Par valsts ekonomisko attīstību

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers:

Daudziem uzņēmējiem nav skaidrs, kādas ir jūsu kā premjera biedra funkcijas. Kas īsti ietilpst jūsu kompetencē?

Pirmām kārtām Ministru prezidenta biedra galvenā funkcija ir būt premjera vietniekam. Mēs neesam sadalījuši funkcijas, nosakot, par kurām ministrijām atbildēšu es, bet par kurām premjers Einars Repše. Protams, ir dažas lietas, kas ir nodotas manā pārziņā. Esam vienojušies, ka ekonomiskie jautājumi, kas ir saistīti ar tautsaimniecības attīstību, vienotās stratēģijas veidošanu šajā jautājumā, būs manā pārziņā. Tas nozīmē, ka tiks reorganizēta Ilgspējīgas attīstības padome, kas savulaik tika izveidota, lai nodrošinātu nacionālās ilgspējīgās attīstības stratēģijas izstrādāšanu, izveidojot jaunu padomi, kas varētu saukties Latvijas tautsaimniecības stratēģijas padome, kurā darbosies ekonomikas, finanšu, zemkopības, satiksmes, ārlietu un reģionālās attīstības ministrs, kā arī Latvijas Bankas prezidents. Es būšu šīs padomes vadītājs. Pēdējo gadu laikā diemžēl mums ir bijušas problēmas ar vienotu ekonomiskās attīstības stratēģijas izstrādi – katra ministrija ir mēģinājusi kaut ko darīt savā virzienā, kā rezultātā mēs esam pazaudējuši pietiekami daudz dažādu līdzekļu. Piemēram, Eiropas Savienības projektu naudas, kas tiek piešķirtas Latvijai, bet bieži vien nav saņemtas, jo Latvija nebija spējīga sagatavot normālus projektus. Bez labiem projektiem Eiropas nauda netiks saņemta. Pirms neilga laika Valsts prezidente kopā ar uzņēmējiem devās uz Šveici, kur tika uzdoti ļoti konkrēti jautājumi – kādus projektus jūs atvedāt, kā mēs jums varam palīdzēt. Diemžēl daudzi mūsu uzņēmēji nekādi nespēja piedāvāt konkrētus projektus, uz kuru pamata viņi vēlas sadarboties ar Šveices uzņēmējiem. Mēs neesam tik liela valsts, lai šādā veidā varētu izniekot savu laiku un naudu. Mums nav vajadzīgs politiskais tūrisms. Nevajadzētu būt tā, ka pēc dažiem gadiem mēs sēžam un spriežam – Igaunija ir piesaistījusi simtiem miljonu eiro, Lietuva – tikpat, bet Latvija – necik.

Manā pārraudzībā tiks nodota arī Latvijas Attīstības aģentūra, un arī tā tiks reorganizēta, un uz tās bāzes tiks izveidota Latvijas investīciju un attīstības aģentūra. Mēs strādāsim pie tā, lai Latvijai tiktu piesaistītas ārvalstu investīcijas, kā arī liksim lielu akcentu uz sadarbību ar Latvijas uzņēmējiem, lai viņi būtu sagatavoti darbam ES.

Cik liels ir plānots jūsu birojs?

Pašreiz esmu viens pats, jo sekretāre, kuru esmu pieņēmis darbā, atrodas vienā konferencē ārzemēs. Bez viņas pašreiz darbā tiek pieņemts arī biroja vadītājs, bijušais Arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzēvičs. Tāpat ir paredzēta vieta cilvēkam, kurš būs atbildīgs par sabiedriskajām attiecībām, kā arī vēl trīs četriem biroja darbiniekiem. Manā birojā nebūs vairāk par septiņiem cilvēkiem.

Kāda ir jūsu šābrīža izglītība? Kad plānojat parādīt sabiedrībai diplomu par augstāko izglītību?

Par manu izglītību ir daudz runāts. Esmu beidzis Rīgas industriālo tehnikumu, un šī skola man ir devusi labu dzīves izglītību. Mācījos tur laikā, kad veidojās Latvijas brīvvalsts, un šajā laikā tur strādāja daudzi gaiši cilvēki. Tāpat esmu vienu gadu studējis Norvēģijas Kristīgajā tautas augstskolā. Pašreiz es studēju Latvijas Kristīgās akadēmijas trešajā kursā. Esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā spēšu pabeigt šīs studijas.

Kāda būs jūsu specialitāte pēc šīs akadēmijas beigšanas?

Es studēju teoloģiju un sabiedriskās attiecības. Starp citu, izglītības jautājums, manuprāt, ir dalāms divās daļās. Viena daļa ir akadēmiskā izglītība, kas ir saistīta ar diploma iegūšanu. Runājot par otru daļu, jāsaka, ka es esmu ieguvis ļoti lielu dzīves izglītību. Jau divdesmit gadu vecumā es braucu studēt uz Norvēģiju, kur atļāvos realizēt ideju par Latvijas informācijas un tirdzniecības centra izveidi šajā valstī. Man ir liels prieks, ka, tieši pateicoties šā centra izveides projektam, šodien Latvijā ir ienākušas milzīgas investīcijas vairāk nekā 300 miljonu dolāru apmērā, radot vairākus tūkstošus darba vietu. Pēdējie apkopotie dati liecina, ka manis izveidotie uzņēmumi pagājušajā gadā vien nodokļos valstij ir samaksājuši vairāk nekā 15 miljonus latu. Šī tad arī ir mana dzīves izglītība, kuru esmu ieguvis, sadarbojoties ar nopietnām kompānijām, nopietniem biznesa cilvēkiem.

Cik lielā mērā jūs apmierina LAA darbs? Vai uzskatāt, ka pēc LAA reorganizācijas tās pašreizējā vadība spēs tikt galā ar saviem jaunajiem pienākumiem?

Man ir jāizsaka nožēla, ka iepriekšējās valdības nav uzskatījušas par vajadzīgu atbalstīt tos procesus, kas ir saistīti ar ekonomisko attīstību valstī. Arī LAA nav bijis politisks atbalsts, un tādējādi nav bijis arī pietiekams finansējums. LAA nav tā institūcija, kas spētu virzīt ekonomiskās attīstības procesus valstī. Domāju, ka daudzi no cilvēkiem, kas šobrīd tur strādā, ir ļoti profesionāli, taču diemžēl viņiem nav bijusi iespēja izmantot savas zināšanas konkrētiem darbiem. Tāpēc pieļauju iespēju, ka šos speciālistus ir iespējams izmantot pavisam citā kvalitātē.

Es esmu gatavs uzņemties politisko atbildību par to, ka šīs aģentūras darba rezultāti būs acīmredzami. Esmu pārliecināts, ka jau nākamā gada laikā ir iespējams nodrošināt daudzu nozīmīgu projektu realizāciju Latvijā, piesaistīt investīcijas vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

“DIENAS BIZNESS”;  pēc J. Paidera un A. Vaivara   intervijas “Man nevar pārmest zināšanu trūkumu”