Par mūsu kultūrvēsturiskajām vērtībām

Šodien un rīt, 5. – 6.decembrī, notiek starptautiska konference “Mūsdienu arhitektūra un dizains pilsētu vēsturiskajos centros”

Godinot Rīgas vēsturiskā centra iekļaušanas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 5. gadadienu un UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzības konvencijas pieņemšanas 30. gadadienu, 5. un 6. decembrī Rīgā notiek starptautiska konference “Mūsdienu arhitektūra un dizains pilsētu vēsturiskajos centros”. To rīko Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) sadarbībā ar Eiropas Padomi, Baltijas jūras valstu darba grupu “Sustainable Historic Towns” un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2. decembrī rīkoja preses konferenci, kurā stāstīja par konferences svarīgāko uzdevumu — desmit Baltijas jūras valstis ir iecerējušas izstrādāt kopīgu stratēģiju pilsētu vēsturisko centru saglabāšanai. Katra valsts konferencē iesniegs savus priekšlikumus. Žurnālisti tika iepazīstināti ar Latvijas speciālistu sagatavotajiem priekšlikumiem konferences rezolūcijai. Ar preses pārstāvjiem tikās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dace Neiburga.

Konferencē piedalīties aicināti 10 valstu speciālisti, kā arī Eiropas Padomes Kultūras un mantojuma departamenta direktors Hosē Marija Balesters. Konferences mērķis ir veicināt sabiedrībā izpratni par pilsētu vēsturisko centru saglabāšanu, veidojot dialogu starp kultūras mantojuma speciālistiem, arhitektiem, dizaineriem, plānotājiem.

Ievadot sarunu par konferencei izvirzīto jautājumu loku, Juris Dambis atgādināja, ka pilsēta nav kaut kas sastindzis, bet gan sarežģīts organisms, kas nemitīgi attīstās. Kas nosaka Rīgas vēsturiskā centra vērtību? — Autentiskums. Tieši oriģināls ir tas, kura aizsardzībai un saglabāšanai ir vērts ieguldīt līdzekļus. Runa ir ne tikai par oriģinālo plānojumu, formu, krāsu un faktūru vien. Tikpat svarīgs ir materiāls, vecums, radīšanas tehnoloģijas un metodes, dabiskais nodilums un arī zudumi. Piemineklis dokumentē vēsturi, bet dokumentus nevilto. Radīt atdarinājumus nozīmē dot prioritāti kādam noteiktam laika periodam un stilam, ignorējot pārējos un nedomājot par attīstību, turklāt radot sabiedrībā pārliecību, ka labāk ir oriģinālu nojaukt un tādu pašu uzbūvēt no jauna. Labas arhitektūras un pilsētvides dizaina radīšanai pilsētu vēsturiskajos centros nepieciešami atklāti konkursi. Būtiska ir attīstības kvalitāte. Bet attīstībā svarīgāka par naudu ir laba ideja. Pilsētu vēsturiskajos centros ir jādod vieta arī mūsdienu arhitektūrai un dizainam, kas pamatotos uz esošās apbūves mēroga, rakstura un plānojuma saglabāšanu un konkrētās kultūrvēsturiskās vides īpatnību respektēšanu. “Laba mūsdienu arhitektūra nebojā kultūras mantojumu, un laba kultūras mantojuma saglabāšanas politika netraucē mūsdienu arhitektūrai.” Kā norādīja J.Dambis, konference būs profesionāļu un speciālistu saruna. Konferences otrajā dienā paredzēts iepazīstināt ar projektu “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības koncepcija — vīzija 2002/2020”, ko izstrādājusi VKPAI. “Pietiekami daudz tiek diskutēts par mūsdienu arhitektūru un dizainu, lai neveidotos plaisa starp vēsturisko un mūsdienām. Esam daudzkārt norādījuši, ka līdz šim nav izstrādāts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāns, kas noteiktu, kādu apbūvi var veikt vēsturiskajā pilsētas centrā,” teica J.Dambis. Tika norādīts uz vairākiem neveiksmīgiem arhitektoniskiem risinājumiem Rīgas vēsturiskā centra apbūvē un sakārtošanā atbilstoši kultūras mantojuma interesēm: Rātslaukuma apbūve, tirdzniecības centrs Brīvības ielā 120, tāpat uz projektiem, kas vēl nav realizēti, bet ir pretrunā ar VKPAI nostāju, piemēram, autoostas rekonstrukcija.

VKPAI vadītājs norādīja, ka inspekcijas izstrādātā “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības koncepcija — vīzija 2002/2020” ir konceptuāls dokuments un šobrīd vienīgais, ar ko mēģināts aizpildīt Rīgas vēsturiskā centra plānošanas dokumentu vakuumu. Tika ierosināta doma par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas padomes izveidi. “Senatnīgumu nevar radīt ar atdarinājumu, un sabiedrībai ir jābūt informētai par paredzamajām izmaiņām pilsētas vēsturiskajā centrā, lai izvairītos no tā, ka sabiedrība par pārmaiņām uzzina pēc lēmuma pieņemšanas,” teica J.Dambis.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dace Neiburga uzsvēra, ka Apvienoto Nāciju Organizācija šo gadu izsludinājusi par Kultūras mantojuma gadu, kad visu valstu uzmanība tiek pievērsta cilvēces kultūras vērtību aizsardzībai. Kopš Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā, Latvijas valsts, kuras Saeima ratificējusi UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzības konvenciju, ir uzņēmusies atbildību par tā saglabāšanu un attīstību ne vien savas valsts, bet arī pasaules sabiedrības priekšā. Diemžēl šajos piecos gados tam nav bijusi pievērsta vajadzīgā uzmanība ne likumdošanas, ne sabiedrības izglītošanas ziņā.

Konferencē paredzēts spriest par pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšanu, mūsdienu arhitektūras un dizaina iespējām pilsētbūvniecības pieminekļos, kā arī apspriest starpvalstu sadarbības iespējas. Konferences mērķis ir veidot dialogu starp kultūras mantojuma speciālistiem, arhitektiem, dizaineriem, restauratoriem, pilsētplānotājiem un investoriem. Darba kārtībā iekļauti referāti un ziņojumi par tādiem tematiem kā “Tirgus ekonomika un vietējā identitāte Baltijas jūras reģionā” (Zviedrija), “Būvētā mantojuma situācija: kā sadalīt un integrēt mērķus un atbildību?” (Lietuva), “Konservācijas stratēģija mūsdienu arhitektūrā” (Somija), “Saskaņota atbildība par labu pilsētplānošanas vadību un vides aizsardzību” (Zviedrija), “Sadarbības platformas kultūras mantojuma jomā” (Polija). Strādās vairākas darba grupas, notiks paneļdiskusija “Pilsētas vēsturiskais centrs kā dzīvs organisms” un sabiedrība tiks iepazīstināta ar projektu “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības kocepcija — Vīzija 2002 — 2020”.

Zaida Kalniņa, Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktores