arī likuma projektā ir iestrādātas daudzas labas idejas, tās vēl prasa ilgu un nopietnu diskusiju. Ministrs vēlreiz uzsvēra, ka nedz šajā likumā, nedz vispār nevajadzētu pārspīlēt tiesu varas neatkarības izpratni – nav pieļaujams jaukties konkrētas lietas iztiesāšanā, bet tiesu sistēma tādēļ nedrīkst palikt nesakārtota. A. Aksenoks arī atzina: ja tieslietas valdībā būtu bijušas prioritātes lomā jau ilgstoši, šī joma nesaskartos ar daudzām no šobrīd samilzušajām problēmām.

Jaunā Tiesu varas likuma izstrādes līdzšinējā vadītāja I. Labucka, uzrunājot konferences dalībniekus, savukārt analizēja iemeslus, kādēļ, piemērojoties jauniem apstākļiem, nevar iztikt ar vecā likuma grozījumiem, bet jāveido pilnīgi jauns projekts. Pirmkārt, Latvijas tieslietu sistēma šobrīd ir izgājusi cauri vairākiem sākotnējās attīstības posmiem (pilsonisko brīvību atgūšana un privāttiesību reforma; konstitucionālās reformas; pārorientēšanās uz Eiropas tiesību tradīcijām likumdošanas normu līmenī) un nonākusi līdz ļoti svarīgajam brīdim – pārejai uz eiropeisku domāšanu un tiesu praksi. Otrkārt, aizvien skaļākas kļūst diskusijas sabiedrībā un tiesu varas pārstāvju vidū par tiesu varas neatkarības un stabilitātes nostiprināšanas nepieciešamību. Treškārt, aug sabiedrības neapmierinātība ar tiesu varas darbu, biežas ir šaubas par tiesnešu godīgumu, aizdomas par korupciju tiesās. Visi šie fakti un apsvērumi ir vadījuši I. Labucku, vēl tieslietu ministres amatā esot, izšķirties par labu pilnīgi konceptuāli jauna likuma tapšanai.

Vēlāk, sarunājoties ar “Latvijas Vēstnesi”, I. Labucka izteica arī optimistisku prognozi attiecībā uz jaunā Tiesu varas likuma pieņemšanas procesu – viņasprāt, šis likums varētu stāties spēkā jau ar 2004. gada 1. janvāri. Vienlaikus I.Labucka piebilda – tas būs atkarīgs galvenokārt no tā, cik ātri dažādos diskutablos jautājumos tiks panākta vienošanās starp tiesu varas pārstāvjiem un politiķiem. Labs sākums vienotas pozīcijas meklējumos, pēc viņas domām, bija tieši vakardienas pasākums.

Atbildot uz jautājumu, vai parlamenta un izpildvaras iebildumi nevarētu skart projektā iestrādāto ideju par tiesu varas neatkarību finansiālā ziņā (budžeta sastādīšana bez izpildvaras iejaukšanās), I. Labucka bija cerīga: šī ideja jau ir īstenota daudzās Eiropas valstīs un nebūs nekāds Latvijas jaunievedums, tādēļ diezin vai ir sagaidāma īpaša pretestība no citiem varas zariem. Turklāt viņa uzsvēra – tiesu varas budžeta veidošana nenozīmēs, ka tiesu vara varēs pretendēt uz nesamērīgi un neprognozējami lielu valsts budžeta daļu. Faktiski neatkarība būs tiesu sistēmai atvēlēto līdzekļu iekšējā sadalē, bet par to kopējo apjomu jeb “rāmjiem” lems parlaments, saskaņojot to ar pārējām budžeta pozīcijām.

Konferencē tika nolasīti arī ārvalstu un pašmāju ekspertu atzinumi par darba grupas sagatavoto Tiesu varas likumu. Projekts tika apspriests arī trīs darba grupās: Tieslietu padome un tiesu administrācija (vadītāja I. Labucka); Tiesu varas neatkarība. Varas dalīšanas principi (vadītājs A.Borovkovs); Prokuratūras loma tiesu varas kontekstā (vadītāja R. Āboliņa). (Konferences gaitas sīkāks izklāsts – tuvākajā “LV” pielikuma “Jurista Vārds” numurā.)

Dina Gailīte,  “LV” tieslietu nozares virsredaktore