Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā notika starptautiskā projekta “Baltijas paletes reģions” konference, kurā tika vērtēti projekta rezultāti un izvirzīti uzdevumi turpmākajam posmam.

“Baltijas paletes reģions” tika izveidots 1999.gadā un apvieno piecus centrālās Baltijas jūras telpas metropoļu reģionus: Mēleras reģionu Stokholmā, Ūsimā reģionu Somijā, Sanktpēterburgas, Tallinas un Rīgas reģionu.

Reģiona izveidi lielā mērā noteica piecu atšķirīgu metropoļu reģionu straujā attīstība, kā arī ciešā politiskā un kultūrvēsturiskā saikne. Savukārt reģiona izveide bija iespējama, pateicoties Eiropas Kopienas iniciatīvai, izveidojot programmu “Interreg IIC”, ko Eiropas Komisija sāka 1996.gadā, tādējādi paverot jaunas pārrobežu starptautiskās sadarbības iespējas Eiropas Savienībā un tās robežreģionos. 1998.gada pavasarī vienlaikus tika iesniegti trīs pieteikumi “Interreg IIC”, PHARE un TACIS programmām. To pamatā bija kopēja programma Baltijas paletes reģiona izveidei. Iesniegto projektu pieteikumu vairākums tika atbalstīts un projekti veiksmīgi īstenoti. Latvijā ar to nodarbojas Rīgas reģiona attīstības padome.

Divu gadu laikā visu iesaistīto pašvaldību un reģionālo organizāciju pārstāvji cits no cita mācījās, dalījās pieredzē sanāksmēs, semināros un darba grupās. Tika izstrādātas vairākas tēmas, kas iztirzā metropoļu reģionu sadarbību, konkurenci, ilgtspējīgu attīstību, jūras un ostu sakarus, informāciju tehnoloģijas un to zināšanu centrus, piekrastes teritorijas un tūrisma attīstību.

Projekts turpinās arī 2002.gadā. Tā nosaukums ir “Baltijas paletes reģions II”, un pieteikumi apstiprināti trīs valstīs – Somijā, Zviedrijā un Latvijā. Salīdzinājumā ar pirmo projektu, kurā spēki virzīti situācijas izzināšanai un turpmākās darbības plānu izstrādei, šis projekts pievērsīsies sešu konkrētu sadarbības jomu un projektu īstenošanai. Darba grupas pētīs izglītību telpiskajā plānošanā un pilsētu pārvaldē, transporta tīklu koridoru, e–pārvaldes tīklu, tūrismu, policentrisko platformu un ūdens kvalitāti Baltijas jūras centrālajā daļā.

Projektā iesaistītās puses atzīst, ka Baltijas paletes reģiona izveide ir vērtīga ne vien dalībvalstu savstarpējo sakaru uzlabošanai, ciešāku ekonomisko, politisko un sociālo saikņu veidošanai. Projekts sniedz iespēju reģionam kļūt par Baltijas jūras reģiona un Ziemeļeiropas centru. Arī nupat Baltijas valstīm izteiktais aicinājums pievienoties NATO aliansei un Eiropas integrācijas procesu projektā tiek uzskatīts par veiksmīgu atbalsta punktu. Tas sekmēs kopējas politikas izstrādi, kurai jāaizstāv Baltijas paletes reģiona intereses Eiropas Savienības (ES) ietvaros. Sekmīgi darbojoties, šis reģions veicinātu ES un Krievijas preču, pakalpojumu un zināšanu apmaiņu.

Piedāvājam iepazīties ar sadarbības jomu un projekta uzdevumu koncepcijām gan visa reģiona ietvaros, gan Latvijas darba grupu uzdevumiem.

Policentriskā platforma

Ar policentriskām (daudzu centru) telpiskajām struktūrām saprot iedzīvotāju un ienākumu sakopošanu vairākos centros, kas atrodas vienā ģeogrāfiskā reģionā un ir savienoti ar efektīvu komunikāciju infrastruktūru. Šādas struktūras tieši Baltijas paletes metropoļu reģionos veicina ilgtspējīgu ekonomisko un vides attīstību, jo aizsargā vidi un kontrolē apdzīvoto vietu teritoriju izplešanos. Metropoļu reģioni, arī Rīga, var izmantot nelielās pilsētas, kurās ir specializēta mazā un vidējā uzņēmējdarbība, lai palielinātu savu konkurētspēju un sekmīgi attīstītu visus centrus. Šīs darba grupas uzdevums starptautiskā līmenī ir izstrādāt plānus pilsētu sistēmu vadīšanai, kā arī īstenot pieredzes apmaiņu starp Baltijas paletes reģiona valstīm.

Izglītība telpiskajā plānošanā

Šīs darba grupas uzdevums ir cieši saistīts ar iepriekšējo. Kā mērķis ir noteikta interneta komunikāciju un informācijas foruma izveidošana, kurā ikviens interesents varētu iegūt zināšanas par pilsētu pārvaldīšanu un telpisko plānošanu.

Transporta tīklu koridori

Starptautiskā sasniedzamība ir ekonomiskās attīstības priekšnosacījums. Gan senatnē, gan patlaban jūras transports ir Baltijas paletes reģiona svarīgs vienojošs faktors. Reģiona transporta tīkli parasti atbilst starptautiskajiem standartiem, taču dažu nozīmīgu transporta līniju nav vai arī tās nav pietiekami attīstītas. Transporta tīklu koridoru darba grupas uzdevums ir identificēt trūkstošos posmus, lai veidotos globāls transporta koridors.

Informācijas sabiedrība kā e-pārvaldes tīkls

Jau tagad Baltijas paletes reģionam ir nopietnas un spēcīgas konkurētspējas priekšrocības telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju (IT), mobilo telefonu attīstības jomās un citos datorizēto tehnoloģiju veidos. Tomēr nevar noliegt, ka IT komunikāciju infrastruktūras attīstība atrodas atšķirīgos posmos katrā no projektā iesaistītajām valstīm. Informācijas sabiedrības darba grupa starptautiskajā līmenī par savu uzdevumu projektā izvirzīja izstrādāt indikatorus, kuri raksturotu informācijas sabiedrību un ar kuriem būtu iespējams noteikt tās attīstības pakāpi. Savukārt “Baltijas paletes II” Latvijas projektā darba grupa savu darbību veltīs Latvijas situācijas izpētei šajā jautājumā. Rezultātā būs iespējams noteikt informācijas sabiedrības attīstības pakāpi gan Latvijā, gan arī salīdzinājumā ar Igauniju, Krieviju, Zviedriju un Somiju. Turklāt tas dos iespēju analizēt Latvijas informācijas sabiedrības stipros un vājos punktus. Piemēram, cik Latvijas skolās pašlaik ir datorklašu, cik IT pasniedzēju, bet cik būtu nepieciešams, lai vispārējais Latvijas skolēnu izglītības līmenis šajā jomā būtu konkurētspējīgs ar pārējām Baltijas paletes valstīm un Eiropu kopumā.

Tūrisma attīstība

Visos piecos Baltijas paletes metropoļu reģionos ir daudz interesantu ainavu un dabas vietu, kas saista apmeklētājus. Atpūtniekiem īpaši pievilcīgas šķiet piekrastes teritorijas un citi rajoni ūdens, upju un jūras tuvumā. Baltijas paletes reģions pārstāv neatkārtojamu kultūrvidi, un tajā sastopams liels skaits vēsturiski ievērojamu vietu. Vecpilsētās un pilsētu centrālajās daļās ir sastopama vēsturisko pieminekļu daudzveidība, visaptveroša kultūrvide un dažādu gadsimtu arhitektūra. Tūrisma attīstības darba grupa ”Baltijas paletes II” projekta laikā veiks tirgus izpēti, rīkojot aptaujas lidostās, ostās, dzelzceļa stacijās un robežpunktos. Tajās paredzēts noskaidrot tūristu viedokli par izvēlēto ceļamērķi, ko sagaida no ceļojuma, ko gatavojas apskatīt, kā arī vērtējumu par konkrētajā valstī pavadīto laiku. Pētījuma rezultāti tiks salīdzināti ar iepriekš veiktajiem un ļaus analizēt tūrisma attīstības tendences.

Latvijas darba grupa projektā veiks pētījumu par tūristu plūsmu no Zviedrijas. Tuvais ģeogrāfiskais novietojums, kopīgā vēsture un mentalitāte, avioreisu nodrošinājums no Stokholmas uz Rīgu, kā arī jaunās prāmja līnijas izveide rada priekšnoteikumus zviedru tūristu skaita pieaugumam. Tomēr līdz šim, salīdzinot tūristu plūsmu no citām valstīm, ceļotgribētāju skaits no Zviedrijas uz Latviju ir samērā neliels. Projekta laikā tūrisma attīstības darba grupa mēģinās noteikt faktorus, kas veicinātu tūrismu no Zviedrijas. Tiks piedāvātas attiecīgas izklaides un atpūtas programmas, kas varētu ieinteresēt zviedru apmeklētāju.

Baltijas jūras ūdens labums

Baltijas paletes reģiona valstu galvenais vienojošais faktors ir Baltijas jūra, kuras ūdens tīrība un kvalitāte ir svarīga katram no partneru reģioniem. Tas attiecas gan uz zvejniecību, gan tūrismu, gan piekrastes ekosistēmas stāvokli. Ūdens kvalitātes darba grupas uzdevums ir katrā no reģioniem izvēlēties upes baseinu, kas būtu savienots ar Baltijas jūru, tādējādi veicot attiecīgā upes baseina izpēti. Latvijā jau ir veikta piemērota upes baseina izvēle. Tas ir Slocenes sateces baseins, kam tiks veikta esošās situācijas apzināšana, galveno problēmu un vajadzību noteikšana ūdens pārvaldes kontekstā. Tiks veidots pārskats par kopējā lauksaimniecībā izmantojamā mēslojuma ietekmi uz Baltijas jūru. Izvērtēta Baltijas jūras valstu sadarbības nepieciešamība un iespējas. Darba grupa izvērtēs reģionālās Ūdens kvalitātes aizsardzības asociācijas izveidošanas iespējas un darbības potenciālu, iepazīstoties un apkopojot citu reģionu pieredzi.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore