Saeimai priekšplānā tagad valsts budžets

Ingrīda Ūdre, Saeimas priekšsēdētāja, — “Latvijas Vēstnesim” 4. decembrī

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Pagājis tieši mēnesis, kopš esat ievēlēta par Saeimas priekšsēdētāju. Kādi ir jūsu pirmie iespaidi par darbu šajā augstajā amatā? Vai cerētais atbilst īstenībai?

— Atklāti runājot, raugoties uz šo amatu no malas, savulaik nelikās, ka būs tik daudz darba un atbildības. Taču Saeimas priekšsēdētājam veicami ne tikai organizatoriska rakstura darbi, piemēram, vadīt plenārsēdes vai veidot to darba kārtību. Nākas uzņemties arī politisku atbildību, lai likumdošanas darbs norisinātos normāli un tajā pašā laikā atbilstoši valdību izveidojušās koalīcijas norunām.

Šim darbam ir arī otra puse, kam ir vairāk administratīvs raksturs. Tas saistīts ar Saeimas Kancelejas darbu. Patlaban ļoti būtisks ir jautājums par Saeimas Kancelejas budžetu. Jāņem vērā, ka šobrīd ir tendence visās valsts institūcijās, cik vien iespējams, ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Līdz ar to arī šajā ziņā ir daudz kas apspriežams un izvērtējams.

— Vai ir paredzamas kādas pārmaiņas Saeimas Kancelejas struktūrā vai personālsastāvā?

— Man ir zināms, ka Saeimas Kancelejas direktors ārkārtīgi uztraucas par to, ka varētu notikt neizskaidrojamas reformas un ka Saeimas Kancelejas darbs varētu tikt politizēts. Tās ir pilnīgas muļķības. Ir taču skaidrs, ka atrast labus un kompetentus darbiniekus ir ļoti grūti. Līdz ar to nomainīt darbiniekus kaut kādu citu iemeslu dēļ, izņemot profesionalitāti, būtu pilnīgi nepieņemami. Saeimā strādā ļoti daudz apzinīgu un kvalificētu cilvēku. Piemēram, varu minēt tulkus, arī tos, kas strādā stenogrammu nodaļā vai dokumentu nodaļā, tāpat personāla nodaļā. Es patiešām nevaru nosaukt visus šos cilvēkus. Jau pirmajās dienās, kļūstot par Saeimas priekšsēdētāju, iepazinos ar visu Saeimas Kancelejas struktūrvienību darbu. Diemžēl līdz šim neesmu iepazinusies vienīgi ar iesniegumu biroja darbu, bet to acīmredzot apmeklēšu piektdien, 6. decembrī. Tātad nav nekāda pamata cilvēkiem satraukties par to, ka varētu notikt kādas neizprotamas reformas, ka varētu tikt atbrīvoti no amata kādi darbinieki, pieņemot darbā viņu vietā citus. Protams, jāuztraucas vien tiem cilvēkiem, kas negrib strādāt un slinko.

— Kāda turpmāk būs Saeimas Prezidija locekļu pienākumu sadale?

— Šī pienākumu sadale salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimām nav mainījusies. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons pārsvarā nodarbosies ar ārpolitiskajiem jautājumiem. Savukārt otrs Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume galvenokārt pievērsīsies iekšpolitisko jautājumu risināšanai. Saeimas sekretāra kompetencē ir saimnieciskie jautājumi, bet sekretāra biedra darbalauks ir tāds pats kā agrāk. Tā ka principiāli nav mainījusies pienākumu sadale starp Prezidija locekļiem. Tās tradīcijas, kas pāriet no Saeimas uz Saeimu, turpinās. Ieskaitot pat Prezidija sēžu laiku — pirmdienās pulksten 14.

04.12.2002. Foto: Arnis Blumbergs "LV"

— Tikai pāris nedēļas atlikušas līdz Ziemassvētkiem, līdz 8. Saeimas pirmās rudens sesijas beigām. Kādi, jūsuprāt, varētu būt nozīmīgākie darbi, kas Saeimai veicami šajā laikā?

— Protams, visi tie likumi vai grozījumi likumos, kas saistāmi ar valsts budžeta 2003. gadam pieņemšanu. Domāju, ka valdība izpildīs savu apņemšanos iesniegt valsts budžeta projektu Saeimā 27. vai 28. decembrī. Līdz ar to priekšplānā būs visi tie jautājumi, kas attiecināmi uz valsts budžeta pieņemšanu. Un droši vien tā būs ne visai priecīga vēsts deputātiem, taču Saeimas rudens un ziemas sesiju starplaikā nākamā gada sākumā laikam gan nāksies sanākt kopā ārkārtas sesijā, lai nodotu budžeta projektu parlamenta komisijām un lai varētu sākt pilnvērtīgi pie tā strādāt. Bet apstiprināt valsts budžetu mēs varētu kaut kad janvāra beigās vai februāra sākumā.

— Kā jūs apmierina Saeimas komisiju darbs un tas, ka to vadībā ir tikai pozīcijas deputāti, izņemot Pilsonības likuma izpildes komisiju?

— Šī patiešām ir jauna pieeja Saeimas komisiju veidošanā, kas iepriekšējās Saeimās nav praktizēta. Zinām, ka agrāk komisiju darbu ir vadījuši arī opozīcijas pārstāvji. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka tomēr vajadzētu turēties pie līdzšinējās sistēmas. Jo arī opozīcijas deputātiem vajadzētu dot iespēju ne tikai paust savus viedokļus, bet arī ietekmēt tā vai cita lēmuma pieņemšanu. Uzsveru, ka tas ir mans personīgais viedoklis. Taču, valdošās koalīcijas deputātiem balsojot par Saeimas komisiju sastāvu, ir izveidojusies tāda situācija, kāda tā ir. Varu teikt tikai to, ka, veidojot komisijas, ir ievērotas tās pašas proporcijas, kas pastāv starp Saeimā ievēlētajām frakcijām. Atkarībā no šīs proporcijas frakcijas tad arī varēja deleģēt savus deputātus darbam komisijās.

— Pašlaik diezgan intensīvi norisinās sarunas par Latvijas iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā. Kā Saeima kā likumdevēja varētu ietekmēt sekmīgu virzību uz šīm ietekmīgajām starptautiskajām organizācijām?

— Manuprāt, Saeimas deputātiem šajā ziņā būs ļoti liela loma — gan komisiju, gan frakciju līmenī. Ja runājam par NATO, turpmāk jo īpaši svarīga būs lēmuma par jaunu dalībvalstu uzņemšanu ratifikācija tagadējo NATO valstu parlamentos. Un tur liela nozīme būs tam, kā mēs strādāsim ar tiem parlamentiem, kas šo galīgo lēmumu pieņems. Tādēļ ir ļoti nepieciešami šie savstarpējie sakari ar rietumvalstu parlamentu deputātiem, arī pārliecināšanas darbs. Jo ne jau vienmēr citu valstu parlamentu deputātiem ir skaidrs, kas ir Latvija, kāpēc mēs tiecamies iestāties NATO, kāda ir mūsu vēsturiskā pieredze, kā tiek risināti sabiedrības integrācijas jautājumi, kāda ir situācija ar korupciju Latvijā, un tā tālāk. Tas ir tas jautājumu loks, par ko mūsu deputātiem būtu jārunā ar citu valstu parlamentu pārstāvjiem.

Līdz ar to noteikti varētu palielināties Saeimā nodibināto parlamentārās sadarbības grupu loma. Un arī nozīmīgums Saeimas delegāciju līdzdalībai dažādās starptautiskās organizācijās.

— Kādu jūs saredzat turpmāko sadarbību ar Valsts prezidenti un Ministru prezidentu?

— Ar Ministru prezidentu tiekos diezgan regulāri un domāju, ka arī turpmāk tā būs. Jo ir ļoti daudz jautājumu, kas varētu būt savstarpēji apspriežami. Man liekas, ka Saeimai daudz aktīvāk ir jāpiedalās to jautājumu saskaņošanā, kas tiek izskatīti Ministru kabinetā.

Ne tikai es, bet arī pārējie Saeimas Prezidija locekļi esam par to, lai arī tikšanās ar Valsts prezidenti būtu iespējami biežākas un lai mēs kopīgi varētu strādāt mūsu valsts iedzīvotāju labā.

— Pēc izglītības un profesijas esat ekonomiste. Bet kāpēc tad kļuvāt par Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekli? Vai tā ir nejaušība vai apzināta izvēle?

— Jā, iepriekšējās Saeimas laikā esmu strādājusi arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Varētu arī tagad profesionāli darboties šajā komisijā, lai uzlabotu likumus, kas saistīti ar nodokļiem vai atsevišķām budžeta sadaļām. Bet arī jebkurā citā komisijā ir vajadzīgi cilvēki, kas spējīgi orientēties tautsaimniecības attīstības jautājumos. Tā kā esmu arī Nacionālās drošības padomes locekle — atbilstoši ieņemamajam amatam —, varētu dot diezgan būtisku ieguldījumu arī to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar valsts aizsardzības un iekšlietu resoru darbību.

Mintauts Ducmanis, “LV” Saeimas lietu redaktors