Par NATO iestāšanās sarunu pirmo posmu

Vakar, 5. decembrī, Aizsardzības ministrijā (AM) notika preses konference, kurā AM valsts sekretārs Edgars Rinkevičs un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ivars Pundurs informēja par iestāšanās NATO sarunu pirmā posma rezultātiem.

Gan E. Rinkevičs, gan I. Pundurs pirmām kārtām atkārtoti uzsvēra, ka pretēji presē izskanējušajiem minējumiem NATO nav izvirzījusi Latvijai nekādas jaunas prasības.

E. Rinkevičs atzina, ka sarunas ir bijušas ļoti konstruktīvas un noritējušas draudzīgā gaisotnē. NATO ir ļoti labi zināmas Latvijas ekonomiskās, politiskās un militārās problēmas, kā arī panākumi. Tāpēc sarunas bija vērstas uz to principu apspriešanu, kuri Latvijai ir obligāti jāievēro, ja tā grib būt alianses dalībvalsts. Aizsardzības sadaļā tika runāts par pilnu dalību kolektīvās aizsardzības plānošanā un par dalību NATO militārajās struktūrās un starptautiskajās organizācijās.

Latvija arī tika informēta, ka alianses attieksme pret kodolieroču un militāro bāzu izvietošanu Latvijā nav mainījusies kopš 1997. gada, proti, ne kodolieroči, ne militārās bāzes Latvijā izvietotas netiks. 11. decembrī Briselē ir jāizskata sadaļas, kas skar resursus, informācijas drošību, kā arī juridiska rakstura jautājumi par pievienošanos virknei nolīgumu, kas skar informācijas apmaiņu, bruņoto spēku statusu u.c. 11. decembrī ir paredzēts arī neoficiāls sarunu raunds ar NATO militārajiem ekspertiem. Tiks arī apspriests jautājums par ikgadējo dalības maksu NATO. Šo jautājumu skatīs arī Ministru kabinets, un, balstoties uz tā lēmumu, ārlietu ministre sagatavos attiecīgu vēstuli NATO. E. Rinkevičs uzsvēra, ka ir jautājumi, par kuriem Latvija var debatēt ar NATO, bet ir lietas, kas Latvijai vienkārši ir jāizpilda. Piemēram, jautājums par klasificēto informāciju, tās pieejamību un glabāšanu. Ir jāizveido dokumentu glabātavas, kas būtu atbilstošas NATO standartiem. Šobrīd tādas ir gan Aizsardzības, gan Ārlietu ministrijā, taču vairākās iestādēs vēl ir jāizveido.

Runājot par NATO sarunu ārpolitikas sadaļu, I. Pundurs uzsvēra, ka galvenokārt NATO grib būt pārliecināta, ka reformas Latvijā turpināsies, ka Latvija ievēros demokrātijas un cilvēktiesību pamatprincipus, kā arī nostiprinās likuma varu. Tāpat alianse grib būt pārliecināta, ka Latvija spēs nodrošināt aizsardzībai divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd NATO par to nekādu šaubu nav, taču tā grib būt pārliecināta par Latvijas turpmāko attīstības gaitu.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore